Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie skatās jaunāko latviešu kino

Iepriekšējā gada nogalē, noslēdzot I mācību semestri, ģimnāzisti iepazina jaunāko latviešu režisores Lindas Oltes veidoto spēlfilmu “Māsas”. Šo iespēju varējām izmantot, pateicoties programmai Latvijas Skolas soma. Spēlfilma aktualizē tādas vērtības kā ģimene un atbildība. Daudzas lietas, vērtības, pat cilvēki un viņu attieksme ikdienas steigā kļūst pašsaprotama, tādas spēlfilmas liek uz mirkli apstāties, apdomāties, kļūt apzinātākiem.

Ģimnāzistu viedokļi pēc spēlfilmas noskatīšanās:

12. klases izglītojamie

Latviešu filmas nav brīvi pieejamas skatīšanai, tāpēc patika iespēja noskatīties jauno pašmāju kino bez maksas. Filma ,,Māsas” atspoguļo Latvijas sabiedrībā visai akūtu problēmu- nelabvēlīgi ģimenes apstākļi. Tā kā man tādi dzīves apstākļi ir sveši, arī manā apkārtnē nav sastopami šādi gadījumi, nespēju iedzīvoties un iejusties varoņu lomā (tas gan jāsaka ir par laimi). Dažas filmas ainavas likās nevajadzīgas, dažas lika nepatikā saviebties, un dažkārt pārlieku skaļā un spiedzošā mūzika grieza ausis. Fakts, ka ģimene no Amerikas, kuriem jau ir savs bērns, vēlas adoptēt 2 meitenes no kaut kādas tālās Latvijas, likās neprātīgs un dīvains. Filmu ,,Māsas” negribētos noskatīties vēlreiz. ( Beatrise)

Noskatoties filmu, esmu pārsteigta par galvenās varones Anastasijas pielāgošanās dažādām situācijām dzīvē. Interesanti bija skatīties, kā cilvēks 13 gados spēj uzvesties kā pieaugušais. Filma rāda, kā rīkojas cilvēks, kad klausās savu sirdi un izvēlas darīt to, ko viņš pat vēlas. Filma bija piepildīta ar dažādām emocijām, kuras liek aizdomāties par saviem pārdzīvojumiem dzīvē. (Justīne)

Klasē paskatījāmies filmu “Māsas”, kur redzama meitenes Anastasijas dzīve, kura meklē savu ceļu. Mēģina izlemt starp amerikāņu ģimeni un savu īsto ģimeni. Pārdzīvo dažādus momentus. Filma parāda patiesos notikumus, kas risinājās jebkuram bērnam, kuram tika dota iespēja doties uz ārzemēm. Var atrast prototipu no dzīves. Tu vienlaikus gribi būs brīvs un ar kādu kopā. (Ilmārs)

Filma ir laba, sižets ir interesants un labi pasniedz galvenās varones emocijas un pārdzīvojumus. Daži mirkļi ir nepatīkami, bet tie arī nevar būt citādi. Beigas palika atvērtas, kas dod iemeslu padomāt un iztēloties, kas notiks tālāk. Filma lielākoties izraisa ne ļoti pozitīvas emocijas, bet nevis kādu kļūdu un sliktas filmas, bet tādas sliktas situācijas dēļ, kura nav reta arī dzīvē. (Ričards)

Noskatoties filmu, saprotu to, ka tajā tiek atspoguļota mūsdienās bieži sastopama problēma – emocionālā saikne starp bērnu un pieaugušo. Dotā kinofilma ļoti labi parāda varoņu dzīves vērtības un to, ka ne visiem var būt ideāla un spīdoša dzīve, kādam vajag zagt, kādam atņem bērnus tikai tāpēc, ka nevar dot tiem vajadzīgos dzīvošanas apstākļus. Filma diezgan morāli aizskāra gan labā, gan bēdīgā nozīmē. Varoņi spēlēja ļoti labi, nododot visas emocijas skatītājam caur ekrānu. Kā arī tā parāda to, ka dažreiz mēs vēlāmies būt vienlaicīgi gan brīvi, gan saistīti ar kādu citu. Bet dzīve atļauj mums izvēlēties tikai vienu no dotajiem variantiem un tā izvēle ir atkarīga tikai no mums, no tā ir atkarīgs tas, kas ar mums būs vēlāk. ( Liāna)

Filma “Māsas”, bija diezgan interesanta pie beigām, kad māsas pavadīja laiku ar ģimeni man personīgi likās vienkārši un banāli, bet sākums un vidus bija interesanta, tāpēc ka tur vairāki spontāni notikumi tika parādīti un bija pat haotiski nedaudz. Vienlaicīgi haoss tika balansēts ar vairākiem klusiem momentiem un skaistiem kadriem. No 10 es ieliktu 6, nebija slikti, bet daudz neskaidru momentu bija un pārāk drūms noskaņojums pa visu filmu. Emocijas ir pesimistiskas un bēdīgas, kamēr skaties. ( Ermīns)

Filma man ļoti patika, tajā ir dziļa doma. Sieviešu loma un kāda mēdz būt dzīve bez vecākiem vai ne īpaši ieinteresētiem vecākiem. Sacelšanās, kas rodas bērnos, kuriem trūkst vecāku uzmanības. Filma liek aizdomāties par to, kas ikkatram no mums ir dots, cik daudz, un to ir jāvērtē, kā arī tas, cik svarīgi ir apzināties šo dzīvi un savas darbības. Neveiklas rīcības var kā problēmu plīvurs apsegt visu tavu dzimtu, kas nāks pēc tevis. ( Anna Marija)

Mēs noskatījāmies filmu “Māsas” , man liekas, ka tāda kā sižeta nebija. Sižets ir vienkāršs un nebija aizraujošs. Galvenā lomā ir Anastasija, kura dzīvo bērnu namā ar citiem bērniem. Filmas laikā mēs uzzinām , ka Anastasiju un viņas māsu grib adoptēt amerikāņu ģimene. Anastasija bija skumja , jo  bija skaudīga uz citiem bērniem , ka viņiem ir vecāki. Anastasija filmas beigās nolemj, ka ir labāk palikt mājas . ( Anrijs)

Latviešu filmas priekš manis vienmēr ir īpašas. Šoreiz filma “Māsas” uzrunāja mani ar filmas sižetu, ideju un aktualitāti. Noskatoties filmu, piedzīvoju daudz emociju un daudz pārdomu. Tās nebija vienas no pozitīvākajām pārdomām un emocijām, bet salīdzinoši svarīgām. Anastasija ļoti vēlējās dzīvot ar savu īsto māti  Allu, bet viņas dzīve nebūtu kā rožu lauks. Meitene atteicās no labākas dzīves Amerikā, manuprāt, dēļ savas stiprās saiknes ar māti. (Marks)

Šī filma bija diezgan interesanta, jo man patīk filmas, kur redz citu cilvēku dzīvi un grūtības tajā. Meitene bija no bērnu nama, tas nozīmē, ka viņa centās pelnīt naudu un visu pārējo pati. Viņa ieguva savas mantas dažādos veidos, bet lielākoties ar zagšanu. Tā ir bēdīga realitāte, ka tādi cilvēki kā viņa tiešām ir. No šīs filmas var daudz ko arī saprast un ievērot, piemēram, ģimenes vērtības, saprast, kā cilvēki dzīvo, kuriem nav ģimenes, un arī viņu rīcības dzīvē.

( Pauls Rafaels)

Filma bija diezgan interesanta. Tajā tika stāstīts bāreņu bērnu sarežģīto dzīvi, kā viņi to ved, pieļauj kļūdas. It īpaši patika tas, ka parādīta dzīve, viss ir diezgan reālistiski. Vienīga problēma ir atvērtajā finālā un personāžu izklājums, dažreiz bija grūti saprast sižetu. Es obligāti paskatīšos filmas otro reizi, lai saprastu visas neskaidrības.  (Kirils)

Filmas galvenā varone ir 13 gadīga meitene Anastasija, kas dzīvo bērnu namā. Bērnu namā viņa dzīvo kopā ar savu jaunāko māsu, bet viņai ir arī vecākā, kas jau nedzīvo bērnu namā. Anastasija ļoti grib dzīvot kopā ar mammu, bet viņa ir ļoti bezatbildīga un pavisam netaisās savākt viņu no turienes. Filmas beigās abas māsas grib adoptēt ģimene no Amerikas, taču Anastasija joprojām ļoti ilgojas pēc mammas un negrib dzīvot ar jaunajiem vecākiem, visādi mēģinot aizbēgt. ( Rinalds)

Noskatoties filmu, saskatīju realitāti, cik daudz bērnu paliek bez vecākiem vai arī no dzimšanas  vai citu iemeslu dēļ. Filmā runa ir par jauniešiem, kas meklē vecākus, bet īstenība ir tāda, ka nav nemaz tik viegli atrast vecākus. Bērniem tika dota izvēle, kādu dzīves ceļu iet, vai labu vai sliktu, Anastasijai ir tikai 13 gadi, bet filmā viņa jau smēķēja, kas nozīmē, viņas dzīvē ir labā ceļa novirze. Meitenēm bija iespēja tikt pie ārzemju vecākiem, bet viņas tas neapmierināja. (Kristaps)

Rolands: Filma bija loti interesanta ar aizraujošu sižetu, neparedzami notikumi, kas pārsteidza skatoties. Filma atbilstoša vecumam, kas lika aizdomāties par cilvēku problēmām un novertēt visu, kas ir dots. Filmu iesaku jauniešiem, lai jaunieši aizdomājas un novērtē to, ka ir ģimene, ar ko parunāt un svinēt svētkus kopā.

Mikhail: Divām māsām Anastasijai un Diānai rodas iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Filmas galvenā varone ir 13 gadus jauna meitene, Anastasija, kura ir pārliecināta, ka viņai nekādi adoptētāji nav vajadzīgi. Kad meitene uzzināja bioloģiskās mammas atrašanās vietu, tūdaļ cenšas izveidot ar to kontktu, cerot, ka viņas dzīve uzlabosies. Man šī filma patika, jo tā man lika saprast, ka ne vienmēr viss būs tā, kā mēs vēlamies, un mēs to nevaram nekā mainīt.

Omars: Man filma šķita ļoti interesanta – tā atspoguļoja ne pozitīvāko dzīves stāstu, tomēr tieši tas man visvairāk patika. Filmā notikumi, manuprāt, bija diezgan reālistiski. Arī saskatīju, kā dažādi viedokļi konfliktējās. Anastasijas viedoklis filmā ne vienmēr tika uzklausīts, kas arī veicināja šos konfliktus. Šī filma pievērsa manu uzmanību tam, cik svarīgi ir rūpēties par tuvajiem cilvēkiem, ka arī tam, ka jāsaglabā visai svarīgo kontaktu ar viņiem. Kopumā filmu, pēc manām domām, ir noderīgi noskatīties.

Lauris: Filma “Māsas” man likās interesanta, bet tā arī lika pārdomāt par tiem cilvēkiem, kas dzīvo bērnu namos. Bērnu namos bērni nenonāk tāpat vien. Tam ir noteikts iemesls, piemēram, Anastasija nonāca bērnu namā, jo viņa piedzima cietumā un viņas patiesā māte neuztvēra viņu nopietni. Manuprāt, Anastasijas rīcība nebija pareiza, jo viņai bija dota unikāla iespēja dzīvot Amerikā, sirsnīgā, ētiskā ģimenē, bet viņa izvēlējās citu dzīvi-dzīvi bandās, pagrīdes klubos, toties ar savu īsto māti. No šīs filmas ies ieguvu tādu atziņu, ka nevajag ļauties cerībai, ka kaut kas mainīsies. Citreiz vienkārši jāļauj notikumiem risināties tā, kā tas ir ieplānots, lai dzīvotu labu, laimīgu dzīvi.

Endija: Šodien mums bija iespēja noskatīties latviešu režisores Lindas Oltes filmu “Māsas”. Filmā ir atainots stāsts par divām māsām, kuras ir piemeklējis visai skarbs liktenis – dzīve bērnunamā. Galvenajā lomā ir meitene Anastasija, kura mēģina pretoties visam, kas tiek darīts viņas un viņas māsas labā, lai nodrošinātu viņām labvēlīgāku dzīvi. Anastasija ir 13 gadus veca, kas liek ar skumjām noskatīties uz viņas īstās mātes un vecākās māsas attieksmi, kā arī viņas kļūdainie lēmumi, kas lika aizdomāties par to, cik ļoti ir jānovērtē mana mīlošā ģimene, plašās iespējas un mājas, kur vienmēr esmu gaidīta.

Arvīds: Filma bija ļoti laba un pamācoša. Tur tika atspoguļotas vairākas aktuālas problēmas, piemēram, problēmas, kuras rodas, jauniešiem nonākot bērnu namā, problēmas, no kurām bērni cieš, ja vecāki par viņiem neinteresējas. Filma aktualizē to, cik svarīga un nozīmīga ir vecāku loma bērna dzīve, lai šis bērns varētu izaugt un kļūt par spēcīgu, gudru un patstāvīgu pieaugušo, lai spētu arī savu bērnus audzināt tā, lai viņi justos vajadzīgi un nozīmīgi. Stāsts par Anastasijas dzīvi mani aizkustināja un viennozīmīgi lika novērtēt daudzas it kā tik ikdienišķas un pašsaprotamas lietas, kas diemžēl nav visiem cilvēkiem, piemēram, mīlošā ģimene un mājas, kur vienmēr esi gaidīts. Man ļoti patika.

Kristiāns: “Māsas” ir lieliska filma, kurā tiek apskatīta māsu attiecības un emocionālā spriedze, kas rodas starp divām māsām, kurām ir atšķirīga personība. Filma ir arī spējīga radīt izpratni par to, cik sarežģīta dzīve ir tiem bērniem, kas ir kļuvuši par bāreņiem. Filma ir gan emocionāli spēcīga, gan izklaidējoša, un tā izcilā veidā parāda ģimenes attiecību  dinamiku un to, kā tās var mainīties.

Ieva Luīza: Noskatoties filmu, varu pateikt, ka tā man patika. Es varēju saskatīt realitāti, kurā nedzīvoju, un aizdomāties, cik dažādi visiem ir likteņi, kādam kaut kas padodas vieglāk, un var būt mierīgam, ka viss būs labi, bet ir arī pilnīgi pretēja situācija, kad bez atbalsta, kurš ir gandrīz visiem, vajag cīnīties pašam. Man bija interesanti sekot pēc galvenajiem varoņiem, viņu noteikumiem un pārdzīvojumiem, kuri radīja daudz pārdomu, jo tā tas notiek šodien un tā arī ir kāda realitāte.

Laimonis: Ar klasi esam noskatījušies L.Oltes filmu «Māsas». Personīgi uzskatu, ka skatīties filmu par bērnunamu nav tik viegli. Neesmu tik liels filmu mīļotājs kopumā, bet vakara laika pavadīšanai es filmu «Māsas» neieteiktu. Tomēr par filmēšanas kvalitāti, aktieru spēli un lokāciju atmosfēru – iebildumu nav. Tas viss harmoniski savijas un deva spēkus, lai noskatīties filmu līdz galam.

Beatrise: Pusaudžu gadiem ir jābūt bērna dzīvē visinteresantākajiem un aizraujošākajiem. Mēs meklējam sevi, draugus, veidojam neaizmirstamas atmiņas un piedzīvojumus, tomēr šajā vecumā liela loma ir vecākiem. Mammai ar tēti ir jābūt atbalsta punktam. Šie cilvēki dalās pieredzē, vienmēr ir klāt un nekad nenovēlēs ļaunu, tikai centīsies savus bērnus izaudzināt par labām personībām. Neskatoties, ka ikviens zina, cik nozīmīgu lomu pusaudža attīstības posmā ietekmē vecāki, ir arī bērni, kuri ir spiesti  pamest mājas bez nekādas teikšanas un ātrāk par ātru kļūt patstāvīgi. Lindas Oltes spēlfilmā “Māsas” meitenes cīnās par savu viedokli un vietu pasaulē. Kā parasti – ir iespēja novērot, ka vecākā māsa ietekmē jaunāko, cenšas sasniegt savu iecerēto, piemēram, atgriezties pie īstās mātes, nopelnīt un kļūt pēc iespējas patstāvīgākai. Spēlfilmā ir daudz asa sižeta pagriezienu, piedzīvojumu un dzīves mācību. Viņām ir iespēja tikt adoptētām Amerikā, kas būtu daudzu bāreņu sapnis, bet skeptiskais skatījums līdz galam neļauj vecākajai māsai pieņemt šo faktu. Neskatoties uz pieredzēto, meitenes palika kopā.

Mairis: Visapkārt pasaulē dzīvo ģimenes un cilvēku grupas. Diemžēl daļa viņiem ir bērni un jaunieši, no kuriem ir atteikušies vecāki vai cita iemesla dēļ. Šajā sociālajā drāmā tika labi atainota smagā  bērnu nama iemītnieku dzīvē. It īpaši Anastasijas un Diānas ikdiena. Tas ļāva novērtēt, cik sarežģīti un emocionāli noslogoti jūtas bērni, kam ir bijusi slikta ģimenes dzīve. Filmā bija daudz momentu, kad tika noraidīta Anastasijas vēlme būt kopā ar viņas mammu. Neskatoties uz skarbo un nežēlīgo pagātni. Pēc filmas noskatīšanās, var secināt, ka bērniem un jauniešiem vislabākā sajūta ir būt mīlētam un ik mirkli būt par ģimenes locekļi.

Viktorija Š: Man filma likās ļoti interesanta un ievelkoša asajā sižetā. Tā lika visas filmas garumā uztraukties par abu māsu Diānas un Anastāsijas likteni gan bērnunamā, gan par viņu laimes meklēšanu ārpus tā.  Skatoties ļoti vēlējos zināt, kā būs, ja Anastasija satiks savu īsto māti, vai meitenes cerības uz mātes mīlestību realizēsies. Filmu iesaku, tik tiešām, noskatīties visiem, jo tā ievelk galveno varoņu pārdzīvojumos, un liek aizdomāties par to, kas dzīvē tiešām ir svarīgs.

Diāna: Filma “MĀSAS” stāsta par meitenem ,kuras uzauga bērnunamā, un tām parādās iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē,bet šim stāstam ir arī cita monetas puse.

Manuprāt,konkrētā filma parāda šīs tēmas aktualitāti mūsdienās, ka neskatoties uz to, kādi ir vecāki jaunietis/jauniete vēlēsies atrast īstos-(bioloģiskos).Piemērs no filmas ir parādīts ar vienu no māsām, kura allaž cer, ka atrodot īsto māti,spēs dzīvot kā parastā ģimene. Protams,ceļš nebūt nav viegls un māsa to neatbalstīja,bet visbiežāk šāda vecuma bērni neklausa padomus un domā,ka viņu cerībam ir vieta būt.

Noslēgumā vēlos teikt ,ka šāda veida stāsti spēj parādīt to,ka ne vienmēr uzzināt patiesību ir labāk, kā arī dažkārt labāk ir vieglāk palaist pagātni un dzīvot tālāk.

Jūlija: 22. decembrī kopā ar saviem klasesbiedriem, es skatījos režisores Lindas Oltes filmu “Māsas”. Tas ir traģisks stāsts par bērnunamā dzīvojošām māsām, kuras, katra pa savam, mēģina glābties un būt glābtām. Filmā režisore attēlo bērnunamā dzīvojošo bērnu smago dzīves likteni. Šī filma māca skatītājus cienīt savu ģimeni, iespējas un no dzimšanas dotas privilēģijas.

Anastasija: Ļoti patika skatīties filmu, jo ir atklātas ļoti būtiskas tēmas. Ir ļoti daudz kas pastāstīts par māsu dzīvi bērnunamā. Ļoti pārdzīvoju par Anastasiju, kura mēģināja pieņemt ļoti grūtus lēmumus  un mēģināja nepieļaut tās pašas kļūdas, kuras kādreiz pieļāva viņas mamma un māsa. Ļoti patika filma, jo katram cilvēkam jāsaprot, ka ir ļoti daudz bērnu, kuriem nav vecāku un viņiem pašiem jārisina savas problēmas.

11. klases izglītojamie

Es noskatījos filmu māsas un viennozīmīgi varu teikt, ka man tā ļoti patika. Mani aizkustināja šīs filmas sižets, kā galvenā varone vēlas būt ar savu īsto mammu, bet viņu vēlas adoptēt amerikāņu ģimene. Meitene nevēlas tikt adoptēta, viņai nepiestāv viņu dzīvesveids, pie tam viņa vēlas atkal dzīvot ar savu īsto mammu, kura, patiesībā, nevar sagādāt tai labu dzīvi. Beigās viņa saprot, ka ar mammu viņai nebūs labi, viņa sapin bizītes, kuras nepatika viņas mātei un dzīvo tālāk, vismaz es to uztvēru tā. Filma bija bēdīga un ļoti psiholoģiska, man patika, kā meitenei no bērnunama jācīnās ar skarbo dzīvi un jāpieņem svarīgs lēmums,  ar kuru dzīvot. Es ieteiktu noskatīties šo filmu ikvienam, jo tā tiešām ir ļoti laba, atklāj dzīves grūtības.

Arvīds, 11d.

Manuprāt, šī filma bija kvalitatīva un interesanta, diezgan arī reāla, jo dzīvē gadās tādas situācijas, traģēdijas. Tieši tas tiek rādīts šajā filmā, lai to apzinātos un kaut ko secinātu. Tajā ir ietverts savs ziņojums, galvenā doma, ka dažiem cilvēkiem dzīvē nav paveicies, kā šīm meitenēm, kurām nav vecāku, tāpēc ir nepieciešams būt tolerantiem un saprotošiem.

Filmas scenārijs ir labi apdomāts un arī tā ir ļoti labi nofilmēta, un viss ir diezgan augstā līmenī.

Sandra

Šodien mums ar klasi bija iespēja noskatīties vienu no jaunākajām latviešu filmām “Māsas”. Jau ilgāku laiku šī filma ir piesaistījusi manu uzmanību. Esmu patīkami pārsteigta par to, cik kvalitatīvi izstrādāta un nozīmīga ir šī filma. Filma atspoguļo ikdienu bērnu namā un grūtības, kas sagaida bērnus, kas tur uzauguši, piemēram, nespēju atradināties no dzīves, kādu tiem radīja bioloģiskie vecāki, kas nespēja par viņiem pienācīgi parūpēties, un izaicinājumi, kas viņus sagaida, meklējot labāku dzīvi. Tas ir ļoti nozīmīgs skatupunkts, kuru parādīt skolēniem, kas ar šādiem cilvēkiem var sastapties ikdienā. Esmu ļoti pateicīga par dāvāto iespēju noskatīties filmu!

Gunta

Noskatoties Lindas Oltes filmu ,,Māsas” , esmu iepazinusies ar Anastasijas , bērnu nama audzēknes , ne vieglo dzīvi. Anastasijas bioloģiskā māte ietekmē meitenes dzīvi, tāpēc pati Anastasija nevēlas šķirties no dzīves Latvijā. Abas meitenes ( Anastasiju un Diānu ) vēlas adoptēt Džonsonu ģimene no Amerikas. To uzzinot, Diāna jūtās laimīga, bet Anastasija noraidoši. Filma ir labas kvalitātes un tajā ir ieguldīta dziļa doma. Manuprāt, šī filma ir noderīga skatīšanai jauniešiem. Man filma patika.

Santa, 11.D

Man ļoti patika šī filma. Šai filmai bija ļoti interesanti sižeta pavērsieni un kopumā sižets bija labs. Šī bija ļoti labas kvalitātes filma. Man īpaši patīk latviešu filmas, bet, ja filmai ir labs sižets, man tā patīk vairāk. Ceru, ka tādu filmu būs vairāk.

Vladislavs

Filma bija laba pēc kvalitātes un visiem personāžiem. Filmas garumā es gribēju iziet un neatgriezties, jo man tā nepatika galvenā varone un viņas uzvedība, ka nekad dzīvē es šo filmu neskatītos vēlreiz. Tā viņa bija laba un viss pārējais man patika, bet tikai tāpēc, ka galvenā meitene ir tik briesmīga, es viņu atkal neskatītos.

Otto

Filma “Māsas” ir sociāla ģimenes drāma par bērnunamā uzaugušām māsām Anastasiju un Diānu.

Režisore Linda Olite ir izveidojusi ļoti aizraujošu sižetu, kuru man patiešām bija interesanti skatīties. Kā arī režisore uzskata, ka šo tēmu aktualizēt un ar to saistītās problēmas risināt mums kā sabiedrībai ir ļoti svarīgi. Filmas centrā ir jautājumi par identitāti, par traumatiskas pagātnes ietekmi uz cilvēka dzīvi un iespējām to pārvarēt un dziedināt.

Elīza

Manuprāt, filma ir laba, taču dažreiz rodas aizdomas vai šī filma ir domāta skolai? Filmā tiek rādīta, lai saprastu mūsdienu problēmas mūsu valstī… Filma 9.5/10, nepietika mazliet uz beigām kaut ko saskatīt…

Leons

Filma ,,Māsas” parāda meitenes dzīvi bez vecākiem. Viņu vēlas adoptēt amerikāņu ģimene, kas dāvās mīlestību un rūpes. Tomēr meitene nevēlas braukt, viņa meklē saikni ar bioloģisko māti. Manuprāt, šī filma uzsver pusaudža problēmas, kas skar dažādas  atkarības un problēmas ar vecākiem, kā arī problēmas attiecībās ar māsām.

Katrīna

Filma “Māsas” ir notikumiem bagāta. Spilgtie notikumu pavērsieni, ikdienas realitāte un neveiksmes. Kopumā filma ir jauka, bet ne ģimeniska un noteikti nevajadzētu būt obligāta skatīšanai. Filmā ir attēlotas sensitīvas ainas, kas var būt nepatīkamas un aizskarošas daudziem cilvēkiem. Neskatoties uz to, es esmu priecīga, ka latviešu režisorei ir izdevies izveidot tik kvalitatīvu un provokatīvu filmu, kas parāda diezgan daudzu cilvēku realitāti un problēmas.

Unda

Filmā “Māsas” no režisores L. Oltes ļoti smagi parādīja realitāti, bērnu dzīvi no bērnunamiem.

Kautiņi, nenormatīvā leksika, zagšana no veikaliem un daudz nelikumīgu rīcību. Smagi bija parādīts arī tās, kā šie pusaudži un bērni meklē savus vecākus.

Filma liek aizdomāties par šādu bērnu likteni un par to, cik grūti un sarežģīti viņiem ir atrast vietu dzīvē. Personīgi man patika, kā bija parādīti visi dzīves apstākļi visapkārt.

Amēlija

Šajā filmā tiek aizskarti temati, par kuriem reti runā kino, un bērnunams ir viens no tiem. Šī filma spilgti atspoguļo dažādas detaļas no ārpus ģimenes bērnu dzīves. Tuvību starp māsām rada rūpes vienam par otru, viens no momentiem, kur tas parādās, ir kad vecākā māsa Jūlija gribēja pārliecināt Anastasiju doties uz ASV. Māsām ir kopīga tikai māte, bet viņas rūpējas viena par otru. Filma labi parāda, ka šajā dzīvē viss nav, kā mēs to gribam, un ir lietas, kuras mums vienkārši ir jāpieņem. Kopumā man šī filma patika, bija interesanti to skatīties.

Alīna

Divām māsām Anastasijai un Diānai rodas iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Filmas galvenā varone ir 13 gadus jauna meitene, Anastasija, kura ir pārliecināta, ka viņai nekādi adoptētāji nav vajadzīgi. Kad meitene uzzināja bioloģiskās mammas atrašanās vietu, tūdaļ cenšas izveidot ar to kontaktu, cerot, ka viņas dzīve uzlabosies. Man šī filma patika, jo tā man lika saprast, ka ne vienmēr viss būs tā, kā mēs vēlamies, un mēs to nevaram nekā mainīt.

Sintija Diāna

Filma «Māsas» man ļoti patika. Tā ir ļoti smaga, taču tiek atklāta svarīga sociāla tēma. Bērni, kuriem nav vecāku, vai bērni, kuri kopš bērnības bija dzīvojuši bērnunamā, ir vientuļāki par citiem, riskē nonākt sliktā kompānijā, nepietikt naudas visparastākajām lietām.

Filma diezgan interesanta. Attēlo reālas dzīves situācijas. Kvalitāte diezgan laba. Manuprāt, filmai pietrūka dinamiskāka sižeta.

Filma stāsta par māsu problēmām, kuras uzauga bez mātes uzmanības un klātbūtnes. Man filma patika, bija interesanti vērot visus varoņu pārdzīvojumus un notikumu attīstību. Kopumā es ieteiktu arī citiem jauniešiem noskatīties filmu.

Filma bija interesanta, mūsdienīga, pamācoša. Man patika, jo nebija garlaicīgi. Gribētos, lai biežāk būtu šādas filmu dienas skolā!

Man šī filma patika, kvalitatīvi nofilmēta, katrai lomai atbilstoši aktieri. Ieteiktu noskatīties šo filmu jauniešiem, lai tie novērtētu, kas viņiem ir dots.

“Filma bija interesanta, kodolīga un ar dziļu domu. Kādam varētu mainīt ģimenes vērtības un uzskatus, kā arī liek aizdomāties par situāciju Latvijā, ka daudz bērnu paliek bez vecākiem, laikam ekonomiskās situācijas dēļ.”

“Man šī filma patika. Diemžēl tādas situācija Latvijā notiek bieži, kad cilvēki no citas valstis grib adoptēt. Galvenā varone mani mazliet kaitina, jo viņa saprota, ka viņu gaida lielas iespējas Amerikā, bet viņa to negribēja saprast. Manuprāt, vidēju meitu gaida tāds pats liktenis kā viņas mammas un vecākās māsas. Kā arī man mazliet nepatika beigas, jo gribēja uzzināt, kā risināsies meitenes dzīve.”

“Manuprāt, filma “Māsas” ir viena no jauniešu kino pērlēm. Šī filma ir diezgan depresīva un visiem tā, iespējams, nepatiks, taču to ir jānoskatās ikvienam. Šajā filmā tiek atspoguļota māsu dzīve bērnunamā, kuras sastopas ar dažādām grūtībām dzīves laikā, stājas pretī problēmām un mācās pieņemt svarīgus lēmumus. Šī filma ir ļoti pamācoša, lai ikviens novērtētu dzīves vērtības: ģimeni, veselību, drošību utt. Dažreiz mēs neaizdomājamies, cik daudz mums pieder, kamēr nepazaudējam visu, kas mums ir bijis.”

“Manuprāt, filma ir interesanta, taču tajā pašā laikā bezjēdzīga, jo galvenās varones ikdienā nenotika manāmas izmaiņas. Tā izmēģināja jaunu dzīves veidu, kurš nebija sekmīgs.”

“Šī filma, manuprāt, liek aizdomāties par dzīvi, ka mēs uzvedamies pret vecākiem. Kā arī trīs māsas likteņus. Filma man ļoti patīka, viņa ir diezgan depresīva, bet pamācoša.”

“Tikko noskatītā filma lika emocījās pilnīgi caurstrāvot manī. Kaut kas tāds vēl nebija redzēts. Galvenā varone lika man uztraukties par viņas likteni. Meitene bija kā svārsts, kurš cīnoties pats ar sevi dodas no vienas galējības otrā. Viņai bija sniegta iespēja mainīt savu dzīvi pilnībā, tomēr viņa izvēlējās palikt Latvijā un pašas spēkiem mainīt savu dzīvi.”

“Kātras filma pamatā ir ievietota kāda domā, kura veido sižetu. Šajā filmā tādas domas vispār nav, varoņiem ir tikai viena puse un viņi ir likteņa vergi, viņi nevar vienkārši beigt savas mocības un dzīvot normālu dzīvi. Tas īpaši attiecas uz beigu daļu, kura rezultātā galvenais varonis neko neieguva.”

“Māsas” ir skaudrs stāsts par divām māsām, kuras dzīvo bērnunamā un kuras vēlas adoptēt amerikāņu ģimene.  “Māsas” nav žēlabu pilns gabals par likteņa pamestiem bērniem, tas ir stāsts par bērnunama bērniem, kas lauž savu ceļu pasaulē, nebaidās tikt sāpināti, nebaidās sāpināt un meklē izeju no sistēmas, kurā viņi ir iesprostoti kā žurkas ritenī. Skatoties filmu , Es tiku iemesta dažādās situācijās no “aizmirsto bērnu” ikdienas, kur galvenajai varonei Anastasijai savos 13 gados jāpieņem nepiedodami grūti lēmumi un jāmēģina nepieļaut tās pašas kļūdas, kuras kādreiz pieļāva viņas mamma un māsa. Filma ir laba , bet man nepatika filmas beigas , jo meitenei bija lieliska iespēja tikt normāla ģimenē, bet viņa nolēma atkārtot savas mammas un māsas dzīves stāstu .”

“Manuprāt, filma ir interesanta un diezgan aktuāla, protams, ka ne katram, bet tomēr. Filma ir parādījusi, kā cilvēki risina dzīves problēmas un kāda viņiem ir prioritāte no vienas izvēles pret otru. Filma māca, ka jāizvēlas to, kas ir tuvāks sirdij, ja tieši zina, ka ar otru izvēli nekas nesanāks.”.

“Filma man radīja neviennozīmīgas sajūtas. Šī drāma ir par divām māsām, kuras dzīvo bērnunamā, tās vēlas adoptēt amerikāņu ģimene. Jaunākā māsa bija laimīga tādam piedāvājumam, taču vecākā māsa vēlas atjaunot kontaktu ar savu bioloģisko mammu, tāpēc saikne ar amerikāņu ģimeni nenotika. Filmas beigās jaunākā māsa aizbrauca uz Ameriku, bet vecākā palika Latvijā, bet neviennozīmīgas sajūtas radīja tas, ka filmas nobeigumā varone sapina bizes, kas, manuprāt, nozīmēja, ka tā atgriezās pie sava iepriekšējā dzīves ritma.”.

“Filma ir pārdomas raisoša, un noteikti pēc tās noskatīšanās es vērtēšu un skatīšos uz dažām lietām citādāk. Bet galvenā varone bija ļoti kaitinoša, viņa jau ir diezgan pieaugusi, bet joprojām ar pārāk bērnišķīgu domāšanu, kā arī pats sižets bija nevajadzīgi pagarināts, tāpēc filma man kopumā nepatika.”

“Es parasti neskatos tādas filmas, jo varoņi veic tik neapdomātas un muļķīgas darbības,kur kaitina visas filmas garumā. Bet filma ” Māsas” rosina aizdomāties par to, kāda problēma mums ir Latvijā un novērot, kā dažādi izvērsās trīs māsu likteņi. Tādēļ es iesaku noskatīties šo filmu kaut vienu reizi citiem skolēniem, kuri vēl nav to redzējuši,  pat ja viņiem nepatīk šāda veida filmas.”

10. klases izglītojamie

Skatoties šo filmu, izpratu padziļinātāk par nepieauguša bērna aprūpi un ka jābut gatavam jebkādai situācijai, pat ja  iespējamība, ka kaut kas notiks, ir zema. Neskatoties uz likumu, cilvēkam jābūt pieredzējušam, lai pieskatītu jaunākus par sevi, jāapzinās, ka viņa rokās ir citu veselība.

Valters

Man patika filma, lika aizdomāties par dzīvi, jo ne visiem dzīve ir kā rožu lauks.

Agnese I.

Filma ir ļoti interesanta, parāda skarbo dzīves realitāti, pārdzīvojumus un grūtu lēmumu pieņemšanu.

Elizabete D.

Skatoties šo filmu, uzzināju par nepieauguša bērna aprūpi. Cilvēkam ir jābūt gatavam pieskatītu jaunākus par sevi, jāapzinās, ka viņa rokās ir citu dzīvība un veselība, kā arī nākotne.

Gustavs

Filma bija laba, viņa stāsta par “īpašiem bērniem”, kuriem nepaveicas nokļūt bērnunamā, un skatīties uz viņu attiecībām ir diezgan interesanti.

Anastasija

Skatoties filmu, es kārtējo reizi pārliecinājos, cik svarīga ir vecāku loma bērna augšanā. Ja nav laba piemēra, tad bērnam ir problēmas socializācijas jomā un sevis uztverē . “Māsas” parāda arī to, cik ģimenes locekļi mēdz būt dažādi un atšķirīgi pieņemt noteiktus apstākļus, kas sastopami dzīves laikā.

Elīna

Šī filma man likās ļoti patiesa un pamatota uz īstām dzīves situācijām, kā arī šī filma ir ļoti aktuāla jauniešiem, jo tiek iesaistīta arī angļu valoda, jo jaunieši skatoties atkārto savas zināšanas. Šī filma man patika, jo likās aizraujoša un interesanta.

Zanete

Šī filma man patika, bija interesanti uzzināt par dažādām dzīves situācijām un to, kā tas viss notika. Un izpratu padziļinātāk to, kā nepilngadīgs  bērns dzīvo bez vecākiem.

Elizabete J.

Filma ir interesanta. Galvenā varone cer, ka spēs atgriezties pie savas mātes, kura, pati nākot no bērnu nama, atstāja savus bērnus bērnu namā. Meitenei ir iespēja doties uz Ameriku pie jaunas ģimenes, tomēr meitene turpina cerēt, ka māte paņems viņu un viņas māsu atpakaļ.

Tādēļ meitene ienāk sliktā kompānijā, sāk pīpēt 13 gados, kā arī cenšas izskatīties vecāka. Kopā ar savu māsu zog dažādas lietas.

Filma liek aizdomāties par to, ka bērni, kuri dzīvo bērnu namos, parasti iegūst dažādas kaitīgas atkarības, kuras turpmāk traucē viņu nākotnē.

Galvenā varone parāda bērnu nama bērnus kā bērnus, kuri cer līdz pēdējam.

Agnese P.

Filma “Māsas” bija diezgan interesanta, tā lika aizdomāties par to, ka bieži vien mēs nenovērtējam to, kas mums dots, citu cilvēku likteņi mēdz būt daudz sliktāki. Šajā filmā ir attēlots, ka tik jaunā vecumā bērni bieži vien nesaprot, kas tiem ir svarīgs – šajā gadījumā Anastasija. Filma lika aizdomāties arī par to, ka ļoti svarīga daļa tam, lai kļūtu par labu, veiksmīgu cilvēku, ir ģimene.

Beāte

Dārta: Filma “Māsas” ir orģināla un domu raisoša. Liktenis galvenajai varonei ir ļoti smags, ko labi demonstrē filmas atmosfēra. Mani šī filma nespēja aizraut un raisīja negatīvas emocijas, kas manās acīs padara šo filmu par tādu, ko es neizvēlētos skatīties savā brīvajā laika. Kopumā režisori ir veikuši ļoti skatāmu darbu, bet filma, manuprāt, ir piemērota vairāk pieaugušu auditorijai.

Agnija: Filma bija interesanta, man patika, ka bija atklātas ģimenes problēmas, lika aizdomāties par visiem bērniem, kas ir adoptēti, kādas ir viņu jūtas un ka tas īstenībā ir mentāli grūti.

Viktorija: Man ļoti patika šī filma. Tā ir labi veidots, un to bija patīkami skatīties. Taču vissvarīgākais ir tas, ka tā skar tik svarīgu tēmu kā ģimene. Pēc filmas noskatīšanās es vēlreiz pārliecinājos, ka ir svarīgi novērtēt to, kas tev ir, novērtēt savu ģimeni.

Damians: Filmas galvenā doma, manuprāt, teic, ka ir jāciena tas, kas tev ir dots. Meitenei bija liela iespēja kļūt laimīgai un mīlētai, bet viņa izvēlējās, ka paliks vēl sliktāka un darīs visu pretim. Filmu ir vērts noskatīties, lai katrs varētu aizdomāties – cik daudz tev tomēr ir dots un cik daudz no tā tu cieni. Man patika šī filma, tā bija ļoti interesanta!

Polīna: Man patika filma, jo stāstā bija meitene, kura tika adoptēta, līdz ar to, tas man lika domāt par visiem cilvēkiem, kas arī ir gājuši tam cauri, un cik tas īstenībā morāli bērniem ir grūti.

Kristīne: Ģimene ir ļoti svarīga vērtība, kura tika akcentēta šajā filmā. Mani ļoti iedvesmoja šī filma, jo varēju apzināties, kā jūtas citu cilvēki.

Annija: Man ļoti patika šī filma, lika saprast ģimenes vērtības, un cik tā ir nozīmīga un svarīga.

Amālija: Filma stāsta par divām māsām, kuras dzīvo vienā mājā un kuras ir adoptējusi ģimene no Amerikas, taču Anastasija cenšas darīt visu iespējamo, lai netiktu adoptēta un mērķtiecīgi atrod savu bioloģisko māti, lai atgūtu atkal viņas mīlestību.

Manuprāt, filma atspoguļo bērnunamā dzīvojošo bērnu un pusaudžu grūto dzīvi. Nesaprašanās ar vienaudžiem un pieaugušajiem, nespēja atklāts savas jūtas citiem, jo nav cilvēka, kam varētu uzticēt. Jāpaļaujas tikai uz sevi.

Filmas notikumi dod iespēju iejusties galvenās varones lomā un pārdzīvot viņai līdzi. Anastasija nokļuva tādā situācijā, kad jāizvēlas sava bioloģiskā māte un turpināt dzīvot nabadzībā un nesaprašanā, vai izvēlēties vecākus no ASV un dzīvot pieticībā.

Man filma patika, jo tika attēlota skarba un “īsta” dzīve. ( Laura)

Man ļoti patika šī filma, jo tā ir balstīta uz reāliem notikumiem. Manuprāt, mūsdienās ir ļoti svarīgi skatīties līdzīgas filmas, kuras parāda cilvēku, īpaši bērnu dzīvi “aiz kulisēm”, jo tikai tad var iepazīties ar lēmumiem, kurus dažreiz ir grūti pieņemt dažādu apstākļu dēļ. Filmā ir attēlotās vairākas īstas emocijas, kuras palīdz sameklēt cēloni un atbildi uz galveno problēmjautājumu. Es domāju, ka tieši pusaudžiem ir jāparāda šī filma, lai katrs varētu izvērtēt savas dzīves vērtības un prioritātes. (Nikola)

Man ļoti patika filma “Māsas”, jo tā bija tiešām izzinoša un pamācoša. Tā parāda jauniešu dzīvi un dzīvi bērnunamos no dažādiem skatu punktiem, kas ir ne tikai sabiedrības pieņemtās. Tā attēlo ikdienas problēmas, ko daudzi neievēro vai cenšas noliegt. Dzīve bez vecāku iesaistības un bērnu nonākšana bērnunamos ir ļoti aktuāla mūsdienās un filma fantastiki attēlo to. Bērniem, kas auga nepilnās ģimenēs un tika bērnunamos, lielākoties vēlas, lai tiem būtu mīloši vecāki, bet ja tos vēlas adoptēt cilvēki no citas valsts, tad parādās domstarpības, pārdomas un noliegšana no pusaudža puses, tādēļ aktualizēt šo tēmu, tiešām ir nepieciešams, lai nākotnē cilvēki būtu iepazīstināti ar dzīves reālēm. (Žaklīna)

Man šī filma likās pamācošā un ļāva izprast citu cilvēku dzīvi, skatoties no viņu skatu punkta. Mēs bieži vien neaizdomājamies, cik grūta varētu būt citu cilvēku dzīve, kādas problēmas viņš pārdzīvo, ko viņš izjūt, kā viņš jūtas. Šī filma parādija tieši bērnunama bērnus un parādīja, ar kādām problēmām var saskarties. Filmā bija detalizēti parādītas emocijas un izjūtas galvenai varonei, kas lika aizdomāties par to, kādas ir tavas dzīves vērtības, cik svarīga  tev ir ģimene. Šī filma man lika ļoti aizdomāties par dzīvi. (Luīze)

Filma nebija īpaši aizraujoša, taču tā lika aizdomāties par bērnu un pusaudžu dzīvi bērnunamā. Filmā ļoti labi ir parādīts, ar kādām problēmām saskaras un kā ar tām cīnās bāreņi, kādas emocijas tie piedzīvo un kas traucē jauniešiem sasniegt viņu mērķus. Manuprāt, filma bija diezgan drūma un rada bēdīgu noskaņojumu. (Katrīne)

Filma īpaši neaizrāva, lai gan ļāva aizdomāties par bērnunama dzīvi- šo bērnu emocijām, sajūtām, šķēršļiem un grūtībām, ar ko jāsaskaras ik uz soļa. No personīgā skatupunkta filma nebija izdevusies uz visiem simts, jo ilgi tika rādītas vienas un tās pašas darbības. Filma raisīja pārdomas, par sabiedrībā spilgti nerunājāmu, bet aktuālu problēmu sabiedrībā-bāreņiem- bērniem, kuri šajā pasaulē ir bez “atbalstoša pleca”. Tika atainota arī audžuģimenes attiecības ar jaunpienācēju, ka arī savstarpējās attiecības, kuras ne vienmēr izvēršas pozitīvi un daudzsološi. Pēc manām domām, filma ,ikkatram no mums, ļaus pārdomāt dzīves svarīgāko vērtību-ģimeni. (Laima)

Filma”Māsas” bija ļoti aizraujoša un interesanta, jo tā tika balstīta uz īstiem notikumiem, kā arī uz problēmu, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla. Šī filma lika man aizdomāties, cik gan liela nozīme ir cilvēkiem, kas tev ir apkārt, cilvēkiem, kuri tevi mīl un atbalsta, jo ikdienas steigā, es par to īpaši neaizdomājos un nepietiekami novērtēju. (Tīna)

Manuprāt, “Māsas” ir ļoti nopietna satura un sarežģīta stāsta filma. Es domāju, ka tā stāsta par smagu dzīvi, kāda skar relatīvi mazu cilvēku daļu, tāpēc par to ir nepieciešams vēstīt, lai parādītu skatītājiem, cik svarīgi ir aizdomāties par ikdienu citu cilvēku dzīvēs, kuriem šī ikdiena nav tik viegla. Turpretim, man liekas, ka filmā netika maksimāli atklātas citu varoņu emocijas, kā arī filma likās ļoti melanholiska. Kopumā filma stāsta par ļoti nopietnu tēmu, ko es augstu vērtēju. (Raivis)

Šodien mūsu klasei bija iespēja noskatīties sociālo drāmu ar nosaukumu “Māsas”. Tajā tika attēlots bērnunama izaugušo meiteņu dzīve. Anastasija, kura ir 13 gadus veca meitene, kura jau sāk domāt par pieaugušo dzīvi. Šī sociālā drāma radīja lielāku priekšstatu, kā jūtas bērni un pusaudži bērnunamos. Es ikvienam iesaku noskatīties “Māsas”, jo tas parāda pusaudžu dzīvi, kuriem nav vecāku, kas varētu tos uzturēt.(Ingūna)

Manuprāt, šī ir ļoti pamācoša filma. Šī filma parāda, cik postošs varbūt viena cilvēka egoisms.

Anastasija bija ļoti egoistiska. Viņai neuztrauca tas, ko vēlējās viņas māsa Diāna. Diāna vēlējās, lai viņas abas adoptētu audžuvecāki. Anastasija uzskatīja, ka viņas māte to tiešām mīl, un tāpēc negribēja, lai viņu adoptē. Savas egoistiskās uzvedības dēļ Anastasija sabojāja attiecības ar audžuvecākiem no ASV.

Cilvēks ir ļoti egoistiska būtne. Egoisms ir ierakstīts cilvēka DNS, bet sava egoisma dēļ nedrīkst ciest tuvākie cilvēki. (Juris)

Paskatoties šo filmu, es sapratu, ka bērniem bērnu namā ir viss, kas ir nepieciešams, viss atkarīgs no bērna uzvedības. Es esmu sajūsmā, ka Latvijā ir atļauts adoptēt bērnus cilvēkiem no citam valstīm, piemēram, kā šajā filmā, neskatoties uz to, cik nejauki man palikās māsu radinieki, viņām bija spēks aizlidot uz citu valsti, sākt jaunu dzīvi, bija daudz dzives problēmu. Pēc filmas es sapratu to, ka es esmu laimīga, ka man ir ģimene, man nav problēmu ar savstarpējam attiecībām ar vecākiem, man nav problēmu ar aizliegtām vielām, un pats galvenais, kas mani padara laimīgu, ir mana māsa, kura vienmēr ir un būs blakus! (Valērija)

Šodien katram no mums klasē bija iespēja noskatīties vienu no latviešu filmām, kuras žanrs ir drāma, precīzāk sakot, sociālā drāma. Šī filma vairāk ir saistīta ar ārpus ģimenes bērnu dzīvi sabiedrībā, ārpus tās, vēlos izteikt viedokli par šo filmu.

Sociālā drāmas filma ,,Māsas” ataino bērnunama izaugušo meiteņu dzīvi. Šāda veida filmas ne katram var būt piemērotas, katram ir savi uzskati. No sava skata punkta vēlos pateikt to, ka filmas motīvi bija interesanti, galvenie varoņi savu lomu izpildījuši lieliski. Filmu es gan nevērtēju uz visiem 100%, taču vienreiz šādu filmu ir vērts noskatīties katram bērnam, pusaudzim un arī pieaugušam cilvēkam, lai varētu izprast, ka daudzviet pasaulē un arī Latvijā ne visiem ir iespēja dzīvot pilntiesīgā ģimenē. Filmu vērtēju daļēji, bet noskatīties ir vērts. (Madara)

Šodien es skatījos filmu “Māsas”, tieši šī filma man nelikās tik interesanta kā citas latviešu filmas. Kaut ko līdzīgu es jau biju redzējusi pēc šīs filmas nolūkiem.Filma bija par māsām, kur divas māsas dzīvoja bērnunamā, bet viena jau bija izaugusi un dzīvojas savu dzīvi, tomēr māsas satikās gandrīz katru dienu un bija neatdalāmas.

Es neteikšu, ka tā bija filma, kura man nepatika, bet tomēr es šo filmu diez vai vai skatīšos vēlreiz. (Arianna)

Manuprāt, filma bija diezgan interesanta, taču brīžiem bija garlaicīgi, brīžiem ne. Šī filma parādīja divu meiteņu (māsu) attieksmi, kā un ko viņi darīja, kad uzzināja, ka viņas grib adoptēt ģimene no Amerikas. Godīgi sakot, man šī filma likās gluži normāla, jo man vairāk patīk pavisam cits žanrs, taču arī šis bija tīri labs. Iesaku arī citiem skolēniem un bērniem noskatīties! (Laura)

Manuprāt, filma “Māsas” ir ļoti interesanta un ļoti labi parāda to bērnu dzīvi, kas ir nonākuši bērnunamā. Tā ir viena no dažām latviešu filmām, kas ir nofilmēta ļoti interesantā stilā un ka stāsti par bāreņiem ir ņemta no reālām situācijām.

Šī filma man lika aizdomāties par to, ka ir jāvērtē savi vecāki / brāļi, māsas, jo dzīvē var notikt dažādi nelaimes gadījumi un kāds var nokļūt bērnunamā. (Egita)

Filma bija diezgan interesanta. Tā lika man aizdomāties par dzīvi bērnunamā. Parādīja arī kā uzvedas pusaudži ne no tā skaistākā skatupunkta, bet kopumā diezgan laba. Filmai bija interesants sižets un varēja redzēt, ka bija ļoti pārdomāta ar dziļu domu. (Gatis)

Man patika filma “Māsas”, jo tajā bija parādīts interesants dzīves gadījums. Meitenei ir problēmas ģimenē un dzīvo bērnu namā ar vienu no māsām. Mamma un lielākā māsa dzīvo atsevišķi. Meitenei ir grūtības sazināties ar mammu, bet ik pa brīžiem aiziet pie vecākās māsas paprasīt palīdzību. Manuprāt, tādas situācijas Latvijā ir bijušas daudz un tas ir ļoti bēdīgi. Filma bija pārdomāta ļoti labi un man tas patika. (Raivo)

Skatoties filmu, tā lika man aizdomāties. Es sapratu, ka ne visiem bērniem ir dots viss uzreiz un ka ne visi bērni nākotnē var tikt labvēlīgos apstākļos, ja tiem nepalīdzēt. Manuprāt, filma ir nofilmēta kvalitatīvi, kā arī aktieri labi tēloja savu lomu. Scenārijs bija ļoti pārdomāts un interesants. Man prieks, ka arī reālajā dzīvē cilvēki adoptē bērnus un palīdz tiem izveidod labu un saprātīgu dzīvi.(Demija)

Man bija interesanti skatīties filmu “ Māsas “, tā bija ļoti pamācoša. Iedziļinātoties paliekt žēl un ļoti aizkustinoši, jo meitene ticēja un vēlējās atgriezties pie savas īstās mammas. Manuprāt, meitenei bija vieta jaunajā ģimenē, bet tas, ka viņas pagātnes pieredze varbūt nepietiekama audzināšana un tas kā bērni uzvedas bērnunamā, lika jaunajiem vecākiem padomāt, ka viņa neiederas viņu ģimenē. Bija žēl meiteni, ka tomēr viņa palika bērnunamā.(Karīna)

Man personīgi patika šī filma gan paša noformējuma, stilizācijas un atmosfēras, gan arī pašas filmas domas ziņā. Tā lika aizdomāties pār tādām aktuālām tēmām un problēmām kā par piemēru par bāreņiem to likteņiem un dzīvi, tās apstākļiem. Man patika, kā tas tika attēlots un tas lika man izjust empātiju pret bērniem, kuri saskaras ar šādu dzīvi. Šajā filmā noteikti slēpjas  daudz dziļāka doma, nekā sākumā liekas. Filmai pāris momentos ir arī sava rozīnīte- ironija. Kā arī gribu piebilst, aktieru izvēle šai filmai ir fenomenāla. Noteikti ieteiktu šo filmu draugiem un ģimenes locekļiem. (Austra )

Skatoties filmu “Māsas”, man lika aizdomāties un izprast jauniešus, kuriem ģimenē ir nemiers un nesaprašana. Neizpratu galvenās varones pieņemto lēmumu par savu nākotni. Es viņas vietā izmantotu burvīgo iespēju braukt uz Ameriku, zinot , kādas iespējas tā var sniegt. Prieks par mazo māsu, kura vēl neko īsti nesaprot un viss vēl ir priekšā. Kopumā filma man ļoti patika, tā tika kvalitatīvi nofilmēta un galvenā doma bija saprotama.(Annija)

Filma man likās ne īpaši aizrautīga, redzams, ka scenāristi mēģināja attēlot mūsdienu jauniešus, bet no mana acu skatiena viņiem tas neizdevās. Personīgi šādu situāciju neesmu piedzīvojis un saskāries ar cilvēkiem, kuriem šāda situācija ir bijusi, ar neesmu, tāpēc kopumā novertēt šo filmu man ir grūti, bet pats sižets ,iespējams, kādam liksies aizrautīgs. (Haralds)

Filma “Māsas” ļoti patika, jo bija ar dziļu domu. Kopumā viena no labākajām latviešu filmām, ko redzēju. Nofilmēts augstā kvalitātē, kā arī aktieri bij piemēroti atlasīti. Izteiktu mīnusu filmai nebija, taču man likās, ka beigas varēja saprotamākas, jo ne līdz galam izpratu domu, kas bij domāta pašās beigās. Noteikti ieteiktu visiem noskatīties šo filmu, kas liek aizdomāties par dzīvi! Šī ir filma ar dziļu domu! (Renārs)

Man patika filma, bet neizpratu galvenās varones rīcību filmas beigās. Filmu,  man personīgi, bija interesanti skatīties. Man liekas pareizi, ka tiek aktualizētas šāda tipa problēmas mūsdienu Latvijā. Uzskatu to par pareizu, ka šī fima bez “rozā brillēm” parāda problēmu un tās aktualitāti. (Vineta)

Šī filma bija ar diezgan lielu nozīmi un materiālu apdomāšanai. Tā bija emocionāla un parādīja to, kāda pasaule var būt skarba pret pārējiem. Galvenā filmas meitene gribēja atbalstu no mammas, kuru viņa nedabūja bērnībā un tiecās savos 13 gados. Kā arī mūsdienu jaunieši ir nežēlīgi un nevar iejusties cietēju lomās, un tas ir bēdīgi, ka tā ir. Man šī filma patika un lika aizdomāties par daudzām lietām apkārt.(Viktorija)

Man ļoti patika filma. Šī filma bija ar dziļu domu un aizkustinoša. Man gribētos, lai beigās abas māsas būtu adoptētas, jo ir ļoti bēdīgi, ka viņas būs šķirtas. Manuprāt, vēcākajai māsai būs slikta dzīve turpmāk, jo viņas mamma nerūpēsies par viņu un ar katru reizi arvien vairāk sāpinās ar saviem tukšajiem solījumiem. (Kitija )

Filma bija diezgan aizpildīta ar liekiem, garlaicīgiem kadriem, tāpēc tā kļuva garlaicīgāka. Filmas doma bija adresēta mūsdienu jaunatnei, bet, manuprāt, tai piekrist var tikai retais. Es personīgi nevienu šāda dzīvesstila personu nezinu. Filmas montāža gan bija atstrādāta. Aktieru izvēlei arī nebija ne vainas. (Linards)

Es uzskatu, ka šī filma ”Māsas” bija ļoti pamācoša. Man filma patika. Tādēļ ka tur bija stāstīts par māsām, kurām ir grūta dzīves situācija, un man bija pat diezgan žēl. Šī filma lika aizdomāties un saprast, ka daudziem citiem nav tā, kas ir mums. Bet, taisnību sakot, filma bija mazliet bēdīga, jo beigu beigās māsas nevarēja palikt viena ar otru. Iespējams, es pati varētu šo filmu noskatīties velreiz. Un vēl es pateicos, ka bija iespēja noskatīties šo filmu. (Dagnija)

Kopumā man filma patika: interesanta ideja, daži drosmīgi lēmumi, kā, piemēram, nepilngadīgo pīpēšanas, ģimenes vardarbības un citu neviennozīmīgu pārādību attēlošana, kas izskatās diezgan šokējoši un svaigi. No nepilnībām grībētu minēt vietām sliktu operatora darbu un  montāžas nepilnības, kas filmu padara diezgan raustītu un neļauj sekot līdzi sižetam. Bet kopumā bija labi. (Matīss)

Man patika filma, bija ļoti interesanti skatīties un no sākuma līdz beigām bija intrīga stāstā. Man patika ieskats bērna dzīve, kura vecāki nav iesaistīti viņu dzīvē, kas viņiem jādara, lai izdzīvotu un kā viņi pavada savu ikdienu.(Kristers)

Noskatījos, manuprāt, ļoti pamācošu filmu “Māsas”, kuru vajadzētu noskatīties katram, jo tur ir parādīta realitāte. Ne viss vienmēr ir tā, kā mēs to gribam un iedomājamies, uz visu ir jāskatās reāli. Ir jābūt cieņa pret cilvēkiem, un ne viss dodas viegli, kaut kad ir labi jācenšas, lai saņemtu, ko vēlies.(Viktorija)

9. klases izglītojamie

Man šī filma “Māsas” ļoti patika, jo šeit bija daudzi labi dzīves momenti un dzīves skaidrojums, ko varētu darīt un ko nevarētu darīt jeb vienkārši sakot dzīves pamācības. Man arī patika, kā filma tika nofilmēta un samontēta, nepierasti diezgan par latviešu filmām.

Filma bija ļoti interesanta, man viss patika, filmā ir atklāta filmas galvenā doma, un tas ir ļoti labi. Filmas galvenā doma bija tāda, ka bērni no bērnu nama ir izpalīdzīgi un draudzīgi. Es sapratu, ka daži no bērnu nama bērniem negrib doties pie vecākiem, viņi grib palikt esošajās mājās.

Filmu jau biju redzējusi iepriekš kino ar vecākiem, bet arī toreiz, skatoties šo filmu, man tā ļoti patika. Redzot, kā dzīve ir bērniem bērnu namā, sapratu, ka man ir ļoti paveicies ar saviem vecākiem un lietām, kas man ir. Pati filma arī ir ļoti labi un kvalitatīvi nofilmēta, un pats stāsts ir ļoti interesants un nebija garlaicīgs.

Filma bija ļoti pamācoša. Aktieri labi spēlēja savas lomas. Protams bēdīgas beigas, bija žēl, ka māsas izšķiras. Sižets bija diezgan interesants un reālistisks. Diemžēl daudziem cilvēliem tā dzīvē notiek un ļoti žēl bērnu, kuri tādu pārdzīvo. Es sapratu, ka ir jāklausa sava sirds un neviens nav tiesīgs izvēlēties tavu turpmāko ceļu. Anastasija palika bērnunamā, lai sagaidīt savu mammu, jo viņa nezaudēja cerības. Man patika meitenes frizūra, ļoti piestāv šai varonei. Katrs grib savu mammu, savu tēti un grib būt mīlēts, dzīvot pilnvērtīgā ģimenē.

Man patika šī filma, bet neskatītos šo otru reizi, jo priekš manis nedaudz garlaicīgi. Bet no filmas sapratu to, ka dzīve mēdz būt ļoti grūta un nesaprotama, var likties, ka tevi nekur nepieņem, bet nevajag nolaist rokas un tik viegli padoties. Es sapratu to, ka daudziem cilvēkiem dzīvē ir daudz grūtāka nekā man, un daudziem nav pat ģimenes, kas var sniegt atbalstu. Daudzi cilvēki pat nenobriest un paliek bezatbildīgi visu savu dzīvi.

Filma bija pamācoša, tā iemācīja novērtēt katru mirkli un katru iespēju. Filmas galvenā doma tā arī ir, ka ir jāmāk novērtēt visu. Filma ir ļoti labi nofilmēta un tagad tā ir aktuāla tēma mūsdienās. Vienmēr nav jācer uz visu, jo dažreiz viss nevar iznākt, kā Tu to vēlies!

Filma bija normāla, pati tādu es nekad nepaskatītos, jo ne ļoti patīk latviešu filmas. Filma turēja mani spriegumā, varoņi nervozēja, it īpaši mani uztrauca Anastasijas radinieku dzīves veids, negatīvā ietekme uz Anastasijas uzvedību, ieradumiem. Vēlos piebilst, ka Anastasijas vietā es aizbrauktu uz Ameriku un, ja būtu vēlme, pēc pilngadības atbrauktu atpakaļ. Morāle ir tāda, ka, ja nevarat uzturēt savus bērnus, nevajag tos radīt.

Filma bija specifiska un diezgan interesanta. Galvenā varone darīja visu, lai atjaunotu kontaktu un iemantotu mammas mīlestību, neskatoties uz visu. Anastasija gribēja tieši saņemt mīlestību no savas mammas, nevis no citas.

Filma man ļoti patika. Ļoti aizraujošs sižets. Noskatoties šo filmu, var daudz ko saprast. Es sapratu to, ka nevajag dzīties pēc cilvēkiem, kuriem tu neesi vajadzīgs. Vēl pēc filmas noskatīšanas es sapratu, ka cilvēki nemainās.

Manuprāt, filma bija ļoti interesanta, pamācoša. Pēc filmas noskatīšanās es secināju, ka jāpastāv par savu brīvību un pašam jālemj, kā dzīvot tālāk, nepakļaujoties citu viedoklim un iegribām.

Mēs katrs esam spējīgs parūpēties pats par sevi, un, ja visi no mums novērsīsies, mēs vienmēr varam paļauties uz sevi .

Noskatoties šo filmu, es sapratu, ka filma ir ļoti pamācoša, jāmāk novērtēt to, kas tev ir, tā man patika. Meitene gribēja, lai māte būtu nopietnāka, bet likās, ka meitene bija prātīgāka nekā pati māte. Filma bieži bija paredzama un to bija viegli uztvert, iesaku to citiem noskatīties!

Filma bija ļoti emocionāla, varēja redzēt, kā bērni dzīvo bērnunamā un cik grūti viņiem klājas. Labi tika attēlots, kā apkārtējā vide ietekmē bērnu rīcību, uzvedību viņu darbību. Manuprāt, tā ir arī morāle šeit, kā arī katrs bērns vēlas ģimeni, vēlas palikt ar sev tuviem cilvēkiem un nevēlas pamest savu dzimteni. Beigas bija mazliet skumjas, jo māsām nācās izšķirties, kas, manuprāt, nav labi. Viena atrada to, ko vēlējas, otra vēl gaida. Kopumā filma bija interesanta, pamācoša un ļoti emocionāla, tāda, kas liek aizdomāties par ģimeni un lietām, kas mums ir.

Filma bija diezgan interesanta. Nekadu minūsu filmā nesaskatīju. Es pirmo reizi redzēju tāda stila filmu, priekš manis tas bija kaut kas jauns, mūsdienām forša. Stāsts par divām bērnunama māsām, kas tika adoptētas Amerikā, vispar interesants. Ļoti skaisti viss tika nofilmēts. Viss bija diezgan saprotams. Forši, ka tas viss tika filmēts Latvijā. Scenāristi, operatori, aktieri ideāli izpildija sava darbu. Nekādu iebildumu nav. Droši ieteikšu šo filmu skatījumam.

Šī filma man patika. Tai ir ļoti daudz plusu, bet visvairāk man patika, sižets un tas, ka filma skaisti nofilmēta. Filma stāsta par divām māsām, kuras grib adoptēt viena amerikāņu ģimene, bet māsas saprtot, ka adoptētāji tiem nav nepieciešams. Māsas atrada savas īstās mātes atrašanās vietu un vēlās atjaunot savas labās attiecības ar māti.

Ko es varētu pateikt par filmu “Māsas”. Šo filmu noskatoties, mani pārņēma dažādas sajūtas gan prieks, gan bēdas un galu galā nesaprašana.

Manuprāt, galvenā doma bija tāda, ka nevajag daudz uzticēties cilvēkiem, jo tas var bēdīgi beigties. Cilvēki var teikt, ka izmainīsies, bet nekas nenotiek.

Man šī filma patika, bet es nezinu, vai vēlētos to paskatīties vēlreiz, jo, manuprāt, tā ir pārāk bēdīga.

Mans viedoklis par filmu ir tāds , ka ir ļoti labi jāapdomā par savām rīcībām , būt gatavam jebkādam rezultātam. Filma dod daudz emocionāla spiediena un liek aizdomāties par dzīvi, par to, kā rīkotos ” Es “ meitenes vietā. Filma ir diez gan grūta, bet, manuprāt, ja cilvēks normāli uztver dzīves situācijas , tad tā liksies normāla .

Filma “Māsas” labi parāda bērnu namu sistēmu un tur dzīvojošu bērnu psiholoģiju. Galvenā varone Anastasiju un viņas māsu vēlas adoptēt amerikāņu ģimene, šo ziņu abas māsas uztver dažādi. Jaunākā priecājas un ir laimīga iegūt mammu un tēti, bet vecākā māsa attiecas pret šo ziņu ne ļoti pozitīvi. Slikta attieksme pret jauno ģimeni ir saistīta ar to, ka Anastasija kontaktējas ar savu īsto mammu, kurai atņēma vecāku tiesības. Tā vēlas, lai Alla atkal kļūst par māti viņām, bet bioloģiskā māte nav spējīga uzņemties atbildību, jo pati vēl nav izaugusi.

”Lindas Oltes filma “Māsas” šķita man garlaicīga, par cik drāmas žanrs man nepatīk. Neskatoties uz to, filmā ir momenti, kuri man šķita labi. Filmā tiek parādīta bērnu namos dzīvojošo bērnu ikdiena. Tiek parādītas tādas problēmas kā smēķēšana, alkohola lietošana agrā vecumā, kā arī iesaistīšanās sliktās kompānijās. Filmā tiek parādīts, cik grūtus lēmumus jāpieņem bērniem, kuri nav gatavi viņus pieņemt. Iespējams, kādam šī filma būs interesanta vai aktuāla.” (Baiba )

”Man ļoti patika šī filma, jo bija diezgan interesants sižets, kā arī tā ir labi nofilmēta. Es uzzināju, kā dzīvo bērni, kas ir pamesti un dzīvo bērnu namos. Meitenei visas filmas laikā bija daudz brīžu, kad bija jāpieņem dažādi svarīgi lēmumi, un viņa izvēlējās to, kas, pēc viņas domām, atbilst tieši viņai. Tomēr lielākoties manas domas atšķīrās no galvenās varones lēmumiem un rīcībām.” (Adriana)

” Tikko noskatījos filmu “Māsas”. Man ļoti patika šī filma, uzzināju, kā bērnunamā dzīvo bērni, kas sakaras ar dažādām un grūtām problēmām. Šī ir pamācoša filma par meiteni, kas saskaras ar dažādām grūtībām, tādējādi cenšas nepieļaut tādas pašas kļūdas kā viņas mamma un māsa. Mani secinājumi ir, ka esmu pateicīga par savu ģimeni un esmu laimīga. Vienmēr vajag novērtēt to, kas tev ir dots.” (Evelīna)

” Filma bija laba, izraisīja emocijas un pārdzīvojumu. Varēja izjust galvenās varones jūtas lēmumu pieņemšanas mirkļos. Varoņi bija rakstīti ļoti reālistiski. ” (Loreta)

” Filma ir par divām māsām, kuras dzīvoja bērnu namā, kad par viņām interesējās no Amerikas. Vecākā māsa izvēlējās palikt Latvijā, jo viņa nepiestāvēja Amerikas ģimenei, bet viņa ieteica jaunākajai māsai, lai labāk dodas uz Ameriku dzīvot tur ar audžu vecākiem, lai viņai būtu labāka dzīve. Lai nepieļautu tādas kļūdas kā mamma un lielākā māsa. Man šī filma patika, ieteiktu viņu paskatīties arī citiem.” (Juris)

” Filma bija diezgan interesanta, bet daži momenti bija nesaprotami. Filmas tēma ir interesanta un bija interesanti skatīties, kā attīstās filmas sižets. Bija interesanti skatīties, kā divas māsas dzīvoja bērnu namā un kas notika ar to vecākiem. Kopumā man filma patika, bet bija daži neinteresanti un nesaprotami fragmenti. ” (Kristaps)

” Man patika filma, bija labi nofilmēta. Tāda bēdīga, bet forša. Manuprāt, balstīta uz reāliem notikumiem, un tādas problēmas ir daudziem bērniem. Filma ir interesanta, varētu noskatīties vēlreiz, tikai vajadzētu iedziļināties vairāk. Sapratu, ka manā ģimenē nav nemaz viss tik slikti, kā es biju domājusi, jo izrādījās, citiem ir daudz nopietnākās problēmas ” (Indra)

” Par filmu “Māsas”- tā bija interesanta, aktuāli izvēlēta tēma, bija redzams ka 13 – gadīgo meiteni ģimenes trūkums stipri ietekmēja, bija vandālisms- cita cilvēka īpašuma bojāšana- tika dauzīti mašīnas spoguļi ar skeitbordu, veikalos tika zagta gan pārtika, gan apģērbi. ” (Krista Metlāne)

” Filma bija diezgan interesanta, šoreiz nebija grūti iedziļināties filmas būtībā, kā iepriekšējā filmā…. Es arī sapratu, ka pamest savus bērnus bērnunamā ir slikti… Jo no audzināšanas bērnunamā ne vienmēr sasniedz prieku, bet sāk smēķēt un lietot alkoholu… ” (Jegors)

” Pēc filmas var saprast, ka Latvijā, kā arī citās valstīs ir problēmas ar bāreņiem. Es domāju, ka šī filma ļoti spilgti rāda, kā notiek dzīve bāriņnamā un jaunā ģimenē. Latvijā būtu jāattīsta bāreņu aprūpi, tā kā liela daļa šo iestāžu nav pietiekami komfortabli un nerāda, kāda ir īsta ģimenes dzīve. ” (Amanda)

” Man ļoti patika šī filma, bija interesants sižets, gribējās uzzināt tālāko darbību gaitu. Šī filma ietver sevī daudz bērnu pārdzīvojumu, kuri ir bērnunamos. Ar kādām problēmām šie bērni tiešām saskaras ikdienā, par viņu pareiziem un nepareiziem lēmumiem. Filmas galvenā doma ir tāda, ka bērniem nav jādzīvo bērnunamos, bet gan jābūt visiem adoptētiem ģimenēs, lai bērni būtu morāli atbalstīti. ” (Anna )

” No sākuma filma bija nesaprotama, bet beigās es sapratu, ka katram bērnam ir nepieciešami vecāki — katrs bērns ir pelnījis vecāku atbalstu, mīlestību un aprūpi. Bez iepriekš minētā, bērns nevar pilnvērtīgi nobriest un pilnveidot sevi kā indivīdu. Filma tiešām bija skumja, bet es ieteiktu to noskatīties visiem — lai atgādinātu, cik svarīgi tomēr ir atbildīgi vecāki, un lai visi tos novērtē un mīl, kamēr tam vēl ir iespēja. ” (Daniela)

” Filma ir ar jēgu, mūsdienas tēma ir svarīga. Skatoties filmu, tā liek aizdomāties par tuvajiem cilvēkiem un vērtēt tos. Es aizdomājos par to bērnu dzīvi, kam ir problēmas ar vecākiem, vai to nemaz nav. ” (Markuss)

” Man patika filma, es sapratu, ka vajag domāt par to, ko dari. Ir jāsaprot, ka mūsu dzīvē var rasties dažādas problēmas, bet galvenais ir saprast, ka no tām var izkļūt, vajag mēģināt un darīt , mācīties no savam kļūdām. ” (Katrīna )

“Man patika šī filma. Kaut gan tā nebija viegla, tā lika aizdomāties par bērnunama bērnu dzīvi. Vēlreiz aizdomājos, cik svarīgi ir būt labi izaudzinātam, cik labi vecāki ir izaudzinājuši mani. Ļoti sāp sirds par visiem tiem, kas ir tikuši atkarībās, kas nevar nopelnīt labu naudu. Žēl arī par to ka, ja arī tiek nopelnīta nauda, tad tā tiek iztērēta  uz cigaretēm vai citām izklaidēm.

Žēl, ka ir tādi vecāki, kas bērnus, pieņemot ģimenēs, uzspiež savu ticību un mēģina bērnus pāraudzināt, nevis atrast kopīgo zelta vidusceļu.

Šī problēma būtu jārisina nevis valdībām, bet katram cilvēkam jāsāk ar sevi. Jāsaprot vai tiešām tev bērns ir vajadzīgs, vai ir vēlme, vai līdzekļi, jo pārsvarā bērnunamā atdoto bērnu vecāki nav gatavi atbildībai.”

“Šī filma man likās ļoti emocionāli smaga.”

“Noskatoties filmu, vairāk sapratu bērnu namu bērnu grūto ikdienas dzīvi un sapratu, ka jānovērtē tas, kas ir.”

“Mani filma iemācīja skaitīt par savu ģimeni vecākus, kuri tevi audzina un mīl, nevis tos, kuriem ir vienalga par saviem bērniem.”

“Filma bija saistoša un lika aizdomāties par to, ka ir jānovērtē tas, kas tev jau ir, un cilvēki, pēc kuriem tu tiecies ne vienmēr ir vērti tavas uzmanības”.

“Filma diezgan skumīga un bēdīga. Šī filma deva par daudz ko aizdomāties, ka ne viss šajā dzīvē notiek tik viegli.”

“Šī filma nebija ne komēdija, ne piedzīvojumu filma, bet gan nopietna filma par cilvēku dzīvi, tāpēc tajā nenotika nekas tik aizraujošs, kas varētu piesaistīt uzmanību. Dažos momentos bija grūti saprast sižetu un notiekošo filmā, bet bija arī interesanti momenti. Kopumā filma nebija tik slikta, jo tajā tika parādītas nopietnas sabiedrības problēmas, kas ietekmē cilvēku dzīvi un kuras nedrīkst ignorēt.”

7. klases izglītojamie

Šī filma “Māsas” man vidēji patika, jo tur bija izcili parādīti personāža jeb Anastasijas emocijas un darbības virzieni, plānota un neapdomīga darbība. Mani aizskāra pats stāsts, es teiktu, ka šo filmu attēlotu ar stiklu, jo stikls ir ļoti trausls, ja to speciāli sist, tas saplīsis, ja to nejauši nomest, tas saplīsis. Man ļoti patika amerikāņu tēvs, jo viņš palīdzēja Anastasijai jeb runāja ar viņu, jautāja viņas viedokli utt. Man visnemīļākais personāžs – tā ir bioloģiskā Anastasijas māte, jo sākumā viņa sadraudzējās ar Anastasiju un tā aizpildīja savas ilgas par māti, bet filmas beigās māte viņu pameta, pazuda no viņas dzīves. “Mani pieradināji un mani saudzē,” māte neievēroja šo nerakstīto likumu. Filma bija iemācījusi ka jābūt pateicīgam par to, ko dod labu.

Annija, 7.b

Šī filma ir ļoti depresīva, bet man ļoti patika šī filma ar domu, kas bija iekļauta šajā filmā. Es, protams, vēlreiz nepārskatīšos šo filmu, jo tā ir tāda filma, kuru negribas skatīties vēlreiz, gribas noskatīties, izraudāties un pārdomāt visu dzīvi. Man liekas, ka galvenā varone izvēlējās pareizo ceļu, aizejot prom no neīstiem vecākiem tajā parkā un ieraudzīja īsto pusi savas īstās mammas,bet man liekas, tas nebija nepareizi, ka viņa nebrauca uz Ameriku, jo varbūt viņa varēs sataisīt savu dzīvi labāku. Tomēr, ja viņa ne aizbrauca, varbūt būs vecāki, kuri gribēs viņu adoptēt.

Roberts, 7.b

Man ļoti patika Lindas Oltes filma “Māsas”. Tā mani aizrāva, jo katru mirkli notika kaut kas negaidīts un interesants. Man patika tas, kā viņi rādīja meitenes jūtas. Filma ļauj aizdomāties par to, ka, pat ja tu sastrīdies ar vecākiem, tev nav viņi slikti, viņi vienalga tevi mīl. Meitene nokļūst visdažādākās dzīves situācijās no strīdiem un nesaskaņām līdz zādzībām. Un man vēl patika, kā filmā ir ir paradīts aizmirsto bērnu cīņa ar sistēmu.

Ieva, 7.b

Šajā filmas mērķis ir svarīgs mūsu valstij. Filma “Māsa” nes svarīgas tēmu, ar kuru mums ir jācīnās. Galveno varoni ar viņas māsu grib adoptēt Amerikas ģimene. Anastasija satiekas ar savu mammu. Viņa pavada laiku ar jauno ģimeni, bet Anastasija nevar pieņemt visu uzreiz un meklē to, ko viņa pazaudēja. Viņa neatrod savu pazaudēto lietu un vairs nezinām, vai beigās viņa atrod to, ko viņa meklē, vai kļūst pa bēgli.

Rēzija, 7.b

Man sākumā ļoti žēl vecāko māsu, viņai maz draugu, nav ģimenes (īstās ). Filma ir ar ļoti lielu domu. Var aizdomāties, cik un ar ko atšķiras tava dzīve no citu. Saprotot, ka viņai nav naudas, skatoties  jaunu apģērbu, paliek skumji. Pēc tā, kad viņas vienīgais draugs suns aizskrēja, viņa ļoti apbēdinās. Viņa skatoties, kā citi bērni spēlējas viens ar otru, priecājas, paliek bēdīga, ka nevar izbaudīt tādu priecīgu bērnību. Māsa ir ļoti skumja. Kad viņus grib paņemt, otra māsa bija priecīga, bet vecākā māsa nezināja, vai viņa grib to vai ne, tas liek viņu aizdomāties, vai viņa grib uz jaunu ģimeni? Filma ir ļoti interesanta, es vēlētos to noskatīties vēlreiz, jo tajā rādītie notikumi ir bēdīgi, bet var iedomāties filmā.

Alens, 7.b

Filma “Māsas” stāsta par rupjo dzīvi bērnunamā. Anastasiju un viņas māsu vēlējās adoptēt amerikāņu ģimene. Anastasija nospiegoja savu mammu internetā un atrada, kur mamma strādā. Anastasija nogrieza sev matus, dabūja tetovējumu un sāka smēķēt. Anastasija un viņas māsa beidzot satiek amerikāņu ģimeni īstajā dzīvē. Man patika, ka amerikāņu ģimene pret viņām izturējās ļoti laipni. Man filma ļoti patika, jo tā pastāsta kāda dzīve var būt bērnunama bērniem.

Marta, 7b

Noskatoties Lindas Oltes pirmo pilnmetrāžas filmu man nepatika, ka meitene pīpēja cigaretes un viena ļoti bieži pieskatīja bērnu ,kā arī viņas mammai par viņu bija vienalga. Viņu grib adoptēt, bet viņa negribēja, lai viņu adoptētu. Bet viņas attieksme pret citiem nav īpaši laba, tāpēc tas pieviļ citus cilvēkus. Beigās nav īsti saprotamas,vai viņa viena palika vai arī kaut kā savādāk.

Kintija, 7.b

Lindas Oltes filma “Māsas” galvenā misija ir parādīt aizmirsto bērnu cīņu ar sistēmu. Man šī filma ļoti patika, jo tur bija situācijas, kuras lika aizdomāties par to, kā mums paveicās, ka mums ir ģimene, kas mūs mīl, atbalsta un ciena. Es sapratu, ka ir jāciena vecāki, jo viņi vēlas visu priekš mums labāko, bet mēs citreiz to neieraugām un nenovērtējam. Es šo filmu ieteiktu visiem noskatīties, jo pēc noskatīšanās tu sāc novērtēt to, kas tev ir un cik tev ir labi, ka tev ir mājas, ģimene un siltums. Režisori paveica ļoti milzīgu darbu, lai mēs iejustos šajās situācijas un izjustu, kā bērni jūtas citur, kur nav tādu apstākļu kā mums. Manuprāt, šī ir ideāla filma visai ģimenei.

Viktorija, 7.b

Šī filma ir par meiteni Anastasiju, kura uzauga bērnu namā. Viņas bioloģiskā māte Alla bija vairākkārt nokļuvusi cietumā. Anastasija gribēja atsākt kontaktu ar savu māti un lai viņa viņu paņemtu atpakaļ, bet cita ģimeni no Amerikas vēlējās Anastasiju un viņas māsu Diānu adoptēt, Anastasija nevēlējās nekur braukt, jo viņa cerēja ka Alla viņu paņems atpakaļ. Anastasijai jaunā ģimene nepatika, viņi visu laiku strīdējās. Man šī filma ļoti patika, jo tā bija interesanta un aizraujoša.

Aija, 7.b

Noskatoties Lindas Oltes filmu “Māsas”, es sapratu, ka dažiem bērniem nav viegli dzīvē, tieši tiem, kuri dzīvo bērnu namos, viņi jūtās briesmīgi, jo vecāki ir viņus pametuši. Konkrēti par Anastasijas dzīvi es varu pateikt to, ka šai meitenei ir ļoti sarežģīta dzīve, viņai ir grūti, nav draugu nav īstas ģimenes. Man šinī filmā patika, kad Anastasija bija priecīga, kad viņa piedzīvoja skaistus mirkļus. Pati meitene bija interesanta. Man visvairāk nepatika Anastasijas lielā māsa Jūlija, viņa ir bezatbildīga, riebīga. Filma “Māsas” bija pamācoša, ir jānovērtē to, kas tev ir dzīvē dots.

Justīne, 7.b klase

Man šī filma ļoti patika, jo bija ļoti interesanti, tur bija meitene Anastasija, kurai bija bioloģiskā māte Alla, kura bija vairākkārt cietumā un Anastasija uzzina, kur atrodas māte, un tad viņa sāka viņu meklēt un tas bija interesanti, tāpēc ka viņa ļoti gribēja atjaunot kontaktu. Vēl Anastasijai bija masa Diāna, ar kuru viņi dzīvoja bērnu namā. Man nepatika Anastasija, tāpēc ka viņa bija agresīva, viņa gandrīz visu lauzīja, un tas ir ļoti slikti un vēl viņa cīnījās.

Ērika, 7.b

Šīs filmas mērķis ir svarīgs mūsu valstij. Filma “Māsa” nes svarīgas tēmu, ar kuru mums ir jācīnās. Galveno varoni ar viņas māsu grib adoptēt Amerikas ģimene. Anastasija satiekas ar savu mammu, kura mīl savus bērnus, bet nevar ar viņiem dzīvot, jo nav naudas. Tagad viņa domā, ar kuru labāk palikt. Braukt uz Ameriku vai palikt savā valstī. Man patika, ka jaunie vecāki centās būt viņiem kā īstie vecāki. Un būt par labiem.

Rolands, 7.b

Man patika filma, viņa ir dramatiska dažreiz smieklīga un bēdīga. Sākums bija foršs, vēlāk tā palika kā drāma ar dažiem priecīgiem momentiem un bēdīgiem momentiem. tā filma bija forša, bet bija spilgtākās vietas, kad zog maximas un no circle k eglīšu lampiņas. Tā filma bija super!

Gints, 7.b

Man patika šī filma, jo meitenes dzīve ir interesanta un gribās skatīties, kas tajā dzīvē notiek. Man nepatika, ka visi filmā lamājas, bet tas ir filmas atmosfērai. Šajā filmā parādīti slikti un labi cilvēki, piemēram, meitenes bioloģiskā māte un jaunā māte.

Vladimirs, 7.b

Man patika šī filma, jo bija ļoti interesanta, šajā filmā ir parādīts, kā tas ir, kā dzīvot bez mammas, man patika, ka Anastasija centās atgriezt savu mammu, bet nepatika vandālisms no viņas puses, zagšana un pīpēšana un nesapratu, kāpēc viņa atdeva naudu savai mammai, kurai viņa pat nav vajadzīga.

Armīns, 7.b

Skatoties Lindas Oltes filmu “Māsas”, bija ļoti interesanti, un tā māca dažas lietas-kā pusaudžu vecumā narkotiskas vielas ir aizliegtas. Man nepatika tas, ka galvenā varone taisīja nepieļaujamus, sliktus darbus. Man pašai bija žēl meitenes, jo viņa dzīvoja bez vecākiem. Kad Anastasiju adoptēja, viņa palika laimīgāka un vairāk sāka smaidīt.

Rebeka, 7.b

Lindas Oltes filmas “Māsas” galvenā misija ir parādīt aizmirsto bērnu cīņu ar sistēmu. Šī filma lika aizdomāties par to, cik veiksmīgi mēs esam, jo mums ir laba un mīloša ģimene. Šajā filmā ļoti labi parāda to, kā bērnu nama bērni ilgojas pēc mīlošām ģimenēm. Man liekas, ka filmēšanas komanda paveica ļoti labu darbu, atveidojot bērnu sajūtas bērnu namā. Lindas Oltes filma “Māsas”, manuprāt, ir ļoti pamācoša filma.

Annemarija, 7.b

Atsauksmes par Lindas Oltes filmu “Māsas” man ir šādas: Ļoti depresīva filma par bērniem, kuriem nepaveicās. Bērnus grib aizvest uz ASV, bet Anastasija negrib. Man filma ļoti patika, jo ir interesanta un tajā ir ļoti daudz notikumu un sižetisku pagriezienu. Filma arī ir diezgan smaga un krīt uz nerviem.

Andrejs, 7.b

Šī filma ir par māsām, kurām mamma ir cietumā un nevar par viņām rūpēties, tāpēc viņām vajag dzīvot bērnu namā. Bet pēc tam viņus grib adoptēt ģimene no Amerikas, bet vidējā māsa negrib braukt uz turieni, jo vēl mīl savu mammu. Filma galvenā doma ir parādīt aizmirsto bērnu cīņu ar sistēmu- ir godam izpildītam. Man patika, ka šeit ir parādīta realitāte dzīves. Man nepatika, ka galvenā varone uzņēmās visu atbildību uz sevi. Vidējā māsa arī domāja, viņas mamma var mainīties un kļūt labāka (bet tā nebija). Māsām arī patika darīt blēņas. Vidējā māsa grib arī pavadīt vairāk laika ar mammu. Kad ģimene viņus pieņem, vidējā māsa bija citādāka, nekā vecāki domāja viņa būs. Bet pēc tam viņi pierada pie viņa un bija priecīgi. Šī filma bija ļoti interesanta un vērta tai noskatīšanai.

Madara, 7b

Filmā “Māsas” es uzzināju daudz lietu to, kā tas ir, dzīvot bērnunamā, un kāda tur ir dzīve, es domāju, ka bērnunamā ir pavisam savādāki dzīves apstākļi.

Mani pārvaldīja varbūt negatīvas emocijas, jo man ir žēl, Latvijā ir vēl daudz bērnu, kuri dzīvo tādos apstākļos, Ilmu nevar tikt laukā no tajiem. Man nepatika , ka nepilngadīgi pusaudži lietoja apreibinošās vielas un darīja lietas, kuras bija kaitīgas vai nepieļaujamas (zagšana, tetovēšana, melošana u.c).Kā arī  man nepatika, ka skolā Anastasiju apsmēja. Man patika, ka Anastasija ar savu māsu satika savu mammu, māte bija interesanta, jo viņai īsti bija vienalga, ka skolā Anastasijai bija vecāku diena vai arī kad Anastasiju gribēja adoptēt. Arī man patika, ka amerikāņi gribēja adoptēt māsas un aizveda viņas labās,  drošās mājās.

Linda

Pašā sākumā es nesapratu, kas notiek, jo meitene paņēma sev suni bez atļaujas, un joprojām nesapratu, laikam naudas nebija. Tad uzzināju, ka viņas adoptē un palika interesanti, kas notiks tālāk. Viņas ikdienas dzīve, kura ir attēlota filmā, ir kaut kāda vientuļa, manuprāt, meitenei nav neviena drauga, izņemot suni un ģimeni. Bet laikam tas ir, jo viņai pārāk daudz atbildību. Tad, kad kaut kas ir ar bērnu, man domas palika sajauktas. Biju gaidījis, kamēr Amerikas ģimene pabeidz ar dokumentiem. Dzīve viņai nav pilnvērtīga, manuprāt, jo viņa pat nezina, pie kuras ģimenes palikt. Viņa arī kaut kāda jocīga, nepieskata bērnu un dara, ko grib, zagt lietas no veikaliem. Dara haosu apkārt. Beidzot jau Amerikas ģimene atbrauca. Un beidzot viņu iemācīja, kā pareizi rīkoties.

Rinalds, 7. klase

Es sapratu, ka filmā bija parādīts, ka cilvēks var neinteresēties par tevi, bet tu viņam vienalga ticēsi. Tieši tā rīkojās abu māsu māte, un Anastasija viņai ticēja. Anastasija gribēja būt tāda pati kā viņas māte, tāpēc viņa pīpēja un nogrieza matus, kā arī deva mātei naudu, kuru ieguva nelikumīgi. Anastasija arī zaga no veikaliem. Kopumā, viņas māte viņu ļoti ietekmēja. Es sapratu, ka nevar uzticēties cilvēkiem no pirmā vārda.

Filma bija ļoti interesanta. Galvenās atziņas, kuras es sapratu ir: vajag veidot savu personību, nevis līdzināties kādam, domāt par savu veselību, nemeklēt to, kā tev nav, cienīt to, kas tev ir.

Noskatoties šo filmu, es sapratu, ka vajag cienīt to, kas tev ir, tos, kas par tevi rūpējas un novēlēt viņiem visu to labāko, nebaidīties prasīt pēc palīdzības, lai kas arī notiktu, nekad neaizmirst par sevi un savu veselību, nenovest visu līdz tādam, ka vairs nekas nav līdzams, neiesaistīties nelabvēlīgās kompānijās.

Iesaku šo filmu paskatīties saviem vienaudžiem. Filma vēsta par pusaudžiem ar dažādiem raksturiem. Filmas galvenā doma ir tāda, ka Latvijā, savā dzimtenē, ir vislabāk, neskatoties uz dažreiz nelabvēlīgiem apstākļiem. Noskatoties šo filmu, es sapratu to, ka dzīves apstākļi varbūt dažādi un ka mums ir jāciena to, kas mums ir, nevis jāmeklē labāko dzīvi.

Es sapratu, ka ne visiem vecākiem ir svarīgi viņu bērni, ka ne visi vecāki saudzē un ciena savus bērnus. Ja ģimenē nav naudas, tad būs slikta dzīve.

Man nepatika māte, jo viņa ņēma naudu, atnāk pie bērniem vienu reizi gadā un filmas beigās aizbēga. Anastasija gribēja būt kā viņas māte, tas man likās ļoti dīvaini. Galvenais, ko es sapratu, ka ja tev nav naudas, tev nav nekāda laba statusa un tevi īpaši necienīs kolektīvā, un tava dzīve ies ļoti sliktā virzienā. Kā es to sapratu? Jo Anastasija savos 13 gados sāka pīpēt, viņas māsa uztaisīja viņai tetovējumu, tas bija ļoti nelabi. Bet kopumā man filma patika, jo aizskāra svarīgas tēmas.

Skatoties šo filmu, es sapratu, ka ir mātes, kas neapdomāti dzemdē bērnu, un tad nevar uzturēt.

Skatoties filmu “Māsas”, man bija nepatīkama sajūta, jo galvenie varoņi bija no nelabvēlīgas ģimenes. Manuprāt, filmā bija parādīts, cik grūti ir dzīvot, kad vecāki nav blakus. Skatoties filmu, es sapratu, ka mēs bieži necienām savus vecākus, kamēr citiem viņu pat nav. Filmas gaitā Anastasija bieži redzēja ģimenes, kurās bērni runāja pretī vecākiem un necienīja tos. Manuprāt, galvenā doma filmai ir tajā, ka darot un mēģinot var izdarīt visu. Tādā veidā galvenā varone atrod māti.

Es sapratu, ka vajag cienīt un priecāties, ka man ir sava ģimene (vecāki). Vajag būt neatlaidīgam un censties iegūt to, ko vēlies. Piemēram, Anastasija gribēja, lai viņu atkal paņemtu viņas īstā mamma, tāpēc viņa centās un bija neatlaitīga. Jaunākā māsa Diāna gribēja, lai viņu adoptētu, tāpēc viņa centās iepatikties jaunajai ģimenei no Amerikas. Es no filmas sapratu, ka mana ģimene ir vislabākā.

Filma bija par meiteni, kurai bija 13 gadi, un tai pietrūka dzīvē mammas. Meitenei bija emocionālais un sociālais trūkums – tas skaitās kā smēķēšana, nelabvēlīgu darbību veikšana, darīt pāri citiem utt. Viņa negribēja iet dzīvot pie amerikāņiem, jo viņai pietrūka savas īstās mammas, jo ar to viņai bija jautrāk un ērtāk. Kad bērnam pietrūkst mammas, ir grūti to pārvarēt, un ir ilgstoša depresija. Meitene saprot, ka viņai nebūs labi ar svešiem vecākiem, jo tie nav viņu īstie un jutās nelabvēlīgi, jo bija pieradusi pie savas iepriekšējās dzīvēs. Nevajag domāt, ka dzīve ir nelaba, jo, paskatoties uz šo filmu, meitenei nav visu laiku mammas tuvumā un viņa visu dara pati bez nekādas palīdzības (neskaitot draugus vai tuvus cilvēkus).

Es sapratu, ka Anastasijai patika taisīt problēmas. Anastasija ļoti gribēja dzīvot ar savu mammu un sāka pelnīt naudu, un deva to savai mammai. Taču mammai vairāk interesēja nauda nekā Anastasija. Viņa to nesaprata un turpināja censties pievērst mātes uzmanību. Ja cilvēkam tu tiešām interesē, viņš par tevi interesēsies. Anastasija to nezināja un centās visu laiku darīt tā, lai māte viņai pievērstu uzmanību. Es, noskatoties šo filmu, ieguvu tādu mācību, ka meitenes grib adoptēt un Anastasija to negrib, jo tic, ka māte grib atgūt vecāku tiesības. Es sapratu to, ka dzīvē vislabākais ir ğimene. Filma ir parādīts tas, ko dara 13 gadīga meitene, lai gūtu kaut ko savā dzīvē.

Manuprāt, filmas galvenais vēstījums bija pastāstīt par ģimenes un draugu vērtībām, kā arī pateikt, cik grūti var būt dzīvē. Pēc šīs filmas es sapratu, ka cilvēka sirdi nevar pamainīt un cilvēku nevar piespiest mīlēt to, ko tas nemīl/nepazīst.

Skatoties filmu, es sapratu, ka dzīvē visiem nav labklājība, kā arī to, ka man var būt labāka dzīve nekā kādam citam. Un vēl to, ka jāvērtē, kas tev ir, un nedrīkst skaust par to, kā tev nav.

Filmas galvenais vēstījums, manuprāt, ir tas, ka jābūt mērķtiecīgam. Es sapratu, ka jābūt patstāvīgam un nav jāčīkst par sīkām problēmām.

Filmā tika parādīts, kā dzīvo bērni Latvijā. Es sapratu, noskatoties šo filmu, ka ir jāklausa sevi, darīt to, ko patiešām vēlies (filmā bija paradīts, ka Anastasija negribēja uz Ameriku). Un arī to, ka jāmēģina atlaist (filmā bija tas, ka Anastasija atlaida savu māsu uz Ameriku, paliekot Latvijā). Anastasija, manuprāt, negribēja braukt, jo, kad viņa bija kopā ar Amerikas ģimeni, viņa juta kontroli no mammas puses. Anastasija patiešām domāja, ka bioloģiskai mammai viņa nav vienaldzīga. Anastasija gribēja justies vajadzīga un mīlēta.

Filmas galvenais vēstījums ir tas, ka jāciena vecāki, brāļi un māsas, ka ne visiem bērniem ir vecāki. Es sapratu, ka ir jāciena tas, ka ir vecāki un māja, kur dzīvot.

Filma bija par to, ka Latvijā ir nelabvēlīgas ģimenes, kas ir liela problēma.

Filmas galvenais vēstījums bija par to, ka ir cilvēki, kuri dzīvo nelabvēlīgos apstākļos. Man filma patika, tā bija ļoti interesanta.

Filmas galvenā doma ir par to, ka ir bērni, kas dzīvo bērnu namos. Es neko neieguvu no šīs filmas, man tā nepatika, jo bija garlaicīga.

Man ļoti patika šī filma. Ļoti labi parādīja mūsdienu pusaudžu problēmas. Ļoti dramatiska filma. Skatījos ar interesi, arī Anastasija ļoti laba, jo sākumā izglāba suņus, kurus turēja ciet. Arī es sapratu to, ka tādās vietās vajag mācēt par sevi pastāvēt, jo tur ir daudzi cilvēki, kuri tevi mēģinās aizskart. Iesaku šo filmu.

Daniels

Noskatoties filmu, es sapratu, ka bērniem, kurus pamet vecāki un atdod tos bērnunamā, ir ļoti grūti dzīvot, protams, tiem dod ēdienu un mazgā veļu, bet tiem nav ģimenes atmosfēras. Filmu es ieteiktu noskatīties, jo tajā viss ir attēlots ļoti reālistiski. Kā arī man patika galveno varoņu spēle. Un, ja es būtu Anastasija, es lidotu uz Ameriku, jo tur būtu interesanti un varētu apgūt angļu valodas prasmes.

Artis

Es neieteiktu skatīties šo filmu, jo tā nav interesanta un nav strauju notikumu. Ļoti daudz nelegālu lietu ir.

Aigars

Man šī filma diezgan patika, un es to gribētu noskatīties vēlreiz, jo daudzas lietas var saprast tikai skatoties filmu otro reizi. Es ieteiktu šo filmu noskatīties katram, jo filmai ir diezgan dziļa doma, kā arī ir iekļautas reālas problēmas un apstākļi, ar ko bieži vien sastopas pusaudži no bērnu nama un ne tikai.

Markuss

Man ļoti patika šī filma, jo tā bija interesanta. Dažos momentos bija ļoti bēdīgi. Beigas ir ļoti bēdīgas, jo no viņas visi atteicās. Es ieteiktu šo filmu visiem un noteikti pusaudžiem. Es ceru, ka visiem bērniem, kuri dzīvo tādos apstākļos, atradīs sev māju un viņiem būs viss labi. Es gribētu vēlreiz noskatīties filmu.

Anastasija

Man patika, filma filmēta ar galveno domu. Manuprāt, filmas veidā var labāk novērtēt, saprast un izdarīt secinājumus, ja sabiedrībā parādās tādi cilvēki, kuri ir bez vecākiem, tad nevajag apsmiet, bet vajag pieņemt un izturēties pret viņiem labi. Tiem ir ļoti grūta dzīve, tāpēc viņi meklē visus iespējamos variantus, lai saņemt naudu, mēģināt kaut ko jaunu.

Eva

Man patika, ka šī filma ir mūsdienīga, jo tajā ir skatītas daudzu pusaudžu problēmas. Man patīk psiholoģiskais filmu žanrs, tāpēc man patika. Es sapratu, kāpēc neadoptē pusaudžus. Šī filma arī var iemācīt palīdzēt citiem un pastāvēt par sevi. Manuprāt, filma bija ļoti interesanta.

Viktorija

Filma patika, ļoti interesanta un aizraujoša, protams, arī māca, ka, neko nemainot, tu nevarēsi tikt tālāk. Tas ir ļoti briesmīgi, ka bērniem, kurus pametuši vecāki, ir jāmīt bērnunamā, tādēļ, cerams, nākotnē nākamā paaudze kļūs empātiskāka un būs vairāk gribētāju adoptēt jebkura vecuma bērnus.

Noskatoties filmu, es aizdomājos un sapratu to, ka ne visiem ir bagātas ģimenes, kuras tev varētu daudz ko nopirkt. Man filma patika, jo bērni mērķtiecīgi gribēja atrast ģimeni. Man nepatika, ka filmā Anastasija negribēja braukt pie jaunās ģimenes. Kā arī nepatika tas, ka Anastasijai ar viņas māsu nebija labas attiecības. Filma bija diezgan interesanta un ar daudz sižeta pagriezieniem.

Laura

Man filma patika. Patika, kā filmā bija attēlota dzīve bērnunamā. Lika aizdomāties par to, ka man ir labi dzīvot pilnā ģimenē. Skatoties šo filmu, kļūst žēl bērnu, kas ir nonākuši šādās situācijās. Domāju, ka katram ir jābūt vecākiem, kas mierina un palīdz. Skatoties filmu, novēroju, ka neviens bērnus nepieskatīja, un viņi varēja darīt, ko gribēja, kas man liekas nepareizi.

Paula

Man filma patika. Filmai bija interesants sižets. Filmas dēļ es sapratu, ka vecāki ir ļoti svarīgi mūsu dzīvēs. Filma lika aizdomāties. Gribētu noskatīties vēlreiz, jo dažas lietas nesapratu no pirmās reizes.

Aigars

Man patika filma, jo tā attēlo patieso dzīvi, kādu dzīvo bērni bērnunamos un tas man rada pārdomas par to, cik labi es dzīvoju. Man ir labi un izpalīdzīgi vecāki, mājās utt. Bērniem, kas ir atstāti bērnunamā, ir ļoti grūti un bieži vien sabiedrība to nenovērtē. Tādi bērni ir ļoti stipri, bet bez atbalsta, viņi var izdarīt nepareizus un neapdomātus lēmumus, tāpēc viņiem ir jāpalīdz izkļūt no problēmām.

Kristaps

Filma bija ļoti interesanta, lai gan ļoti aizskaroša. Es ieteiktu šo filmu noskatīties pusaudžiem ar vecākiem, lai pusaudži saprastu, cik ģimene ir svarīga. Man patika, ka Anastasija vienmēr mēģināja savilkt savu veco ģimeni kopā, un viņa savu mazo māsu mīlēja. Man ļoti nepatika, ka palika tik daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, ko Anastasija darīja pēc filmas?

Markuss

Man filma ļoti patika, es ieteiktu skatīties šo filmu ar vecākiem jeb savu ģimeni, jo tā liek aizdomāties par mūsdienu bērniem, kuriem nav vecāku vai tie viņus pameta. Tā liek aizdomāties par to bērnu domām un filmā ir labi attēloti meitenes pārdzīvojumi, dusmas par jauno un viņas īsto ģimeni. Anastasija ļoti mīl savu mammu un māsu, tāpēc viņai bija grūti izvēlēties pareizo ģimeni. Filma ir diezgan gara, bet ļoti interesanta un reālistiska.

Patrīcija

Mana filma „Māsas” patika, bija interesanti, bet dažos momentos bija  nepatīkami, piemēram, kad pīpēja vai zaga no veikaliem. Man patika filma, jo filmai ir labs sižets, lai bērni, kuriem ir ģimene, saprastu, ko darīt nevar un ka ne visiem ir ģimenes, bet bērni, kuri dzīvo bērnunamos, viņi ir tādi paši cilvēki kā pārējie.

Alise

Man filma patika. Man bija interesanti, kā izskatās bērnunams un cik bieži un kādus cilvēkus adoptē. Filmā bija interesants sižets un ļoti būtisks mūsdienu situācijai. Man žēl cilvēkus, kuriem ir jādzīvo šādi. Lika aizdomāties par to, cik ir svarīga ģimene. Skatoties filmu, es sapratu, cik ir svarīgas šādas lietas un cik grūti ir cilvēkiem bērnunamā. Es ieteiktu šo filmu noskatīties, jo tas liek daudz par ko aizdomāties.

Sonora

Man filma ,,Māsas’’ patika, jo bija daudz interesantu stāstu, piemēram, kad pie viņiem atbrauca no amerikāņu ģimenes. Bērniem ir ļoti grūti dzīvot, jo viņi dzīvo bērnunamā, un viņiem ir dzērājas mamma. Manuprāt, Anastasija varēja aizbraukt uz Ameriku ar mazo māsu, jo tur sāktos dzīve no jauna, un ir vairāk iespēju, bet es saprotu viņas lēmumu, jo viņa grib palikt mājās.

Raitis

Es noteikti iesaku noskatīties filmu “Māsas” visiem, īpaši jauniešiem galveno varoņu vecumā. Pēc noskatīšanās es vairāk aizdomājos par to, ka mēs nevaram apsūdzēt un kritiski vērtēt bērnus, kuri ir auguši bērnunamā. Mēs nevaram zināt, ar kādām grūtībām viņiem ir ikdienā jāsastopas. Šajā filmā tas bija ļoti labi attēlots, viņām bija nepieciešama nauda, tāpēc bija jāstrādā “netīrs” darbs, pa starpām arī pīpēšana un zagšana. Bet viņas arī mācēja par sevi pastāvēt. Un, protams, es kļuvu vēl vairāk pateicīga par to, ka man ir mīloši un atbalstoši vecāki, kuri ir nebūt ne visiem.

Marta

Man ļoti patika filma, skaidri paskaidro, kā dzīvo, ar ko nodarbojas, kā jūtas skolā un parāda emocionālo stāvokli to bērnu, kuri atrodas bērnu namā. Kā arī liek aizdomāties par to, ka bērni ļoti vēlas būt kopā ar tuviem cilvēkiem un ko viņi dara, ja tādas iespējas nav. Kā arī bija parādīts, ka meitene meklēja sev līdzīgus, kā tas suns. Filma ir pamācoša un ir vērts to noskatīties.

Loreta

Manuprāt, filma bija interesanta un pamācoša. Noskatoties filmu, es sapratu, ka cilvēki, kuri dzīvo bērnunamos, ir agresīvi un nejauki utt. tāpēc, ka viņus vienkārši bērnu namos īsti nekontrolē, viņi dzīvo savu dzīvi, bet pēc filmas es sapratu, ka pusaudži, kuri dzīvo bērnunamos, vienkārši jūtas pamesti, jo meitene arī gāja pie suņa, viņu baroja un izturējās pēc iespējas tik jauki, cik var, un tas, ka viņi ir brīžiem nesavaldāmi, tā nav viņu vaina, vienkārši neviens nav mācījis viņus, kā uzvesties. Iesaku paskatīties, filma bija ļoti pamācoša un pat brīžiem palika žēl meitenes, jo, lai cik arī mamma viņu nepieviltu, Anastasija tik un tā gribēja būt kopā ar viņu.

Kristiāna

Filma “Māsas” ir ļoti laba filma ar dziļu domu, ko vajadzētu arī apspriest ģimenē. Ne visiem ir paveicies būt mīlošā ģimenē. Ir trīs māsas, jaunākā, vidējā un lielākā. Lielākajai ir jau pašai savs bērns, bet vidējā meita Anastasija ir ļoti pieķērusies pie savas īstās mammas un nevēlas doties adopcijā ar savu mazāko māsu. Meiteņu māte ir neatbildīga un nodeva vidējo meitu, un izmantoja viņu naudas dēļ. Anastasija iet cauri saviem pusaudžu gadiem un sāk darīt arī nelegālās lietas. Filmu bija interesanti skatīties, noteikti iesaku, jo arī tā rosina pārdomas. Nebija garlaicīgi.

Elīza

Man ļoti patika filma. Brīžiem bija nedaudz nesaprotami, kāpēc ir tā. Šī filma liek pārdomāt, cik laba mums ir dzīvē un cik mēs esam laimīgi, ka mums ir ģimene. Man bija ļoti žēl brīžiem mazo zīdainīti meitenīti, un tu apzinies, ka reālajā dzīvē tā arī ir. Pēc šīs filmas gribas iet un palīdzēt ne tikai bērniem bērnunamos, bet arī dzīvniekiem, pensionāriem, bērniem ar īpašām vajadzībām utt.

Filma man patika. Tā skāra ļoti svarīgas tēmas. Man šķita, ka tajā ļoti labi tika attēlots, kā ir būt bārenim, kas viņiem ir aktuāls, ar kādām emocijām un problēmām viņi saskaras ikdienā. Skatoties filmu, es uzzināju par izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskaras un kurus pārvar, kā arī par traumatiskām pieredzēm, kuras bāreņi var pārdzīvot.
Filma “Māsas” bija pamācoša kā arī interesanta un lika aizdomāties par vairākām lietām, man tā parādija bērnu dzīvi bērnu namā, un tā dzīvi no citās puses, ko nozīmē būt bārenim, ar kādām grūtībam saskaras pusaudzis, kad tiek citā ģimenē, un kā tie iztiek bez vecākiem, savā ikdienā. Mūsdienās tas ir ļoti aktuāli, jo vairāki bērni dzīvo bērnu namos, un vairāki cilvēki neisprot, ko nozīmē kļūt tādā situācijā.
Filma “Māsas” bija ļoti pamācoša un izzinoša. Man patika tā, jo parādīja jauniešus no dažādām sabiedrības pusēm, un viņu grūtības pieņemt lēmumus, sadzīvot ar citiem sava vecuma cilvēkiem. Dzīve bez vēcākiem bērnunamos mūsdienās ir aktuāla, un šī filma interesanti parādīja to, cik grūti ir adaptēties jaunā ģimenē.

Šodien ar klasi noskatījāmies šī gada oktobrī iznākušo filmu “Māsas”.  Skatoties šo filmu, man radās pārdomas. Daudzi cilvēki, kuriem dzīvē ir bijuši grūti brīži, tos pārvar un nesūdzas, ka viņiem ir grūti, bet gan turpina attīstīties un atstāj visu to slikto pagātnē.Tomēr pēc bieži vien tādiem cilvēkiem ir grūti uzticēties citiem. Bet cilvēki, kuri ir pieraduši pie labas dzīves,viņi parasti nesaskaras ar problēmām.Tomēr, ja tādas parādās, viņi sāk sūdzēties, ka viss ir slikti.    Kopumā ir tā ,ja cilvēks bērnībā ir pārdzīvojis kādu negadījumu viņš ātrāk saprot, cik apkārtēja pasaule ir bīstama.Tieši tāpat kā filmas galvenajai varonei, kura negribēja, lai viņu adoptē kāda cita ģimene.

Man šī filma ļoti patika, jo tajā bija attēloti reāli gadījumi no dzīves. Šī filma liek aizdomāties par to, kam cauri iet bērni ar nelabvēlīgiem vecākiem. Man arī ļoti patika tas, ka filmā šie reālie atgadījumi no dzīves bija parādīti nesamāksloti. Filma parāda diezgan aktuālu problēmu Latvijā un rada pārdomas par to.

Man šī filma patika, jo viņa bija interesanta, un man liekas, ka tā ir mūsdienu filma. Es nedomāju, ka šī filma ir viena no interesantākajām un labākajām filmām, bet, skatoties to, nebija nekādas vainas.Es ieteiktu skatīties šo filmu visiem, jo viņa dod saprast visu un nav tik slikta.
Man šī filma patika ,jo parādīja man pasauli no citas puses un lika aizdomāties ka man ir laba dzīve, jo ir vecāki, kuri atbalsta.Galvenā varone tā bija meitene, kura centās adaptēties pie jaunas ģimenes, pēc manām domām,es nevarētu ,jo tas ir ļoti grūti, kā arī vajag pierast pie jaunas vides.

Cilvēku nevar mainīt, var mainīt tikai tad, kad viņam viņa izjūtas būs nekomfortas,un tas gribēs mainīt izskatu,raksturu utt. pats, bez citu palīdzības ,jo citi nezina, ko viņš gribētu.
Manuprāt, šī filma bija nepavisam interesanta un dažos momentos nesaprotama. Šī filma attēlo, kā mūsdienīgu realitāti, tā arī kādreizējo, kad vecāki pamet bērnu namos dažādu iemeslu dēļ, piemēram, naudas trūkums vai vienkārši vecāki nevēlējās, lai viņiem būtu šis bērns. Īstenībā man ne pavisam patīk skatīties filmas, kuras ļoti attēlo dzīves problēmas, jo bez filmām mēs jau pārāk bieži ar to sastopamies. Es neieteiktu kaut kam skatīties šādu filmu.

Manuprāt, skatītājam ir jāiedziļinās, lai izprastu aizmirsto bērnu dzīvi. Galvenajai varonei ir jāpieņem komplicēti lēmumi savā bērna dzīvē. Patiesībā bērniem un pusaudžiem ir nepieciešama kāda uzticīga un atbalstoša cilvēka palīdzība, kurš spēs kļūt par vistuvāko un vislabāko draugu. Filma nav emocionāli viegla, rādot bērnu sāpes un nelaimīgo dzīvi, kuri vēlas tikt ārā no šī ieslodzījuma un būt laimīgiem, bet tas izdosies ne visiem.

Manuprāt, skatītājam ir jāiedziļinās, lai izprastu aizmirsto bērnu dzīvi. Galvenajai varonei ir jāpieņem komplicēti lēmumi savā bērna dzīvē. Patiesībā bērniem un pusaudžiem ir nepieciešama kāda uzticīga un atbalstoša cilvēka palīdzība, kurš spēs kļūt par vistuvāko un vislabāko draugu. Filma nav emocionāli viegla, rādot bērnu sāpes un nelaimīgo dzīvi, kuri vēlas tikt ārā no šī ieslodzījuma un būt laimīgiem, bet tas izdosies ne visiem.

Manuprāt, filma “Māsas” bīja interesanta, piepildīta ar reālās dzīves notikumiem un izcēla galveno varoņu psiholoģiskās traumas un nepilnības. Filma bija intesanta, pamācoša un lika aizdomāties par mūsdienu pasauli. Filma bīja labi veidota ar interesantu stāstu, labiem aktieriem, tomēr brīžiem kļuva garlaicīgi, jo pārsvarā tika izcelts tikai sliktais, kas notiek pasaulē.

Noskatoties filmu, varu spriest, ka tā bija diezgan interesanta. Es varēju saskatīt realitāti, kurā es nedzīvoju un varēju aizdomāties, kādi ir cilvēki un viņu likteņi. Dažiem tās var būt vieglas un mierīgas, taču filmā parāda pavisam citadāku situāciju, kur galvenajiem varoņiem vajadzēja dzīvot lielā nabadzībā un bez tuvinieku atbalsta, cīnoties pašam. Man bija ļoti interesanti skatīties, kā galvenie varoņi tiks ar visu galā, jo mūsdienās problēma un šādā situācijā var tikt ikviens un tāda ir mūsdienu realitāte. Ērika

8. klases izglītojamie

Filma ” Māsas “, kuru es biju noskatījusies, man ļoti patika. Šajā filmā bija izpaustas daudz dažādas emocijas un jūtas, kuras ne visi varētu izprast. Tomēr man tā ļoti patika, un es ieteiktu visiem noskatīties šo filmu.

Man ļoti patika filma “Māsas”, tā bija interesanta un aizraujoša. Kā arī filma bija pamācoša, tajā bija spilgti piemēri par to, kādas dzīvē var būt grūtības un kā ar tām var cīnīties. Aktieri ļoti labi tēloja savas lomas un parāda mums varoņa emocijas.

Man patika filma “Māsas”, bija interesanti skatīties, tur bija daudz piedzīvojumu un daudz visādu notikumu. Vēl šī filma ir pamācoša, jo tur rāda, ko vajag labāk darīt un ko labāk nedarīt. Man parasti nepatīk latviešu filmas, bet šī bija aizraujoša un  interesantiem momentiem bagāta.

Filma” Māsas” man parādīja, ka pasaulē ir ne tikai tie bērni, kuriem paveicās ar ģimeni, draugiem, bet ir tādi bērni, kuriem nekā nav. Skatoties filmu “Māsas” , man palika žēl bērnu, kuri tika bērnunamos, viņiem nav ģimenes. Stāsts bija par 2 māsām, kurus adoptēja amerikāņu ģimene, jaunākā māsa bija par jauno ģimeni, bet vecākā māsa bija pret jauno ģimeni. Viņai bija smagi saprast, ka viņai ir jauna ģimene. Brīvdienās 2 māsas ar jauno ģimeni kopā ēda vakariņas, viņi runāja visus noteikumus, kas ir amerikāņu ģimenēs, viņi pieprasīja tikai cieņu viens pret otru. Beigu beigās paņēma jaunāko māsu uz Ameriku, jo vecākā māsa ļoti negribēja braukt projām. Tā arī beidzās stāsts par 2 māsām. Es ieteiktu paskatīties filmu “Māsas”, jo šī filma parāda, kā notiek ar citiem bērniem, kuriem nav ģimenes, bērnu utt.

Skatoties filmu “Māsas”, bija daudz kas saistīts ar meiteni Anastasiju. Man bija žēl Anastasijas, jo viņai ir ļoti grūta dzīve, viņa ļoti grib mammas uzmanību un mīlestību, un ļoti vēlas, lai mamma paliek ar viņu, bet viņa nevar. Viņa dzīvo bērnunamā, bet bieži apmeklē savu mammu un vecāko māsu. Anastasija ir ļoti drosmīga un rūpējas par cilvēkiem, kuri ir viņai ļoti tuvi. Filma bija laba un man patika.

Šī filma man patika, jo katras moments, kurš notika lika aizdomāties, kas būs tālāk. Šajā filmā bija interesanti momenti. Bija daži momenti, kuri man arī nepatika filmā, kur tā meitene smēķēja un uzvedās ne ļoti labi.

Man patika filma “Māsas”, jo tā bija interesanta un aizraujoša, kā arī pamācoša, jo bija parādīts, kādas var būt problēmas pusaudžu dzīvē.

Noskatoties filmu “Māsas”, es iedziļinājos galvenās varones pārdzīvojumos. Dažus momentus bija grūti skatīties, jo tie bija ļoti bēdīgi un šokējoši. Šī filma plaši parādīja, kā bērnu dzīve var izskatīties bērnu namos, ar kādām grūtībām tiem ir jāsastopas. Filmas sižeta līnija bija viegli saprotama, bet interesanta un piepildīta. Skatoties šo filmu, tu pat negribot iegrimsti tajā un izdzīvo visus momentus kopā ar varoņiem. Galvenā varone- Anastasija, ir diezgan aizvērta, viņa pieķeras savai pagātnei un negrib to atlaist. Filmā galvenokārt darbojas Anastasija, viņas mazā māsa un mamma- Alla. Dēļ savas aizvērtības Anastasija nesatuvinās ar savu audžu ģimeni un neuzticas viņiem. Anastasija nespēj atlaist savu pagātni un paliek dzīvot bērnu namā, bet jau priecīgāka un atvērtāka. Šī filma bija ļoti noderīga, gribētos to noskatīties kopā ar ģimeni.

Šī filma ir ļoti interesanta, bet dažās vietās nesaprotama. Šajā filmā varēja redzēt, kā bērni no bērnu nama uzvedas un rīkojas dažādās situācijās. Šajā filmā bija daudz notikumu un arī  noziegumi no abu meiteņu puses. Beigu beigās tika adoptēta jaunākā māsa.

Man patika šī filma, jo viņa ir ļoti pamācoša, un tā liek aizdomāties par bērnu dzīvi, kuri dzīvo bērnu namos.

Filma man ļoti patika. Filmā bija negaidīti pavērsieni, kurus es pārdzīvoju kopā ar galveno varoni Anastasiju. Man patika, kā aktieri tēloja savas lomas, izjuta varoņa emocijas un rādīja tās mums. Kad meiteni visi pameta man palika skumji. Es nekad negribētu atrasties tādā situācijā. Filmā ir spilgti parādīts, ar kādam grūtībām sastopas bērni no bērnu nama. Filma ir ļoti pamācoša un aizraujoša. Es to iesaku paskatīties visiem.

Manuprāt, filma bija garlaicīga. Es neizjutu nekādas emocijas, tikai uzzināju, cik grūti, slikti ir dzīvot bērnunamos un tamlīdzīgās vietās. Man nepatika meitenes rīcība. Viņa ir pieradusi pie dzīves bērnunamā un negrib mainīties, bet, ja viņa klausītu, tad viņai būtu vieglāka un labāka dzīve.

Man ļoti patika šī filma, tajā ir skaidri izpausta doma un interesants sižets.

Es pārdzīvoju kopā ar meiteni par visu, kas notika viņas dzīvē. Es iesaku arī citiem noskatīties šo filmu, jo tā ir diezgan interesanta un pamācoša.

Beigās man bija nedaudz žēl Anastasijas, jo viņas māsu paņēma uz jaunu ģimeni Amerikā, bet viņu nē, bet varbūt, tā viņai būs labāk, jo, viņa īsti negribēja uz Ameriku.

Filma man ne ļoti patika, jo filma bija diezgan depresīva, man tādas gluži nepatīk, man patīk jautras un ar labam beigām. Man patika, ka filma parādīja to, ka mūsdienās lielāka daļa pusaudžu dzer un smēķē. Parādīja, ka nedrīkst nolaist rokas grūtajā brīdī.

Man ļoti patika šī filma, jo tajā bija ļoti daudz interesantu momentu un interesantu cilvēku. Interesantākais moments šajā filmā bija, kad viņi atnāca uz atrakciju parku, un sāka runāt par ģimeni un tās apstākļiem. Galvenais varonis šajā filmā bija Anastasija, kura ļoti labi runāja gan latviski gan angliski.

Man patika šī filma! Bija daudz foršu momentu. Es vēl kādreiz noskatītos šo filmu ar ģimeni. Man patika, kā meitene runā angliski, un priecājos, ka viņa atrada savu ģimeni. Man vēl nepatika, ka meitene zaga no veikala produktus vai apģērbu. Man nebija skaidrs, kāpēc mamma pameta meitu! Un māte par savu meitu ņirgājās!

Šajā filmā tika parādīts, kā dzīvo bērni, kuru sir pametuši vecāki. Viss filmas sižets rit ap Anastasiju, viņas māti un viņas māsu.

Bet ļoti drīz ierodas ģimene no ASV, kura vēlas paņemt meitenes uz Ameriku.

Manuprāt, šī filma bija ļoti drūma un skumja, bet ļoti reālistiska. Man visvairāk nepatika mātes uzvedība. Anastasija  rīkojās bezatbildīgi un uzvedās bērnišķīgi. Man vēl nepatika tas, ka Anastasija atteicās braukt uz Ameriku.

Man šī filma ļoti patika un pauda interesi. Es pa skatīšanās laiku spēju patiešām novērtēt savu ģimeni un apkārtējo vidi. Lika pārdomāt savu ikdienu un daudzas rīcības. Pēc šīs filmas skatījumā man radās arī patiesa izpratne par savu ikdienu un es varēju izdzīvot līdzi māsu pārdzīvojumiem. To bija patiešām vērtīgi noskatīties un pārdomāt! ( Kristiāna P.)

Filma lika pārdomāt to, ka vajag būt dažreiz pateicīgākai. Pateicīgākai par to, ka man ir ģimene, un man nav jādzīvo tāda dzīve. Filma lika aizdomāties par rīcībām, Anastasija filmā pieņēma  neizprotamus lēmumus, par kuriem būtu jāpadomā divreiz. ( Santa)

Man ļoti patika.  Es sapratu, ka cilvēkus nevar mainīt.Viņi ir tādi, kādi ir. Es esmu laimīga, ka man ir ģimene. Un es redzu, cik bija grūti māsām iejusties citā ģimenē, jo viņas jau ir kādas ir. Viņas izmainīt  nevar. Filma lika pārdomāt par to, ka  man  ir tik daudz, kā nav bērniem no bērnu nama. ( Anastasija)

Filma bija laba. Man patika tas, ko filmā attēloja. Tiešām parādīja to, ka citiem varbūt neiet tik labi kā mums. Lielākā daļa noteikti izjuta līdzjūtību. ( Agate)

Filma “Māsas” tiešām lika aizdomāties par tēmām, par ko ikdienā mēs neiedomājamies. Filma lika vairāk novērtēt to, kas dots, jo māsas galvenajās lomās filmā tik tiešām cīnījās par izdzīvošanu šajā plašajā pasaulē, un tā parādīja arī skarbo realitāti, kādu piedzīvo jaunieši, kas nonākuši bērnu namos.(Nikola)

Filma man parādīja citu skatpunktu uz dzīvi bērnunamā. Tā man lika vairāk novērtēt manu ğimeni un saprast, ka bērnunamos viss nav tik rožaini, kā liekas. ( Evelīna B.)

Es sapratu, ka pat, ja cilvēks ir tuvs, bet kopā palikt nesanāk, šis cilvēks ir  no savas sirds jāizslēdz , lai kā arī to negribētos. Jāļaujas  iespējai uz labāku dzīvi.  Cilvēki reizēm nemainās. Kopumā filma bija diezgan pamācoša un varēja daudz ko pārdomāt. ( Evelīna E.)

Manuprāt, šī filma liek cilvēkam pārdomāt savu un tuvo cilvēku nozīmi, ka ģimene ir svarīga un ka citiem var arī nebūt nekādas iespējas būt ģimenē. Filma liek  novērtēt, kas ir svarīgs dzīvē. Manuprāt, es ieteiktu skolēniem vai jauniešiem šo filmu noskatīties. (Katrīna)

Filma patiešām bija aizraujoša. Filma lika pārdomāt, cik ir svarīga ğimene. Es sapratu, ka bez ğimenes bērns nevar būt laimīgs. Filmas aktieri bija ļoti labi, viņi parādīja reālas emocijas. Iesaku visiem noskatīties šo filmu, jo tā parāda, kāda ir dzīve bērnunamā.( Emīls)

Filma lika aizdomāties par savām vērtībām. Noskatoties var padomāt par to, cik labi, ka tev ir ģimene, kā arī liek saprast, ka katrai ģimenei ir savas problēmas.( Uļjana)

Filma ļoti emocionāla, parādot situācijas, kuras var notikt īstajā dzīvē. Pats svarīgākais ir nepadoties pie grūtībām, jo tad viss var aiziet greizi. Kā arī nemelot, jo no tā var notikt lielas problēmas. Aizdomājos arī par to, ka nevar skatīties uz cilvēku pēc ārējā izskata, jo tas ir ļoti maldinošs.( Erlends)

Filma “Māsas” bija drūma. Filmu skatoties , vajadzēja aizdomāties, ka ģimene tas ir vislabākais dzīvē, kas var būt. Dzīve bez ģimenes ir grūta, jo vajag pašam pieņemt svarīgus lēmumus.

( Līva)

Filma man patika, bija daudz interesantu momentu. Varēja saprast, cik grūti ir bērniem,  kuri dzīvo bērnu namos. Aktieri labi izpildīja savas lomas un bija ļoti interesanti skatīties.             ( Samanta)

Filma diezgan  psiholoģiski smaga. Meitenei pusaudzei bija jādzīvo bērnu namā, pateicoties tam viņa sāka zagt. Māsām bija iespēja braukt uz Ameriku kopā ar viņu jaunajiem vecākiem. Bet Anastasija negribēja, jo te bija viņas mamma, kuru negribēja pamest, jo ticēja, ka viņa atgriezīsies. Bet tomēr viņa palika bērnu namā, bet viņas māsa tomēr aizbrauca uz Ameriku. ( Margarita)

Filma patiešām deva priekšstatu par bāreņiem un viņu dzīvēm. Tā lika aizdomāties par savām vērtībām un iespējām. Kā arī es jutos daudz pateicīgākā par visu to, kas man ir dots, par manu ģimeni un dzīves apstākļiem. Es teiktu, ka filma bija interesanta un ieteiktu to noskatīties citiem. ( Rita)

Filma radīja pārdomas par to, kas ir īsta ģimene, cik ģimene ir svarīga. Filma lika saprast to, ka nav jāpadodas, kā arī par likteni, kuru tu pats vari mainīt. Ir jāizturas ar cieņu pret tev tuviem cilvēkiem. ( Emīlija)

Filma bija interesanta, bija saprotama galvenā doma. Filma lika pārdomāt par to,  ko nozīmē

īsta ģimene, ka visus ģimenes locekļus ir jāciena un jāizturas pret tiem labi. Un jāsaprot to

ka cilvēku ir grūti izmainīt. ( Alise)

Filma bija interesanta, taču man nepatika, ka pārāk ātri mainās lokācijas un laiks, tādēļ dažreiz ne uzreiz varēja saprast, kas notiek. Šižets ir interesants, bet filmas beigas atstāj pārdomu jautājumus. ( Georgs)

Filmas domu ne līdz galam izpratu, taču es sapratu, cik laba ģimenē esmu dzimusi. Es novērtēju, ka man ir ģimene, un man nevajag taisīt nelegālas lietas, lai nopelnītu naudu. Sapratu, cik svarīgi ir  palīdzēt māsām. ( Žanete)

Man filma patika, un tā parāda bērnu dzīvi un liek aizdomāties par savu. Filmai ir doma parādīt bērnu dzīvi un viņu lēmumus. Manuprāt, dažreiz varoņu rīcība bija savādāka, nekā es domāju. ( Filips)

Filmas domu es ne līdz galam sapratu, jo bija diezgan, manuprāt, sasteigti notikumi. Bet es sapratu, ka ģimene tiešām ir jāciena, ka ir jāpriecājas, ka ir ģimene. Būtu bijis interesanti, ja tiktu parādīts, kā viņa dzīvo tagad, jo bija teikts, ka tas ir uz reāliem notikumiem, un kā dzīvo viņas māsa. (Viktorija)

Manuprāt, filma bija laba, man patika. Aktieri runāja gan latviski, gan angliski. Dažkārt, mums ir jāaizdomājas, ka citiem nav ģimenes. Mūsdienās ir tik daudz cilvēku, kas neizturas  ar cieņu pret savu ģimeni. Filma bija gara un bija daudz notikumu. Bet dažreiz nevarēju izprast galvenā varoņa rīcību un lēmumus. ( Adrians)

Manuprāt, filma nebija laba. Man nepatika filmas doma. Es nevarēju saprast galvenā varoņa rīcības. Es nevarēju sapratst, kāpēc galvenā varone tā dara, tās bija neapdomīgas rīcības. (Armands)

Filma bija dīvaina, jo nevarēja saprast, ko galvenā varone īsti vēlējās darīt. Viņa dzīvoja bēdīgos apstākļos, bērnunamā. Bija redzams, ka tas viņu neapmierināja. Tomēr atklājās, ka viņu gribēja adoptēt amerikāņu ģimene. Tur viņas dzīve būtu ļoti krāšņa, jo tur bija gan ēdiens, gan mīlējoši vecāki, gan svaiga pārtika, bet viņa atteicās no tāda dzīvesveida un atgriezās pie savas bēdīgās dzīves, neizmantojot piedāvātās iespējas dzīvi mainīt.                          ( Gabriels)

Filma man patika, kas lika pārdomāt daudzas lietas. Iemācījos daudz jaunu lamuvārdu. Iemācījos, ka melot nav labi un smēķēšana nav laba. Sapratu, ka jebkurš cilvēks ir savādāks un tomēr katru cilvēku var izmainīt. ( Dāvids)

Filma lika man aizdomāties par ģimenes vērtību. Galvenokārt to, kāds dzīves veids veidojas, ja tiek sniegts nelabvēlīgs piemērs no saviem tuvākajiem cilvēkiem. Manuprāt, noskatoties šo filmu, katram rodas pateicības sajūta, zinot, ka viņiem nav jācīnās par iztikas minimumu. ( Džūlija)

Šī filma ir atstājusi man pretrunīgas jūtas. Visvairāk mani mulsina galvenā varone, viņa nesaprot, ka māte viņu negrib, bet vienalga tic, ka viņa mīl un paņems viņu. Kaut arī ğimenes vērtība šai filmā apspēlēta kā ļoti svarīga lieta, es nevaru saprast filmas finālu, kur Anastasiju atstāj, viņu atstāj ğimene un jaunā atteicas no viņas. Par kādu ğimenes vērtību tad var iet runa? ( Alekss)

Marija – Filmā “Māsas” ir atklātas dažādas tēmas. Interesants sižets par divām māsām kas dzīvo bērnunamā, filmā parāda šo divu meiteņu pārdzīvojumus problēmas un dzīves situāciju. Katrs uztvers filmu savādi un es pastāstīšu ko par to domāju es.

Man patika kā atklāja šo divu māsu problēmas un dzīves stāstu, kā parādīja viņu darbību un iemeslu darbībai. Interesanti bija vērot kā Anastasija mēģināja līdzināties savai mammai neskatoties uz to, cik slikti pret savām meitām tā attiecas.

Vēlāk kad māsas satika ģimeni no Amerikas Anastasija pat nedaudz mainījās un jutās laimīgāka līdz tam brīdim kad parunāja ar savu māti.

Kopumā filmā man patika un viņa bija pat pietiekami interesanta.

Elīza – Šī filma apraksta, kāda ir dzīve bērniem bez vecākiem un to mīlestības. Galvenā varone vēlas, lai mamma viņu atkal ņemtu pie sevis. Tomēr viņas mammai pārāk nerūp meita.

Filmā ir parādīts, kā galvenā varone atsakās no dzīves Amerikā, jo viņai šķiet, ka māte viņu adoptēs. Ir parādītas skumjas un dusmas, ko viņa izjūt. Ir arī parādītas traumas no dzīvošanas bērnunamā, piemēram, ēdiena slēpšana zem gultas.

Man filma šķita ļoti bēdīga. Man nepatika, kāda dzīve bija visiem bērniem bērnunamā. Filma bija pārāk skumja, lai gan tajā attēlotie notikumi ir patiesi un daudziem bērniem ir tāda dzīve.

Sofija – Filma stāsta par to, kas var gadīties ar jebkuru no mums. Daudzi bērni no tā, ka viņiem nav vecāku, iekļūst sliktās kompānijas, viņi aug sliktos apstākļos utt.

Filmā bija atspoguļots tas, ko pretēji nevajag darīt. Galvenajai varonei bija māte, bet viņa nebija labs piemērs meitai. To var saprast uzreiz, uzzinot, ka meitene piedzima cietumā, 13 gados pīpē un kontaktējās ar nepieklājīgiem ļaudīm. Viņa darīja visu, lai būtu kopā ar māti un saņemtu savstarpējo mīlestību, bet tā nebija. Pēc manām domām, mātei no bērna vajadzēja tikai līdzekļus, viņa izmantoja bērnu tikai savām vajadzībām.

Taču meitene atteicās no labākas dzīves viņai, aizlidot uz Ameriku ar ģimeni, kura par viņu labi rūpētos un mīlētu.

Es viņas vietā jau sen savāktu mantas un aizlidotu, un aizmirstu par to, kas notika agrāk. Filma dažiem momentiem ir skumīga un neparedzama, tur notika tas, par nevarēja iedomāties. Atspoguļota briesmīgāka dzīve. Neaizmirsiet, ka vajag rūpēties par visu to, kas tev ir. Es ieteiktu to filmu tiem bērniem, kuri nerūpējas par to, kas viņiem ir, tas labi iemācītu viņiem par īsto dzīvi.

Elizabete – Viedoklis par filmu ir tāds, ka tā bija interesanta un pamācoša kā piemērā, ka nevajag pīpēt vai arī staigāt ārā pa nakti un iet projām no mājām. Beigās Anastasija atgriežas visu, kas viņai bija sākumā, kā piemērā tās ir bizes. Sākumā, kad tā nekontaktējās ar savu māti, tai bija bizes, bet, kad viņas satikās, māte viņai tās izpina un tad tā kategoriski neļāva nevienam aiztikt tos, bet beigās tā atkal sapina bizes un viss atgriezās, kā bija sākumā.

Kopumā man filma patika, jo tā māca, ka ir jāciena viss tas, kas mums ir, jo vienā brīdī tas var viss pazust. tā bija interesanta un pamācoša kā piemērā, ka nevajag pīpēt vai arī staigāt ārā pa nakti un iet projām no mājām.

Katrīna – Man šī filma ļoti patika, jo tā ir diezgan nopietna un ar ļoti lielu domu, noskatoties šo filmu, es sapratu, ka gandrīz necienu to, ko man dod vecāki. Un vēl es sapratu, ka ir ļoti grūti mainīt savu dzīvi, jo pat kad meitenēm bija iedoti labi apstākļi dzīvei, viņu ieradumi palika tādi paši un viņas pat vēl sāka mācīt citus darīt diezgan neadekvātas lietas, jo tā viņas bija pavadījušas visu bērnību. Es aizdomājos par to, ka nedrīkst visu idealizēt, jo Anastasija ļoti stipri idealizēja savu māti tikai tāpēc, ka māte viņai diezgan labi meloja, kaut gan viņa redzēja, kā māte dažreiz dara ne ļoti labas lietas, piemēram, pasper Anastasijas mīļotos suņus, bet viņai bija vienalga, jo viņa ticēja, ka varēs izveidot labu ģimeni ar savu īsto māti, viņa pat neieklausījās vecākajā māsa, kura jau bija nodzīvojusi mātes melos, bet ticēja tikai savām domām, tāpēc es sapratu, ka vajag dažreiz uzklausīt citus, it īpaši ja viņi jau ir bijuši tādā pašā situācijā, kā tu.

Iesaku šo filmu noskatīties visiem.

Kristers – Šī filma ir par meiteni, kura uzvedās ļoti slikti līdz tam brīdim, kamēr nebrauca Amerikas vecāki, tad viņa palika mierīgāka.

Galvenajā daļā bija par to, ka tā meitene bija bērnunamā, jo viņas mamma piedzemdēja cietumā un meteni atņēma. Meitene pīpēja, zaga no veikaliem visu, ko viņai vajadzēja, bet tad, kad viņa satika mammu, viņa vairs nepina bizītes.

Es iesaku šo filmu, jo tā ir ļoti mācoša pusaudžiem.

Egija – Filma māsas ir par divām māsām, kuras ir tikušas bērnu namā Anastasija un Diāna, kuras tika mātes dēļ, jo tā nespēja tās uzturēt. Vienā brīnišķīga dienā divas māsas nolēma adoptēt amerikāņu ģimene.

Vecākā māsa ar adoptēto ģimeni attiecības uzturēja ne visai labi, tā kā vairāk gribēja uzzināt par savu bioloģisko māti, un dabūt no tās mīlestību, cerībā, ka tā saņemsies un viņu ar māsu māte paņems pie sevis. Anastasija mēģināja līdzināties mātes domām un principiem, palīdzēja ar naudu un gribēja būt ar viņu. Tikai viņa līdz galam nesaprata, ka viņa mātei nav vajadzīga ar Diānu. Māte neko nedara, lai dzīvotu ar meitām kopā un tādejādi melo un samāna Anastasiju. Viņa to saprotot, ka tikai viņa var kaut ko mainīt sev un savā dzīve, neviens cits tai nepalīdzēs, un neatbalstīs tik stipri, kā viņa pati sevi. Anastasija saprot, ka viņa spēs to, bet vai viņas māsa spēs to saprast, tāpēc to atlaiž ar adoptēto ģimeni, kur viņai būs daudz labāk ,nekā tur kur viņa atrodas tagad.

Anastasija paliek Latvijā un jūtas laimīga un gatava mainīt savu dzīvi un doties tālāk.

Milāna – Šī filma bija par 2 meitenēm, kuras gribēja adoptēt, amerikāņu ģimene, tās beigās palika ļoti draudzīgas. Šī filma dod labi saprast, ka ir jāciena., kas Tev ir, jo ne katram ir vecāki, kuri tevi tā mīl un saprot.

Filma iedeva man ļoti iedziļināties un secināt, ka Māsas ir ļoti svarīgas personas dzīve, jo tās saprot palīdz un dod saprast, kas ir palīdzība un var labi atbalstīt. Meitene Anastasija saņēmās un saprata, ka var dzīvot pati, paņēma suni, kuru ilgi gribēja paņemt un taisa savu dzīvi, ceļu pati.

Ne katram mūsdienās ir mamma, tētis, kuri gaidīs tevi un atbalstīs, bet tas ir pats galvenais, ko vajag katram cilvēkam.

Beatrise – Šī filma, manuprāt, stipri neko nemāca, jo meitene neklausīja, ko tai saka citi, un dara, ko grib. Tur bija stāstīts par meiteni, kura atteicās no labākas dzīves tikai, lai satiktos ar savu māti, kurai bija vienalga uz saviem bērniem un ne tikai. Meitene bezcerīgi cerēja, ka viņa varēs dzīvot ar savu māti, bet beigās bija parādīts, ka māte vispār pazuda.

Man šī filma nebija interesanta, jo bija parādīta parastā dzīve bērna bez vecākiem. Protams, man viņas žēl, bet par tādu bija izdomāts simts un viena filma, kas jau nav interesanti. Tur varētu izdomāt kaut ko interesantāku.

Pēc nobeiguma var saprast, ka meitene nepamainīsies un paliks tāda pati nekontrolējama. Viņas vietā es brauktu uz Ameriku, kur man būtu vairāk iespēju. Man filma nepatika.

Adrians – Man filma patika, jo tajā tika stāstīts par to grūto dzīvi bērnunamā bez vacākiem. Filmā deva saprast, ka nevajag pīpēt un lietot narkotikas, tas labi nebeigsies. Viņai bija iedota iespēja pārvākties uz Ameriku un dzīvot tur, bet viņa līdz pēdējam cerēja uz to, ka mamma izmainīsies. Filma ir traģiska, jo tur tiek atrādīts bērnunama bērni, kurus izsmej, kuriem ir grūti un kuriem nav vecāku.

Rihards – Es skatījos filmu “Māsas”, un tā man nelikās interesanta filma.

Šī filma ir nedaudz pamācošā, jo tur kā piemērs bija meitene, kad viņa dzēra un zaga mantas no veikaliem, un tāpēc viņa slikti dzīvoja, tas bija sliktais piemērs. Jaunākā meitene aizgāja audžu ģimenē un sāka labi dzīvot, jo viņa izvēlējās pareizo variantu atšķirībā no vecākās meitenes, kurā turpināja zagt un nodarboties ar citām sliktam lietām.

Kopumā man šī filma nepatika un nebija interesanta, jo nebija nekādu ļoti spilgtu notikumu.

Raivis – Man filma nepatika jo bija ļoti parasta un neinteresanta noskatoties es neko jaunu neuzzināju.

Noskatoties filmu var saprast, ka ir dzīvē labas un sliktas izvēles, nevajag piekrist pārdot narkotikas, balstoties uz to, ka vel neesi pilngadīgs un policija neko neizdarīs. Dzīvē dotās iespējas ir ļoti labi jāapskata un jāpārdomā, jo tās var būt tikai vienu reizi . Nevajag iet pakaļ cilvēkiem, kas neinteresējas par tevi un kam vienalga uz tevi. Vajag pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un visur atrast labo pusi. Pat ja tevi kāds mudina, nevajag neko lietot.

Filmu skatīties neiesaku, jo tā bija ļoti parasta un neinteresanta, visas tās lietas ir gandrīz katrā mācību filmā.

Anda – Skatoties filmu ” Māsas”, šī  filma deva saprast un aizdomāties un cienīt ģimeni. Tev visvarīgākais un vistuvākais cilvēks ir un būs māsa. Rāda šī filma. Jāciena to dzīvē. Ne katram ir ģimene un tuvi cilvēki, bet šī filma liek aizdomāties, kas ir vissvarīgākais.

Es iedziļinājos filmā un tās sižetā, man ļoti patika tieši tas, kā beigās vecākā māsa saprata, ko ir jāciena un sev izvirzīja secinājumus.