Karjeras izglītības pasākumi 2017./2018.

“Kā top radio raidījums?”

2018. gada 11. aprīlī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Kā top radio raidījums?”, kuru vadīja Latvijas Radio Latgales Multimediju studijas multimediju satura redaktore Leila Rasima.

Rasima dalījās savos iespaidos par darbu radio – tā ir dinamiska vide, kas no cilvēka prasa spēju strādāt ar lielu informācijas daudzumu, radošumu un izcilas komunikācijas prasmes. Darbs radio ir piemērots cilvēkiem, kuriem patīk izaicinājumi, kā arī prieku rada saskarsme ar cilvēkiem. Radot jaunu stāstu, ir jāprot to aiznest klausītājiem saprotamā veidā, tāpēc lieti noder dažādas tehniskas iemaņas, kas palīdz apstrādāt informāciju.

Pasākuma ietvaros izglītojamie tika informēti par konkrētiem darbības soļiem, kurus nepieciešams īstenot, lai izveidotu tādu radio raidījumu, kurš būs interesants un klausītājiem aktuāls. Šajā procesā ir ļoti svarīgi izvirzīt mērķi jeb atbildēt uz jautājumu, kādēļ tāds raidījums vispār ir nepieciešams. Tāpat ir jāzina atbildes uz jautājumiem:

Kas raidījumu klausīsies?
Kāda būs raidījuma tematika?
Kādi instrumenti ir nepieciešami, lai raidījumu izveidotu (vieta, laiks, resursi)?
Kāds būs raidījuma nosaukums un kas to vadīs?

Pasākuma laikā jaunieši tika aicināti padomāt, kādu informāciju viņi iekļautu radio raidījumā un kādus tematus vēlētos apskatīt, ja būtu tā producenti. L. Rasima norādīja, ka jauniešu sniegtās idejas tiks izmantotas ierosmei reālu radio raidījumu izveidē.

Pasākuma pievienotā vērtība bija tā, ka tā noslēgumā L. Rasima vienojās ar skolēnu, kuram interesē mediju un komunikācijas joma par brīvprātīgā darba iespējām radio. Kā zināms, brīvprātīgais darbs ir viena no labākajām iespējām kā pārbaudīt savas spējas un prasmes konkrētā profesionālajā jomā un to, vai darbošanos šajā nozarē rada patiesa interese.

Pasākums tika organizēts Eiropas Savienību fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” projekts Nr.8.3.5.0/16/1/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros.

Arhitektūra – manas sirds aicinājums

2018. gada 13. aprīlī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā notika karjeras izglītības pasākums “Arhitekta profesijas iepazīšana”, kuru vadīja Latvijā un pasaulē atzītais arhitekts Austris Mailītis.

Mailītis kopā ar ģimeni ir izstrādājuši projektu Mežaparka Dziesmu svētku estrādei, kurā šobrīd notiek rekonstrukcijas darbi, bet tieši Austris ir tas, kurš šo projektu realizē, lai Vislatvijas kopkoris Dziesmu svētkos varētu vienoties kopīgā dziesmā atjaunotajā estrādē.

Arhitekts ir projektējis Latvijas EXPO 2010 paviljonu, un kļuvis atpazīstams ar Šaoliņas lidojošo mūku teātra projekta izstrādi. Reģions, kurā atrodas iepriekš minētais templis, ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā ar nosaukumu “Debesu un zemes centrs”, un, pēc A. Mailīša teiktā, tā ir ļoti spēcīga vieta gan tēlainā, gan filozofiskā ziņā. Līdz ar to izstrādātais projekts bija veiksmīgs, jo tajā vietā Šaoliņas mūki dzīvo ar domu, ka meditējot ir iespējams kļūt nemirstīgam un uzlidot debesīs, savukārt ar uzbūvētā vēja tuneļa palīdzību šīs domas savā veidā tika materializētas.

Vadot karjeras izglītības pasākumu Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, arhitekts pievērsa vērību tam, cik ļoti savā darbā viņš iedvesmojas no dabas un tautas tradīcijām, atzīmējot, ka daba ir viens no izcilākajiem arhitektūras paraugiem, savukārt, ievērojot tautas tradīcijas, tiek ņemts vērā kultūras mantojums un tas, kas konkrētās vietas iedzīvotājiem ir nozīmīgs. Arī projektējot Dziesmu svētku estrādi, A. Mailītis iedvesmojās no dabas un saprata, kādai ir jābūt šīs estrādes akustikai. Savukārt estrādes kupols ir iecerēts lēzens un mierīgs, bet ne plašs, līdzīgi tam, kāda ir mūsu pašu zeme – Latvija.

Mailītis savā profesijā harmoniski savieno dažādas profesionālās dzīves jomas un, pamatojoties uz to var secināt, ka skolēniem ir labā līmenī jāapgūst visi mācību priekšmeti, lai varētu kļūt par izciliem arhitektiem, jo šī profesija sevī ietver filozofijas, matemātikas un fizikas zināšanas. Lai savus projektus varētu virzīt realizēšanai, ir jāprot tos aprakstīt un izstāstīt gan dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Valodu zināšanas ļauj brīvi komunicēt ar cilvēkiem. Profesijas apguvē nav iespējams iztikt bez iemaņām zīmēšanā, savukārt ģeogrāfija un ekonomika cieši savijas kopā, lai pārzinātu konkrētas valsts klimatiskos, dabas un ekonomiskos apstākļus un to ietekmi uz arhitektūras objektu. Kulturoloģija un literatūra māca, ka cilvēks nevar pastāvēt ārpus kultūras, tāpat kā kultūra nepastāv bez cilvēka, un te var vilkt paralēles arī ar arhitektūru. Arhitektam ir jāsaprot pat cilvēka anatomija, jo ir jāzina, kā veidot ēku vai arhitektūras objektu, lai cilvēks tajā gan fiziski, gan garīgi justos komfortabli. Zināšanas mācību priekšmetos liek domāt, savukārt domāšana rada iedvesmu.

Arhitekts Austris Mailītis norādīja, ka šobrīd Latvijā ir salīdzinoši maz arhitektu, tāpēc profesionāļi šajā jomā ir nepieciešami, līdz ar to jaunieši tiek aicināti izvērtēt savu varēšanu un prasmes, lai apgūtu šo profesiju. Jāteic, ka atlase ir liela un studijās tiek uzņemti labākie, bet tieši uz to taču vajadzētu tiekties ikvienam.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas

Karjeras konsultante

Tatjana Pāža

“Deja kā profesija”

2018. gada 6. aprīlī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Deja kā profesija”, kuru vadīja horeogrāfe Liāna Merņaka.

Deja ir viens no mākslas veidiem, kurā cilvēks var izpausties savā kustībā. Deju veidi un žanri ir dažādi, taču galvenais dejas mērķis – kustībā izstāstīt stāstu, ko horeogrāfe L. Merņaka centās iemācīt arī karjeras pasākuma dalībniekiem.

Viens no veiksmīga dejas izpildījuma noslēpumiem, ir dejotāju atbrīvotība. Saspringti, pārāk sakoncentrējušies dejotāji, kuri pārāk daudz domā par soļiem un aizmirst par vienkāršu dejotprieku, priekšnesumu var padarīt nebaudāmu, jo skatītāji jūt, vai skatuves mākslinieks dejo ar prātu vai sirdi. Šos un citus horeogrāfijas noslēpumus pasākuma dalībniekiem atklāja tā vadītāja Liāna Merņaka.

Lai arī skolā par svarīgākajiem mācību priekšmetiem tiek uzskatīti tie, kuros ir jākārto centralizētie eksāmeni, ir svarīgi saprast, ka izglītojamo vidū ir tādi, kuri savu nākotni saistīs ar šo mākslas jomu un, cerams, gūs žilbinošus panākumus. Tomēr vienmēr jāpatur prātā arī tas, ka ir būtiski labā līmenī apgūt gan matemātiku, gan valodas, lai turpmākajā dzīvē varētu veiksmīgāk realizēt savus sapņus.

“Vai es varu būt advokāts?

2018. gada 27. martā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Vai es varu būt advokāts?”, kuru vadīja zvērināta advokāte Terēze Kūkoja. Pasākuma ietvaros advokāte vidusskolas posma izglītojamajiem sniedza informāciju par advokāta un citām jurisprudences profesijām (tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs, zvērināts tiesu izpildītājs), to saturu, pozitīvajiem un negatīvajiem darba aspektiem, kā arī par nosacījumiem, lai augstāk minētajās profesijās varētu strādāt un ieņemt amatus.

Stāstījums sevī ietvēra arī informāciju par nepieciešamo izglītību karjeras veidošanai šajā profesionālajā jomā. Tika sniegts arī neliels ieskats tajā, kāda ir tiesu sistēmu Latvijā, lai izglītojamajiem rastos izpratne par konkrēto darbības sfēru.

Lai arī šķiet, ka Latvijā ir juristu pārprodukcija, taču visiem ir ļoti labi zināms, ka tajā pašā laikā ir liels šīs jomas speciālistu iztrūkums, kuri ir sava amata meistari. Cerams, ka karjeras izglītības pasākums kādu no skolēniem būs pamudinājis apgūt šo tik svarīgo profesiju.

“Fotoskola”

2018. gada 25. aprīlī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Fotoskola”, kura ietvaros izglītojamie guva priekšstatu par fotogrāfa profesiju. Nodarbības laikā skolēni nonāca pie secinājuma, ka fotografēšana ir māksla un katra fotogrāfija, ja to izveido atbilstoši visiem fotografēšanas nosacījumiem, ir mākslas darbs.

Nodarbības laikā profesionāls fotogrāfs sniedza informāciju par nepieciešamo izglītību, lai varētu sekmīgi strādāt šajā profesijā, kur to var apgūt, kā arī – kādām personiskajām rakstura īpašībām ir jāpiemīt cilvēkam, lai viņš varētu apgūt visas nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Pasākuma ietvaros notika arī fotogrāfa vadīta meistarklase, kuras laikā nodarbības dalībnieki guva ieskatu par tādām tēmām kā “kompozīcija un objektīva nozīme”, “kas kadrā ir galvenais?”, “kas jāatstāj aiz kadra?”, “horizonta nozīme attēlā”, “tuvplāni”, “kas aug no galvas?”, “kā fotografēt pie pieminekļiem un arhitektūras objektiem?”, “pozēšanas kļūdas”, “modernais selfijs”, “jaunie fotomāklsas novirzieni – skanogrāfija, fotoglezniecība, gaismas foto”. Izglītojamajiem bija iespēja aplūkot dažus no fotogrāfa izveidotajiem attēliem kādā no atsevišķām darbības jomām fotogrāfijā, kā arī piedalīties diskusijā par stāstu, kas varētu būt attēlots katrā fotogrāfijā.

Pasākums tika organizēts Eiropas Savienību fondu darbības prgrammas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” projekts Nr.8.3.5.0/16/1/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros.

dav

dav

dav

“Dzīve kā teātris, teātris kā dzīve”

2018. gada 26. februārī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Dzīve kā teātris, teātris kā dzīve”, kuru vadīja aktieris un pasākumu vadītājs Kristaps Rasims.

Kristaps Rasims ļoti iedvesmojošā stāstā informēja jauniešus par savu ceļu līdz aktiera karjerai, kas sevī ietvēra daudz piedzīvojumu, pozitīvu un arī negatīvu brīžu, taču ikviena lieta, kas Kristapa dzīvē ir notikusi, deva viņam pieredzi, spēku un iedvesmu jauniem sasniegumiem. Stāstījums sevī ietvēra informāciju par aktiera profesiju, tās īpatnībām, pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Jaunieši uzzināja, kāds ceļš ir jāmēro, lai kļūtu par šīs profesijas pārstāvi, kādās izglītības iestādēs to ir iespējams apgūt, kā arī – kādām prasmēm, spējām un talantiem cilvēkam ir jāpiemīt, lai varētu šajā jomā darboties. K. Rasims akcentēja, ka nedrīkst pārvilkt svītru pāri saviem sapņiem, ja šobrīd jaunietim neizdodas kaut kas tāds, kas viņaprāt, aktiera darbā ir akūti nepieciešams un bez kā šī profesija nav iedomājama, piemēram, izcilas komunikācijas prasmes, skaļa balss, prasme attēlot jebkuras emocijas u.c. dotības. K. Rasims norādīja, ka par izcilu aktieri var kļūt jebkurš, ja vien ir patiesa vēlme to darīt un milzīgas darba spējas, jo šīs profesijas pārstāvjiem jau studiju gados ir jāapgūst ļoti daudz zināšanu un praktisku lietu, sākot no skatuves runas līdz pat ekvilibristikai.

Pasākuma pievienotā vērtība bija Kristapa vadīta meistarklase par to, kā ikviens skolēns, kuram tuvākā vai tālākā nākotnē ir paredzēta uzstāšanās publikas priekšā, var pēc iespējas labāk tam sagatavoties. Ar praktisku vingrinājumu palīdzību jaunieši mācījās noskaņot sevi emocionāli, kā arī sagatavot savu ķermeni tam, lai uzstāšanās plašākai auditorijai nepārvērstos par nepatīkamāko dzīves pieredzi.

“Modes dizains”

2018. gada 9. februārī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Modes dizains”, kuru vadīja modes dizainere un māksliniece Velga Krukovska.

Pasākuma pirmajā daļā vadītāja informēja skolēnus par modes dizainera profesiju, ietverot atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kādām personības īpašībām ir jāpiemīt, lai varētu strādāt modes dizainera profesijā;
Kādas tehniskā prasmes sevī ietver šī profesija (šūšana, konstruēšana, projektēšana, rokdarbi, taču V.Krukovska akcentēja, ka kāda konkrēta prasme varētu arī nebūt, ja cilvēks atrod resursu, kas prasmes trūkumu kompensē);
Zināšanas, kuras ir nepieciešamas veiksmīgai dizainera darbībai (par procesu, kas sevī ietver zināšanas par modes vēsturi, par materiāliem, par apģērbu tirgu, tehnoloģijām, ar kuru palīdzību var atvieglot darbu);
Kādas ir darba iespējas (sava uzņēmuma dibināšana, algots darbs, dalība projektu konkursos);
Kādas ir izglītības iespējas;

V.Kurkovska iepazīstināja skolēnus ar savu uzņēmumu “VelgaCode”, kas pārstāv ilgtspējīgo modi/ ekomodi un kuras darbības principi ir: izmantot atkārtoti, samazināt atkritumus, pārstrādāt. Arī “VelgaCode” apģērbi ir unikāla dizaina apģērbi, kas darināti no otrreiz izmantojamiem materiāliem, audumu atgriezumiem, kas rodas masveida ražošanas rezultātā un audumu tirdzniecības procesā.

Pasākuma vadītāja aicināja skolēnus pievērst uzmanību tam, cik ļoti tiek piesārņota planēta, ražojot apģērbus un pēc valkāšanas tos nogādājot izgāztuvē, nevis pārstrādājot. Izgāztuves rada draudus vietējiem gruntsūdeņiem un katru reizi, kad līst lietus, ūdens tek cauri atkritumiem, savācot ķīmiskās vielas, ko izmanto šūšanas un tekstilrūpniecībā. Ūdens ar šīm ķimikālijām, kas nokļūst augsnē, ir 200 reižu toksiskāks nekā neattīrīti notekūdeņi.

Prezentācijas turpinājumā un, ievadot pasākuma otro – praktisko daļu, V. Krukovska izglītoja skolēnus par to, kā notiek rokdarba integrēšana apģērbā, kā izveidot interesantus aksesuārus, kā apģērbu var rekonstruēt, lai nemodernas lietas pārvērstu modernos apģērbos, kā arī – kā pārveidot apģērbu, ja mājās ir vairākas lietas, kuras savā būtībā vairāk nav velkamas, taču sakombinējot to daļas, iegūst unikālus un stilīgus apģērbus.

Pasākuma otrajā daļā skolēniem tika dota iespēja darboties praktiski – izveidot savu modes kolekciju un dot otru elpu apģērbiem, kurus savā pašreizējā stāvoklī neviens vairāk nevēlas valkāt. Jāpiebilst, ka skolēnu izveidotie apģērba modeļi vairāk atbilda augstās modes principiem, nevis ikdienas valkāšanai.

“Saldā dzīve”

2018. gada 15. un 19. februārī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Saldā dzīve”, kuru vadīja konditore Kristīne Koļča.

Pasākums sevī ietvēra tā vadītājas stāstījumu par konditora profesiju, tās pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem un ikdienas darba pienākumiem, kā arī – par nepieciešamo izglītību un īpašām prasībām, lai varētu strādāt pārtikas ražošanas jomā (laba fiziskā sagatavotība un teicams veselības stāvoklis, stresa noturība un augsta līmeņa komunikācijas prasmes darbam ar klientiem)

Pirms pasākuma praktiskās daļas K. Koļča nodemonstrēja video, kurā bija redzamas viņas gatavotās tortes, lai skolēni varētu smelties idejas un iedvesmu saviem radošajiem darbiem.

Pasākuma praktiskajā daļā skolēniem bija iespēja piedalīties radošajā darbnīcā, kuras laikā audzēkņi mācījās dekorēt torti, izmantojot dažādus noformēšanas materiālus, pārtikas krāsas un citas sastāvdaļas. Skolēni ar entuziasmu iesaistījās šajā meistarklasē un rādīja atzīstamu sniegumu, ko vairāk var aplūkot zemāk redzamajos attēlos. Rezultātu par gardu esam novērtēja ne tikai paši radošās darbnīcas dalībnieki, bet arī skolēnu draugi, pedagogi un skolas darbinieki, kuri ar pagatavotajiem našķiem tika cienāti.

“Mans bērns izvēlas karjeru”

2017. gada 29. novembrī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums ģimnāzijas skolēnu vecākiem kopā ar bērniem “Mans bērns izvēlas karjeru”, kuru vadīja Rīgas Tehniskās universitātes lektore ekonomikas un vadības jomās, karjeras koučs Jolanta Priede. Visbiežāk pasākumi augstāk minētajām mērķa grupām tiek organizēti atsevišķi, taču šis pasākums bija īpašs ar to, ka tajā piedalījās gan vecāki, gan viņu bērni un tika pārrunāti jautājumi par abu pušu savstarpējo sadarbību karjeras izvēles procesā, piemēram,

Kas par karjeru ir jāzina vecākiem un kas – bērniem?
Kādi ir profesionālās attīstības iekšējie un ārējie faktori?
Vecāki kā bērnu padomdevēji.
Veiksmīgas sadarbības veidošana starp vecākiem un bērniem.

Lekcijas ietvaros klausītājiem bija iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus par apskatāmo tēmu , ko izmantoja vairāki pasākuma dalībnieki un pārrunāja dažādas situācijas ar pasākuma vadītāju arī individuāli.

“Projekti dzīvē un darbā”

2017. gada 14. decembrī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Projekti dzīvē un darbā”, kuru vadīja jaunatnes lietu speciāliste un organizācijas “Pasaule – mūsu mājas” projektu vadītāja Dace Deksne.

Nodarbības ietvaros D. Deksne informēja jauniešus par ceļu, kā viņa nonāca projektu vadītājas un jaunatnes darbinieka amatā, kā arī par vispārīgām prasmēm, kurām ir jāpiemīt šīs profesijas pārstāvim, lai viņš augstā līmenī varētu tikt galā ar visiem darba pienākumiem, piemēram,

izcilas komunikācijas prasmes,
spēja iedvesmot, motivēt un atbalstīt,
prasme pieņemt lēmumus,
stresa noturība,
konfliktu vadība un
problēmu risināšanas prasmes.

Skolēni tika informēti arī par pašu projektu būtību:

kas ir un kas nav projekts,
kā sākt darboties šajā nozarē jau skolas un mācību laikā,
kādas problēmas var rasties projekta īstenošanas laikā,
kur atrast līdzekļus projektu realizēšanai,
kādēļ darbs ar projektiem ir interesants un kādēļ cilvēki tomēr pieņem lēmumu šajā profesijā nedarboties.

Nodarbībā piedalījās arī brīvprātīgā darba veicēja no Vācijas, kura darbojas Latvijā, organizējot un piedaloties dažādos projektos un aktivitātēs. Jauniete informēja par savu motivāciju veikt brīvprātīgo darbu un prasmēm, kuras viņa attīsta un pilnveido, piedaloties dažādu projektu aktivitātēs, kā arī palīdzot tos organizēt.

Pasākuma otrajā daļā izglītojamajiem bija iespēja piedalīties radošā uzdevumā, lai gūtu priekšstatu par to, kādām prasmēm ir jāpiemīt cilvēkam, kurš vēlas darboties projektu vadības jomā. Pēc uzdevuma izpildes pasākuma vadītāja nonāca pie secinājuma, ka lielākais vairums ģimnāzijas jauniešu ir idejām bagāti cilvēki, kuri nākotnē varētu būt izcili projektu vadītāji.

“Farmācijas spožums un posts”

2017. gada 20. decembrī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Farmācijas spožums un posts”, kuru vadīja aptiekas filiāles “Mēness aptieka” vadītāja Inese Sprukte.

Pasākums sevī ietvēra tā vadītājas stāstījumu par farmaceita profesiju, tās pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, ikdienas darba pienākumiem, svarīgākajām prasmēm, kas ir ļoti nepieciešamas darbam šajā jomā, kā arī – kāda ir darbs specifika, strādājot aptiekā un kāda ir atalgojuma sistēma šajā nozarē.

Skolēniem tika sniegta informācija par to, kādi ir farmācijas darbības virzieni (darbs aptiekā, zāļu ražošanas uzņēmumā, valsts iestādē, laboratorijā), un kādai ir jābūt izglītībai, lai varētu strādāt attiecīgajā nozarē. Skolēni tika informēti arī par to, kādi mācību priekšmeti ir labā līmenī jāapgūst skolā un kādi eksāmeni ir obligāti jānokārto, lai varētu iestāties augstākās izglītības iestādē un studēt farmāciju, kā arī par to, kādi studiju laikā būs specifiskākie studiju kursi. Protams, tika sniegta informācija arī par to, kuras augstākās izglītības iestādes Latvijā piedāvā apgūt šo profesiju.

Pasākuma ietvaros I. Sprukte pieskārās arī tādām tēmām, kā sabiedrības informēšana par veselīgu dzīvesveidu, kas ir neatņemama farmaceita ikdienas darba sastāvdaļa, jo bieži vien cilvēki labprātāk izvēlas iegādāties medikamentus tā vietā, lai veselīgi ēstu, pievērstos fiziskām aktivitātēm un pārtrauktu dažādus negatīvos ieradumus, piemēram, smēķēšanu.

I.Sprukte informēja arī par to, cik svarīgi ir iegādāties sertificētus medikamentus, lai nepasliktinātu savas veselības stāvokli, lietojot zāles, par kuru izcelsmi nav nekādu garantiju, kā arī par to, ka šāda veida bizness pasaulē ir ļoti izplatīts, taču tajā pašā laikā – ļoti bīstams un var nodarīt daudz posta.

“Skaņām pa pēdām”

2017. gada 27. novembrī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā norisinājās karjeras izglītības pasākums “Skaņām pa pēdām”, kuru vadīja Latvijas Televīzijas un uzņēmuma “Marana Productions” skaņu režisore un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēja Irita Skurule.

Pasākuma laikā I. Skurule informēja skolēnus par izglītību, kuru ir jāiegūst, lai varētu strādāt skaņu režisora profesijā, kā arī – par šīs profesijas darbības iedalījumu un kas ir jāstudē, lai varētu strādāt attiecīgajā skaņu režijas virzienā. Izglītojamie ieguva informāciju par to, ka galvenais skaņu režisoru darbības iedalījums ir mūzika un multimediji, attiecīgi darba iespējas ir popmūzikas un akadēmiskās mūzikas nozarē, darbā ar “dzīvo skaņu” un multimedijiem – televīzijā, kino, reklāmās un citos audiovizuālajos projektos.

Lai izglītojamie gūtu nelielu ieskatu katrā no šīm nozarēm, pasākuma vadītāja atskaņoja dažādus ierakstus (POP dziesmu, īsfilmu un reklāmu), parādīja, kā šie ieraksti izskatās audio apstrādes programmā datorā un nodemonstrēja paņēmienus, ar kuru palīdzību skaņas kvalitāti var uzlabot, pievienot dažādus skaņas efektus, un ar kādiem tehnoloģiskiem risinājumiem ir jāsaskaras, strādājot šajā profesijā, piemēram, no dažādiem ikdienas trokšņiem sakombinēt vajadzīgo skaņu konkrētai vizuālā ieraksta epizodei.

Skaņu režisores I. Skurules stāstījums sevī ietvēra informāciju par šīs profesijas plusiem (darbs dinamiskā vidē, ļoti dažādas darba iespējas un darba norises vietas, iespējas iepazīt jaunus cilvēkus, strādāt kopā ar sabiedrībā zināmām personībām) un mīnusiem (ļoti augsta atbildība par darāmo darbu, jo nekvalitatīvs skaņas ieraksts var izbojāt visu projektu, nenoteikts darba laiks un bieži vien – fiziski smags darbs).

Nodarbības otrajā daļā izglītojamajiem tika piedāvāts uz mirkli kļūt par skaņu režisoru un ar atbilstošas tehnikas palīdzību ierakstīt klasesbiedru dialogu. Šīs aktivitātes laikā skolēniem radās izpratne par to, kādēļ skaņu režisora darbs tiek uzskatīts par fiziski smagu darbu, jo ieraksta laikā vairākas minūtes nācās nekustīgi noturēt garo ieraksta mikrofonu, savukārt skaņu aparatūras izmantošana ieraksta kvalitātes pārbaudei radīja izpratni par izcilas dzirdes nepieciešamību, lai atšķirtu vissīkākās nianses skaņas kvalitātē.

Minētā aktivitāte izglītojamajiem ļāva gūt priekšstatu par viņu zināšanu un prasmju atbilstību skaņu režisora profesijai.