Programma “Latvijas skolas soma”

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norises (skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, un kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu.

“Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.

 

Ģimnāzisti apmeklē teātra izrādi

Februāra sākumā ģimnāzisti, kas apgūst krievu valodu, apmeklēja izrādi “Puškins ir dzīvs” teātrī “Joriks”. Mērķis: iepazīt teātra mākslu, vērot aktieru darbu, ieklausīties izrādes valodā, bagātināt un pilnveidot krievu valodas prasmes.

Skolotāja J. Miņina pauž savu viedokli par izrādi: “Izrāde ļāva paraudzīties uz krievu literatūras klasiķa Aleksandra Puškina dzīves stāstu no mūsdienu jauna cilvēka skatu punkta. Bija iespēja vērot, kā minētā dzejnieka biogrāfijas fakti savijas ar šodienas jaunieša izjūtām un dzīves peripetijām. Arī tie skatītāji, kuri par A. Puškinu nezina neko vai zina visai maz, tika ieinteresēti.  Tas tika panākts ar aktieru meistarīgo spēli, mūsdienu muzikālu motīvu  atskaņošanu, vizuālā  (foto un foto montāžas) izmantošanu.”

Skolotāja E. Ameļčenkova: “Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros bija lieliska iespēja iepazīstināt skolēnus ar teātra mākslu, vērot aktieru darbu, ieklausīties izrādes valodā, bagātināt un uzlabot savas krievu valodas prasmes. Aktieru ansamblis – lielisks! Skolēnu vērtējums šim pasākumam ir augsts.

Ieskatīsimies skolēnu viedokļos:

  1. C klases skolēni

Mani pārsteidza izrādes dekorācijas un aktieru meistarība. Izrāde deva jaunu skatu uz Puškina dzīvi. (Roberts)

Izrāde bija pamācoša un tās struktūra tāda, ka pusaudžiem interesanti skatīties (Viktorija)

Tika savienots humors un vēstures fakti. Labprāt vēlreiz aizietu uz līdzīgu izrādi. (Karina)

Izrāde bija ļoti interesanta. Ejot uz izrādi, man likās, ka tā nebūs tik skaista, tomēr, kad atnācu, nevarēju novērst uzmanību, jo izrāde bija burvīga. (Demija)

Man patika tas, ka bija fakti no Puškina dzīves. Es ieteiktu visiem noskatīties šo izrādi. (Raitis)

10.b klases skolēni:

Man izrādē patika aktieru spēle un humors. (Vasilisa)

Tā bija retā reize, kad man patika teātris. (Matīss)

Es vairāk uzzināju par Puškina divkaujām. Izrāde man paliks atmiņā uz ilgu laiku. (Sofija)

Teātrī man patika noformējums un izrādes saturs. Nepatika aktieru izvēle, jo pensionāri vietām spēlēja 6-7 gadus vecus bērnus. (Markuss S.)

Lieliski aktieri un stāsts. (Viktorija V.)

10.c klases skolēni:

Izrāde ļoti patika. Patika aktieru spēle un skatuves noformējums. (Ermīns)

Izrāde bija interesanta. Labprāt aizietu vēlreiz uz līdzīgu izrādi. (Daniels U.)

Izrāde man patika, jo tajā bija apvienots kaut kas no mūsdienām un vēstures. Raksturots, kā mainās cilvēku uzskati laika gaitā un kā šie uzskati ietekmē cilvēku dzīvi. (Sabīne)

Man patika viss, īpaši aktieru emocionālā spēle un aizraujošais sižets. (Jegors)

Izrāde par A. Puškinu bija ļoti interesanta, uzzināju par viņa biogrāfiju. Esmu apmierināts ar izrādi. (Daniels R.)

Man patika izrāde, tā bija interesanta un aizraujoša. Palika tikai labas emocijas. (Rūta)

Teātris man ļoti patika, bija interesanti, laba un dzīva aktieru spēle. Uzzināju daudz ko jaunu un labi pavadīju laiku. (Sandis)

Pēc teātra atmiņā palika  izrādes beigas. Patika aktieru darbs. Vienīgais, kas nepatika, tas ir skatītāju krēsli, jo gara auguma cilvēkiem tajos sēdēt nav ērti.

  1. d klases skolēni:

Teātris bija interesants un ar negaidītām beigām. Es aizietu vēlreiz noskatīties kādu līdzīgu izrādi. (Sandra R.)

Izrāde bija interesanta un informatīva. Tika pieminēti fakti no dzejnieka biogrāfijas. Kopumā, ir vērts noskatīties. (Kamila)

Izrāde man patika, jo bija kvalitatīvs iestudējums. Patika arī neparastā ideja par to, ka rakstnieks apvieno un rod gan draudzību, gan mīlestību cilvēkos. (Amēlija)

Izrāde paplašina redzesloku un zināšanas par rakstnieka A. Puškina dzīves gaitu. Galvenā izrādes doma bija, ka vajag cienīt dzejnieku daiļradi. Kopumā, izrāde bija pārdomāta, krāšņās un spilgtās gaismas bija saskaņotas. Aktieru spēle bija profesionāla un tēlu tērpi atbilstoši izrādes tematikai. (Katrīna)

Man izrāde ļoti patika, jo bija rūpīgi pārdomāts sižets. Bija aizraujoša atmosfēra un dzīvas emocijas, kas padarīja to par neaizmirstamu pieredzi. Es ļoti ieteiktu noskatīties šo izrādi, jo tā bija pārpilna ar emocijām. (Elīza)

Izrāde man ļoti patika un pat negaidīti pārsteidza. Aktieru spēle bija ekspresīva, spilgta un izteiksmīga, bet sižets pārsteidza ar savu vieglo uztveramību. Man patika, ka tika vēstīts par tādu personību kā A. Puškins, bet aktieri nebaidījās brīžiem parādīt arī kādas vulgāras ainas. Ļoti aizkustināja galvenā izrādes varoņa nāve. Varu viennozīmīgi teikt, ka šo izrādi ieteiktu noskatīties katram, īpaši tiem, kurus interesē krievu rakstnieki un literatūra. (Arvīds)

Šis teātris deva ļoti daudz aizraujošu emociju. Ļoti patika šī teātra lugas gājums un izrāde. Es uzskatu, ka aktieri labi izspēlēja savas lomas. Domāju, ka turpmāk mums vajadzētu apmeklēt teātrus.(Rebeka, 8.b)

Man ļoti patika aktieru spēle un viņu emocijas. Manuprāt, vajag iet uz teātra izrādēm, jo var uzzināt ko jaunu, kā arī iedvesmoties kādiem darbiem, tādiem kā dzejoļiem, esejām, domrakstiem.( Kate, 8.b)

Man patika šī izrāde. Ļoti labi noformēta skatuve, izcila aktieru spēle radīja pārsteidzīgu iespaidu man uz ilgu laiku. Vēlētos turpmāk apmeklēt tādas izstādes, jo tur es uzzināju daudz ko jaunu un ieguvu jaunus iespaidus. Paldies, ka devāt tādu iespēju! ( Annija, 8.b)

Man ļoti patika izrāde ”Puškins ir dzīvs.” Patika aktieru meistarība, kā viņi uzstājās, emocijas. Interesants sižets un aizraujošs stāsts.(Deniss, 9.c)

Manuprāt, tas bija teātris, kas ir interesants. Izrāde ir ļoti noderīga mūsdienu jauniešiem, kas ir pamācoša. (Elizabete, 8.b)

Man ļoti patika, it īpaši kā aktieri tēloja. Manuprāt, vajag apmeklēt šādus teātrus, jo var iemācīties ko jaunu. (Ramona, 8.a)

Man ļoti patika aktieru spēle. Viņi ļoti parādīja katras emocijas. Es ļoti iesaku apmeklēt šādus teātrus. ( Beatrise, 8.a)

Teātrī man patika, kā aktieri izrādīja savas emocijas, kā arī man patika viņu ieguldītais darbs šajā lugā. Es uzzināju arī jaunu informāciju par Puškinu, ko nezināju pirms šī. Kopumā izrāde man patika, tā bija diezgan interesanta, brīžiem bija nopietni, bet brīžiem varēja arī pasmieties. (Laura, 8.a)

Man ļoti patika izrāde. Es uzzināju daudz ko jaunu par Puškinu. Man patika, kā spēlēja aktieri. Labprāt aizietu vēl. (Elizabete, 9.c)

Izrāde bija ļoti interesanta, nevarēju atraut savu skatienu no aktieriem. Vēstījums bija saprotams, galvenais varonis brīnišķīgi attēloja emocijas, un viņam bija ļoti nomierinoša balss. Es uzskatu, ka skolēniem ir nepieciešams apmeklēt teātri, jo tas uzlabos mūsu izglītības līmeni, iepazīstinās ar kultūru. (Elizabete, 10.d)

Man ļoti patika izrāde un tās realizācija. Aktieri ļoti labi prata parādīt emocijas, bija interesanti skatīties uz viņu spēli. Es uzskatu, ka skolēniem obligāti ir biežāk jāapmeklē teātris. (Adriana, 10.d)

Pirmo reizi biju uz teātra izrādi krievu valodā un man ļoti patika. Iepriekš neko nezināju par Puškinu un kas viņš tāds ir, tāpēc bija interesanti skatīties. Aktieri bija smieklīgi un ļoti ekspresīvi. Kopumā izrāde bija interesanta un labprāt aizietu uz kādu līdzīgu vēlreiz. ( Marta Sintija, 11.e)

“Jorika” izrāde bija ļoti fantastiska, tā deva jaunu redzes loku uz mākslu un tēlniecību. Izrādē bija fantastiskie aktieri, kuri ar savām neaizmirstajām emocijām pasniedza mums zināšanas. Noteikti apmeklētu vēl šādas izrādes, lai būtu tuvāka kultūrai. (Žanete, 11.e)

Izrādes “Puškins ir dzīvs” apmeklējums bija lieliska iespēja uz neilgu brīdi atpūsties no saspringtās mācību nedēļas. Uzvedums ir par Aleksandra Puškina daiļradi no skolēna skatpunkta, kas tiek atklāts savdabīgi humoristiskā, taču arī mazliet nopietnā veidā, kad tika deklamēta dzeja, kuru tomēr gribējās dzirdēt nedaudz vairāk. Aktieri bieži darbojās līdzīgi multiplikācijas varoņiem, tādējādi piešķirot notikumiem komisku pieskaņu. Tādu pašu funkciju veica visiem labi zināmās vecās dziesmas gan krievu, gan angļu valodā, kas ne tikai piešķīra jautrāku noskaņu sižetam, bet arī atbilda darbības vietai un laikam. Iesaku ikvienam noskatīties šo un arī citas “Jorikā” iestudētās izrādes. (Kristīne, 12.d)

 

 

Ģimnāzisti apmeklē režisores Ilzes Kungas – Melgailes filmu “Mana brīvība”

Ģimnāzijas 9. – 12. klases skolēni, pateicoties Latvijas skolas somas atbalstam, apmeklē filmu “Mana brīvība” Latgales vēstniecībā “Gors”.

Kinofilma “Mana brīvība” balstīta vēsturiskos notikumos un vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā – atmodas laiku, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Filmas galvenās varones prototips ir viena no atmodas laika spožākajām zvaigznēm – poļu izcelsmes sabiedriski aktīva personība, žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča.

Skolotāja I. Gailīte pauž savu viedokli: Filma ir daudzas Atmodas laika reminiscences un alūzijas, ka rada zināmu sarežģītību un ir nepieciešams vēlāk ar skolēniem to izrunāt, īpaši Atmodas laika sabiedrisko darbinieku interpretācijas kino tēlos.

Skolēnu viedokļi pēc filmas noskatīšanās.

Filma “Mana brīvība”, kuru es kopā ar klases biedriem paskatījos pagājušajā nedēļā, man ļoti patika. Manuprāt, filma bija ļoti kvalitatīvi nofilmēta un aktieru spēle bija ļoti patīkama. (Laura)

Man bija interesanti skatīties šo filmu, jo sižets bija ārkārtīgi aizraujošs. Aktieru spēle bija pārdomāta un kvalitatīva. Filmas gaitu nevarēja uzminēt, tāpēc to bija valdzinoši skatīties. ( Kristīne)

Filma neparasta, es teiktu laba,  latviešu kino kontekstā. Saturs man patika, filma nebija pārpildīta ar liekām epizodēm un darbībām. Sižets, secinot, ka tas ir uzfilmēts balstoties uz reāliem notikumiem, man arī patika. (Ēriks)

Filma liek iedziļināties. Es noskatījos to neatraujot savu uzmanību no tās. Es sapratu notikumu gaitu, man tā šķita visai loģiska un saprotoša. Aktieri labi nospēlēja,  izceļot galveno varoni, man ļoti patika. Noteikti noskatītos līdzīga tipa filmu vai kādu no šīs filmas režisores darbiem. (Paula)

Filmas sižets izcēlās ne tikai ar savu unikālumu un attēlojumu par PSRS laiku, bet gan ar mīlestību, cik tā var būt neizprotama. Manuprāt, daudziem pieaugušajiem un senioriem šī filma vairāk bija saistoša, jo daudzi atsauca atmiņā PSRS laiku, kas nebija viegls, bet nebija depresīvs, jo cilvēki mēdza novērtēt “mazās dzīves lietiņas” un mīlēja savu zemi un tuvākos.  (Mārtiņš)

Ikvienam iesaku noskatīties un iedziļināties filmā, tā ne tikai sniegs baudu, bet arī atstās daudz jautājums, nesaprašanu… ( Elizabete)

Kopā ar klasi biju noskatījusies krāšņu un uz vēsturiskiem notikumiem balstītu Ilzes Kungas Melgailes režisēto filmu “Mana brīvība”, kas vēsta par 80. gadu izteiktām pārmaiņām Padomju Savienībā, kurās nebaidījās piedalīties droša un harizmātiska sieviete Alīcija, kas aktīvi iesaistījās Tautas frontes darbā ar ideju par demokrātijas atdzimšanu, kā arī kandidēja uz Augstākās Padomes deputāta amatu. (Megija)

Skatoties filmu, ļoti iedvesmoja galvenās varones drosmīgā domu izteikšana un spēja tās aizstāvēt, kas noteikti prasīja ļoti daudz no sevis. Kā arī filmā ļoti patika padomju laiku attēlojums, piemēram, padomju glāzītes ar zīmējumiem, tērpi, palagi, dzīvokļi, pati atmosfēra utt. (Amanda )

Filma “ Mana brīvība “ ir patriotiska, viegli uztverama, ar labu sižetu. Man patika filma, it īpaši aktieru spēle, un tika labi attēloti 80.-90. gadi Latvijā. Es iesaku katram noskatīties šo filmu.

“Mana brīvība” sniedz iedvesmojošu skatu uz mūsu valsts vēsturi, atgādinot par varonīgajiem brīvības cīnītājiem. Šī filma palīdz stiprināt nacionālo lepnumu un nostiprina savu vietu Latvijas kultūras mantojumā. Īpaši svarīgi ir tas, ka veicina manu izpratni par valsts nozīmi un atbildību par tās saglabāšanu. Es labi pavadīju laiku, skatoties  filmu “Mana brīvība”.

Filma “Mana brīvība” ir iespaidīga atmiņa par Latvijas Atmodas laiku. Tā stāsta par brīvības cīņu, kas prasīja drosmi, upurus un skarbas izvēles.” Manuprāt, šī filma ir labi nofilmēta un labi parādīta latviešu tautas kopība.

Filma ļoti labi attēloja pārmaiņu laiku Latvijā, kā arī izraisīja pārdomas par mūsdienu Latviju. Filmā tika attēloti arī galvenās varones Alīcijas sarežģījumi privātajā dzīvē.

Personīgi man filma ļoti patika, es uzskatu, ka tā ir viena no labākajām filmām latviešu kino vēsturē. Sižets bija aizraujošs, beidzot arī filmās režisori, scenāristi spēja gudri sasaistīt intrigas un pagātnes noslēpumus. Šo filmu ir vērts redzēt ikkatram latvietim un citiem, kas dzīvoja Latvijas valsts teritorijā PSRS laikos, jo tajā tika parādīta kādreizējā cīņa par valodu, tās saglabāšanu.

Ļoti patriotiska filma, kvalitatīvi izvēlēti aktieri. Interesants sižets, aizraujošs.

Filma bija ļoti izglītojoša un vienlaicīgi arī izklaidējoša. Es labprāt vēlētos apmeklēt vairāk tādu pasākumu, jo mūsdienu jauniešiem interesantāk ir uzzināt par vēstures notikumiem, atklājumiem, sabiedrības aktīvistiem utt. caur filmām, jo tās ir piemērotas gan cilvēkiem ar vizuālo, gan dzirdes atmiņu.

Man šī filma vispār nepatika, jo tā bijusi ļoti garlaicīga. Kaut tā ir patriotiska filma, tā man likās ļoti garlaicīga. Liekas, ka visas latviešu filmas pēdējā laikā ir kļuvušas tādas.

Man ļoti patika filma “Mana brīvība”. Filmas laikā es sajutu brīvības, patriotisma sajūtu un lepnumu par manu valsts. Brīvība un patriotisms ir cieši saistīti jēdzieni, kas bieži iedvesmo cilvēkus. Brīvība simbolizē indivīda tiesības, bet patriotisms atspoguļo mīlestību un lojalitāti pret savu valsti. Šie principi veido stipru saikni starp cilvēku un sabiedrību.

Filmā bija ļoti izteiksmīgi un talantīgi aktieri. Izmantotā mūzika un skaņa bija ļoti kvalitatīva. Ļoti patika filmas aizraujošais sižets un negaidītie pavērsieni.

Īsti nesapratu, par ko bija filma, tā bija ļoti ikdienišķa, ļoti gara un itin ne pie kā nenoveda, manuprāt. Protams, saprotu, ka filma ir balstīta uz īstas personības dzīvi un tik tiešām bija interesanti paskatīties uz citu nacionalitāšu dzīvi Latvijas teritorijā PSRS laikā. Toties filma ne īsti parādīja politisko darbību, ne īsti cilvēku savstarpējo attiecību miju, lai būtu saprotama to darbība.

Filma “Mana brīvība” ir par to, kā cilvēki sāka censties izmantot vārda brīvību, lai sasniegtu mērķi, piemēram, galvenā varone aizbrauca uz Daugavpili, lai aģitētu cilvēkus būt aktīviem. Man šī filma likās saistoša, jo varēja uzzināt par citu tautu izjūtām. Manuprāt, šo filmu būs interesanti skatīties dažāda vecumposma cilvēkiem, izņemot bērnus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, jo tā nebūtu viņiem saistoša.

Manuprāt, šajā filmā izmanto brīvību, lai stāstīt par mīlestību konkrētā vēsturiskajā periodā. Filma ļoti patika un ieteiktu to noskatīties jebkuram.

Diezgan laba, bet man likās diezgan garlaicīga, bez īpašām emocijām pietrūka spilgtāku notikumu par to tēmu.

Interesanti bija parādīts, kā dažādi cilvēki piesaista uzmanību savām partijām un kā atšķiras viņu idejas, kā arī cik svarīgi zināt, kā uzrunāt cilvēkus, būtu drusku vieglāk, ja sākumā pastāstītu, kāds brīdis šajā filmā tiek pasniegts. Filmā labi attēloti tie laiki, dizains, cilvēku izskats utt. tas ir plus. No mīnusiem dažiem maniem draugiem bija diezgan ilgi saprast kur par ko runa.

Filmā parādīja 90. gadus, to šaurību un krāsas ļoti precīzi. Tā bija interesanta un vērtīga, lai uzzinātu vēstures notikumus.

Dīvainas sajūtas. Filma kopumā bija garlaicīga un bija grūti saprast, kas vispār notiek. Notikumi bija ļoti sadrumstaloti, pārvietojās no 88. gada uz 91. pa 10 minūtēm. Grūti izprast galvenos varoņus. Bija saredzamas PSRS politiskā režīma problēmas un to ietekme uz tautu.

Filma “Mana Brīvība” piedāvā saistošu stāstu un iejūtīgu aktieru izpildījumu. Tā piesaista skatītāju uzmanību kā arī paliek atmiņā ar savu dziļumu un vērtīgajiem vēstījumiem par cilvēka dzīvi un brīvību.

Man filma ļoti patika, manuprāt, tajā bija labi atspoguļoti vēstures notikumi un tos bija ļoti interesanti skatīties. Labprāt skatītos vēlreiz šāda tipa filmu.

Filma bija interesanta ar dziļu domu , kā arī lika aizdomāties par dzīves vērtībām. Manuprāt, šo filmu jāpaskatās ikvienam , jo viņa arī liek aizdomāties par ģimenes vērtībām un cik svarīgi ir būt kopā.

Man patika filma, tajā bija labi parādīts kā Latvija atguva neatkarību. Kopumā filma bija laba labprāt noskatītos to vēlreiz.

Manuprāt filma “Mana Brīvība” ir ieinteresējoša, pamācoša, uz patiesiem notikumiem balstīta. Bija interesanti skatīties, sakarā ar to, ka filma tika uzņemta no neparasta, bet gan oriģināla rakursa, kurš ieintriģē skatītāju.

Man šī filma patika, jo viņa ļāva atcerēties valsts brīvības sākuma ceļu, tad, kad daudzi neticēja un domāja tikai par padomju varu, un priecājās, ka ir māja, ēdiens, kaut gan negribēja skatīties uz skarbo patiesību, kad vajadzēja stāvēt garas rindas veikalos, priekš preces, kuras jau varbūt tajā plauktā nebija.

Režisores Ilzes Kungas-Melgailes filma “Mana brīvība” man diezgan patika un bija interesanti caur filmu ielūkot notikumos, kas notika Latvijā atmodas laikā. Es visiem ieteiktu to noskatīties, jo patiešām filma var ieinteresēt daudzus un ieviest sajūtas par PSRS laikiem un laika notikumiem.

Manuprāt, filma ļoti precīzi attēlo vēsturisko gaitu. “Mana brīvība” ekranizācijā ir ļoti izteikti attēloti pelēkie toņi, kas attiecas uz pēcpadomju okupācijas periodu. Filmai ir daudz labā, taču pastāvēja arī neskaitāma alkohola un tabakas izstrādājumu propaganda. (Leons)

Noskatoties Ilzes Kungas-Melngailes filmu “Mana brīvība”, esmu guvusi tikai un vienīgi pozitīvas emocijas. Mani ļoti uzrunāja latviešu tautiskās atmodas fons 20. gadsimta 80.-90. gados, kad gaisā jau virmoja doma par brīvu Latviju, taču joprojām pastāvēja Padomju vara. Domāju, ka šo filmu noteikti ir nepieciešams noskatīties, lai ikkatrs gūtu priekšstatu par mūsu brīvību nu jau neatkarīgajā Latvijā un svarīgām personām, kuras ir to veicinājušas, piemēram, Itu Kozakeviču. ( Santa )

Režisores Ilzes Kungas filmā ,,Mana brīvība” ir parādīta sieviete kā neatkarīga un stipra politiska figūra, kas spēj panākt to, ko ir vēlējusies.

Uzsvērta arī sievietes būtība – viņa vēlas vienkāršu un mierīgu dzīvi, veidojot ģimeni, būt laimīgai kopīgā dzīvē ar vīru. Cauri vijas noslēpumi, kas var ietekmēt ģimenes dzīvi un tikai stipra mīlestība var tikt tam pāri. Filmā tiek parādīts, ka ir svarīga neatkarīga Latvijas valsts, ka to tauta vēlējās panākt. ( Katrīna )

Filma “Mana brīvība” bija interesanta un aizraujoša. Režisore Ilze Kunga labi izvēlējās aktierus, kuri reprezentē īsto cilvēku izskatu, uzvedību. Man filma ļoti patika, jo varēju skaidrāk un ērtāk uzzināt par Latvijas vēsturi un iejusties tajā atmosfērā. Es domāju, ka ikvienam Latvijas pilsonim būtu jāpaskatās šī filma, jo viņa parāda, kādos grūtos laikos mēs bijām dzīvojuši un kā mēs ar tiem cīnījāmies. ( Jana )

Filmā “Mana brīvība” tika attēlota Latvijas atmodas laikā. Man patika, ka tika izmantotas 90 gadu objekti, it īpaši mašīna. Galvenā aktrise bija ļoti līdzīga prototipam. Dažkārt nācās aizdomāties, jo dažas ainas nebija saprotamas, taču saliekot gabaliņus kopā, veidojas stāsts. Iesaku noskatīties šo filmu ikvienam, jo tajā atklājas Latvijas vēsture, kā arī tā bija ieinteresējoša un aktuāla. ( Beatrise)

Filmas “Mana brīvība” scenārija galvenie varoņi saglabā respektējošu distanci, ļaujot vietu arī pārdomām ne tikai pašam tēlam, bet arī skatītājam. Ita Kozakeviča burvīgi ataino savu tēlu, parādot visus iekšējos pārdzīvojumus saistībā ar savas dzīves pārdzīvojumiem, ka arī pārdzīvojumus saistībā ar apkārtējo pasauli. ( Amēlija)

Režisore Ilze Kunga filmā “Mana brīvība” ir attēlojusi stāstu par cīņu pret netaisnību un sapņu realizāciju. Tā ir vēsturiska drāma, kas piedāvā emocionālas izjūtas un spēcīgus aktieru sniegumus.  Es ieteiktu noskatīties šo filmu tiem, kas novērtē cīņu par taisnīgumu un brīvību. Tas ir ceļojums, kas aicina pārdomāt vērtības un iedvesmo sasniegt savus sapņus. ( Elīza )

Ilzes Kungas-Melgailes režisētā filma “Mana brīvība” man deva plašu ieskatu Atmodas laikā un tā atmosfērā, cilvēku izjūtās un pārdzīvojumos, ko pastiprināja attēlotās varoņu savstarpējās attiecības, ļoti uzsvērtā cigarešu smēķēšana, valodu juceklis un tautību dažādība, taču vienlaicīgi arī vienotība. Guvu tikai un vienīgi pozitīvu iespaidu, filma ir izstrādāta un pasniegta ļoti pārdomāti. ( Baiba)

Filma “Mana Brīvība” ir ļoti veiksmīgs ekranizējums tik nozīmīgam periodam, kas ikvienam latvietim ir svarīgs – valsts brīvības atgūšana. Sirdī neliels saviļņojums, tirpiņas pār ādu un tīra lepnuma sajuta ir garantēta. Es ļoti izbaudīju pavadīto laiku un pateicos, ka “Latvijas skolas soma” ir devuši mums iespēju vēl vairāk iedziļināties vēsturē, ko es ar saviem vienaudžiem neesam piedzīvojuši paši. Man ir prieks, ka Latvijas vēsturē ir pastāvējušas tik spilgtas un motivētas personības kā Ita Kazakeviča, kuras dēļ mums ir iespēja ne tikai izbaudīt kvalitatīvas filmas, bet arī dzīvot skaistā un brīvā Latvijā!  ( Unda)

Filma “Mana brīvība” ļoti izteikti parādīja Latviešu cīņu pret padomju varu, tās pastāvēšanas beigās un glasnost laikā. Man filmā visvairāk ieinteresēja kadri, kuros tika iekļauti no īstās dzīves filmētie momenti. ( Sandris )

Filma “Mana brīvība” ļoti labi parādīja latviešu cīņu pret padomju varu un lielu gribu padarīt Latviju par neatkarīgu valsti, kā arī detalizēti parāda, kā notika process, lai padarītu Latviju neatkarīgu. ( Vladislavs)

Filmu “Mana brīvība” bija patīkami skatīties. Filma lika aizdomāties par to laiku notikumiem. Ir daudz interesantāk uzzināt vēsturiskos notikumus, skatoties šo filmu. Labi tika parādīta ēku atmosfēra. Patika arī humora izjūta. ( Alīna )

Filma “Mana brīvība” man ļoti patika, filma no pirmajām minūtēm mani ievilka, neskatoties uz to, ka lielākoties tā ir biogrāfija un galvenās varones Alicijas prototips ir Ita Kazakeviča. Filma nebija garlaicīga, tajā pievienoja drāmu, romantiku un parādīja tā laika dzīves realitāti. ( Kamila )

Ilzes Kungas veidotajā filmā “Mana brīvība” ir redzams biogrāfisks tēlojums (pēc Itas Kozakevičas dzīvesstāsta) un vēsturiski notikumi, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā.

Ļoti patika galvenā varone, kuru lieliski atveido aktrise Ērika Eglija-Grāvele. Bija interesanti redzēt varoņu personiskās dzīves atveidojumu un politiskos pavērsienus ikdienā, kā arī tika iesaistīti gaumīgi joki, kas palīdzēja izvairīties no smagnēja stāstījuma. ( Elza)

Noskatoties Ilzes Kungas filmu “Mana brīvība”, man radās sajūsminājums gan par filmas vizuālo daļu, gan par vēsturisko un sižetisko. Man patika, kā režisore pievērsa uzmanību detaļām un vēsturiskajiem faktiem. Latvijas dažādu kultūru pārstāvju aizstāvniecība un Latvijas Valsts dibināšana labi sasaistījās ar galveno varoni Itu Kozakeviču , kura aizstāvēja šīs vērtības un bija visu notikumu virzītāja. ( Arvīds)

Filma “Mana brīvība” ir stāsts par cilvēcisko izturību un cerību, piedzīvojot traģiskus notikumus, attēlo pārmaiņu laiku Latvijā. Filma man patika ar izcilu aktieru sniegumu, arī ar režisora spēju radīt emocionālu sajūtu. Ērika Eglija veiksmīgi attēloja savu lomu. Taču man personīgi sižets nelikās diezgan saistīts, drīzāk haotisks, jo es nevarēju īsti saprast, kas notiek un kāpēc viss norisinājās strauji. ( Sandra)

Filmas “Mana brīvība” aktieru sastāvs brīnišķīgi tika galā ar doto uzdevumu, taču ir grūti izbaudīt kino, ja nav saprašanas, kas īsti notiek, trūkst aizraujošas sižeta līnijas. Iespējams, tam par iemeslu ir tas, ka es neesmu iepriekš dzirdējusi par Itu Kozakeviču, kura ir filmas galvenās varones prototips. Neesmu interesējusies par viņas veikumu. Diemžēl es nezinu poļu valodu, tāpēc brīžiem noguru no subtitru lasīšanas. Neskatoties uz iepriekšminēto, mani uzrunāja daži motīvi, piemēram, ideja par uzdrīkstēšanos paust savu viedokli un sludināt to cilvēkiem, neņemot vērā atbalsta trūkumu, kā arī tas, ka Alīcija Jeržinovska (galvenā varone) vēlējās dzīvot mierīgu dzīvi un pamest politiku, taču turpināja strādāt Latvijā dzīvojošo poļu kopienas labā. ( Kristīne)

Filma “Mana brīvība” ir ļoti sasaistāma ar šī brīža  politiskajiem apstākļiem gan pasaulē, gan Latvijā. Manuprāt, citāts, ko atcerēties būtu vērtīgi, ir: “Par mūsu un jūsu brīvību”, jo šobrīd ir svarīgi gan tas, ka mēs palīdzam Ukrainai nosargāt tās brīvību, gan tas, ka katra pamatnācija un minoritātes ciena viena otras tiesības. Filmā tika demonstrēts arī patiess patriotisms, kā jau minēju, gan pret savu nacionalitāti, gan pret valsti, kurā dzīvo! Interesanti bija salīdzināt sadzīves apstākļus tajā laikā un šobrīd, piemēram, smēķēšanas ieradumi, dzīvokļu platība un sadzīve tajā utt. ( Nikola)

Filma bija ļoti pamācoša, kura parādīja, kā gan dzīvoja nedaudz agrāk un kādu grūtu ceļu bija jāveic uz Latvijas neatkarību. ( Erlends)

Filma bija ļoti vēsturiski izzinoša. Man patika tas, ka varēja vairāk izprast, kāda bija dzīve Padomju laikos. Filma bija vairāku žanru kopums, tādēļ to bija interesanti skatīties.(Santa)

Saturs bija pilns ar vēsturiskiem notikumiem, kā es sapratu, ir filmēts pēc īstiem notikumiem, bija redzamas vietas, kas ir Latvijā. ( Adrians)

Filma man patika. Tajā bija parādīts, cik grūti laiki bija agrāk gan cittautiešiem, gan latviešiem. Bija interesanti skatīties, kā galvenā varone veido savu ceļu uz deputāta vietu, kā tiek atjaunota Latvijas neatkarība. (Emīlija)

Filma man raisīja divējādas sajūtas, nezinot labi vēsturisko kontekstu, to būtu grūti saprast. Tomēr tajā pašā brīdī arī laiks pēc Pirmā pasaules kara tika pasniegts no tāda viegla ikdienas aspekta. Ļoti labi varēja izjust atmosfēru, pateicoties pārdomātajām detaļām. ( Kristiāna P.)

Filma bija par 80. gadu beigām. To bija grūti saprast, jo tās nav mūsdienas un tur bija viss pavisam savādāk, bet kopumā filma man patika, bija interesanti, kad tur runāja dažādās valodās. Filmā varēja iedziļināties un iedomāties, kā tas bija īstajā dzīvē.  (Margarita)

Filma “Mana brīvība” man likās diezgan atbilstoša mana vecuma jauniešiem. Tā bija interesanta un deva vielu pārdomām. Man patika, ka tā tika balstīta uz patiesu personību un viņas pārdzīvojumiem. ( Rita)

Filmā bija labi attēlots 1988. gads. Aktieri spēlēja savu lomu ļoti izteiksmīgi. Filmas sižets nebija paredzams. Labi parādīja, ka agrāk Latvijā daudzi runāja citās valodās. ( Emīls)

Filma “Mana brīvība”. Iedziļināties sižetā man traucēja tas, ka es nepārzinu šo gadu posmu vēsturi. Bet es neteiktu, ka man nepatika filma. Nezinot vēsturisko fonu, ir grūti iedziļināties saturā, bet aptuveni var saprast, par ko vēsta sižets un kādas problēmas filmā tiek risinātas. Es arī pievērsu uzmanību gan vizuālajam, piemēram, cilvēku apģērbam un izskatam, kā arī aktieru tēlošanai. Apģērbs īpaši neatšķīrās no mūsdienām. Aktieru izskatā bija piestrādāts pie matu frizūras. ( Līva)

Filma bija pārsteidzoši ļoti laba. It īpaši man patika, cik atklāta bija filma. Parasti jauniešiem ir bail rādīt dažus tādus aspektus, kas parādījās šajā filmā, kaut arī tur nav, ko slēpt. Filma bija arī ļoti skaisti nofilmēta un no tās tiešām varēja iegūt daudz nozīmīgas vēsturiskas informācijas, tomēr tā lai to būtu interesanti skatīties, tā bija ļoti mākslinieciska, es pat teiktu. ( Agate)

Filma man ļoti patika, jo tā varēja pilnīgi iedziļināt mani tajā laikā, par kuru bija runa. Saturā man patika, ka tika parādīts tā laika raksturīgais, kā, piemēram, to, ka visi runāja krieviski un krievvalodīgie neatbalstīja latviešus. Īsumā varu pateikt to, ka filma ir ļoti aizraujoša un pastāsta daudzas lietas, kas bija notikušas mūsu vēsturē, bet tā, lai nebūtu garlaicīgi skatīties. ( Uļjana)

 Pati filma varbūt bija par smagu nedaudz uztverama. Bet tā bija par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kā viņu centās iegūt. Bija galvenā varone Alīcija, kura bija poļu izcelsmes politiķe, un pārstāvēja Latviju, centās to padarīt neatkarīgu, kas beigās viņai arī sanāca. Kā arī tika rādīta viņas ikdienas dzīve, viņa dzīvoja vienā mājā ar savu mammu, tēvu, un vīru. Bet viņa ticēja tam, ka, kad viņai sanāks  izdarīt tā, lai Latvija ir brīva, dzīve mainīsies uz to labāko pusi. ( Viktorija)

Man filma patika, bija ļoti interesanta. Filmā bija stāstīts par 20 gadsimta notikumiem Latvijā. Filma ir vēsturiska. ( Armands)

Filmas saturs bija interesants, jo varēja uzzināt, kā notika Latvijas neatkarības atjaunošanās. Kā latvietei to bija interesanti uzzināt un redzēt. Uzskatu, ka vajadzēja mazāk stāstīt par galvenās varones vīru, bet vairāk par vēsturisko kontekstu. ( Žanete)

Filma bija uz reāliem notikumiem bakstīta. Filma atspoguļo vēsturiskus notikumus Latvijas vēsturē. Filmu būtu vieglāk saprast, ja par šiem notikumiem mēs būtu mācījušies vēstures stundās. ( Filips)

Filma bija diezgan interesanta. Jo ļāva izprast, kādi bija to laiku apstākļi un atmosfēra tautā. Kā arī uzzināju, ka vispār bija tāda tautas fronte. ( Kristiāna )

Filma bija interesanta un izzinoša. Man patika aktieru aktiermāksla un filmas sižets. Šī filma labi parādīja un izskaidroja notikumus Latvijas teritorijā tajos gados. (Samanta)

Filma izrādīja latviešu gribu PSRS laikā palikt neatkarīgiem. Parādīja to, kādi mēs esam kā tauta un mūsu patriotismu, neskatoties uz problēmām.  ( Evelīna )

Man viss ļoti patika, filma bija gana interesanta. Visvairāk man patika filmas beigas, kad Latvija kļuva brīva. Bet arī kopumā visa filma bija interesanta. Šo filmu es ieteiktu paskatīties visiem. ( Anastasija)

Filmā “Mana brīvība” bija skaidri parādīts, kā un kādos apstākļos dzīvoja cilvēki deviņdesmitajos gados. Kā cilvēki nonāca līdz 1991.g. Latvijas neatkarības atjaunošanai. Un man patika, ka filmā stāsts nebija tikai par politiku, bet gan arī par cilvēku savstarpējām attiecībām un to ikdienu.  ( Karlīna)

Man patika filma, jo tā bija balstīta uz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Mani ieintriģēja tas, ka tika parādīta gan padomju laiku gaišā puse (tikšanās savā starpā u.c.), gan tumšā puse. Šķita interesanti atveidota cilvēku atsaucība uz jaunām idejām, piemēram, Daugavpilī tā bija salīdzinoši maza, bet citur lielāka. ( Evelīna )

Filma bija izveidota diezgan interesantā PSRS laiku stilā. Ļoti labi bija atainota arī situācija valstī tajā laikā, kā arī Latvijas brīvības laikā. Kopumā es noteikti ieteiktu noskatīties šo filmu vēsturiskās kinematogrāfijas cienītājiem. ( Dāvids)

 

 

Izzinām 20. gs. 90. gadu politiskos notikumus

Pirmā semestra izskaņā, 21. decembrī, 10. B, 12. A, 11. D, 12.C klases skolēni apmeklēja Austrumlatvijas koncertzāli “Gors” kino teātri, lai noskatītos latviešu režisores Ilzes Kungas- Melgailes filmu “Mana brīvība”. Filmas galvenās varones prototips ir Atmodas laika poļu izcelsmes sabiedriskā darbiniece, filoloģe, politiķe Ita Kozakeviča. Ir svarīgi jauniešiem sniegt informāciju par vēsturiskiem notikumiem, kas saistās ar Latviju. Filmas apmeklējuma mērķis bija rosināt jauniešus izzināt politiskus procesus 20.gs. 90. gados Latvijā, paplašināt izglītojamo redzesloku, veicināt vērtību izpratni.

Mani ļoti saistīja šī filma, vēstures stundās daudz ko jau apguvām no šī laika notikumiem, bet interesanti bija tos vērot uz ekrāna. Radās labāks priekšstats. ( Armanda Evija)

Man patika šī filma. Galvenā varone bija patiesi iedvesmojoša un drosmīga. Es šaubos, ka es tā varētu. ( Amanda)

Man ļoti patīk vēsturiskas filmas. Tās skatoties, rodas plašāks iespaids par konkrētu periodu vēsturē un notikumiem. ( Ivo)

Man nepatīk vēsturiskas filmas. Bet šī bija diezgan laba, patika, ka bija attēlota arī galvenās varones mīlestība. ( Anželika)

Ļoti labi, ka bija iespēja noskatīties šo filmu. Tā kā man pavasarī ir gaidāmi eksāmeni, tad varēšu šo filmu izmantot, rakstot pārspriedumu. ( Amālija)

Bija interesanti skatīties kino kinoteātrī kopā ar klasesbiedriem. Bija vērtīgi pavadīts laiks, tā kā ieguvu arī papildus informāciju par Atmodas laiku Latvijā. ( Kristaps)

Man patika šī filma. Interesanti, ka to veidoja latviešu režisore, man īsti nepatīk latviešu režisoru filmas. Bet šo varēja skatīties. ( Deniss)

Ļoti interesanta filma. Dīvaini bija vērot tik senu Rīgu un cilvēkus. Viss likās dīvains, vecs. Es negribētu piedzīvot tā laika notikumus, kad cilvēks nevarēja paust savu viedokli. Un visi dzīvoja tādos šauros dzīvokļos, ļoti vecas mēbeles.  ( Daniels)

Filma likās interesanta. Ļoti labi parādīti senie laiki. Žēl, ka galvenā varone īstenībā iet bojā. ( Adelīna)

Man interesē latviešu filmas. Esmu daudzas jau noskatījusies. Labi, ka skola piedāvā iespējas skatīties jaunākās filmas. Paldies par šo iespēju! ( Renāte)

Mani politika neinteresē. Šo filmu noskatījos, jo tā man noderēs eksāmenos. Bija normāla filma, bet es tajos laikos negribētu dzīvot. ( Deniss)

Mani ļoti pārsteidza šī filma. Tik ļoti reālistiska, šķita, ka atrodos laika mašīnā. Likās, ka es pati dzīvoju Atmodas laikos. Emocionāli aizrāva. Ļoti iejutos galvenās varones lomā. Paldies par šo iespēju ielūkoties vēstures lappusēs. ( Darja)

Es izbaudīju tā laika sieviešu modi. Interesanti bija vērot tērpus, frizūras. Paldies par šo iespēju! ( Laine)

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā izbaudām koncertu

 

Pirms Ziemassvētkiem, 19. decembrī, pamatskolas posma ģimnāzisti baudīja koncertlekciju “Ziemassvētku ekspresis”, uzstājās Atis Ieviņš ar kolēģi. Pirms svētkiem guvām gaišu Ziemassvētku noskaņu.

Skolēnu viedokļi:

Man patika koncerts. Man patika, kā Atis Ieviņš vadīja koncertu. Patika dziesmas, kuras dziedāja. Ģitārists labi spēlēja. Interesanti arī bija, jo bija iesaistīti arī klausītāji. ( Filips)

Bija interesanti klausīties Atī Ieviņā, kad viņš stāstīja stāstus, kuri arī varbūt varētu notikt īstajā dzīve un kuriem ir kāda pamācība. Patika tas, kad uz skatuves varēja piedalīties cilvēki no publikas, tad koncerts kļuva aktīvāks. ( Erlends)

Šis koncerts bija interesants, jo mūziķi mācēja ieinteresēt klausītājus. Man patika, ka bija doti dziesmu vārdi, tāpēc varēja dziedāt līdzi. Bija forši, ka arī publiku iesaistīja koncertā, jo šī iemesla dēļ varēja labāk iejusties atmosfērā. Man bija interesanti klausīties stāstus, ko mums stāstīja, jo lasītājs prata izteiksmīgi izlasīt, ka varēja labi iztēloties, kas un kā bija. Atmosfēra bija patiešām kolosāla, es labprāt paklausītos kaut ko līdzīgu. (Uļjana)

Man patika mūzika, patika, ka varēja dziedāt līdzi, ka dziesma bija sākta ar stāstu. Man patika koncerta vadītājs, tas ļoti labi un droši runāja un ģitārists labi spēlēja. ( Adrians)

Man koncerts ļoti patika. Koncerts bija neparasts, jo, izņemot dziesmas, tur arī bija stāsti. Šie stāsti dod iespēju padomāt. Pašas dziesmas arī bija ļoti augstā izpildījumā. Un koncertā arī bija iespēja piedalīties skolēniem. ( Armands)

Koncerts bija ļoti labs, man patika viņu izvēlētās dziesmas. Ar savu koncertu viņi pacēla Ziemassvētku garastāvokli. Ļoti labi spēlēja ğitāru. Patika, ka bija momenti kuros vajadzēja dziedāt zālei. ( Emīls)

Koncertā bija neparasti, ka stāstīja pa vidu dziesmām kaut kādus nelielus stāstiņus par Ziemassvētkiem. Kā arī bija moments, kad arī varēja piedalīties daži cilvēki no skatītājiem. Bet dziedāja ļoti skaisti, un stāstīja arī emocionāli. ( Viktorija)

Man ļoti patika tas, ka katrai dziesmas bija vārdi un attiecīgi varēja dziedāt līdzi. Jauku atmosfēru radīja arī tas, ka mūziķi uz skatuves aicināja arī brīvprātīgos skolēnus. Pasākumā bija ļoti silta Ziemassvētku atmosfēra un tā bija jauka daļiņa no manas dienas! ( Džūlija)

Man viss ļoti patika. Bija interesanti un varēja dzirdēt divus nedzirdētus stāstus. Tie bija ļoti interesanti, un stāstīja par mīlestību un mūžu. Arī bija dziesmas, kas bija interesantas. Bija interesanti dziedāt kādu dziesmu, kuru es nezināju. ( Anastasija)

Koncerts bija ļoti interesanti izstrādāts. Mūzika un dziesmas bija apvienotas ar stāstiem, kas piešķīra papildus interesi. Bija jauki pārdomāts karaoke teksts dziesmām, un populārās dziesmas, kurām varēja dziedāt līdzi. Kā arī ļoti piesaistīja auditorijas iesaiste un tas, cik īsā laikā daudz tika parādīts! Paldies par šo lielisko noskaņas radīšanu! ( Kristiāna P.)

Man ļoti patika priekšnesums! Mūzikas un vizuālie efekti bija ļoti piesaistoši. Bija ļoti jauki, ka priekšnesumā iesaistīja skatītājus. Dziedot, uzdeva dažādus uzdevumus. Man ļoti arī patika stāsti, tiem bija sava arī dziļa nozīme. Es ieteiktu citiem noskatīties šo priekšnesumu citiem! ( Katrīna)

Koncerts man patika. Uzzināju par 2 jauniem stāstiem. Padziedāju kopā ar mūziķiem. Atminēju dziesmas. Pavadīju laiku, klausoties mūziku un dziedot līdzi. ( Emīlija)

Ļoti skaists koncerts, kurā tika apvienotas gan latviešiem pazīstamās un tik sirdij tuvās Ziemassvētku dziesmas, gan arī pasaules Ziemassvētku dziesmu hiti. Mani uzrunāja arī tas, ka koncerta laikā mākslinieki stāstīja arī Ziemassvētku stāstus, kuri atklāja daudz dažādas vērtīgas atziņas, kuras mums būtu ļoti vērtīgi ņemt vērā! (Nikola)

Šodienas koncerts, manuprāt, bija ļoti interesants un labi izplānots. Man ļoti patika, ka izpildītājs ne tikai dziedāja, bet arī stāstīja stāstiņus starp dziesmām. Kā arī man patika, ka koncertā tika iesaistīti skolēni. Man ļoti patika izvēlētās dziesmas un to izpilde. Kopumā koncerts man patika.  ( Samanta)

Pašā priekšnesumā man patika Ata Ieviņa izpildījums, bet pats skatuves noformējums, manuprāt, bija banāls.

Koncerts man ļoti patika, bija interesanti un parādījās Ziemassvētku noskaņojums, dažbrīd bija garlaicīgi.

Šodienas koncertā man patika stāsts par ozolu un mušiņu. Patika atziņa par šo stāstu, ka mēs dzīvojam vienu reizi un katru momentu ir jāizbauda.

Man, godīgi sakot, ne ļoti bija interesanti skatīties koncertu. Bet, man patika tie momenti, kad bija Ziemassvētku dziesmas un mēs varējām dziedāt.

Laba ideja apvienot koncertā stāstu ar mūziku un bildēm. Bija interesanti klausīties pasaku, skatoties uz stāstam sekojošām bildēm. Man patika tā daļa, kurā sāka spēlēt pazīstamu Ziemassvētku melodiju un varēja minēt, kas tā ir par dziesmu.

Koncerts bija ļoti aizraujošs, bija interesanti paklausīties stāstus par Ziemassvētkiem. Patika, ka varēja dziedāt līdzi, bija jauka atmosfēra.

Es domāju, ka tāds koncerts ir slikts, jo tur gan runāja, gan dziedāja. Labāk būtu, ja daļu tikai runātu un otru daļu tikai dziedātu. Bet bija forši, ka sauca skolēnus piedalīties kopā ar viņiem.

Man viss patika, tikai bija garlaicīgi, gribējās aiziet, un tās dziesmas bija neinteresantas, jo tās es dzirdu katrus Ziemassvētkus.

Foto S. Arbidāne

 

 

Kopsim tradīcijas!

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7.A,  7. B,  7. C un 8. A, 8. B, 8. C klases skolēni pirms ziemas brīvlaika piedalījās Latgales Kultūrvēstures muzeja veidotajās muzejpedagoģiskās programmas nodarbībās “Laižom čigonūs”. Apmeklējuma mērķis: rosināt skolēnus  izzināt kultūrvēsturiskus procesus, paplašināt izglītojamā redzesloku, veicināt vērtību izkopšanu. Mūsdienās bieži vien pusaudži un jaunieši nepiekopj savu senču tradīcijas, jo nav zināšanu par to. Ir svarīgi jauniešiem radīt iespēju uzzināt savu senču tradīcijas un radīt izpratni par tām. Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar maskošanās tradīciju Latgalē, uzzina par raksturīgākajiem maskošanās rituāliem un izdarībām, masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi. Otrajā nodarbības daļā, piedaloties masku gājienā, skolēniem ir iespēja uzvilkt kādu no tradicionālajām maskām un “laistīs čyguonūs”, izspēlējot, izdejojot un sajūtot tautas tradīciju pašiem.

Ieskatīsimies skolēnu viedokļos:

Man ļoti patika atrasties muzejā, es tikai tad sapratu, kā notika masku gājiena. Man bija ļoti interesanti un ļoti patika, kā visu stāsta un rāda. Es labprāt aizietu vēl vienu reizi uz to muzeju. Es visiem ieteiktu aiziet uz muzeju, lai saprast, kā notika masku gājieni, jo tajos laikos bija ļoti interesanti maskas. Es sapratu, ka tajos gājienos piedalījās tikai pieaugušie, jo bērni baidījās un slēpās zem gultas. (Daniels )

Man muzejā patika, cik interesanti stāsta nodarbības vadītāja, patika aktivitātes, kuras tika izdomātas, ļoti interesanti bija klausīties par veco laiku tērpiem un iejusties zirga lomā ar klasesbiedru. ( Artis)

Muzejs man ļoti patika. Ja vajadzētu iet vēlreiz, es aizietu. Es uzzināju daudz jauna un gribētu kādreiz izmēģināt. ( Aigars )

Man patika muzejā. Īpaši noderīgas bija iegūtās zināšanas par seno latgaliešu ķekatnieku tērpiem. Tas ļoti noder lugas tērpu veidošanā Ziemassvētku ludziņu pasākumam. ( Markuss )

Man ļoti patika, ka mēs varējām iepazīt kaut ko jaunu. Kā arī man patika tas, ka mēs varējām pārģērbties dažādos kostīmos. ( Anastasija )

Nodarbības laikā bija lieliska iespēja iepazīt senās maskošanās tradīcijas Latgalē. Arī spējām iejusties dažu tēlu lomā un izmēģināt dažādas aktivitātes saistībā ar šīm tradīcijām, par kurām iepriekš nebijām dzirdējuši. ( Samanta )

Man ļoti patika. Nodarbība bija interesanta un es daudz ko jaunu uzzināju par ķekatniekiem, ko agrāk nezināju. ( Viktorija )

Ļoti interesanti bija uzzināt par senajām latviešu tradīcijām Ziemassvētkos. Patika, ka ne tikai klausījāmies prezentāciju, bet arī varējām uzģērbt ķekatnieku tērpus un labāk izzināt katru no tiem, unikāla iespēja pašiem uzzināt un redzēt tērpus, liels paldies! ( Laura )

Muzeja apmeklējums man patika. Uzzināju daudz jauna par ķekatniekiem un senām tradīcijām.( Paula )

Muzejā bija patīkami pasēdēt, paklausīties par veco laiku tērpiem. Patika, ka varēja pārģērbties par kādu no dzīvniekiem un patika stāsti par katru no maskām, apģērbiem. Kopumā viss ļoti patika un nebija žēl patērētā laika. Pasniedzēja, kura visu šo mums stāstīja, bija ļoti atjautīga un bija interesanti to klausīties. ( Ernests )

Man patika, ka vadītāja interesanti un atraktīvi stāstīja. Pēc muzeja apmeklējuma es ieguvu jaunas zināšanas. Muzeja apmeklējums man lika iedomāties par to, kā kādreiz dzīvoja cilvēki.( Kristaps )

Man muzejs patika, bija ļoti interesanti un forši. Es ceru, ka nākotnē mēs vēl varētu kaut kur aiziet kā klase. Bija tiešām interesanti. Paldies par šo iespēju! ( Markuss )

Man ļoti patika, kā interesanti muzejā stāstīja par senām latviešu tradīcijām un rādīja, kā uztaisīt dažus kostīmus. Uzzināju daudz ko jaunu par latviešu tradīcijām un to uzskatiem uz dzīvi.( Patrīcija )

Man ļoti patika mums piedāvātais muzeja programma. Es uzzināju un sapratu, kādas bija seno latviešu tradīcijas ziemas saulgriežos, kā viņi tērpās un ko tas nozīmēja. ( Jānis )

Man muzejā ļoti patika aktivitātes, ko mums rādīja. Es uzzināju daudz jaunu par seno latgaļu tradīcijām un maskām. ( Sonora )

Man patika muzejs, jo es uzzināju daudz ko jaunu. ( Raitis)

Piedaloties Latgales Kultūrvēsturiskā muzeja piedāvātajā nodarbībā, mēs guvām ne tikai priekšstatu par tradīcijām iešanā ”ķekatās”, ”budēļos”, ”čigānos” jeb masku gājienā, kā nu kurā novadā to sauc, bet arī par dažādu tēlu nozīmi. Piemēram, es nekad nebūtu iedomājusies, ka Nāve masku gājienos ir balta un tā ir domāta, lai izdzīt īsto melno Nāvi no sētas, vai ka dzērves uzdevums ir ieknābt katram mājas iemītniekam, lai jaunajā gadā būtu laime. Zinot to, ka klases priekšnesumā, lugā, atveidosim arī ķekatniekus, tad, manuprāt, šī nodarbība bija patiesi noderīga visai klasei. ( Marta )

Nodarbība muzejā bija interesanta. Es uzzināju daudz ko jaunu par ķekatniekiem un to veidiem. To pasniegšanas aktīvais veids bija jautrs un aizraujošs. ( Loreta )

Man ļoti patika nodarbības vadītāja , kura stāstīja, viņa visu ļoti interesanti paskaidroja , un ļoti labi bija arī tas, ka viņa mums parādīja vairākus svētku tērpus. Man ļoti patika nodarbība!( Elīna )

Man tiešām ļoti patika muzejs. Tas bija ļoti foršs. Muzejā mēs uzzinājām daudz par masku gājieniem un par maskām. Ļoti laba bija nodarbības vadītāja, kura to visu stāstīja. Viņa ļoti labi varēja parādīt, kādas maskas bija un kā tās lietoja. Muzejā mēs uzzinājām daudz ko jaunu, kā arī spējām atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus uzdeva pēc muzeja apmeklēšanas. (Sigita Marija)

Man ļoti patika. Bija aktivitātes un bija arī smieklīgi. Stāstīja vissvarīgāko informāciju. Īsi un ļoti skaidri. ( Elīza )

Man patika apmeklēt muzeju, jo bija daudz interesantu tērpu un varēja iedvesmoties lugas sagatavošanai. ( Ainārs)

Bija ļoti jauki, ļoti patika,  kad rādija, kā veidoja ķekatnieku tērpus. ( Igors )

 

Foto Ilona Lagzdiņa

 

 

 

8.a klases izglītojamie apmeklē Cēsu viduslaiku pili

 

Decembra sākumā ģimnāzisti devās uz  Cēsu viduslaiku pili, ar mērķi nostiprināt vēstures mācību priekšmetā iegūtās zināšanas par viduslaiku sabiedrības grupām, kultūru un sadzīvi, kā arī Livonijas mantojumu Latvijas teritorijā.

Klases audzinātāja un vēstures skolotāja E. Pāža vērtē šo apmeklējumu: Cēsu viduslaiku pils apmeklējums bija lieliska iespēja nostiprināt vēstures mācību priekšmetā iegūtās zināšanas par viduslaiku vēstures periodu, kā arī par to, kā noritēja cilvēku dzīve Livonijā.

Skolēnu viedokļi:

Pilī bija ļoti interesanti un aizraujoši!!! Tik daudz seno vietu un vēstures, ka var ietēloties pagātnē. Uzkāpjot pils tornī, bija ļoti interesanti un aizraujoši apskatīt apkārtni no augšas. Visu šo ceļojumu papildināja ar interesi jaukā ekskursijas vadītāja, kura ļoti jauki pastāstīja par pagātni šajā pilī.

Pils bija ļoti skaista, bija ļoti interesanti kāpt ar lukturiem pa kāpnēm uz zāli, kur viduslaikos lēma lēmumus. Ekskursijas vadītāja pastāstīja par daudzām interesantām lietām, piemēram, par to, ko katrā pils istabā cilvēki viduslaikos darīja, ar ko nodarbojās. Labprāt vēlreiz apmeklētu pili, bet nu jau vasarā.

Man ļoti patika, kā stāstīja par pili, kas tur notika. Un man ļoti patika staigāt pa pili, bija ļoti interesanti un nedaudz bail. Man patika, ka 2. stāvā pilī griesti bija kā zvaigžņota nakts. Liels paldies, es daudz ko jaunu uzzināju un man ļoti patika nodarbības.

Kad sākumā stāstīja par vēsturi, bija nedaudz skumīgi, bet mēs daudz ko zinājām un varējām atbildēt uz jautājumiem. Mūs paslavēja un pateica, ka mēs esam visgudrākā klase, kura pie viņiem ir bijusi. Man patika ar lukturiem iet ārā uz veco pili, bet bija auksti.

Man patīk ļoti atmosfēra Cēsu pilī. Man patika celties pa kāpnēm un iet ar lukturiem.

Bija ļoti interesanti doties uz pili. Ar lukturiem kāpt tornī. Uzzināju kaut ko jaunu par Cēsu pils vēsturi.

Man patika, kā izskatījās pils. Bija interesanti klausīties un uzzināt kaut ko jaunu. Vienīgais bija ļoti auksti.

Man patika tas, ka pa pili mēs gājām ar veco laiku lampām jeb lukturiem. Es uzzināju daudz ko jaunu un pirmo reizi biju īstā pilī. Man patika vecās pils atmosfēra. Tur bija tumšs un vienīgā gaisma nāca no mūsu lukturiem.

Man patika pilī, jo tur bija liela teritorija, interesantas un daudzveidīgas aktivitātes un ar klasesbiedriem, bija jautri. Taču ziemā tur bija ļoti auksti, bet viss pārējais man patika un paliks atmiņā.

Man patika pils, bija interesanti klausīties, ko stāsta, patika, ka varējām apiet pils teritoriju, un varēja uzzināt papildus kaut ko jaunu par pili. It īpaši man patika klausīties par pils vēsturi, patika arī tas, ka bija uzdevumi.

Pils bija ļoti skaista. Bija laba, silta atmosfēra apkārt. Man patika!

Man ļoti patika staigāt pa pils iekšieni, jo tur varēja redzēt un apskatīt dažādas interesantas lietas no vēstures. Kad mēs uzkāpām vecās pils tornī, bija skaists skats.

Man ļoti patika pils, jo tā bija skaista, bet tajā bija auksti. Taču es uzzināju, ka kādreiz tur nebija auksti arī tad, ja bija ziema, jo bija īpaša apkures sistēma ar atverēm grīdā. Tas man bija pārsteigums.

Man ļoti patika pilī. Bija interesanti, es daudz ko uzzināju jaunu. Bija skaisti un radoši.

Pilī biji ļoti interesanti, es daudz ko uzzināja par to pili un bruņiniekiem.

Man tur ļoti patika. Ekskursijas vadītāja mūsu klasi paslavēja par labajām vēstures zināšanām, viņa bija pārsteigta, ka mēs ļoti daudz zinājām un mācējām atbildēt uz viņas jautājumiem.

Man patika pils, jo tur bija ļoti forši, bija ļoti laba atmosfēra. Vienīgais pilī bija auksti.

Man visvairāk patika muzejs un spēles, kas notika iekšā. Pils bija ļoti skaista un bija ļoti interesanti klausīties, kas pilī notika agrāk. Vienīgais mīnuss bija tas, ka bija mazliet auksti.

Man patika ekskursija, pilī bija ļoti interesanti, skaisti. Interesantas aktivitātes, piemēram, sacensības – kurš ilgāk noturēs koka zobenu. Izrādās, ka bruņinieki kādreiz tā trenējās. Tas man bija jaunums. Pilī bija ļoti auksti.

Man viss ļoti patika. Ekskursiju mums vadīja sievietes, kuras bija saģērbušās viduslaiku tērpos. Vienu mūsu klasesbiedru arī apģērba viduslaiku drēbēs. Tas bija jautri un aizraujoši.

Pilī bija interesanti! Bija interesantas aktivitātes, mēs varējām spēlēt seno laiku galda spēles, kuras, kā izrādās, ir ļoti līdzīgas tām, ko var spēlēt arī mūsdienās.

Man ļoti patika pilī, man patīk vērot vēsturiskus avotus! Bija interesantas aktivitātes.

Foto E. Pāža

 

 

Ģimnāzisti apmeklē Latvijas Jaunatnes teātra izrādi “Kapteiņa Granta bērni”

Latgales vēstniecībā “Gors”  1. decembrī viesojās Latvijas Jaunatnes teātris ar izrādi “Kapteiņa Granta bērni”. Šo izrādi apmeklēja pamatskolas posma ģimnāzisti. Izrāde iestudēta pēc Žila Verna romāna “Kapteiņa Granta bērni”. Uz skatuves tika uzburts piedzīvojumiem bagāts ceļojums apkārt pasaulei ar kolorītiem personāžiem. Skatītāji izjuta satraukumu, piedzīvoja uzticību un nodevību. Tika baudīta komponista Imanta Kalniņa burvīgā mūzika, ieklausījāmies dzejnieka Knuta Skujenieka dzejā.

Ģimnāzistu viedokļi:

Man ļoti patika, kā tēloja Roberts,  jo viņš labi izradīja emocijas. Bija aizraujoši , kad kapteinis cīnījās ar indiešiem. (Liene)

Man ļoti patika šīs izrādes doma. Varoņi bija ļoti pārdomāti un ļoti piestāvēja pašai izrādei. Paldies par burvīgu iespēju pavadīt laiku! (Agnija)

Man ļoti patika, kad viņi sastapa indiāņus, kuri tos noķēra. Man nepatika sākums, kad viņu ceļojums vēl nesākās. Man mīļākais varonis bija Roberts. (Evelīna)

Izrāde ļoti patika, bija interesanti un aizraujoši. Aktieri labi uzstājās un dejotāji labi dejoja. Pats stāsts bija aizraujošs un bija prieks noskatīties! Paldies par šo iespēju iet uz teātra izrādi! (Andželina)

Man patika vakardienas teātris, jo tas bija ļoti spilgts un neparasts, ar savu stāstu. Man patika, ka bija gan dejas, gan dziesmas un ar negaidītajiem šāvieniem un skaņām. Mans mīļākais varonis bija Pagganels, jo viņš bija visu laiku pozitīvs. Godīgi, šis bija mans pirmais noskatītais teātris un tas iedeva man ļoti spilgtu iespaidu par to. Nākotnē iešu vēl vairāk uz teātriem, jo agrāk es domāju, ka tie ir vecmodīgi. (Ervīns)

Man teātrī patika dekorācijas. It īpaši cilvēku viļņu atveidojums. (Roberts)

Izrāde man ļoti patika, skaisti foni, apgaismojums un labi notēloti varoņi. Mīļākais notikums, kad nošāva Robertu. (Erlends)

Man ļoti izrāde patika, jo bija interesants sižets un interesanti varoņi. Pati izrāde izskatījās labi un ļoti patīkama. Mani viss apmierināja. (Markuss)

Man ļoti patika izrāde, man patika ļoti aizdomīgs tēls, neatceros, kā sauc, man patika tie specefekti, kad dzied, kad viņi ūdeni ar dūmiem attēloja,  tas izskatījās skaisti un brīnišķīgi, arī šāvieni un tie momenti ar zibeni bija ļoti iespaidīgi. Agrāk es negribēju apmeklēt teātri , bet ,kad mums pateica, ka mums vajadzēs lasīt grāmatu par šo izrādi, es vēlējos to darīt un nenožēloju, domāju pēc šīs lugas es gribēšu redzēt citas izrādes, un vēl man māsa ar to aizraujas, viņa piedalās Rēzeknes teātra  “Joriks” izrādēs. ( Patrīcija)

Man ļoti, ļoti patika izrāde. Visvairāk man patika, kad tētis sauca: “Šurp, šurp”, un bērni atrada savu tēti, arī man ļoti patika vējš. No personām man ļoti patika Mērija. Man nepatika spilgts apgaismojums, kas ļoti žilbina acis, bet tā man ļoti patika, un es esmu laimīga, ka es aizgāju uz to izrādi. (Alise)

Man šis teātris patika, jo tas bija diezgan interesants un aizraujošs. Man patika, kā uz viņiem uzbruka un kā viņi ceļoja ar kuģi un meklēja tēvu. Es domāju, ka es vēl ietu uz tādiem foršiem teātriem. (Gunita)

Man patika vakardienas teātris ,jo tas bija jautrs un aizraujošs dažreiz arī smieklīgs. Galvenā domā bija interesanta un varoņi bija dažādi, arī jautri. Notikumi, līdz atrada kapteini Grantu, bija interesanti. (Martins)

Man ļoti patika izrāde, jo tur bija skaists apgaismojums, interesanti, smieklīgi un dažreiz nopietni momenti.  (Marika)

Visvairāk man patika moments, kur dziedāja kuģa kapteinis un Mērija. Man izrāde atstāja pozitīvu iespaidu, un es gribētu vēl apmeklēt interesantus teātrus. (Ričards)

Man patika tas, kā Roberts un Mērija atrada savu tēti. Patika arī, kā viņiem sekoja, un viņi to pat nezināja.

Man ļoti patika tas, ka izrāde bija jautra, varēja pasmieties. Arī cilvēku tērpi bija ļoti atbilstoši, man ļoti patika, kā tēloja aktieri. Mani mīļākie aktieri bija Mērija un kuģa kapteinis .Dekorācijas bija ļoti skaistas. Stāsts bija ļoti aizraujošs. Es noteikti gribētu vēl uz kaut ko tādu aiziet.  ( Gabriela)

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 12. D klases izglītojamie apmeklē izstāžu namu “Latvijas Brīvvalsts dārgumu nams”

Š.g. 16.novembrī ģimnāzisti devās uz izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu namu”. Novembris ir patriotisma mēnesis, kas īpaši tiek vērsta uzmanība aktivitātēm, kas popularizē latviešu kultūru un vēsta par Latvijas vēsturi, akcentējot patriotismu, ziedošanos dzimtenes brīvības dēļ.

Angļu valodas skolotājas O. Supes viedoklis: apmeklējot izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams” , skolēni plašāku priekšstatu par Latvijas vēsturei nozīmīgiem notikumiem, personībām un priekšmetiem. Visiespaidīgākie likās dažādi artefakti, kā arī ordeņi, kas kādreiz tika pasniegti. Iespaidīgs bija arī pašas vadītājas stāstītais.

Jauniešu viedokļi:

Man patika apmeklēt “Dārgumu nams”, jo izstāde tur tiešām bija skaista. Sieviete, kas stāstīja, spēja ieinteresēt jebkuru. Man visvairāk patika stūrītis, kur varēja nofotografēties, jo uzreiz varēja saņemt bildīti. (Beatrise)

“Dārgumu nams” ir ļoti interesanta un patīkama vieta. Vadītāja ļoti interesanti un kvalitatīvi skaidroja katru izstādes priekšmetu un vēsturi, ko tas sevī glabā. Man ļoti patika, tā bija aizraujoša un jauka ekskursija, uzzinot, kas atrodas Rēzeknē. (Unda)

Bija interesanti apmeklēt izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams” un uzzināt par vēsturiskiem notikumiem un redzēt to palikušās liecības un priekšmetus. (Elza)

Apmeklējot izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams”, esmu guvusi plašāku priekšstatu par Latvijas vēsturei nozīmīgiem notikumiem, personībām un priekšmetiem. Vislabāk man patika aplūkot dažādus ordeņus, kas kādreiz tika pasniegti. Ļoti patika arī pašas vadītājas stāstītais. (Santa)

Latvijas Brīvvalsts Dārgumu namā bija ļoti interesanti vērot objektus, kā arī uzzināt to simbolisko nozīmi. Vēsturisko brīžu atainošana gan vizuāli, gan verbāli bija ļoti interesanta. (Leons)

Izstādītās liecības par Latvijas vēsturi lika apzināties mūsu valsts vērtību. ,,Dārgumu nams” ir laba un interesanta vieta, kuru ir vērts apmeklēt tūristiem, kā arī Latvijas valsts pilsoņiem, lai vēl vairāk uzzinātu par valsts vēsturi un apzinātos tās vērtību. (Katrīna)

Bija interesanti apskatīties eksponātus, kā arī klausīties paskaidrojumus un stāstus. Uzzinājām vairāk  par vēsturiskiem notikumiem. (Alīna)

Katru dienu, ejot uz skolu, dodos garām vietai, ko apmeklējām. Tagad paliks patīkamas atmiņas un fotoattēli telefona galerijā un e-pastā. Ne katru dienu ir iespēja redzēt Triju Zvaigžņu ordeni dzīvē. “Dārgumu nams” ir apmeklēšanas vērta. (Kristīne)

“Dārgumu nams” man ļoti patika, bija interesanti un izglītojuši, uzzināju daudz ko par Latvijas vēsturei nozīmīgiem notikumiem. (Kamila)

Man patika apmeklēt izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams”. Tas bija interesants un izglītojošs pasākums, varēja redzēt daudz senu eksponātu, kā arī gide interesanti stāstīja. (Arvīds)

Man ļoti patika apmeklēt “Brīvvalsts dārgumu nams” Uzzinājām un apskatījām daudz vēstures artefaktus. Tas bija ļoti interesanti un neparasti. (Jana)

Mani ļoti piesaistīja ne tikai Brīvvalsts dārgumu nama izstādes, bet arī interjers un atmosfēra. Gides stāstījums bija ļoti aizraujošs, kopumā no ekskursijas ir palikušas tikai pozitīvas emocijas. Vismīļākā daļa – fotografēšanās ar digitālo ķēdi. (Baiba,12.d)

 

Rēzeknes teātrī ,,Joriks”  vidusskolēni skatās  muzikālo izrādi  ,,Tik vien Austra…”

  1. novembrī ģimnāzisti apmeklēja teātri “Joriks”, lai noskatītos izrādi ar mērķi: izzināt dzejnieces A.Skujiņas personības iezīmes, dzejas motīvus un to atklāsmi aktierspēlē un mūzikā, pilnveidot literāro un muzikālo gaumi, aktierspēles iemaņas. Muzikāla izrāde ir par latviešu dzejnieci Austru Skujiņu, kurā atklāts viņas dzīvesstāsts, interese par dzeju jau agrā bērnībā, talanta attīstība Rīgā. Dzejniece ātri iekļaujas Rīgas straujajā dzīves ritmā, iepazīstas ar dzejniekiem, taču trūkums nomāc, vilšanās sāpes un rūgtums, asa sava laikmeta sociālo pretrunu izjūta – tas viss nepielūdzami  summējas kopā.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja I. Prikule šo izrādi vērtē: Režisora A.Peckas veidotā muzikālā izrāde par 20.gs.sākuma latviešu dzejnieci Austru Skujiņu jauniešus ieinteresēja un rosināja uz nopietnām pārdomām par dzīves ceļu, likteni, par iespējām un cilvēka spēju vai nespēju pieņem situācijas un tikt pāri smagumam. Pozitīvi, ka uz skatuves muzicē  jaunieši, tas motivē.

Ģimnāzistu viedokļi:

Noskatoties izrādi “ Tik vien Austra…”, manī raisījās dažādas emocijas. Šajā izrādē tika spēlētas 4 etīdes par Austras Skujiņas pavisam neilgo dzīves gājumu. Izrāde bija salīdzinoši īsa, taču ne mazāk vērtīga kā divu stundu garās, jo šajā izrādē man tika aizskartas pašas trauslākās dvēseles stīgas, ieklausoties tajā, ko runā aktieri, kas caur Austras Skujiņas dzīvesstāstu vēstīja auditorijai atziņas, par kurām ir vērts kādā vēlā vakara pievakarē aizdomāties. Izrāde deva lielu garīgu piepildījumu, jo tās dažās ainās pat kamols kaklā iemetās un domas šaudījās nebeidzamā virpulī. Es noteikti ieteiktu apmeklēt šo izrādi ikvienam, kas vēlas, izejot ārā no zāles just pozitīvas emocijas un gūt atziņas, par kurām ir vērts aizdomāties, it sevišķi mūsdienu pasaulē, kad viss reizēm šķiet tik slikti, bet patiesībā kādam klājas vēl sliktāk. Pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kas vēlas tikt mīlēti un mīlēt kādu, taču ne vienmēr tas ir iespējams, jo pat tuvākais var spēt iedurt dunci mugurā, pat aci nepamirkšķinot. Es, protams, ja būtu iespēja, apmeklētu šo izrādi vēlreiz.  (Elīza)

Muzikālā izrāde “Tik vien Austra…” Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas jauno mūziķu  izpildījumā vēsta par latviešu dzejnieces Austras Skujiņas dzīvi, politisko pārliecību, nepiepildītu mīlestību, trūkumu, pārdomām un iepazīstina ar viņas rakstīto dzeju. Vēlos dalīties ar atziņām pēc šīs izrādes apmeklējuma Rēzeknes teātrī “Joriks” 16.novembrī.

Pirmais, kas pozitīvi uzrunāja, bija pārdomātā struktūra, aktieri bija pievērsuši uzmanību pat uznākšanai uz skatuves, kā ari izrādes tematiskajam dalījumam. Katrai no epizodēm bija veltīts arī muzikāls izpildījums, īpaši saistīja  dziesmu  skanīgums Lauras Svikšas meistarīgajā sniegumā. Jauniešu  uzmanība saglabājās visu 40 min garumā, uzklausot  svarīgākās un interesantākās atziņas par dzejnieces dzīvi.  Arī mūsdienās var saskatīt līdzības, gan jaunu cilvēku nonākšanu depresijā, gan neatbildētu mīlestību. Muzikālais pavadījumu  ļāva dziļāk iejusties stāstītajā un atklāja ne tikai bēdīgu, bet arī romantisku atmosfēru.

Muzikālā izrāde man patika, jo bija saistoša un radīja priekšstatu par dzejnieci  Austru Skujiņu, viņas nepiepildīto mūžu, iesaku  to noskatīties arī citiem. (Anna)

Izrāde “Tik vien Austra…” man ļoti patika, jo bija emocionāla un aizkustinoša, labu  aktierspēli un dzīvi parādītiem  tēliem. Šie tēli atspoguļo arī mūsdienu jauniešu problēmas, izrādē tā bija vienpusēja mīlestība un ikdienas materiālās grūtības, kas, manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī nav svešs temats. Austra smagi pārdzīvoja neveiksmes mīlestībā, viņa vēlējās būt mīlēta un mīlēt. Man ļoti patika, kā aktieri dziedāja dzīvās mūzikas pavadībā, dziesmas bija ar Austras Skujiņas dzejas vārdiem. Stāsts par Austru un viņas cīņu par brīvību ir ļoti svarīgs un aktuāls, jo viņa bija drosmīga, teica visu, ko domāja, un nekad nebaidījās runāt.  Austra bija ļoti neatlaidīga jauniete, sociāldemokrāte, vienmēr gatava cīnīties līdz pēdējam.  Man ļoti patika, ka varēju izjust dažādas emocijas un padomāt par savas dzīves jēgu un savām dzīves vērtībām. (Viktorija Dārta )

Rēzeknes teātrī  ,,Joriks” iestudētā muzikālā izrāde “Tik vien Austra…” ir par atklātu, sabiedriskajā dzīvē aktīvu, spītīgas dabas jaunieti, kura mīlēja rakstāmmašīnu un cigāru, kas bija parādīts arī uz skatuves. Austra ieklausījās reti kurā cilvēkā, un tieši šāds izņēmums, kā minēja izrādē, bija Aleksandrs Čaks, kurš mudināja viņu mīlēt vientulību un darbu, no kura nevajag bīties. Autors kā draugs  jaunajai dzejniecei deva izglītojošas un pamācošas grāmatas, kā arī atklāja to, ka vientulībā var radīt patiesi labu dzeju, kas izrādē izskanēja gan dziesmās, gan mūzikā.  Izrādē tika parādīta jaunās dzejnieces Austras traģiskā, smeldzes caurvītā dzīve, saasinātā dzīves izjūta, pesimisms, neizdevusies un apgarota mīlestība, kas diemžēl ietekmēja talantīgās dzejnieces  traģisko likteni. (Brigita)

Iestudējums  “Jorikā” atklāj savu redzējumu par Austras Skujiņas dzīvi un traģisko likteni. Muzikālajā izrādē tiek attēlotas dzejnieces dzīves galvenie aspekti, kas līdz pat šim laikam ir aktuāli, piemēram, eskapisms un mīlas sagādātās grūtības un pārdzīvojumi.

Izrādes darbības risinās Austras Skujiņas dzīvoklī, kurā skatītājs var sekot līdzi galvenās varones svarīgākajiem mūža notikumiem. Dzejnieces dzīvesgājums  nav bijis viegls, sevišķi ņemot vērā faktu, ka desmit gadu vecumā zaudēja tēvu. Skujiņa saskārusies ar nepārvaramiem sarežģījumiem savā mīlas dzīvē, tas ir, viņai aizsākās romantiskas attiecības ar vīrieti, kurš savukārt bijis attiecībās ar Austras draudzeni. Konsekventi nelaimīgas mīlas dziļi iespaidota, Austra iegrimst depresijā. Viscaur drūmā izrāde raisa domas par apkārtesošā vērtību, par mūsdienu pasaules dzīves izpratnes relevantumu.

Iedziļinoties izrādē un traģiskā likteņa stāstā, un lieliski izpildītajās, taču nomāktības pilnajās dziesmās, slīku pārdomās. Vēstījums mudina neslēpt to, ka dzīve ir grūtību pilna, cīnīties par savu vietu šajā pasaulē, ņemot jaunās un talantīgās dzejnieces dzīvi kā piemēru talanta zudumam nekurienē.  (Raivis)

Pirms “Tik vien Austra…” izrādes apmeklēšanas domāju, vai man  būs interesanti un nebūs garlaicīgi. Bet pēc tās man palika labs iespaids un labas emocijas. Izrādē bija piecas ainas par Austras Skujiņas dzīves posmiem, un katru ainu pavadīja mūzika, dziesmas un dzejoļi. Aktrisei, kas spēlēja Austru, bija ļoti patīkama un skanīga balss, kuru man patika klausīties. No izrādes uzzināju, ka Austrai Skujiņai bija nelaimīga un nabadzīga dzīve. Viņa gribēja mīlēt un būt mīlēta, taču viņa nezināja, kas ir patiesa mīlestība. Viņa arī bieži domāja par pašnāvību un rakstīja tekstus. Taču tikai pēc nāves viņas dzejoļi un pati Austra kļuva slavena. Teātra izrādes laikā es piedzīvoju sajūtas, kā empātija, žēlums un līdzjūtība. Ļoti skumji, ka Austra Skujiņa dzīvoja tik īsu laiku un viņa pati izlēma pārtraukt savu dzīvi, nesagaidot īstu mīlestību, neuzsākot ģimenes dzīvi un neatrodot laimi.  (Melanija)

Izrāde “Tik vien Austra…” bija valdzinoša un aizkustinoša no sākuma līdz beigām. Tā pilnībā veltīta dzejniecei Austrai Skujiņai un tapusi sadarbībā ar Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas skolu. Austras Skujiņas dzeja tika atskaņota mūzikas veidā, un, manuprāt,  tas brīnišķīgi papildināja šo muzikālo izrādi. Kā arī izrādē tika izmantots vizuālais materiāls. Neskatoties uz to, ka iepriekš nebiju pazīstama ar Austru Skujiņu un viņās dzīves gaitām, vizuālais materiāls, kurš parasti netiek izmantots teātra izrādēs, palīdzēja uzzināt par dzejnieci vairāk. Izrāde bija sadalīta vairākās epizodēs, kurās attēloti dažādi posmi Austras dzīvē. Tie bija aizkustinoši, un aktrisei Laurai Svikšai izdevās ļoti emocionāli attēlot dzejnieces tēlu, dziļi un emocionāli iejūtoties viņās pārdzīvojumos. Pēc manām domām, izrāde bija īpaša, sākot no iestudējuma noformējuma, līdz vokālam. Tā nebija vienkārši izrāde, tas bija ceļojums pa Austras Skujiņas dzīvi caur viņas dzejoļiem, atstājot skatītājiem dziļu un neaizmirstamu iespaidu. (Luīze)

Muzikālā izrāde “Tik vien Austra …”, kas tika veidota, atsaucoties uz Austras Skujiņas autobiogrāfiju un daiļradi, sniedza aizraujošu ceļojumu viņas dzīvesstāstā. Šī izrāde mani iepazīstināja ar talantīgu dzejnieci, par kuru agrāk nebiju zinājusi. Austra Skujiņa bija ļoti interesanta personība, bet ar smagu likteni, kura mūžībā devās 23 gadu vecumā. Galvenā aktrise Laura Svikša ļoti labi iejutusies Austras Skujiņas lomā, tas radīja dzīvīgus dzejnieces mirkļus. Izrādē izskanējušie vārdi:

Vairs ilgi nedzīvos roze,

ko tu man sviedi pa logu,–

ko nesaēd tuberkuloze,

to nomāc ar mīlas slogu, lika aizdomāties par dzejnieces traģiskajiem un sarežģītajiem dzīves brīžiem.

Es uzskatu, ka šī muzikālā izrāde man paliks uz ilgu laiku atmiņā, jo mūzika un teātra māksla radīja dzīvu un spilgtu iespaidu par Austras Skujiņas dzīvi. Izrāde bija gan intelektuāli bagāta, gan emocionāli piesātināta, atklājot Austras Skujiņas bagāto dzīves ceļu. Iesaku ikvienam aiziet un noskatīties šo muzikālo izrādi, jo tā ir piemērota ikvienam vecumam. (Ingūna)

Pēc manām domām, 16.novembrī izrāde ” Tik vien Austra…” bija izcils demonstrējums un neliels ieskats dzejnieces Austras Skujiņas dzīvē un viņas traģiskajā liktenī. Muzikālā izrāde sastāvēja no vairākām daļām, kurās tika sniegta informācija par Austras iekšējiem pārdzīvojumiem un dzīves līkločiem. Aktierspēli pastiprināja muzikālais pavadījums un galvenās varones Lauras Švikšas dziedājums. Izrādes gaitā vairāk iepazinu dzejnieci Austru Skujiņu un viņas dzīves gājumu. Uzzināju, ka Austrai bija sarežģīta un nepastāvīga mīlas dzīvē, kā arī problēmas ar alkoholu. Austras dzīvē būtiska loma cigaretēm, smēķēšana allaž bija prioritāte, ja nebija naudas pārtikai, tad cigaretēm nauda bija vienmēr. Tika minēts arī fakts, ka autores dzejoļu krājums iznāca tikai pēc viņas nāves, tas bija viens no iespējamajiem Austras pārdzīvojumiem. Manuprāt, aktierspēle bija izcila un meistarīga, visvairāk piesaistīja aktrises Lauras Svikšas spēja iejusties Austras Skujiņas lomā. Es ieteiktu arī citiem apmeklēt izrādi “Tik vien Austra…”, lai labāk iepazītu izcilo dzejnieci Austru Skujiņu un viņas dzīves gājumu. (Laima)

Muzikālā izrāde ,,Tik vien Austra…’’, kuras režisors ir Aivars Pecka, ir tapusi sadarbībā ar Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namu jeb Rēzeknes teātri ,,Joriks’’un Jāņa Ivavona Rēzeknes Mūzikas skolas audzēkņiem māksliniekiem. Tā vēsta par dzejnieci, kas dzīvojam pavisam īsu gan ar mīlestību, gan nodevībām pārpildītu mūžu.

Izrāde ir vairākās daļās, kuras vēsta par dažādiem Austras Skujiņas dzīves aspektiem, piemēram, papirosiem un nāvi. Papirosi bija mierinājums Austras nelaimīgu mīlestību dēļ traumētai dvēselei. Nāve lika punktu rakstnieces pārdzīvojumiem par draudzenes un mīļotā nodevību. Izrādes laikā mākslinieki izpildīja vairākas džeza žanra dziesmas, kuru lirika ir smelta no Austras Skujiņas dzejas. Aktieru spēle ir ļoti augsti vērtējama. Aktrise, dziedātāja, kas spēlē Austras lomu ir pelnījusi uzslavu.

Manuprāt, muzikālā izrāde ,,Tik vien Austra…” ir uzmanības vērta. Tā spēj apvienot gan teātra elementus, gan piesaistīt ar augstvērtīgu mūziku. Izrādes atmosfēra piesaista un dod iespēju vērtēt pasauli Austras acīm. (Juris)

Teātra izrāde “Tik vien Austra…” ir uz īstiem notikumiem balstīta, profesionāli iestudēta un mākslinieciski pasniegta izrāde. Tās mērķis ir iepazīstināt ar Austru Skujiņu, viņas mūžu, dzīves uzskatiem, nepiepildīto mīlu, depresīvo dzeju un smago likteni, jo mūžs beidzās tikai 23 gadu vecumā. Jau agrā jaunībā Austra sasniedza to, par ko daudzi rakstnieki tikai cerēja- slavu un popularitāti lasītāju vidū.

Neskatoties uz slavu un popularitāti, dziļi sirdī viņa jutās vientuļa, pamesta, skumju, sāpju un bēdu nomākta, kas izpaudās arī viņas dzejā un tika arī izspēlēts muzikālajā teātra izrādē.

Pēc šīs izrādes noskatīšanās es tuvāk iepazinu Austru ne tikai kā rakstnieci, bet arī kā personību ar īpatnēju dzīves uztveri, vēlmi kaut ko sasniegt un mainīt! Tik spilgts talants! Viņas dzejā iemiesojas dažādi pretstati- košā sapņu pasaule un pelēkā ikdiena, jaunības ideāli, kas ir tik tuvi mums, un apnicīgā dzīves bezcerība. (Tīna)

Apmeklējot izrādi teātrī “Joriks”, man bija iespēja iedziļināties latviešu dzejnieces Austras Skujiņas emocionālajā dzīves stāstā. Skatītājiem bija iespēja baudīt izrādi dažādu noskaņu muzikālajā pavadījumā, kas palīdzēja vēl vairāk iejusties netipiskajā dzīves stāstā Neskatoties uz to, ka Austra bija personība ar smagu likteni, kura devās mūžībā jau 23 gadu vecumā, viņas dzīve bija piepildīta ar vairākiem kontrastiem notikumiem, par ko liecina izrādes segmentēšana piecās daļās. Manuprāt, visspilgtākā no tām bija ar nosaukumu “Austra un mīlestība”. Par viskrāšņāko to padara gan vizuālais noformējums, kurš ar aktieru talantīga izpildījuma palīdzību spilgti attēloja Austras Skujiņas savdabīgo attieksmi pret mīlu, gan dzīvā mūzika, kas atklāja dzejnieces iekšējus pārdzīvojumus. Autorei ir raksturīgs traģisks pasaules skatījums, ilgošanās pēc mīlestības  ideāla un vienlaikus nespēja to atrast. Katrs skatītājs varēja saklausīt savu unikālo atbildi uz jautājumu “Kāpēc par to ir tik svarīgi runāt mūsdienās”? Bez šaubām, šai izrādei sanāca realizēt savu mērķi – izstāstīt ievērojamā cilvēka biogrāfiju mūsdienīgā veidā, veicinot skolēnu interesi. (Nikola )

Muzikālā izrāde ,,Tik vien Austra…” deva iespēju iepazīties ar dzejnieces biogrāfiju, dzeju, sajūtām un neveiksmīgo likteni.

Biju diezgan apmierināta, apmeklējot šo izrādi, man bija iespēja uzzināt vairāk Austras Skujiņas neilgā dzīve, ar ko iepazināmies muzikālajā izrādē ,,Tik vien Austra’’ bija pārpildīta ar bēdām, vienpusēju mīlestību un skumjām. Dzejniece 23 gadu vecumā nolēma savu mūžu noslēgt Daugavas ūdeņos, jo mīla plosīja viņas jauno sirdi.  Pēc nāves palika dzeja, dažas personīgās mantas un bēdas.

Manuprāt, Skujiņas dzejoļi jauniešu grupas muzikālajā pavadījumā bija galvenais uzmanības pievilkšanas magnēts skatītāju sirdīm. Mūziķi bija  izrādes sastāvdaļa un notikumu virzītāji. Tika lauzta arī ceturtā siena. Aktieri bieži uzrunāja skatītājus, uzdodot retoriskos jautājumus. Izrādē ir divi galvenie varoņi-Austra Skujiņa un kāds vīrietis, kurā vārdu skatītāji nezina. Aktrises emociju paušana bija krāsaina un bagāta.  No dekorācijām skatuvi krāsoja siena, uz kuras varēja saskatīt dzejnieces dzejoļu krājumus un viņas fotogrāfijas, kā arī izrādes laikā tika projicēti dokumentāli kadri,  attēli un īsi video.

Izrāde ļāva ieskatīties Austras dzīvē un saprast viņas emocijas, domas, jūtas. Biogrāfija un mākslinieciskums tika sajaukti vienkopus, ka rezultātā iestudēta emocijām bagāta teātra izrāde. (Laura)

 

  1. gada 16.novembrī, pateicoties kultūrizglītības programmai ,,Latvijas skolas soma”, man un maniem klasesbiedriem radās iespēja bezmaksas apmeklēt muzikālo izrādi ,,Tik vien Austra…”. Izrāde tika veltīta latviešu dzejniecei un personībai ar smagu likteni, proti, Austrai Skujiņai. Tā kā stundās jau ne vienu reizi tika runāts par Austras Skujiņas dzīves gadiem, man uznāca vēl lielāka interese apmeklēt šo izrādi. Izrāde palīdzēja iejusties aktieru lomās un izprast pašas Skujiņas skaudro stāstu par mīlu, par dzejoļiem, sabiedrību, nabadzības slogu un citām lietām, kuras viņu uztrauca. Noskaņa bija dramatiska, drūma, kas arī atainoja Skujiņas pēdējo dzīves gājumu. Iespējams, pēc teātra apmeklējuma kāds no skatītājiem iepazinās ar materiāliem par dzejnieci vairāk un izrādes beigās guva kādu  atziņu.

Tā kā sen nebiju apmeklējusi teātri, es biju patīkami pārsteigta par aktieru izpausmi savās lomās, kā arī muzikālie izpildījumi, manuprāt, veiksmīgi.(Madara)
Izrādi “Tik vien Austra…” Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas audzēkņu un absolventu izpildījumā redzēju jau otro reizi un varu teikt, ka tieši otrajā reizē izrādi uztvēru emocionālāk nekā pirmajā. Galveno aktrisi Lauru pazīstu jau no bērnības,  viņa vienmēr ir likusies jautrākais un pozitīvākais cilvēks pasaulē, bet izrādes laikā viņa pilnīgi spēja iejusties Austras lomā, parādīt sevi no citas puses un varēja redzēt, cik ļoti viņa dzīvo lomā. Šis iestudējums lika aizdomāties par dzīves mērķiem un cilvēkiem, kas ir sastapti, un ko viņi spēj dot, lika saprast, ka bieži vien mums ir tā saucamās “rozā brilles”, kad nespējam izvērtēt notiekošo  simtprocentīgi un ļaujamies mirklim. Kopumā varu teikt, ka izrāde tiešām izdevusies un aktieri ieguldījuši visu savu sirdi, lai šis darbs patiktu skatītājiem. Es domāju, ka ne tikai man, bet arī citiem maniem vienaudžiem izrāde raisīja pārdomas un lika novērtēt to, kas mums šobrīd ir. (Marta)Mēs ar 11.a klasi 16.11.2023. devāmies uz Rēzeknes teātri “Joriks “, kurā noskatījāmies aizraujošu pirmizrādi ” Tik vien Austra…”. Pateicoties šai izrādei, jaunieši uzzināja ko jaunu par Austru, bet daži tikai iepazinās ar viņu.

Austra likās ļoti interesanta persona, kura diemžēl bija nonākusi tik drūmā situācijā, ka izlēma par  pašnāvību 23 gadu vecumā.

Visspilgtākais, kas man ir palicis prātā, ir muzikālais sniegums, dziesmas, kuras  izskanēja ar Austras vārdiem. Dzejai raksturīgs traģiskums, tomēr bija rakstīts par mīlestību…tās ideālu, kuru viņa nespēja atrast. Kā arī neaizmirstama informācija bija par to, ka viņa nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ noslīcinājās Daugavā, atstājot pirmsnāves zīmīti ” Ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts”. Manuprāt, lielākā daļa cilvēku Austrai piekritīs, taču jārod spēks pacelties pāri ikdienas pelēcībai.

Kopumā izrāde man ļoti patika. Iesaku to noskatīties arī citiem, jo, manuprāt, tas ir tā vērts. Izrāde rosina domāt. (Laura)

Pēc manām domām, muzikālā izrāde “Tik vien Austra…” bija patiesi emocionāla pieredze. Tā veltīta Austrai Skujiņai, kura bija talantīga dzejniece ar traģisku likteni. Izrādes ainas sniedza ieskatu dzejnieces dzīvē un daiļradē, atklājot iespējamos pārdzīvojumus un domas. Izrādē tika pieminēts, ka autores dzejoļu krājums iznāca tikai pēc viņas nāves.  Manuprāt, aktieru sniegums mums, jauniešiem, šķita veiksmīgs, piemēram, aktrise Laura Svikša, kas tēlo Austru, ar savu muzikālo izpildījumu dzejnieci darīja daudz tuvāku, radīja līdzpārdzīvojumu, pavēra skatu uz dzejnieces personību, kā arī viņas īso, bet tajā pašā laikā  neparasti daudzām  izjūtām pilno dzīvi. Izrādes atmosfēra bija piesātināta ar spriedzi un sajūsmu, ko radīja mūzikas instrumentu spēle un aktieru spēja iejusties lomā. Iesaku noskatīties šo izrādi ikvienam, kas vēlas iepazīt autori nedaudz tuvāk un izbaudīt teātra mākslu. (Katrīne )

Esmu patīkami pārsteigts ar izrādi, “Tik vien Austra”, ko esmu apmeklējis kopā ar saviem klasesbiedriem. Aktrisei Laura Svikšai ir padevies ļoti labi attēlot Austras Skujiņas dzīvi. Izrāde likās emocionāla, man pat asariņa notecēja.(Mārtiņš)

Muzikālā izrāde “Tik vien Austra” ir pārdomu raisoš darbs. Tā bija ļoti inovatīva izrāde ar neparastiem elementiem. Tā man ļoti patika, jo, noskatoties to, es jutos ļoti emocionāli un pat skumīgi. Aktiere Laura Svikša burvīgi uzstājās, kā arī brīnišķīgi nodziedāja! (Kristīne)

Režisora Aivara Pecka izrāde “ Tik vien Austra”, man ļoti patika, jo es šeit redzu perfektu režisora darbu, ar perfektu aktieru izvēli. Manuprāt, aktrise Laura Svikša ļoti labi pasniedza Austras Skujiņas dzīves stāstu, un šī izrāda lika saprast, cik ļoti cilvēkiem ir nepieciešama mīlestība. Šo izrādi redzu jau otrreiz, un ar katru reizi es izjutu lielāku emocionālo saikni. (Annija)

Muzikālā izrāde “Tik vien Austra” bija ļoti aizraujoša. Man bija interesanti skatīties. It īpaši man ļoti patika, ka izrādē smēķēja un dzēra, tas piešķīra īpašu atmosfēru. Laura Svikša ļoti skaisti dziedāja. Es labprāt aizietu vēlreiz uz šo izrādi. (Laura)

Vīru kopa “Vilki” viesojas Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā

 

Godinot Latvijas Valsts neatkarības 105. gadadienu, bijām uzaicinājuši ar koncertlekciju “Karavīru dzīvesziņa un dziedātās dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām” vīru kopu “Vilki”. Šo koncertprogrammu apmeklēja vidusskolas posma ģimnāzisti. Vīru kopas “Vilki” repertuāra pamatā ir karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Vīru kopa jau vairākus gadus popularizē patriotismu, savas zemes mīlestību, jaunās paaudzes vidū. Šī pasākuma mērķis: popularizēt latviešu karavīru dziesmas un vēstīt par karavīru vēstures kontekstā, akcentējot patriotismu, ziedošanos dzimtenes brīvības dēļ.

 

Vidusskolēnu viedokļi:

Manuprāt, koncertlekcija “Vilki” bija ļoti informatīvs pasākums, kas tika interesanti noformēts, dziedot Latviešu dziesmas un stāstot par to vēsturi. Kā arī tika sniegta informācija par izmantotajiem mūzikas instrumentiem un latviešu raksturīgiem kultūras simboliem, piemēram, apģērbu un rotaslietām. Tomēr, pēc manām domām, vairākumam jauniešu, ka arī man, šī tēma nešķita diezgan saistoša, līdz ar to koncerts bija vairāk informatīvs, nevis aizraujošs un piesaistošs. Linda, 12.B

Vīru kopas Vilki koncerts bija diezgan izklaidējošs un patriotisks skolas pasākums. Vēstures fakti un stāsti par instrumentiem dziesmu starpā paplašināja zināšanas par mūsu valsts vēsturi un minēto notikumu un lietu nozīmīgumu. Manuprāt, šis pasākums pilnīgi atbilst novembra mēneša noskaņojumam un aizkustina patriotisma garu katrā skolēnā. Karīna, 12.B

Vīru kopa “Vilki” radīja patriotisma sajūtu, dziedot karavīru dziesmas. Dažiem mūziķiem ar dziesmām saistās personiski stāsti, piemēram, Jānim Bukumam. Viņi dziedāja par seno karavīru folkloru, turpinot ar strēlnieku, brīvības cīnītāju un leģionāru dziesmām. Grupas dalībnieki prata ļoti labi izjust un interpretēt karavīru dziesmas. Aleksa, 12.B

Man patika koncertlekcija, interesanti fakti par Latvijas vēsturi un tautas dziesmas, kuras skanēja starp faktiem. Es ieteiktu noklausīties šo vīru kopu tiem, kam patīk vēsture. Lauris, 12.B

Paldies vīru kopai “Vilki” par jauku pasākumu, kur ar dziesmu palīdzību viņi deva iespēju vairāk uzzināt par Latvijas vēsturi. Pasākuma izskaņa mums ļāva iegrimt Latvijas vēsturē, kas šobrīd bija ļoti svarīgi, jo ikdienas skriešanā mēs aizmirstam par mūsu valsts svētkiem. Tādi pasākumi tiešām palīdz mums novērtēt un atcerēties valsts svarīgos brīžus. Alise, 12B

Vīru kopas “Vilki” koncertlekcija bija neaizmirstams notikums, piesaistot publiku ar savu dzīvo mūziku un izcilo izpildījumu. Viņu enerģija un entuziasms skanēja caur katru dziesmu, piepildot zāli ar izcilu atmosfēru. Man koncerts patika. Einārs, 12.B

Vīru kopas “Vilki” muzikālais pasākums bija interesants, jo viņi ne tikai dziedāja, bet arī pastāstīja dažus faktus par vēsturi un tos iesaistīja dziesmās. Tika izmantoti dažādi mūzikas instrumenti, kas padarīja koncertlekciju daudzveidīgāku. Dažas dziesmas bija dzirdētas, bet kopumā šāda stila mūzika nav manā gaumē. Jauki, ka var apmeklēt pasākumus bez maksas.” (Aiga, 11.C)

“Vīru kopu “Vilki” agrāk biju ļoti aktīvi klausījies, it īpaši dziesmu “Bunkurs 13”. Un bija patīkami redzēt viņu dzīvo uzstāšanos uz skatuves. Kā arī man patika papildus vēsturiskā konteksta došana starp dziesmām, kaut arī lielāko daļu no tiem biju iepriekš zinājis. Gribētu redzēt arī turpmāk tāda tipa pasākumus mūsu skolā.” (Matīss, 11.C)

“13.novembrī mēs ar klasi apmeklējām vīru kopu “Vilki” muzikāli izglītojošo pasākumu. Man tas bija kaut kas jauns, bet tajā pašā laikā interesants. Man patika klausīties, ko viņi stāstīja par Latviju, tieši šajā svētku laikā un gribētos, lai būtu vairāk tāda tipa pasākumi skolā.” (Estere, 11.C)

“Man ļoti patika šis pasākums. Tas bija interesants un neparasts, bija patīkami sadzirdēt latviešu klasiskos instrumentus.” (Vineta, 11.C)

“Man patika vīru kopas “Vilki” muzikāli izglītojošais pasākums, kas ietvēra gan interesenti pasniegtu informāciju par Latvijas vēsturi, gan senajiem mūzikas instrumentiem, kurus spēlē vairākus gadsimtus. Senās dziesmas, kuras agrāk dziedāja Latvijas karavīri, bet pasākumā izpildīja vīru kopa “Vilki” radīja jauku, senu un vēsturisku atmosfēru. Mani ieinteresēja notikumu hronoloģija Latvijas vēsturē, ar kuru mūs iepazīstināja pasākuma vadītāji.” (Annija)

“Koncertlekcija, kuru mums sniedza vīru kopa “Vilki”, man patika, jo bija ļoti interesanti klausīties gan dažādas senās dziesmas, gan dziesmas, kuras karavīri dziedāja 1. un 2. pasaules kara laikā. Tāpat arī bija interesanti uzzināt par dažādiem mūzikas instrumentiem. Visvairāk no instrumentiem man atmiņā palika dūdas un rags. Tāpat arī ļoti izzinoši bija uzzināt kaut ko jaunu par Latvijas vēsturi.” (Egita)

“Vilku” koncerts raisīja manī patriotiskas sajūtas un lika aizdomāties par kareivju pārdzīvojumiem. Mani ļoti piesaistīja ne tikai pats koncerts, bet arī piedāvātie foto materiāli uz ekrāna, kā arī nelielie vēstures ieskatu stāsti starp dziesmām. (Baiba,12.d)

Pasākums “Vilki” noteikti patiks ikvienam patriotam un latvietim. Nostalģiskas, tautiskas un nozīmīgas dziesmas uzdzen šermuļus. Vēsturiskie fakti, zināšanas bija ļoti veiksmīgs papildinājums, lai padarītu pasākumu vēl interesantāku. (Unda, 12.D)

Koncertlekcija dod iespēju jaunākām paaudzēm iepazīt mūsu karavīru domas un kādas bija viņu sajūtas caur dziesmām. Interesantākais bija vērot, kā koncerta laikā tiek nomainīti mūzikas instrumenti. (Sandris, 12.D)

“Vilku” koncertlekcija bija ne tikai brīnišķīga iespēja atpūsties no mācībām, bet arī atcerēties mūsu kultūras mantojumu. Vēstures notikumu atbilstoša sasaiste ar daiļradi un vizuālais materiāls perfekti papildināja vīru kopas uzstāšanos un padarīja skatīšanos vēl patīkamāku. Dažas dziesmas pat uzlaboja noskaņojumu. (Kristīne, 12.d)

Man ļoti patika koncertlekcija. Dziesmas bija patīkami klausīties, kā arī pauzēs starp dziesmām bija interesanti fakti par vēsturi, dažādiem mūzikas instrumentiem un ieročiem. Patriotiski, izglītojoši un jauki! (Arvīds, 12.D)

 

Koncerts bija interesants, ar vēstures faktiem bagāts, izglītojošs un deva ieskatu Latvijas vēsturē, papildinot to ar dziesmām. Alise, 11.e

Koncerts bija jauks. Grūtā mācību dienā tas palīdzēja atslābināties un sajusties īstā Latvijas gaisotnē. Unikāli instrumenti un spēcīgs dziedājums. Artūrs, 11.e

Man ļoti patika grupas muzikālais un vēsturi izzinošais priekšnesums. Ļoti informatīvs pasākums un aktuāls novembra notikumiem. Žanete, 11.e

Manuprāt, koncertlekcija bija ļoti interesanta, vīru kopa izmantoja dažādus instrumentus, kas priekšnesumu padarīja interesantāku. Ieteiktu visiem jauniešiem aiziet uz viņu koncertu, jo savā ziņā tas var būt izglītojoši. Ance, 11.e

“Man patika dziesmas, kuras viņi izpildīja, kā arī man bija pārsteigums redzēt un dzirdēt, kā skan šie vecie instrumenti, bet tomēr bija garlaicīgi. Runas nebija iesaistošas, nepievērsa manu uzmanību, nebija interesanti klausīties. Viņi paši diezgan klusi runāja, taču dziesmas bija labi dzirdamas.”10.e

“Man patika, ka arī koncertlekcijas laikā bija stāstīts arī par instrumentiem un vēsturi, arī bija attēli labākai saprašanai.” 10.e

“Koncertlekcija bija ļoti interesanta. Programma bija aizraujoša un es uzzināju daudz jauna par mūzikas instrumentiem un Latvijas vēsturi. Es biju pārsteigta, ka viņi māk spēlēt tik daudz instrumentu un ka cilvēka balss var būt tik skaļa bez mikrofona izmantošanas. Lai gan man patīk vēsture un es diezgan labi to pārzinu, muzikanti pastāstīja to par Latvijas pagātni, ko es agrāk nebiju pat iedomājusies.”10.e

“Šis muzikāli izglītojošs pasākums man ļoti patika. Par vīru kopu “VILKI” iepriekš es neko neesmu zinājusi un dzirdējusi, tāpēc man tas bija kaut kas jauns un interesants. Bija ļoti interesanti klausīties, kā viņi dzied dziesmas, kā arī stāstīja par vēsturi, dažādiem notikumiem, par apģērbiem utt.” 10.e

“Vīru kopas “Vilki” muzikālais pasākums bija interesants, jo viņi ne tikai dziedāja, bet arī pastāstīja dažus faktus par vēsturi un tos iesaistīja dziesmās. Skanēja dažas dzirdētas dziesmas un man tās patika. Jauki, ka var apmeklēt pasākumus bez maksas.” (Fredis)

“Man ļoti patika šis pasākums. Tas bija interesants un izglītojošs, bija patīkami sadzirdēt latviešu klasiskos instrumentus.” (Kristaps)

Bija patīkami redzēt viņu uzstāšanos uz skatuves. Man patika papildus vēsturiskie fakti starp dziesmām, kaut arī lielāko daļu no tiem biju iepriekš zinājis. Jauki, ka var apmeklēt pasākumus bez maksas. (Deniss)

Man tas bija kaut kas jauns, bet tajā pašā laikā interesants. Man patika klausīties, ko viņi stāstīja par Latviju, tieši šajā svētku laikā.” (Darja)

Man patika vīru kopas “Vilki” muzikāli izglītojošais pasākums, kas ietvēra gan interesanti pasniegtu informāciju par Latvijas vēsturi, gan senajiem mūzikas instrumentiem, kurus spēlē vairākus gadsimtus. Mani ieinteresēja notikumu hronoloģija Latvijas vēsturē, ar kuru mūs iepazīstināja pasākuma vadītāji.” (Daniels)

 

Foto S. Arbidāne

 

 

     

 

Ģimnāzisti apmeklē Padomju slepeno bunkuru Līgatnē

 

Novembrī 9.B klases skolēni devās saliedēšanās pasākumā, ieplānojot Padomju slepenā bunkura apmeklējumu Līgatnē. Tā mērķis: apmeklēt vienu no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā, kuru izmantoja kā  slēptuvi kodolkara situācijas gadījumā, un iepazīties ar  tās darbības principiem un tā laika autentisko pazemes aprīkojumu.

Klases audzinātājas  R. Kļaviņas viedoklis: klases kolektīva saliedēšanās pasākums bija izzinošs. Skolēniem informācija tika pasniegta vienkāršā skaidrojumā, kas ļāva vieglāk uztvert vēsturiskos faktus par Līgatnes bunkuru. Interesanti likās, ka  9 m zem zemes ir saglabājušies autentiski laikmeta eksponāti un  tajā iekārtota patversme Latvijas komunistu varas elitei kodolkara gadījumā. Pārsteidza arī tas, ka 30 gadus rehabilitācijas centra darbinieki un apmeklētāji neko nezināja par bunkura eksistenci. Bunkurs tika izbūvēts aukstā kara laikā, kad PSRS nemitīgi bija gatava Rietumu uzbrukumam un īpaši ASV kodoltriecienam. Te bija viss nepieciešamais, lai pēc kodolkara izdzīvotu dažus mēnešus. Bunkurā aizdomājos arī par šā brīža situāciju pasaulē, kā tas būtu, ja tas mūs skartu. Lai arī Līgatnes slepeno bunkuru jau esmu apmeklējusi vairākas reizes, tomēr ikreiz atklājas jauni fakti par šo slepeno vietu Latvijā.

Skolēnu viedokļi:

Līgatnes bunkurā man visvairāk patika istabu noformējums.( Emīls)

Līgatnes bunkurs bija ļoti interesanta vieta. Tur es uzzināju, kam bunkurs bija domāts. Bija interesanti uzzināt to, ka tur vēl strādā gaisa padeves sistēma un ka tā automātiski ieslēdzas. Patika, ka dažās telpās varēja spiest pogas un izmēģināt dažādas ierīces.( Žanete)

Līgatnes bunkurs man likās ļoti interesants, jo tādā es biju pirmo reizi, tāpēc tas likās ļoti iespaidīgi. Es uzzināju vēsturi par bunkuru, kad tas tika izmantots un kādā veidā. Pārsteidza tas, ka uz bunkuriem taisa rehabilitācijas centrus. Kad mums to izstāstīja, tas likās interesanti un negaidīti, un man arī patika tas fakts, ka baseins ārā ir uztaisīts Latvijas karoga veidā.

( Viktorija)

Man patika ekskursija pa bunkuru, es uzzināju daudz jauna, kā tur varēja atrasties, ka agrāk par to vietu zināja ļoti maz cilvēku un tur strādāja tikai 20 cilvēki. Patika arī tas, ka varēja paspaidīt iekārtu podziņas, kas lika iejusties bunkura dzīvē.( Margarita)

Bija ļoti interesants, vēsturisks stāsts par Līgatnes bunkuru. (Dāvids)

Varēja uzzināt ļoti daudz plašas un patiešām noderīgas informācijas, kā arī kartē varēja apskatīt savas pilsētas tuvumā esošos bunkurus un dažādus rīcības plānus.

( Kristiāna )

Man ļoti patika ekskursija bunkurā. Varēju uzzināt, kā viss agrāk strādāja un kādi būtu apstākļi, dzīvojot bunkurā. Man ļoti patika gide, varēja uzzināt daudz par vēsturi un dažādus interesantus faktus par tā laika notikumiem. ( Katrīna)

Man ļoti patika ekskursija bunkurā. Patika, ka varēja arī paspaidīt pogas pašā bunkurā.

( Filips)

Man patika bunkurā.  Uzzināju par rīcību ārkārtas gadījumos, tajos laikos. Papētīju slepenās kartes ar interesantu informāciju. Ieraudzīju, kādā veidā bunkurs tika apgādāts ar skābekli. Uzzināji daudz ko jaunu. ( Emīlija)

Apskatot bunkuru, varēja sajust to laiku atmosfēru, kā arī uzzināt, kādam nolūkam ir domāta katra no istabām, kas atrodas bunkurā. Es uzzināju, ka ir istaba (uz kuras sienām ir daudz Latvijas karšu ar dažādiem plāniem) ir pat līdz mūsdienām ļoti noderīga un svarīga, jo uz tām kartēm ir aktuāli dažādu situāciju gadījuma plāni (plāni-ko un kā rīkoties). Līgatnes bunkurā uzzinātā informācija bija ļoti noderīga. ( Uļjana)

Ekskursijā pa bunkuru uzzināju par Latvijas vēsturi, kā rīkojās, kad kaut kas notika. Gide labi visu izstāstīja par bunkura vēsturi un istabām, kā arī patika, ka varēja apskatīt un dažreiz arī izmēģināt dažādus bunkurā esošos priekšmetus. ( Adrians)

Man ļoti patika Līgatnes bunkurā, jo interesanti stāstīja. Es uzzināju, ka Latvijā ir vairāki slepenie bunkuri un ka par šo bunkuru agrāk zināja ļoti maz cilvēku, jo bija kā pansionāts.

( Kristiāna)

Man ekskursija bunkurā šķita ļoti interesanta. Ļoti ieintriģēja tas, ka bunkurs tika pilnvērtīgi izmantots tikai vienu reizi. Man arī šķita interesanti, ka cilvēki, kas dzīvoja virs bunkura, pat nezināja par tā eksistenci. (Evelīna)

Līgatnes bunkurs bija ļoti labs izvēlēts apskate objekts, uz kuru es būtu gatava aizbraukt vēlreiz. Tur es uzzināju, kāpēc tas tika izveidots un kā tur agrāk tas viss darbojās. Uzzināju, kādas būtu Latvijas darbības agrāk, ja mums uzbruktu.( Alise)

Skolotājas R. Kļaviņas foto

 

 

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7. A un 7.C klases izglītojamie apmeklē teatralizēto programmu “Kas dzīvoja Cēsu pilī?” Cēsu Viduslaiku pilī  

 

Novembra sākumā skolēni apmeklēja skaisto Vidzemes pilsētu Cēsis, tostarp viesojās Cēsu pils kompleksā un piedalījās muzejpedagoģiskajā programmā. Apmeklējuma mērķis: iepazīties ar Cēsu pils vēsturi un šīs pilsētas lomu Latvijas vēsturē, paplašināt zināšanas par Livonijas ordeņa laiku Latvijā. Skolēni teatralizētā ekskursijā ieguva zināšanas par to, kā noritēja ikdienas dzīve Cēsu viduslaiku pilī Livonijas ordeņa laikā. Ko darīja, kā izklaidējās, kādas attiecības valdīja?

Klases audzinātāja R. Geidāne vērtē: ekskursija bija interesanta, izzinoša, patika tas, ka skolēni tika iesaistīti izziņas procesā, varēja izmēģināt senlaiku aktivitātes un noskaidrot klases stiprinieku, iejusties viduslaiku pils tēlos, iziet ar lukturīšiem izgaismotā gājienā pils tumšajās velvēs.

Klases audzinātājas G. Skačkovas viedoklis: piedāvāta programma bija ļoti aizraujoša un jauniešiem draudzīga. Skolēni varēja ne tikai papildināt savas zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī praktiski izjust, kā dzīvoja cilvēki viduslaiku pilīs, iepazīties ar tā laika izklaides veidiem un izmēģināt tos, mācījās sasveicināties atbilstoši viduslaikiem. Skolēni tika iepazīstināti ar ikdienas dzīvi Livonijas ordenī. Jaunieši uzzināja kāda dienas kārtība valdījusi pilī, kā ģērbušies un ko ēduši ordeņa brāļi.

Skolēnu viedokļi:

Es biju pārsteigts par to, ka pils un klostera daļa ir tik labi saglabājusies. Man patika, ka varēja izmēģināt dažādas aktivitātes-cīņas ar maisiem, staigāšanu ar ķekatām.

Man bija iespēja pārģērbties par viduslaiku mestru un brīdi iejusties viņa lomā.

Patika aktivitātes, kuras varēja izmēģināt. Uzzināju, ka Latvijas karogs ir trešais senākais Eiropā.

Uzzināju par interesantām seno laiku galda spēlēm, uzspēlējām kauliņu spēli, improvizētu dambreti, varēja pārbaudīt savu izturību, turot zobenu. Man ļoti patika ieklausīties lūgšanā, ko kopā runājām latīņu valodā.

Es uzzināju, ka bruņinieki vienlaicīgi bija arī mūki, kuri ne tikai fiziski gatavojās cīņām, bet arī pavadīja laiku lūgšanās 7 reizes dienas laikā.

Visjaukākā vieta pilī, manuprāt, bija pils tornis ar mazajiem lodziņiem.

Viens no interesantākajiem faktiem ir tāds, ka ļoti senos laikos Cēsis bijušas Latvijas galvaspilsēta.

Man patika ekskursijas daļa, kad ar lukturīšiem varēja iziet pa veco pili, bet vēlāk pils jaunajā daļā varēja redzēt Cēsu skaistākos skatus.

Cēsu pils ekskursija bija interesanta, jo varēja izprast, kā ļaudis dzīvoja senāk.

Izmēģinot dažādas seno laiku aktivitātes, es uzzināju, ka man ir diezgan laba līdzsvara sajūta, jo varēju kādu gabaliņu nostaigāt ar ķekatām.

Ekskursija man patika, jo uzzināju daudz jauna.

Man patika šī ekskursija, jo Cēsu vecajā pilī bija ļoti interesanti un tur bija daudz interesantu lietu, piemēram, mēs kāpām pils tornī, tur bija auksti un bija ļoti skaists skats, tur bija ļoti interesanti kāpt augšā, tāpēc ka tur bija interesantas kāpnes, kuras bija ļoti šauras , un patika, ka tur bija ļoti tumšs, bija ļoti interesanti kāpt ar tām lampām, jo tas rada veco laiku atmosfēru. Damiāns

Man patika šī ekskursija uz Cēsīm. Es uzzināju vairāk par Cēsu pili un vispār uzzināju vairāk par Cēsu pilsētu. Visvairāk man patika Cēsu pilī, kad staigājām pa pili, un es uzzināju arī vairāk par Cēsu pils vēsturi. Es ieteiktu braukt visiem, jo ar klasi ir jaukāk un vari iemācīties labāk vēsturi. Rolands

Man patika ekskursija, jo bija jautri. Visvairāk man patika  spēles, kuras mēs spēlējām, un pils, pa kuru mēs staigājām ar lukturīšiem. Man likās, ka bija nedaudz garlaicīgi pirmajā pilī, kurā mēs gājām, bet bija jauki tajā pilī tas, ka mēs uzkāpām uz pašu augšu un sataisījām fotogrāfijas. Gunita

Man patika vecā pils, jo tur gājām ar lukturiem pa tumsu un arī ārā gājām un cīnījāmies viens ar otru ar maisiem. Turējām zobenus uz izturību. Varbūt jaunajā pilī bija nedaudz garlaicīgi, bet, kad gājām augšā uz skatu torni, tur bija kolosāli. Nikola

Tur bija ļoti jauki,  pirmajā daļā mēs bijām iekšā pilī un tur mums stāstīja par pili, tas nebija tik interesanti, bet man patika sieviete, kura stāstīja, jo viņa stāstīja ļoti aizraujoši. Otrajā daļā mums bija jautri, jo tas notika ārā un bija nodarbes. Mēs iegājām pilī, un mums nebija daudz gaismas, bet tas bija ļoti interesanti. Emīls

Brauciens uz Cēsīm bija jautrs, bet tūres pa veco un jauno pili bija izzinošas. Daudz ko iemācījos un uzzināju par Cēsis vēsturi. Arī pa veco pili bija jautri staigāt. Bija jautras aktivitātes, kā ar ķekatām staigāt un ar maisiem cīnīties. Beigās bija interesanta pastaiga pa Cēsīm. Martins

Man patika staigāt pa tumsu ar svecēm un kauties ar maisu ar klases biedriem. Man patika staigāt ar staigulīšiem. Valērija

Man patika, jo bija interesanti vecajā pilī, mums daudz ko pastāstīja par vēsturi un karaļiem un bruņiniekiem, ar ko viņi nodarbojās. Man ļoti patika, kad vajadzēja iet uz pašu apakšējo stāvu, tāpēc ka bija tumšs un interesanti. Gids stāstīja interesanti. Gabriela

Ekskursija pa veco pili bija interesantāka nekā jaunajā pilī. Bija interesanti staigāt vecajā pilī. Gides bija ļoti jaukas un interesanti stāstīja. Aktivitātes vecās pils ekskursijā sākumā bija ļoti jautras un interesantas. Gustavs

Es domāju, ka ekskursija būs ne tik interesanti, bet kļūdījos. Mēs ar klasi braucām uz jauno pili un veco pili. Man vairāk patika vecā pils, jo tur bija kāpnes, pa kurām varēja nokrist.  Man arī patika spēlēt vienu aktivitāti: kas ilgāk noturēs zobenu. Pēc pils man patika staigāt pa Cēsu pilsētu. Marika

Man patika otrā daļā, kur bija  daudz kāpņu, tas bija jocīgi. Man patika gids, kura ļoti interesanti visu stāstīja, vēl bija interesanti kāpt pa kāpnēm, kad nebija gaismas. Bija slikti laikapstākļi, tas man nepatika, vēl būtu labi drusciņ ilgāk pastaigāt pa veco pili. Martins

Man diezgan patika, otrā daļa bija pati interesantākā. Man bija interesanti klausīties to gidi. Arī man patika ka bija labs inventārs. Staigulīši, lukturīši un daudz kas cits. Bija jauki un aizraujoši staigāt pa veco pili ar lukturīšiem, kuri apgaismoja mums ceļu. Es ieguvu daudz emociju un atmiņu! Marika

Man ļoti patika daļa ar aktivitātēm, jo tur bija sacīkstes un sporta nodarbība. Mēs staigājām pa pili, kāpām augšā. Man patika no aktivitātēm tas, ka mēs turējām rokās  zobenus. Es uzzināju daudz ko par karogiem un par pili.

Man Cēsu pils ļoti patika. Gribētu aizbraukt vēl uz turieni. Man patika staigāt ar staigulīšiem un cīņas. Patika kāpelēt pa veco pili un turēt lukturīšus, kuri apgaismoja apkārtni. Bija ļoti tumšs. Mēs bijām ļoti augstu. Es ieguvu daudz jaunas informācijas. Aiga

Man ļoti patika otrā daļa, kad mēs staigājam pa ļoti veco pilī, tur bija interesanti, jo mēs darījām to, ko senatnē vajadzēja darīt sievietēm. Mēs staigājam ar staigulīšiem, ņēmām lukturīšus un gājām pa kāpnēm, kur bija tumšs, bet diemžēl man ne ļoti patika pirmā daļa, jo tur bija garlaicīgi, bet patika, kad mēs aizgājām uz torni un kopā fotografējāmies. Nika

Kad mēs atbraucām, mums bija ekskursija pa muzeju un pa veco pili. Man ļoti patika otrā daļa,  jo tur bija interesantas un dažādas aktivitātes. Aktivitātes man ļoti labi padevās, īpaši staigāt ar staigulīšiem. Kad mēs bijām pilī, man patika staigāt ar lukturi, jo tas izskatījās skaisti. Protams, mums arī interesanti stāstīja par dažādām lietām. Bija interesanti. Ričards

Man patika staigāt pa veco pili, bet jaunajā bija drusku garlaicīgi, jo mums bija ilgi jāstāv,  jāklausās, ko runā gide, bet man bija interesanti uzzināt kaut ko jaunu, man patīk tādas ekskursijas. Ervīns

Man patika brauciens uz Cēsīm. Es uzzināju vairāk par Cēsu pili un vispār uzzināju vairāk par Cēsu pilsētu. Visvairāk man patika pilī, kad staigājām pa pili un es uzzināju arī vairāk par pils vēsturi. Un es ieteiktu braukt visiem, jo ar klasi ir interesantāk un vari iemācīties labāk vēsturi. Nils

Man patika pilī, īpaši otrā daļa, kura notika ārā, jo pirmajā daļā mēs tikai klausījāmies par pili un staigājām, bet otrajā mēs pildījām visādas aktivitātes, kāvāmies ar maisiem vai staigājām ar staigulīšiem, vēl bija interesanti staigāt pa pili, pils bija ļoti skaista un bija jautri kāpt pa kāpnēm ļoti ilgi un augstu. Meredita

Skolotājas G. Skačkovas foto

           

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apmeklē  muzejpedagoģisko programmu “Pirmo reizi izstādē”

 

Novembra sākumā 10.B. 10.C un 11. C klases ģimnāzisti, kas apgūst mācību priekšmetu “Dizains un tehnoloģijas”, apmeklēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Dizaina programmu studentu un absolventu darbu izstādi Latgales Kultūrvēstures muzejā. Apmeklējuma mērķis: iepazīties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Dizaina programmu studentu un absolventu darbiem. Gūt priekšstatu par dizaina studiju iespējām Rēzeknē. Iepazīties ar dizaina projektu izstrādi, prezentācijas metodēm.

Izstādē tika prezentēti programmas “Apģērbu dizains un tehnoloģija” studentu kvalifikācijas un studiju darbi, projektu vizualizācijas planšetēs, apģērbu un aksesuāru dizaina praktiskie rezultāti materiālā, kas izstrādāti studiju procesa ietvaros, kā arī realizējot RTA grantu projektus. Starpdisciplināri eksperimentējot, pētot novitātes materiālu apstrādes tehnoloģiju jomā – tekstildrānu, ādas lāzergriešanas, 3D drukas iespējas, kas veido gan dekoratīvu, gan funkcionālu tērpu kompozicionālo risinājumu.

Tāpat izstādē bija skatāmas bakalaura programmas „Interjera dizains” studentu studiju projektu un diplomprojektu izstrādāto interjera projektu vizualizācijas planšetēs, maketi, dizainētie funkcionāli dekoratīvie objekti – mēbeles, interjera elementi un aksesuāri, kas ir papildinājums izstrādātajiem studiju projektiem un diplomprojektiem interjera dizaina jomā. Darbu izstrādi nodrošināja RTA Lāzertehnoloģiju centrs. Galvenokārt kā izejmateriāli tika izmantoti: dažādi plastikāti (akrils), koksnes materiāli – saplāksnis u.c.

Maģistra darba izstrāde bāzējas uz teorētiskajiem un empīriskajiem temata pētījumiem, atbilstoši izvēlētajai dizaina apakšnozarei, bet arī maģistranti izstrādā dizaina projektu izvēlētajā nozarē. Izstādē bija skatāmas maģistra programmas “Dizains” darbu projektu planšetes grafikas dizainā, kā arī izstrādātie dizaina produkti.

Skolotājs O. Batņa izstādi vērtē kā ļoti interesantu, to papildināja lektore, kas sniedza ieskatu par RTA studiju iespējām dizaina programmā. Audzēkņi iepazinās ar studentu veikumu; dizaina darbu izpildē nepieciešamo dokumentāciju, tās izstrādi. Skolniekiem bija iespēja iepazīties ar moderno tehnoloģiju pielietojumu dizaina izstrādājumu izgatavošanā. Ģimnāzistiem bija iespēja gūt iedvesmu no studentu darbiem.

Ielūkosimies skolēnu viedokļos:

“Cerēja vairāk redzēt koka izstrādājumus. Saistīja mājas (telpas) dizaina risinājumu izstrāde”

“ Esmu novērojis, ka apģērba dizainā visi gribēja savienot tehnoloģijas un dizainu, kā piemēram, vienā darbā bija savienotas LED gaismas ar parastu kleitu, kā rezultātā sanāca interesants dizains.”

“Dziļākas pārdomas man raisīja apģērbs ar ledlenti, jo, manuprāt, tas ir kaut kas jauns un ikdienā neredzēts. Tam varētu būt liels potenciāls nākotnē. Es novēroju to, ka katrā apģērbā autors mēģināja izmantot kaut ko neparastu vai interesantu, piemēram, pogas printētas ar 3D printeri vai ledlentes, vai elementi no atstarojošā materiāla.”

“RTA studenti ieguldījuši ļoti daudz darba, domājuši radoši. Darbu kvalitāte bija ļoti laba, nebija darbu, kas būtu neapdomāti.”

“Mode arvien vairāk sāk kāpt pāri normu robežām. Bija kleitas, kurām apakša ir no caurspīdīga materiāla, lieli milzīgi apģērba gabali, kurus nēsāt nepraktiski nav iespējams, led gaismas apģērbā, kurām līdzi jānēsā akumulators. Manuprāt, apģērbam jābūt praktiskam, nevis jāapgrūtina ikdienas darbības.”

“Novērojot izstādē redzētos darbus, es pamanīju vairākas tendences apģērbu dizainā. Pirmkārt, ilgtspējīgums šķita būtisks faktors daudziem dizaineriem, kuri izmantoja pārstrādātus materiālus. Otrkārt, man šķita, ka minimalistisks dizains un vienkāršas formas ar kvalitatīviem materiāliem ir kļuvušas par populāru izvēli. Visbeidzot, daudzi dizaineri bija iekļāvuši digitālos elementus savos dizaina risinājumos”

“Dziļākās pārdomas izraisīja interjera dizaina projekti, jo man tas liekas interesanti un aizraujoši izdomāt un izplānot interjera dizainu.”

“Pārsteidza, ka apģērba dizainā var izmantot kaņepju audumu un led lentas”

“Visvairāk atmiņā iesakņojās Preiļu pils iekštelpu renovācijas plāns. Ir patīkami zināt, ka par tavu dzimto pilsētu zina ārpus tās robežām un mēģina palīdzēt tai attīstīties.”

“Ļoti orģināli darbi, īpaši telpu dizaina virzienā, taču ir jūtamas līmeņa atšķirības, salīdzinot ar dizaineru un arhitektu RTU darbiem. Pārsteidza, ka izmantotas arī jaunākās tehnoloģijas, kā, piemēram, 3D printeri un citas. Arī pārsteidza apģērbu darbu dizains.”

“Dziļākās pārdomas raisīja Loft stila projekti, jo tiešām varēja redzēt studentu radošumu un ļoti gaumīgu pieeju šiem darbiem. Otrkārt, viens no paštaisītajiem maketiem, kas parādīja to, ka arī reģionālajās augstskolās ir iespējams kvalitatīvi šādus izmanto, savukārt, tas veicina RTA prestižu.”

“ Redzēju daudz drēbju dizainus, interesantus diplomdarbus, grāmatu dizainus un daudz ko citu, kopumā bija ļoti interesanti.”

 

Sagatavoja Sarmīte Arbidāne,

LSS koordinatore

 

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7.B klases skolēni apmeklē Latgales Kultūrvēstures muzeju

 

Šī gada 11. oktobrī 7. B klases skolēni ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Ligitu Maģiču apmeklēja muzejpedagoģisko programmu Pa “Myužeigo kalindera pēdām jeb glītrakstīšana ar spalvu un tinti”. Apmeklējuma mērķi bija vairāki:  izzināt skolas gaitas Latvijā un Latgalē 19. un 20. gs. Uzzināt par ievērojamākā Latgales rokraksta literatūras pārstāvja Andrieva Jurdža dzīves un darba gaitām, viņa uzrakstīto kalendāru “Myužeigais kalinders” (1916). Izmēģināt glīti rakstīt ar tinti un spalvu burtnīcas lapā vai vēl senākā “burtnīcā” – uz mazas koka tāfelītes.

Programma paredzēta skolas vecuma bērniem un jauniešiem, ar mērķi iepazīstināt skolēnus ar skološanās vēsturi Latvijā (īpaši Latgalē), kā arī Latgales vēstures periodu, kad pastāvēja drukas aizliegums.

Nodarbības laikā skolēni izzina skolas gaitas Latvijā un Latgalē 19. un 20. gs. Nodarbības laikā skolēni uzzina par ievērojamākā Latgales rokraksta literatūras pārstāvja Andrieva Jurdža dzīves un darba gaitām, viņa uzrakstīto kalendāru “Myužeigais kalinders” (1916), mēģina to lasīt latgaliešu valodā, aplūko 19. gs. latgaliešu grāmatu pārrakstītāju rokrakstu paraugus, dažādas 19. gs. beigu un 20. gs. mācību grāmatas, liecības, fotogrāfijas un rakstāmpiederumus; rēķina seno svaru un mēru sistēmā, izmantojot skaitīkļus, svarus u.c.; izmēģina glīti rakstīt ar tinti un spalvu burtnīcas lapā vai vēl senākā “burtnīcā” – uz mazas koka tāfelītes

Skolēnu viedokļi pēc muzejpedagoģiskās programmas apmeklējuma:

“Kad es ar visu klasi devos uz muzeju 11.10.2023.,  vislielākais iespaids man palika no tā, ka darbojāmies praktiski.” Alise

“Man ļoti patika stāstījums.” Emīlija

“Mani pārsteidza tas, ka nebiju domājis, cik agrāk bija sarežģīti rakstīt.” Markuss

“Man patika skaitīkļi, jo neko labāku, lai iemācītos skaitīt un atņemt, manuprāt, vēl nav izdomājuši.” Erlands

“Man patika jaunā pieredze, ko ieguvu.” Rainers

“Mani iepriecināja muzeja darbinieku attieksme, kad darbojās ar mums.” Demija

“Burtnīcu vietā agrāk bērni rakstīja uz tāfelēm. Manuprāt, tas bija neefektīvi.” Rūdolfs

“Man patika, ka varēju pamēģināt rakstīt ar spalvu. Nekad to nebiju darījis.” Jānis

“Jauki, ka strādājām un darījām paši ar savām rokām.” Laima

“Man patika darbinieces, ļoti jaukas, pati nodarbība bija interesanta.”Roberts

“Muzejā bija ļoti interesanti un aizraujoši.” Artis

“Muzejā bija patiešām interesanti, daudz skaistu objektu, kurus varēja apskatīt, ļoti patika, ka varēja pašiem darboties, eksperimentēt , man patika stāstījums un jauki pavadītais laiks ar mīļajiem klasesbiedriem.” Emīlija

“Gribētu vairāk tādu aktivitāšu.” Erlends

“Mani ieinteresēja tie senie mēri, tomēr tas bija sarežģītāk, kā man likās.” Ariāna

“Brīnos, kāpēc agrāk burtu rakstīšana bija sarežģītāka.” Gustavs

“Negaidīju, ka muzejā būs tik aizraujoša nodarbība. Varētu vēl kaut ko pamēģināt.” Anete

“Man patika diskutēt ar muzeja darbiniecēm. Es protu uzdot āķīgus jautājumus.” Matīss

“Man bija svarīgi, ka biju kopā ar savu klasi un kopā varējām kaut ko darīt, apspriest.” Beāte

“Es noteikti vēlreiz gribētu apmeklēt kādu nodarbību muzejā. Bija jautri tur būt kopā ar klasesbiedriem.” Patrīcija

 

 

Ģimnāzisti izbauda grupas “Baritoni” puišu koncertu

 

Ģimnāzijā 25.  maijā viesojās grupa “Baritoni” un iepriecināja skolēnus ar savu muzikāli izglītojošo koncertprogrammu “Latgales balsis stiprai Latvijai”.

“Koncerts bija jautrs, aizkustinošs un emocijām bagāts. Šāda veida pasākumi skolēnus iepazīstina ar dažāda veida kompozīcijām, kā arī liek saprast to nozīmīgumu. Varam sniegt skolēniem piemēru, ka grupas “Baritoni” dalībnieki ir labi draugi, kas nāk no Rēzeknes, kas ir sasnieguši augstas virsotnes, pateicoties motivācijai un augsti izvirzītiem mērķiem. Man patika,” tā raksta skolotāja Vita. Grupa “Baritoni” izpildīja dziesmas gan latviešu valodā, gan angļu valodā. Visas dziesmas bija pazīstamas, varēja dziedāt līdzi. Vairākas dziesmas bija patriotiskas, saistītas ar mūsu valstisko piederību.

Skolēnu viedokļi par koncertprogrammu:

“Man koncerts ļoti patika. Jau iepriekš biju viņus dzirdējusi un esmu priecīga, ka “vietējie” ir tik augstā līmenī. Uzskatu, ka šāda veida pasākumi ir ļoti laba iespēja izglītoties un vairāk iepazīt latviešu kultūru ne tikai tiem, kas apmeklē pasākumus pērkot biļetes.” (Amanda )

“Baritoni koncerts tieši mūsu skolas priekšā bija aizraujošs piedzīvojums. Viņu harmoniskās balsis bez piepūles saplūda, aizraujot klausītājus no sākuma līdz beigām. Grupas nevainojamā balss kontrole un emocionālā pasniegšana atstāja paliekošu iespaidu. Repertuārs demonstrēja to daudzpusību, sākot no klasiskajiem šedevriem līdz mūsdienu hitiem. Tas bija koncerts, kas piepildīts ar prieku, talantu un tīru muzikālu spožumu. Bravo, Baritoni!” (Roberts)

Kopumā koncerts man ļoti patika. Bija patīkami atsaukt atmiņā vecās dziesmas un tās paklausīties. Manuprāt, šis koncerts nāca par labu visiem ģimnāzijas skolēniem un pedagogiem, jo varēja nedaudz atpūsties no saspringtās ikdienas un aizmirst par mācībām un eksāmeniem. Grupa “Baritoni” dāvināja patīkamas atmiņas, uzlaboja garastāvokli un deva motivāciju mācību gada beigšanai.” (Kitija)

Šodienas grupas “Baritoni” koncerts bija patīkams un sirsnīgs. Šo grupu zinu arī no cita veida pasākumiem un raidījumiem, un ir prieks, ka viņi uzstājās mūsu skolā, ko varēja apmeklēt bez maksas. Grupas dziesmas ir jaukas un skanīgas. Ceru uz vēl augstākiem viņu panākumiem!” (Aiga)

“Man ļoti patika koncerts, patīkama atmosfēra un atraktīvi dziedātāji. Grupa “Bartitoni” labi novadīja šo pasākumu! ”(Vineta Grecka)

“Man bija interesanti un dažos momentos arī jautri skatīties, klausīties grupas “Baritoni” koncertu, kā ari bija interesanti uzzināt, ka grupas dalībnieki ir no Rēzeknes un ka viens no dalībniekiem bija mācījies ģimnāzijā. Kopuma man grupa patika, bet es ne pārāk interesējos par šāda žanra mūziku.” (Raitis)

Vēlētos pateikt lielu paldies skola vadībai par šāda koncerta organizēšanu. Es esmu pārliecināts, ka katram skolēnam, ieskaitot mani, šis pasākums uzlaboja garastāvokli. Koncertā bija forša mūzika un patīkami cilvēki. ( Ritvars)

Man patika ļoti koncerts. Baritonu grupa ir pati labākā Latvijā, dziesmas labas. Patika atmosfēra. (Arīna)

Man patika, ka viņi jokojās un centās iesaistīt skatītājus. Dziesmu pāreja bija plūstoša un secīga, tā šķita organizēta, tāpēc bija patīkamāk klausīties. Man nepatika, ka koncerts notika ārā, saulē, bez ēnām, ja būtu ēnas būtu patīkamāks koncerts, jo nebūtu tik karsti. (Elīze)

Man patika, ka grupa izpildīja visiem zināmas dziesmas, varēja dziedāt līdzi. Dziedāja arī angļu valodā. (Milāna)

Visvairāk man patika, ka grupa bija no Latgales, Rēzeknes. Viens no dziedātājiem bija pabeidzis arī mūsu skolu, tas padarīja grupu mums tuvāku. Izpildītās dziesmas bija foršas.  (Anda)

Man patika tas, ka grupa ne tikai dziedāja, bet arī spēlēja mūzikas instrumentus. Šis koncerts noteikti patika tiem, kas paši nodarbojas ar dziedāšanu un varbūt domā ar to saistīt savu nākotni.

(Kristaps)

Man patika, ka koncerts notika ārā, lai arī laikapstākļi nebija ideāli. Bija forši, ka varēja dejot un dziedāt līdzi.

(Beatrise)

Man bija iespēja ne tikai klausīties mūziku, bet arī padejot ar klases biedriem. Izpildītā mūzika bija patīkama, dažas dziesmas gan es dzirdēju pirmo reizi. ( Marija)

Šī grupa noteikti nav mana mīļākā, bet dziedāja neslikti. Klausījos šo mūziku, jo koncerts notika skolā.

( Kristers)

Šis bija ļoti superīgs koncerts! Man patika, ka skola uzaicināja tieši “Baritonus”, jo viņi ir pazīstami ne tikai Rēzeknē. Man ļoti patika viņu dziesmas, jo dažas bija arī angliski. Bija arī dziesmas latgaliski. Puiši bija ļoti aktīvi, daudz runāja un stāstīja par sevi.

( Aleksandra)

Man patika grupa “Baritoni” ļoti runīgi un forši. (Armīns, 7.b klase)

Man patika, jo bija interesanti, viņi skaisti dziedāja un spēlēja mūzikas instrumentus. (Erika, 7.b klase)

Man koncerts ļoti patika, viņi  skaisti dziedāja un bija interesanti. Ļoti patika! (Aija, 7.b klase)

Man Baritoni patika, jo varēja pēc skolas paklausīties dzīvo mūziku bezmaksas.

Visvairāk patika dzeltenās kurpes.

Noklausītos kaut kad vēl. (Andrejs, 7.b klase)

Man bija žēl puišus, jo bija karsti, viņi bija kostīmos.

Bija laba atmosfēra un brīnišķīgs vilciens. Laba bija mūzika. (Rēzija, 7.b klase)

”Baritoni” ir vienīgā puišu grupa Latvijā, kura man patīk. Šajā koncertā man vēl patika, ka viņi bija brīvi un daudz joko. Man vēl patika, kā viņi dzied. Viņi dzied ļoti skaisti un balsis skanīgas. (Roberts, 7.b klase)

Koncerts bija interesants, jo viņi dziedāja pazīstamas dziesmas. Es varēju dziedāt līdzi. Man ļoti patika vilcieniņš, jo tas bija ļoti jautri. Koncerta laikā sākās mazs lietus, un tas bija tik piemērots koncertam. Kad viņi sāka dziedāt pēdējo dziesmu, saule iznāca no mākoņiem. (Marta, 7.b klase)

Man patika dziesmas, kādas viņi dziedāja.

Man patika viņu attieksme pret koncertu.

Man patika  skaļā mūzika. (Ieva, 7.b klase)

Man ļoti patika koncerts, jo bija foršas dziesmas! Pat laikapstākļi netraucēja baudīt dziesmas.

Bija ļoti daudz populāru dziesmu, kuras man ļoti patika! Vēlāk mēs piebiedrojāmies vilcieniņā un kopā ar mūziku bija ļoti jautri! (Annija, 7.b klase)

Man ļoti patika, ka viens no grupas dziedātājiem daudz sarunājās ar publiku. Vēl man patika, ka viņi spēlēja daudzas pazīstamas dziesmas latviešu un angļu valodā. Es noteikti vēl vēlētos uz “Baritoni” koncertu. (Annemarija, 7.b klase)

Man patika, ka pasākums bija īss un ka pēc katras dziesmas kaut ko pateica. Pašas dziesmas mani īsti nepiesaistīja, bet kopumā bija labi. (Justīne, 7.b klase)

Man ļoti patika šis koncerts, jo bija pazīstamas dziesmas, ko esam dziedājuši Mūzikā. Grupa patiešām ir ļoti forša, jo arī viens no viņu grupas mācījās Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, kas likās tiešām aizraujoši. Esmu ļoti priecīga, ka bija iespēja noskatīties šo koncertu, jo nekad neesmu grupu Baritoni dzirdējusi dzīvē. (Viktorija, 7.b klase)

Labas dziesmas, man patika.

Bija karsti un tas man nepatika.

Bija ilgs koncerts, bet man patika🤗😱🤫🤫🤫(Alens, 7.b klase)

Man koncerts patika. Bija iespēja labāk iepazīt šo grupu, jo par tādu nebiju dzirdējusi.

Koncerts bija labs, bet gribējās vairāk aktīvas un mūsdienīgas dziesmas.

Man latviešu mūzika ne pārāk patīk, tāpēc bija labi, ka viņi dziedāja arī angļu valodā populāras dziesmas.

Grupas puiši bija pārdomāti saģērbušies, laba repertuāra izvēle, kas atbilda viņu komentāriem par dziesmām, kuras tika izpildītas.”

Koncerts patika, laba iespēja visiem kopā pavadīt stundu ārā, sēžot un klausoties mūziku

Labas dziesmas, šo grupu jau biju iepriekš dzirdējusi.

Šis koncerts man nepatika. Es tādu grupu nezināju un man nebija īpaši interesanti viņu klausīties.

Man koncerts šķita interesants, puiši, kuri dziedāja, izskatījās profesionāli. Laba komunikācija ar skatītājiem, bet varēja arī vairāk visus iesaistīt pasākumā.

Ir tik patīkami, ka mūsu pašu pilsētas mūziķi spēj demonstrēt tik lielisku veikumu. Mācību gada beigās tas lieliski spēj uzmundrināt pēdējām nodarbībām.

( Mārtiņš)

Beidzot pasākums visai skolai kopā, tas bija ļoti vienojoši. Mani klasesbiedri ir ļoti draudzīgi, bet te mēs varējām kopā ar citiem skolasbiedriem, tas bija ļoti jauki.

(Annija)

Man ļoti patīk mūzika, bet es maz klausos latviešu mūziku, kaut arī tā ir lieliska. Paldies par iespēju!

(Paula)

Jauks ir šāds koncerts mācību gada beigās, varētu ar ko tādu sākt arī septembrī.

( Viktorija)

Jauka grupa, bet īpaši man patika, kā ar publiku komunicēja mans vārda brālis Mārtiņš Strods.

(Mārtiņš)

Mēs dejojām līdzi, gājām vilcieniņā, jo koncerts skolā- tas ir piedzīvojums!

( Polina )

Mūziķi ļoti atbildīgi sniedza koncertu, jo uzstāšanas bija dinamiska, jautra, bija padomāts par koncerta tērpiem, pie skolas ir laba akustika.

(Agnija)

Man ļoti patika, ka pasākums bija dinamisks, notika ārā. Es pat atpazinu dažas dziesmas un atzīmēju tās savā pleilistē, lai klausītos vēlreiz.

( Ēriks)

Es sapņoju par dalību kādā grupā, un , kad uzzināju, ka šie mūziķi ir no Rēzeknes, sapratu, ka arī  es nākotnē varu organizēt savu grupu un sniegt koncertu. Varbūt pēc vairākiem gadiem es varētu muzicēt skolas laukumā?!!

( Damians )

7.A klases skolēnu viedokļi:

Man ļoti patika grupas “Baritoni” uzstāšanās. Es visas dziesmas zināju un dziedāju tām līdzi. Es ļoti vēlētos, lai šādi pasākumi notiktu vairāk.

Man ļoti patika koncerts, bija ļoti interesanti. Baritoni dziedāja skaistas dziesmas.

Vakar es skatījos brīnišķīgu koncertu. Saule spīdēja, bija ļoti karsti ārā, bet tika spēlēta skaista mūzika, tāpēc tas netraucēja. Man patika, ka es šo koncertu varēju skatīties kopā ar draugiem.

Bija karsti, saule spīdēja tieši virsū. Visas dziesmas bija pazīstamas un dzirdētas. Varēja padejot un padziedāt. Bija forši.

Man ļoti patika tas, kā “Baritoni” dziedāja dziesmas un spēlēja mūzikas instrumentus. Patika, ka skolēni izdomāja izveidot vilcieniņu. Ārā bija karsti.

Kopumā koncerts man patika. Bija interesanti tas, ka viens no grupas dalībniekiem bija no mūsu ģimnāzijas. Patika, kā dziedāja un tas, ka runāja, nebaidoties pateikt kaut ko nepareizi, runāja viens ar otru sarunvalodā.

Grupas “Baritoni” koncerts man ļoti patika. Viņu dziesmas ir skaistas, un viņi skaisti dzied un spēlē ansamblī. Jauki bija, kad sāka veidoties vilciens, un tā citi piesaistījās vairāk un vairāk.

Man patika dziesmas. Dziedāja skaisti. Saulē bija ļoti karsti.

Man diezgan patika, kā dziedāja un kā pavadījām laiku, taču man nepatika tas, ka tas nebija mācību stundu ietvaros, jo vajadzēja palikt vēl vienu stundu.

Vakar es devos uz koncertu, kur dziedāja grupa “Baritoni”. Viņi brīnišķīgi uzstājās, skaisti dziedāja. Momentos lija lietus un cepināja saule. Kopumā man ļoti patika.

Man nepatika “Baritoni”.  Man nepatīk tāds mūzikas žanrs. Bet dziedāja labi.

Bija karsti, bet nokrita arī dažas lietus lāses. Man patika dziesmas, kuras tur dziedāja. Patika dziesmu vārdi.

Man nepatika tas, ka koncerts bija karstumā. Man tikai viena dziesma patika. Man nebija interesanti, jo man tāda veida mūzika ne visai patīk.

Man ļoti patika grupas “Baritoni” koncerts. Man bija interesanti. Dziedāja skaisti. Es labprāt kādreiz vēl paklausītos tāda veida koncertu.

Man šajā koncertā patika tas, ka bija pazīstamas latviešu dziesmas. Patika arī tas, ka grupas dalībnieki ir ar labu humora izjūtu, pastāstīja viens par otru dažādas interesantas lietas. Grupa dziedāja skaisti, pat vilcieniņu uztaisīja vienas dziesmas pavadījumā.

“Baritonu” koncerts man ļoti patika, ļoti skaisti dziedātāji. Arī dziesmas bija ļoti skaistas, skanīgas.

Man vakar patika koncerts. Bija ļoti skaistas dziesmas, un man arī patika kā grupa komunicēja ar publiku.

Man patika koncerts. Bija labas dziesmas. Kopumā bija labi.

Man ļoti patika šis koncerts, jo dziedāja labas dziesmas. Man patika, ka šīs dziesmas man bija pazīstamas, un tāpēc bija interesanti klausīties.

Man patika dziedātāji. Man patika dziesmas. Man patika, ka viss notika ārā, jo klausīties koncertu ārā ir pavisam savādāk nekā zālē. Tā ir cita atmosfēra.

Koncertā man patika skaistās dziesmas. Man patika runas, kuras teica dziedātāji, it īpaši ka brīvība nav kaut kas pašsaprotams, bet tas kas jānovērtē. Bija interesanti klausīties Latvijas dziesmas.

Man patika kā grupa runāja ar skatītājiem. Viņi bija atvērti, neuztraucās (vismaz tā izskatījās). Man patika, ka viņi pastāstīja drusku par sevi, kur katrs mācījās, ar ko tagad nodarbojas, un ka mūzika ir viņu sirdslieta. Tas man deva saprast, ka cilvēks var darīt vairākas lietas savā dzīvē. Arī dziedāja skaisti.

Koncerts bija labs, tikai bija grūti nosēdēt ārā saulē.

Foto

 

   

 

 

  1. – 11. klases vācu valodas apguvēji viesojas Lūznavas muižā un mācās kadriļu

 

Maija sākumā 10., 11. klases skolēni, kas apgūst vācu valodu, viesojās Lūznavas muižā, apgūstot kultūrvēsturisko izziņas programmu un mācoties dejot kadriļu. Šī pasākuma mērķis ir iepazīt Lūznavas muižu kā Latvijas materiālā kultūras mantojuma vērtību un izzināt Rēzeknes novada nemateriālo kultūras mantojumu ( kadriļu). Skolēni, apgūstot vācu valodā tēmu “Kultūra – tautas mantojums”, iepazina latviešu tautas nemateriālās vērtības, lai par tām varētu diskutēt vāciski un salīdzināt pašu piedzīvoto ar teorētisko materiālu par Vācijas kultūru.

Viedokļi par piedzīvoto pasākumu:

Biju pārsteigts, kad nemākot dejot, man tomēr izdevās iemācīties kaut cik dejot kadriļu. Man pat iepatikās. Iepazinu Lūznavas muižu. Vācu valodas stundā bija vieglāk piedalīties diskusijā un dalīties ar savu viedokli, jo esmu pats piedalījies.

( Armands)

Man patika apgūt vācu valodā stundas tēmu, sasaistītu ar Latviju, Lūznavas muižu. Tā ir vieglāk atcerēties informāciju. Gatavojoties diskusijai vācu valodā, iemācījos arī daudz jaunu vārdu, saistītu ar kultūru.

( Artjoms)

Esmu bijusi Lūznavas muižā, bet nekad nebiju piedalījusies kadriļas dejas apguvē. Tas bija aizraujoši. Sapratu, ka deja arī ir tautas mantojums.

( Anastasija)

Man patīk kultūra. Interesē arī vācu kultūra. Ļoti interesanti ir salīdzināt abu tautu kultūru un diskutēt par to. Jauki, ka es pati piedalījos apskatē un deju nodarbībā, gūstot praktisku pieredzi.

( Žaklīna)

Mani aizrauj mūzika, bet dejas – nē. Tomēr mācījos kopā ar visiem kadriļu. Tas bija jautri. Guvu pozitīvas emocijas. Patika Lūznavas muiža. Diskutējot vācu valodas stundā par kultūru, atcerējos pozitīvās emocijas, kuras guvu Lūznavā. Kopumā man patika tāda veida sasaiste.

( Laura)

Esmu bijusi Lūznavas muižā, taču nekad nebiju tur gida pavadībā. Bija interesanti uzzināt informāciju par Lūznavas muižu. Gide interesanti stāstīja. Deja arī patika.

( Austra)

 

Interesanti, ka vācu valodu var apgūt arī ar latviešu kultūras starpniecību. Bija interesanti un savdabīgi. Bija pozitīvas emocijas. Labi, ka varēja izbraukt no skolas.

( Jānis)

Mani neinteresē kultūra, bet pasākums Lūznavā bija interesants. Varbūt nākotnē vairāk pievērsīšu uzmanību tādām lietām kā muižas, dejas.

(Agnese)

Piedzīvoju interesantu stundu. Diskutējām par aktuālu tēmu: kultūra. Bija jautri, jo visi bijām piedalījušies Lūznavas muižas apskatē un kadriļas apguvē. Daži skolēni nebija piefiksējuši interesantus faktus no vēstures. Smieklīgi. Tādas stundas ar praktisku pieredzi man patīk. Gribētos, lai vairākos priekšmetos varētu tā mācīties.

( Toms)

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7.b, 8.b un 7.c klases izglītojamie apmeklē režisora Māra Korsieša teātra izrādi “Spreideits” Daugavpils teātrī

Ar Latvijas skolas somas atbalstu Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēniem bija iespēja noskatīties pēc Annas Brigaderes literārās pasakas sižeta veidotu teātra izrādi latgaliešu valodā. „Spreideits” ir pirmā pasaulē profesionālā teātra izrāde bērniem latgaliešu valodā. Izrāde ir paredzēta ikvienam: gan tiem, kuriem latgaliešu valoda ir dzimtā, gan tiem, kuriem kārojas to labāk iepazīt. Sprīdīša laimes meklējumi ir labi zināmi gan lielajiem, gan mazajiem, savukārt Annas Brigaderes pasaku lugas jaunais skanējums ietērpj tos latgaliešiem raksturīgā sirds siltumā un dzīvespriekā!

Teātra izrādi latgaliešu valodā skatījos pirmo reizi. Tā kā A. Brigaderes pasaku lugas sižets ir labi zināms, tāpēc grūtības saprast notiekošo uz skatuves latgaliešu valodā nesagādāja. Vienmēr ir svarīgi sev  un ikvienam citam atgādināt dzīves patiesās vērtības, kā, piemēram,  ka ne jau materiālās lietas padara cilvēku laimīgu, kā arī , ja  sevī kaut ko mainīsi, tad arī mainīsies viss apkārt ap tevi . Sprīdīša tēls vienmēr ir saistījies ar teicienu, ka nekur nav tik labi kā mājās. Izrādi ļoti krāšņu veidoja aktieru kostīmi un pārdomātas skatuves dekorācijas, kas  viegli pārtapa no mājām uz mežu, no meža uz karaļa pili. (sk. R. Kļaviņa)

Ielūkosimies izglītojamo atsauksmēs:

Man ļoti patika izrādes instalācijas, kas tai arī deva modernizētu noskaņu un paspilgtināja varoņu tekstu.  Aktierspēle arī bija izcila, kaut gan izrāde bija latgaliski, visu varēja saprast. Ļoti jauki arī bija tas, ka pats “Sprīdīša” stāsts netika mainīts, bet izmantoti dažādi citi elementi, padarot izrādi piemērotu šī brīža skolēnu auditorijai. Tiešām kvalitatīvi veidota izrāde! ( Nikola)

Man ļoti patika šodienas teātris! Izrādes sižets bija pazīstams un atgādināja bērnību. Tērpi bija ļoti skaisti un atbilstoši tēliem. Arī aktieri bija ļoti emocionāli un izrādīja tēla emocijas. Man ļoti patika ideja kā mainīt skatuves ainu! Gaismas apgaismojums un efekti bija ļoti forši un atbilstoši skatuves atmosfērai. Dekorācijas bija ļoti skaistas un atbilstošas skatuves ainai. Šis teātris ir ļoti pamācošs, un es ieteiktu citiem noskatīties šo teātri. ( Katrīna)

Es biju pārsteigta par to, cik ļoti man patika. Manuprāt, stāsts bija attēlots ļoti labi un detalizēti, tēli bija forši un, manuprāt, cilvēki, kas bija izvēlēti katrai lomai, tiešām tai piederēja. Ļoti forši bija visi skaņas efekti un dekorācijas. ( Agate)

Izrāde “Spreideits” bija ļoti interesanta. Man ļoti patika aktieris, kas tēloja velnu, un tieši man patika, kā viņš to tēlu parāda. Visi aktieri parādīja savus tēlus ļoti interesanti un tiešām iejutās savos tēlos. Specefekti bija ļoti interesanti un ļoti skaisti izskatījās. Man arī patika tas, ka izrāde ir latgaliski, jo var teikt, ka man patīk gandrīz viss, kas ir latgaliski. ( Līva)

Man izrāde patika. Aktieri labi spēlēja, un pats stāsts par Sprīdīti ir labs. Teātra instalācijas ir ļoti pārdomātas. Mūzika uzmundrinoša. Tēli bija labi attēloti. Specefekti bija labi.  ( Georgs)

Man ļoti patika teātra izrāde. Tajā bija gan labi specefekti, gan aktieri ļoti labi tēloja. Uz skatuves arī bija skaisti fona rekvizīti. Skatoties varēja just, kādas emocijas izrāda tēls. Kā arī šī izrāde lika aizdomāties par dažādām vērtībām. ( Uļjana)

Teātris bija diezgan interesants. Tajā bija interesanti kostīmi un specefekti, bet labākais bija kad Vēja māte it kā būtu gaisā uz skatuves. Patika, kā spēlēja arī masu skatu aktieri, pateicoties viņiem, bija interesantāk. Bija negaidīti, kad atvērās pēkšņi lūka, no kuras izgāja aktieri, tas bija negaidīti.   (Kristiāna )

Izrāde man patika, bija laba skaņa, ka varēja visu labi dzirdēt. Efekti un paši kostīmi bija ļoti labi pārdomāti. Skatuves dekorācijas arī bija labas un skaistas. Visvairāk mani pārsteidza- tas saucamais- pagrabs zemē, kurš pēkšņi atvērās, tas bija ļoti interesanti. Bija momenti, kad varēja pasmieties. Es labprāt vēl paskatītos kaut ko līdzīgu, ja būtu iespēja. ( Viktorija)

Man ļoti patika visi specefekti, kas bija izrādē “Sprīdītis”. Bija ļoti interesanti skatīties, jo grāmata tika lasīta sen. Patika, ka visi jautri piedalījās un no skatītājiem bija atbalsts. Bija ļoti forši un varēja salīdzināt Daugavpils teātri ar Rēzeknes teātri. ( Margarita)

Teātra izrāda bija ļoti forša. Varēja redzēt, ka aktieri centās un ļoti labi pildīja savu lomu. Bija izvēlēti ļoti labi specefekti un dekori. Uz šo teātra izrādi es ieteiktu aiziet visiem! ( Samanta)

Es ļoti izbaudīju izrādi. Man ļoti patika aktieri un viņu izpildījums. Atmosfēra zālē bija ļoti draudzīga un patīkama. Šī izrāde man atsvaidzināja atmiņu par Sprīdīti, un bija jauki atcerēties bērnības pasaku.(Rita)

Man ļoti patika. Bija labas pārejas no viena notikuma uz otru. Patika ļoti Nelabais. Labs scenārijs. Aktieri spēlēja savas lomas uz visiem 100%. Patika dziesmas fonā. Kopumā man teātra izrāde patika.

( Adrians)

Teātra izrāde bija izpildīta ļoti augstā līmenī. Ne velti tā bija augstu novērtēta. Specefekti un kostīmi bija labi pielāgoti izrādei. Aktieri bija ļoti labi un varēja izjust visu atmosfēru. Paldies, ka skolas somas ietvaros skolēniem ir iespēja izbaudīt tādas izrādes. Es ieteiktu nepalaist citiem tādu iespēju un noskatīties šo izrādi. (Evelīna )

Man ļoti patika teātra izrāde. Visvairāk man patika skatuves ainu maiņa, tas man lika saprast, cik efektīvi var pārveidot telpu, veicot mazas izmaiņas. Ļoti patika, kā aktieri attēloja tēlus.( Evelīna )

Man patika izrāde. Bija interesanti. Bija labi aktieri, viņi labi attēloja savas ainas. Man arī patika ,kad vajadzēja mainīt fonu, tas notika tumsā un to darīja cilvēki melnajā kostīmā. Interesants sižets. Nesapratu, kāpēc Sprīdīti attēlo meitene. Kopumā izrāde patika un ieinteresēja. ( Filips)

Man šī diena ļoti patika. Teātris bija lielisks. Labs sižets. Aktieri lieliski tēloja savas lomas. Labi specefekti. Labas pārejas no ainas uz ainu. Visvairāk man patika velns, jo viņš vislabāk tēloja savu lomu. (Armands)

Man teātra izrāde likās ļoti aizraujoša un interesanta, bija ļoti pārdomāti specefekti, kā arī mākslinieku spēle bija ļoti reāla, man likās aizdomāties par vērtībām un māju nozīmi manā dzīvē. Tas deva ļoti pietuvinātu atmosfēru īstajai filmai, un es to noteikti ieteiktu noskatīties daudziem. ( Kristiāna)

Man ļoti patika izrāde. Bija ļoti interesanta pieeja, nebija pārāk gari, varēja nosēdēt visu izrādi. Patika, kā tēloja galvenais varonis. Izrāde lika aizdomāties par cilvēka vērtībām. Specefekti bija ļoti iespaidīgi. Noteikti vēlētos vēl iet uz šādu izrādi! ( Santa)

Manuprāt, izrāde bija ļoti labi pārdomāta. Aktieru tērpi bija ļoti detalizēti un izskatījies pasakaini, pat radās sajūta, ka  pats atrodies stāstā un vēro notiekošo. Izrādē bija arī humoristisks pieskāriens, tāpēc bija interesanti vērot visu priekšnesumu. ( Džūlija)

Teātris bija ļoti aizraujošs. Aktieri labi attēloja emocijas. Man ļoti patika specefekti. Aktieri labi attēloja emocijas. Vēl man patika sižets. Patika aktieru kostīmi. Patika, kā tiek attēloti senie laiki. ( Emīls)

Man ļoti patika. Bija interesanti un pats galvenais teātri izrādi var skatīties visas vecuma grupas. Bija interesanti un aizraujoši. Man visvairāk patika, kā bija attēloti specefekti, tāpēc bija interesanti skatīties. (Anastasija)

Patika Sprīdīša interpretācija, izrādes specefekti un  aktieru tēlojums. Izrāde bija interesanta un vizuāli labi noformēta. ( Emīlija)

Teātra izrāde bija balstīta un filmu “Sprīdītis”. Pirmais, kas man patika, bija tas, ka tā bija latgaliešu valodā, kas vairāk piesaistīja. Vēl izrādē bija ļoti labi specefekti, pāreja no viena cēloņa uz otru. Aktieru darbība un emocijas  bija pamanāmas (labā nozīmē). Var uzreiz pamanīt, vai aktieris spēlē ar emocijām un “iespēlējas” lomā vai -nē, izrādē viss tas bija. (Erlends)

Izrāde man patika, jo tajā bija labi specefekti. Izrādē bija diezgan daudz aktieru, pateicoties kuriem, varēja labāk izjust teātra domu. Tomēr bija diezgan interesanti, ka aktrise, kura teātrī spēlēja Sprīdīti. bija sieviete, jo pasakā tas bija zēns. Bija diezgan skaisti un labi apģērbi, ar kuru palīdzību bija vairāk atainots pats stāsts par Sprīdīti. Bija daži diezgan interesanti brīži, kad, piemēram, skopuļa māju atainoja kā pagrabu. Kopumā bija interesanti izdomāts ar lokāciju pārveidi, jo it kā uz skatuves bija viss tas pats, tomēr, mainoties gaismām, kuras pavērstas uz skatuvi, mainījās arī dažu mirkļu noskaņojums. Kopumā viss stāsts bija atainots ļoti labi un loģiskā secībā. ( Dāvids)

Izrāde bija ļoti interesanta un, kā man liekas, tā bija ļoti laba Sprīdīša interpretācija. Izrādē bija ļoti labi aktieri, kuri skatītāju ievilka notikumos. Mūzika bija ļoti skanīga un piemērota izrādei. Dekorācijas bija skaistas un mobilas. Specefekti bija forši. Ļoti patika Skopuļa un Nelabā uznāciens. ( Alekss)

Luga “Spreideits” man ļoti patika, jo bija ļoti interesanti to skatīties. Man ļoti patika, ka bija daudz dažādu efektu, skaistu tērpu, kas padarīja lugu skaistāku un krāšņāku. Vēl man patika, ka bija ļoti kvalitatīva skaņa un ļoti labi varēja saprast vārdus. Man patika, ka luga bija latgaliešu valodā, jo tas lika aizdomāties, ka latgaliešu valoda joprojām ir dzīva un to izmanto. Varēja just, ka aktieri ilgi ir gatavojušies un viss bija pārdomāts. Emocijas bija pašas labākās, jo aktieri iesaistīja arī skatītājus, kas bija ļoti aizraujoši. Es noteikti ieteiktu noskatīties šo lugu arī citiem, jo šī luga deva daudz pozitīvu emociju.

Viktorija

Man šī luga ļoti patika un šķita interesanta. Šī luga man liekas ir ļoti pamācoša, jo tā parāda ka nekur nav tik labi cik mājās. Es noteikti ieteiktu šo lugu noskatīties jeb kuram, jo tā ir ļoti pamācoša. Ļoti interesanti bija arī tas ka luga bija latgaliešu valodā, jo daudzi šo valodu nedzird tik bieži. Tērpi arī bija ļoti interesanti un krāšņi. Skatoties lugu ir redzams, ka aktieri tajā arī ir ieguldījuši ļoti lielu darbu. Kopumā luga man ļoti patika.

Annemarija

Man ļoti patika luga! Luga par Sprīdīti man patika ar to ka: bija skaisti tērpti varoņi, latgaliešu valodā, skaisti specefekti, pārdomātas tehnoloģijas un labi attēlots.

Bet šo aizraujošo lugu neizdevās līdz galam izbaudīt, jo blakus bļāva, ēda un traucēja klasesbiedrenes.

Tas ļoti traucēja un kaitināja, kaut bija pateikts ka nevar ēst un citi pārkāpumi viņas visus pārkāpumus pārkāpa.

Šī luga mani pārsteidza no varoņu aktierspēlēm, un fona personāži bija pārsteigti labi.

Man visvairāk patika Sīkstulis un Velns, jo bija viss spilgtākie varoņi. Arī patika Vēja un Meža mātes, Sprīdītis, māte un vecāmāte.

Liels paldies, par gādāto iespēju novērot tik pārsteidzošu lugu!

Annija

Vakar noskatījos Daugavpils teātrī lugu “Spreideits”. Man luga ļoti patika, jo tur bija ļoti interesanti tēli un dekorācijas. Sēžot man bija ļoti interesanti atcerēties to ko es lasīju grāmatā, jo daudzi teksti atkārtojās. Dekorācijas bija ļoti labi noformētas un rekvizīts man ļoti patika. Visvairāk man patika nelabais un Sprīdītis, jo viņi ļoti labi spēlēja savu lomu. Mūzika boss fight bija ļoti laba, bet pats boss fight bija tāds sev. Sižets īstenībā bija ļoti viendabīgs, bet tēli forši. Man ļoti patika! Paldies!

Andrejs

Es uzskatu, ka luga ir fantastiska. Šajā lugā man visvairāk patika trīs personāži: milzis, velns, sīkstulis ar Sīkstulieni. Šie personāži man patika ar saviem tērpiem un ar to, kā viņi nospēlēja savu lomu, bet ne viss šajā lugā bija ideāls. Man ne ļoti patika fons, kaut kādi nesaprotami torņi, kas visvērtīgākais neizskatījās kā māja, tas drīzāk izskatījās kā mežu (pirmajās minūtēs), toties krāsa, gaisma un dūmi nedaudz izlaboja šo situāciju ar fonu dažās reizēs, bet vislabākais fons bija pie milža.

Roberts

Man ļoti patika priekšnesums, ka aktieri ļoti forši uzstājas man patika viss, tikai nepatika, ka karalis un princese bija tik egoistiski, bija labs noformējums un man patika, kā uzgāja uz skatuvi vēja māte un patika kā uzgāja nelabais.

Armīns

Man skatīties lugu bija nedaudz garlaicīgi, jo es Sprīdīti kā filmu esmu skatījusies vairākas reizes. Mani iespaidoja tas, kā viņi to visu attēloja. Man patika vēja un meža mātes tērpi.

Es gribētu, lai to lugu attēlotu vairāk, jo es atceroties filmu, daudz lietas viņi neparādīja un neattēloja. Balsis bija labas. Interesanti bija, ka luga bija latgaliešu valodā. Es protams zinu latgaliešu valodu, bet skatoties varēju nostiprināt.

Rebeka

Man ļoti patika, ka tur dažos momentos bija migla, kā skaisti gaisā lidoja Mežamāte un vēja māte, kleitas, tās gaismas bija ļoti interesantas un skaistas.

Man arī patika tie varoņi, kā viņi labi tēloja, dejoja, piemēram, kā tas velns, man liekas, ka viņš bija talantīgs un smieklīgs. Man ļoti patika tas Sprīdītis, kā viņš tur gāja mežā un meklēja piedzīvojumus un bija ļoti drosmīgs, jo viņš nebaidījās no velna un viņu uzvarēja. Aktieri ļoti labi tēloja un viņiem tieši labi sanāca to attēlot. Man lika aizdomāties, ka labais vienmēr uzvarēs ļauno, kā Sprīdītis uzvarēja velnu.

Linda

Manuprāt, luga bija ļoti interesanta. Mūzika un efekti bija skaisti un piemēroti katra daļai. Mana mīļākā daļa bija Velna daļa, jo tajā bija ļoti laba mūzika un sarkanas gaismas. Paša velna apģērbs bija ļoti skaists. Man ļoti patika dejotāji melnajos tērpos, jo viņi skaisti locījās un dejoja. Vēja mātes daļa bija skaista, efekti piemēroti atmosfērai. Man patika, ka vēju attēlošanai izmantoja palagus. Vēja mātei bija skaista kleita, un viņa pat lidoja gaisā. Bija ļoti patīkami, kā tika izmantoti dūmi. Izrāde bija ļoti skaista. Man patika, un es vēlētos tādu vēlreiz redzēt.

Marta

Man bija ļoti žēl karaļa, kurš pazaudēja ieročus. Spreideits bija varonīgs. Man patika, kā viņi izdomāja ideju ar miglu. Bija ļoti skaisti apģērbi, arī Mežamāte. Ļoti spožas emocijas. Labais vienmēr uzvar. Labs valodas stils un izruna latgaļu valodā. Man ļoti patika šī izrāde labas emocijas.

Alens

Noskatoties lugu ,,Spreideitis’’ man radās tikai pozitīvas emocijas. Luga bija ļoti interesanta un aizraujoša. Visvairāk man patika kā savu lomu nospēlēja princese. Man patika tas cik ātri mainīja dekorācijas. Man bija diezgan interesanti skatīties.

Ieva

Man patīk dažādi teātri, bet šis bija kaut kas cits. Es, nekad neesmu redzējis tik unikālu un interesantu teātri. Man tas ļoti patika, jo sižets un visi personāži bija ļoti labi apdomāti. It īpaši man patika Vēja Māte.

Linards

 

Foto

                                    

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8.a klases izglītojamo Rīgas Motormuzeja apmeklējuma

 

Skolēni 27.04.2023. devās mācību ekskursijā uz Rīgu, apmeklēja Motormuzeju. Mērķis bija iepazīt Rīgas Motormuzeja piedāvātās ekspozīcijas, uzzināt vairāk par automobiļu vēsturi Latvijā.

Skolēni bija ieinteresēti, gids bija atvērts un profesionāli stāstīja par automobiļu ražošanas vēsturi, automobiļu marku emblēmām. Gids droši atbildēja uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem.

Muzeja apmeklējums visvairāk patika tieši zēniem. Zēniem vairāk patika skatīties un pētīt to, kā auto tiek veidoti, kādi ir mehānismi, taču meitenēm vairāk patika apskatīt tieši estētisko auto pusi.

Skolēni bija sajūsmā par gidu, jo viņš bija profesionāls, pārliecināts un labi pārzināja to, par ko stāstīja. Skolēnus tas ļoti aizrāva. Arī jautājumi tika uzdoti. Visvairāk skolēni novērtēja to, ka gids arī uzdeva jautājumus un muzejā varēja darboties arī interaktīvi.

Mīļākā skolēnu ekspozīcija bija par vecākajiem automobiļiem, tāpat arī par dienesta auto – ugunsdzēsēju mašīnām, ātrās palīdzības mašīnām, autobusiem. Skolēniem bija iespēja arī iekāpt autokrosa mašīnā, ar kuru startēja autokrosa sacensībās Dakārā.

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas  izglītojamie noskatās  režisores Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”

Ģimnāzisti no 10.a, 10.b, 10.d, 11.c, 11.d, 12.a un 12. c klases noskatās latviešu režisores I. Kolmanes filmu “Mātes piens”. Priecājamies, ka mūsu ģimnāzistiem un visiem Latvijas skolēniem ir radīta iespēja iepazīt jaunākos notikumus kultūrā. Šo filmu piedāvājām skolēniem noskatīties ar mērķi gūt ieskatu par padomju laika ideoloģiju, varas un indivīda attiecību skatījumu, cilvēka un viņa izvēles brīvības ierobežojumu.

Noskatoties filmu, latviešu valodas un literatūras skolotāja Irēna Prikule raksta: pārliecinoši un profesionāli uzņemta filma, atklāta varas ietekme un cilvēka personīgo brīvību, domāšanu, ļoti sāpīgs, trāpīgs stāsts par mātes lomu, sievietes “pienākumu” un bezspēcību varas priekšā. Mātes un meitas attiecības – rosinātājas uz pārdomām. Laikmetam atbilstoša vide, ari priekšmeti – mēbeles, televizori, skolas formas, apavi, sadzīves priekšmeti u.c.

Ieskatīsimies skolēnu viedokļos:

Filma ,, Mātes piens” attēlo pagājušo gadsimtu, kas lauza un postīja cilvēku dzīves, un šis stāsts tiek atklāts caur mātes un meitas prizmu. Galvenās varones vērtības mainās visas filmas garumā. Sākumā viņu interesē zinātne un darbs, kas liek atstāt novārtā ģimeni. Kad režīma netaisnība sagrāva galvenās varones karjeru, viņa atgriezās mājās un atcerējās arī par meitu, un tad sāka ienīst arī sistēmu, un kā vērtība atklājās nacionālā identitāte un patriotisms. Filma parāda, kā netaisnība un tiekšanās pēc  kā lielāka, nekā ,,valsts” spēj dot, izposta dzīvi tiem, kas nav gatavi samierināties ar apspiestību. Viņi apskauž zvanu, kuram ,,ir paveicies, jo tam vairs nav mēles, ko turēt aiz zobiem”. ,, Mātes piens” asi pārliecina: ,, Šeit [Padomju Savienībā] dzīvojot, vispār ir maz jēgas dzīvot.”

(Beatrise)

Man bija fantastiska iespēja noskatīties filmu “Mātes piens” , varu apgalvot, ka tā ir viena no visspēcīgākajām latviešu filmām. Tā bija morāli smaga filma, kura lika man pārdomāt ne tikai savas vērtības, bet arī novērtēt laiku, dzīvojot brīvā Latvijā. Iesaku noskatīties filmu tieši tiem cilvēkiem, kuriem interesē vēsture, kā arī tiem, kuri ir dzīvojuši Padomju Savienībā, lai vēlreiz uz divām stundām izjustu 20.gadsimtu. Filma parādīja, kā padomju vara sagrauj cilvēku likteni un lika saprast, ka mēs visi dzīvojam tik tiešām brīvībā, kam mūsdienās ir vislielākā vērtība.

(Amanda)

Man bija iespēja noskatīties filmu, kura veidota pēc rakstnieces N. Ikstenas romāna “Mātes piens” motīviem. Filmā atklāti sieviešu dzīvesstāsti padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam. Māra Zālīte:” “Mani šausmināja mātes un meitas tuvības neesamība, kuru, kā pati māte teica, ietekmēja tas, ka viņa meitai nedeva savu pienu, lai izvairītos no saiknes. Man šī filma ļoti patika, jo tas ir darbs, kas lika man aizdomāties par padomju cilvēka dzīvi, kura bija līdzīga putnam būrī.

(Jūlija N.)

Filma parāda, ka vara ir kādreiz bijusi daudz nežēlīgāka. Vara ir bijusi stingra un balstīta uz bailēm, savukārt tagad tā ir balstīta uz cilvēka cieņu. Varai padomju laikā  bija citādākas attiecības ar katru cilvēku nekā tagad. Es varu priecāties, ka dzīvoju 21.gs.,demokorātijas laikā.

(Kristiāns)

Noskatoties Noras Ikstenas filmu “Mātes piens”, ir grūti spriest, ar kādām acīm to skatīsies cilvēki, kuri N. Ikstenas romānu nav lasījuši, – jādomā gan, ka tik nelielā kultūrvidē, kādā dzīvojam Latvijā, tādu arī nebūs daudz. Visdrīzāk katrs no filmas gaidīs kaut ko citu, taču kopsaucējā jāatzīst – aktierspēle un filmas mūzika vilties skatītājam neliks.

Spēcīgākā līnija, vislielākajā mērā pateicoties Maijas Doveikas organiskajai un talantīgajai aktierspēlei, filmā ir stāsts par ārsti Astru – sievieti, kura negrib vasaras ballītē nejauši sadzīvoto bērnu, jo viņas mērķis ir veltīties savai profesijai un nodoties zinātniskajiem pētījumiem. Filma ir kā skaudri emocionāls stāsts par mātes un meitas savstarpējām attiecībām, taču vēsture gan šajā gadījumā kalpo vairāk kā fons, kā laikmeta ilustrācija. Noskatoties filmas beigas, asaras jau noturēt sevī bija neiespējami.

(Liāna)

Filma “Mātes piens” ir reālistisks atskats pagātnē par Otrā pasaules kara laika beigām. Romāns atspoguļo rakstnieces N. Ikstenas personības pilnveidošanos un attīstību, piedzīvojot dažādus skaudrus un padomju varai piemītošus pakļaušanās elementus. Filma atspoguļoja laikmetu, kad visa Latvija un tā iedzīvotāji bija spiesti dzīvot pēc citu jeb padomju noteikumiem. Piemēram, kā tika parādīts filmā, padomju laikam tipiski bija uzspiest piena dzeršanu skolā, kas arī uzspiests vienai no galvenajām varonēm, Astras meitai Norai, lai realizētu un pierādītu paklausību okupācijas režīmam.

(Endija)

Spēlfilma “Mātes piens” (rež. Ināra Kolmane) mani vienlaikus aizkustināja un attālināja kaut kur nostāk no drošas distances. Atainotais laiks, kuru galvenie varoņi piedzīvo un izdzīvo, ir kā pretstats šo cilvēku sapņiem un siltumam – drudžaini iesalis, agonisks. Padomju totalitārais režīms apspiež tā laika dzīvojošos ne tikai fiziski un brutāli, bet arī garīgās brīvības spektrā. Kāda ir dzīvības vērtība un cena?

Filma saistās ar Astras personības atklāsmi (aktrise M. Doveika). Sieviete, māte, meita, ginekoloģe, biedrene, latviete un kādas tik vēl etiķetes nevarētu piedēvēt. Katrs indivīds pēc būtības pats ir tiesīgs noteikt savu “es”, bet filmā atainotais laiks – padomju gadi – tik ļoti liedzis  brīvības izpausmi. Cilvēki noplok un pazūd masu “kastēs”.

(Annija)

Izvērtējot Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” ekranizējumu, es pievērsīšu uzmanību perfektam izvelēto romāna notikumu  atspoguļojumam filmā. Latvijas kinematogrāfija ar katru jaunu filmu parāda lielisku profesionālo izaugsmi un līmeni. Filma “Mātes piens” tieši atspoguļo totalitāro padomju režīmu okupētajā Latvijā laika posmā no 1945. līdz 1989. gadam. Apģērbu izvēle atbilstoši laikam, piemēram, pionieru formas, zēnu vienveidīgie uzvalki skolā, matu sakārtojums skolniecēm un sievietēm. Manuprāt, I. Kolmane savā darbā precīzi atklāja visu galveno domu par mātes misiju un mātes  piena jēgu, par attiecībām vistuvāko cilvēku starpā – mati un meitu.

(Anna Marija)

Noskatoties filmu, radās priekšstats lielāks, kā bija dzīvot padomju laikos un kādas savstarpējās attiecības bija cilvēkiem. Ināras Kolmanes “Mātes piens” režisētā filma uz motīviem no Noras Ikstenas grāmatas “Mātes piens” balstītā ir elpu aizraujošs stāsts par padomju varu, mātes un meitas attiecībām, kā arī sievietes tēla izaugsmi. Rodas ieskats cilvēku dzīvēs, kad komunisms ir galvenā valdīšanas forma un cilvēka brīvības ierobežošana. Es uzskatu, ka “Mātes piens”,gan filma, gan grāmata, ir iedvesmu pilna ar dziļu domu radīti darbi, kas saglabāsies un tiks atklāti pasaulei ar godu, cik smags ceļš bija uz brīvību.

(Elizabete)

Pavisam nesen man un manai klasei tika dota iespēja noskatīties aizkustinošu filmu “Mātes piens”, kur pārsvarā tika attēlots mātes un meitas dzīvesstāsts padomju okupētajā Latvijā, laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam.

Manuprāt, šajā romāna tika labi attēlots mātes un meitas attiecības vienai pret otru, kā arī abu sieviešu iekšējās sajūtas. Pašā filmā biju arī pamanījusi, ka tajā daudz kas nebija izteikts dialogā, kas, iespējams, daudziem cilvēkiem, kuri nebija lasījuši grāmatu varēja radīt dažas neskaidrības. Uzskatu, ka viens no faktoriem, kas man visvairāk patika no filmas ir padomju laiku attēlošana, kas tā kā arī nedaudz papildināja manas vēstures zināšanas par to, kāda bija tā dzīvošana padomju laikos.

Filmai “Mātes piens” ir patiešām liels potenciāls un varbūt pat arī ļoti svarīga loma latviešu kino sfērā, tāpēc es arī pārējiem cilvēkiem ieteiktu to noskatīties.

(Megija)

Pēc filmas “Mātes piens” noskatīšanās man bija dažādas emocijas. Es pirmo reizi redzēju šāda veida un ar tādu domu filmu, un varu teikt, ka man patika.

(Viktorija )

Pēc filmas man bija ne lielas nogulsnes mātes un meitas attiecību dēļ, jo visu, ko māte piedzīvoja un, rupji sakot, sabojāja pati, meita redzēja savām acīm un uztraucās par savu māti.

(Dārta )

Kopumā filma patika un raisīja dažādas emocijas, visbiežāk tā bija cerība, ka mammai un meitai būs labas attiecības, žēlums gan pret mammu, gan meitu, dusmas un sapratne pret mammu.

(Kristīne)

Man ļoti patika, ka filma tika uzņemta spilgti, visas ainas tika parādītas skaidri un bija brīži, kad skatītājam pašam bija jādomā par kādu ainu. Atceros brīdi, kad mamma pārcēlās uz PSRS un strādāja tur, satika jaunus cilvēkus un ieraudzīja citu dzīvi. Un atceros arī brīdi, kad mamma ar mediķu palīdzību palīdzēja sievietei palikt stāvoklī.

( Polina )

Kolmanes režisētā filma “Mātes piens‘’ ir filma par cilvēku dzīvi PSRS laikā, un par ģimeņu attiecībām, visprecīzāk par meitas un mātes attiecibām.

Skatoties šo filmu mūsdienās, pavērās savādāks skatījums uz dzīvi pagātnē, mēs varējām saskatīt, kam mūsu vecāki, vecvecāki ir gājuši cauri. Kā piemērs, filmā bija plaši stāstīts par meitas un mātes savstarpējam attiecībām. Mani ļoti pārsteidza, tas, kā māte izturējās pret savu miesīgu meitu, brīžiem viņi izturējās, tā, ka viņai meita vispār neeksistētu. Tad, kad mātei piedāvāja braukt strādāt uz Pēterburgu, viņa pat neiedomājas par to, ka viņa varētu paņemt savu meitu līdzi, viss par ko māte domāja bija viņas karjera, nākotne. Protams, dzīvē ir svarīga karjera, bet ,manuprāt, ja tev ir ģimene, tu to ņemsi līdzi, un kopā ar to veidosi savu nākotni, karjeru. Līdz ar to, ka māte nelikās ne ziņas par savu miesīgu meitu, viņai nebija uzticības. Kad māte sāka stāstīt savam bērnam par to ka sabiedrība šobrīd ir sabeigta, ka tās uzskatus, domas vada PSRS, meita neticēja, viņa ticēja tam, ko viņai skolā stāsta, meitene vairāk ticēja saviem vecvecākiem, skolotājiem, nekā savai mātei.

( Annija )

Man filma daļēji patika, jo, no vienas puses, man patika, ka Astra jau no bērnības bija mērķtiecīga un visu šo laiku, sākot no bērnības, viņa gribēja kļūt par ārstu. Man patika arī tas, ka viņa iestājās par savu kaimiņieni, kurai bija vīrs dzērājs, un arī palīdzēja viņai iestāties grūtniecības stāvoklī ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību. Man nepatika, ka tad, kad Astrai piedzima meita, viņa pameta viņu vecmāmiņai un devās uz Padomju Savienību, lai turpinātu savu karjeru, un visvairāk man nepatika, ka viņa vainoja Padomju Savienību un apsaukāja krievus, jo viņa pēc savas iniciatīvas veica mākslīgo apaugļošanu, ko viņai nebija tiesību darīt bez atļaujas.

(Amālija)

Nesen mēs ar klasi noskatījāmies filmu ”Mātes piens”. Pirms tam es biju paguvis izlasīt Noras Ikstenas grāmatu, un skatīties filmu bija ļoti aizraujoši. Man patika, kā filmā tika attēloti padomju savienības laiki. Skatoties filmu, radās sajūta, ka es pats atrodos notikumu centrā, kuri tiek rādīti filmā. Redzētā filma man lika aizdomāties par to, cik cilvēki jutās brīvi, vai nebrīvi.

(Mārtiņš )

Manuprāt, šī filma ir ļoti izzinoša, jo tajā ir attēlotas dažādas dzīves nelaimīgas situācijas un ainas, kā arī dzīve, kāda tā ir bijusi agrāk – kur runāt liekus vārdus un paust ”nepareizus” uzskatus nebija pieļaujams.

(Sandra )

Pats filmas sižets bija labi apdomāts un veiksmīgi vizualizēts filmā, kā arī filmas kvalitāte bija ļoti pat laba.

(Ksenija)

Režisores Ināras Kolmanes filma ”Mātes piens”, manuprāt, ir viena no veiksmīgākajām latviešu filmām pēdējo gadu laikā vairāku iemeslu dēļ. Filma ir ne vien vizuāli estētiska un baudāma, bet arī parāda ļoti labu aktierspēli, kas liecina par izdevušos sadarbību starp režisoru un Noru Ikstenu, pēc kuras romāna motīviem filma veidota.

Es kā jauniete, kas uzaugusi jau brīvā Latvijā, ļoti novērtēju arī personisko padomju dzīves attēlojumu, kas atklāja gan tālaika ikdienas reālijas, gan tēmas, piemēram, vardarbību un mentālo veselību, kuras netiek pietiekami pārrunātas pat mūsdienās, nemaz nerunājot par padomju laikiem. Filma noteikti nav vienkārša un patīkama, taču tā ir nozīmīga tieši tāpēc, ka parāda – arī realitāte mēdz nebūt vienkārša un patīkama.

(Gunta )

Noskatoties Ināras Kolmanes veidoto filmu, kas balstīta uz Noras Ikstenas romāna ”Mātes piens” motīviem radās dažādas pārdomas par Padomju Savienības režīmu un tā ietekmi uz ģimenēm.

(Elza)

Filmā attēlotas trīs sieviešu paaudzes – meita, māte un mātes māte. Dažādās epizodēs tiek aplūkota viņu komunikācija un savstarpējās attiecības, kas nenotiek ierastos, mierīgos ikdienas apstākļos, bet padomju režīma un Padomju Latvijas laika posmā..

(Unda)

Man bija iespēja noskatīties režisores Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”, kas ir tapusi pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna motīviem. Varu apgalvot, ka filmu bija vērts noskatīties, jo tā vēsta par dažādiem PSRS laikā pastāvošiem procesiem, kas norisinājās Latvijas teritorijā laikā no 1940. gadam līdz pat nacionālās jeb dziesmotās revolūcijas gadiem.

(Santa )

Skatoties filmu “Mātes piens”, man radās dažādas pārdomas. Nekad nebiju domājusi, ka var tik vienaldzīgi daudz gadus attiekties pret bērnu un beigās piespiest dzīvot kopā. Filma nebija arī negatīva, Noras mamma arī darīja labu, pakļaujot sevi briesmām.

(Beatrise)

Filma bieži pārlēca daudzus gadus uz priekšu, kas dažkārt apmulsināja. Filmai gribētos arī turpinājumu, jo man tā likās aprauta.

(Sandris)

Šī filma ir traģiska, jo ir ar bēdīgu nobeigumu, kas ļauj just līdzi un vairāk izprast notiekošo.

(Rimants)

Filmai “Mātes piens” ir patiešām liels potenciāls un varbūt pat arī ļoti svarīga loma latviešu kino sfērā, tāpēc es arī pārējiem cilvēkiem ieteiktu to noskatīties.

(Oksana)

Filmā ir veiksmīgi parādīta padomju režīma ietekme uz cilvēkiem, viņu rīcību, domāšanu un katra ikdienišķā indivīda dzīves grūtības.

( Valērija)

Es biju pārsteigts, ka režīms tik ļoti var iespaidot cilvēka domāšanu. Esmu priecīgs ka piedzimu j

au brīvā Latvijā, un varu dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī.

( Mihails)

Visiem iesaku noskatīties šo filmu, tomēr pirms filmas, es ieteiktu izlasīt arī grāmatu, lai labāk saprastu filmas sižetu.

(Einārs)

Varbūt sevi nevaru salīdzināt ar notikumiem, kas ir norisinājušies šajā filmā ar dažādiem filmas varoņiem, taču stāsts, kurā tika parādītas mātes-meitas-vecmammas attiecības, bija saspringts un reizēm pat aizkustinošs. Noteikti noskatītos šo filmu vēlreiz!

( Agate)

Lielākais uzsvars ir uz māti un saasinājumiem, kas skāruši viņas dzīvi – karjeras zaudēšana, dzīves nīšana un depresija. Filmas garumā ir redzama viņas cīņa un iznīcinošais domāšanas veids. Viņa vēlās tikt ārā no šī būra, taču nespēj un sabojā visas esošās, palikušās attiecības ar sev tuvajiem.

( Linda)

Šī filma ir himna mīlestībai, lai arī tik sāpīgai un ačgārnai. Mīlestība ir pāri laikiem un varai.

(Karīna)

Es redzēju, ka meitenes raudāja, es vēlētos, lai  jaunas kinolentes būtu arī par vīrieša garīgo pasauli.

(Rodrigo)

Vai es vēlētos dzīvot padomju laikos? Varbūt dienu vai divas, jo tas bija murgs, nevis normāla dzīve. Tagad es saprotu savus vecvecākus.

(Aleksandrs)

Filma “Mātes piens” patiesībā atklāj daudz vairāk nekā vienkārši dzīve PSRS laikos; tās uzmanības centrā nonāk paši cilvēki, to pārdzīvojumi, likstas un prieki, un tādas problēmas kā netaisnība, diskriminācija, nevēlamā grūtniecība, depresija un mentālais sabrukums, kuras ir tikpat aktuālas arī šobaltdien. Būtu aplami domāt, ka šī filma ir piemērota tikai noteiktu paaudžu cilvēkiem vai sieviešu kārtas pārstāvēm, jo tā var kalpot kā uzskatāms, izglītojošs materiāls par to – ar kādām grūtībām un pārbaudījumiem ikdienā sastopas “vājais” dzimums un cik dažreiz ir skarba, nepatīkama dzīves patiesība. Es varu pārliecināti teikt, ka tas ir viens no labākajiem darbiem Latvijas kinematogrāfijas vēsturē un to tik tiešām ir vērts noskatīties.

(Annemarija)

Filmā ir attēlos okupācijas laiks, kura ietvarā ir ierāmēts ļoti sāpīgs, trāpīgs stāsts par mātes lomu, sievietes “pienākumu” un bezspēcību varas priekšā. Šo filmu es uzskatu par vienu no vislabāk ekranizētajām latviešu filmām, ko es redzēju, tomēr tās sižets man jau no paša sākuma likās ne līdz galam pārdomāts.

Man nebija skaidrs, kāpēc galvenā varone, kura specializējas ginekoloģijas jomā rīkojās tik neapdomāti, kaut arī zināja visas sekas neaizsargātajam dzimumaktam. Neskatoties uz to filma man kopumā ļoti patika, biju gaidījusi redzēt nedaudz vairāk no padomju dzīves realitātes, ne tikai no galvenās varones skatu punktu, bet arī viņas ģimenes un paziņu locekļiem.

Filmas beigās ilgi domāju par to, kāpēc māte bija galīgi atteikusies barot meitu ar savu pienu, un kā sapratu, iemesls bija ne tikai tādēļ, ka viņa lieto medikamentus, bet arī tādēļ, ka māte nevēlējas lai viņas meita mantotu viņas sāpes un izmisumu.

Kopumā liktu filmai 7/10, balles noņēmu tikai par sižetu, jo pārējais man kopumā patika. Labprāt vēlētos redzēt līdzīgas filmas!

(Amanda )

Filma, kas veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna Mātes piens motīva man ļoti iepatikās . Filma dod iespēju iekļauties padomju laikā , kad jauna daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu — karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Trīce pa ādu skrien , kad māte nevar ciest savu meitu, bet tajā laikā meita ir viņas vienīgais atbalsts un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Filma atstāja uz mani lielisku atspaidu un deva iespēju kopā ar aktieriem pārdzīvot padomju laikus. Iesaku visiem apskatīt šo filmu .

( Sabīne )

Režisores Ināras Kolmanes filma “Mātes piens”, kas ir veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” motīviem, ir emocionāli smaga filma, kura spēj aizkustināt ikvienu skatītāju. Filmā tiek atspoguļota kādas sievietes, ārstes un mātes, dzīve totalitārā padomju režīma laikā, kurā sieviete zaudē visu – dzīves jēgu, karjeru, mīlestību pret dzīvi un arī savu meitu, atsakoties dzirdīt ar mātes pienu, kas būtiski ietekmē meitas nākotni. Šī filma liek izvērtēt pamatvērtības, par kurām mēs iestājamies, aizdomāties par darbībām un, iespējams, pagātnes kļūdām, iespējām un izvēlēm, ar kurām mēs saskaramies ikdienā, mērķiem un prioritātēm, ko izvēlamies un nospraužam. Tas viss veido mūsu nākotni. Personīgi man šī filma lika aizdomāties un saprast, ka šī dzīve ir pārāk īsa, lai koncentrētos uz kaut ko vienu, piemēram, mācībām, mums ir jābūt daudzpusīgiem, jāspēj apvienot tādas pamatvērtības kā ģimene, izglītība, cilvēciskums, pašcieņa, brīvība, paliekot dzīvam, just spējīgam, sirsnīgam cilvēkam. Šīs filmas atziņa varētu būt jebkurš no Antuāna de Sent – Ekziperī citātiem no daiļdarba “Mazais princis”. “Tikai bērni zina, ko viņi meklē. Viņi var atdot visu savu dvēseli par lupatu lelli, un tā viņiem kļūst ļoti, ļoti dārga, un vēl, ja viņiem to atņem, viņi ļoti raud.” Galvenās aktrises meita bija šis bērns, kurš zināja ko meklē, viņa mīlēja savu mammu neskatoties ne uz ko, viņa centās būt blakus, atbalstīt, dāvāt savu bērna mīlestību un rūpes, lai atvieglotu mātes problemātisko dzīvi. “Cilvēkiem vairs nav laika. Viņi iegādājas lietas jau gatavas, veikalos. Bet taču nav tādu veikalu, kuros pārdotu draugus, tāpēc cilvēkiem vairs nav draugu.” Mātei vairs nebija laika, mācības un vēlme būt labākajai laupīja sievietes laiku un līdz ar to arī tuvāko bērna cilvēku – māti. Šī filma ir atbilstoša visiem vecumposmiem, jo katra no paaudzēm uztvers galveno domu atšķirīgi, taču to ir vērts noskatīties ikvienam.

( Amanda)

brīvas izvēles, kā arī vārda brīvības, bija nelaimīgi. Manuprāt, “Mātes piens” tieši atainoja problēmu, kā dzīvo cilvēks, kurš zaudējis visu, kam nav cerības uz brīvību un sapņu piepildīšanos. Man radās pārdomas par galvenās varones rīcību un attieksmi pret meitu, kas nebija vainīga savā dzimšanā. Es uzskatu, ka filma ir meistarīgi uzņemta, tā iedvesmoja mani izlasīt grāmatu. Tāpēc es ieteiktu to noskatīties ikvienam, jo tā liek aizdomāties par mūsu valsts vēsturi un cilvēku brīvību.

(Žaklīna M.)

Filma “Mātes piens”- ļoti aizraujoša, interesanta, dramatiska, skumja.

Ir parādīts laiks, kuru mēs nesajutām, bet kurā dzīvoja mūsu vecvecāki un kurā dzima un auga mūsu vecāki.

Man ļoti bija žēl Austras meitiņas, jo viņa nesajuta mātes siltumu, mīlestību, bet, neskatoties uz to, meitene mīl savu māti un rūpējas par viņu. Māte nedeva to, ko viņai vajadzēja sniegt, kad meita bija maziņa. Viņa neizrādīja savu mīlestību, bet, skatoties filmu, dažos momentos bija sajūtams, ka māte tomēr savu bērnu mīl, tikai baidās to izrādīt. Mātei nebija mātišķo jūtu pret savu bērnu, tas sāpīgi, viņa studēja grāmatas par medicīnu, bet vai tas ir svarīgāk par sava vienīgā bērna audzināšanu?

Sāpīgi, ka tad, kad viņai tika liegta izaugsme savā mediķes profesijā, viņa krita depresijā, lietoja alkoholu, te ir par ko aizdomāties.

(Lāsma M.)

Pēc filmas noskatīšanās man radās lielas pārdomas par padomju laika dzīvi un mātes un meitas attiecībām okupētajā Latvijā.

Filma ataino sieviešu  enerģiju un tiek parādīts pārliecinošs materiāls, kam ir pilnībā ticams. Arī mātišķīgums atklājas filmā. Romāna sižets manī izraisīja skumjas, jo autore parāda daļu no savas dzīves, tomēr tā nav pašas autores pilnīga biogrāfija. Sieviešu ikdiena Padomju Savienībā, laikā, kad tika ierobežota brīvība, kad cilvēki baidījās būt atklāti un patiesi, radīta ļoti pārliecinoši un smagi. Ļoti pārsteidzoši, ka māte atsakās dot savu pienu meitai, baidoties, ka ar pienu nodos absurdo esamību padomju režīmā. Tas simboliski, jo patiesībā mātes piens ikvienam bērnam ir ļoti nepieciešams attīstībai. Mātes dzīve tika iznīcināta, kad viņu atsūtīja no Ļeņingradas uz Rīgu, kad neļāva strādāt pilsētā sava mediķes profesijā, kad viņa tika sodīta. Redzam, cik smagi tāda vardarbīga rīcība ietekmē Austru.

Filma jāskatās jauniešiem, lai saprastu vēsturi.

( Madara N.)

Šajā filmā ir atklātas vairākas problēmas. Tā ir balstīta uz reāliem notikumiem, jo tika aktualizēts paaudžu savstarpējo attiecību jautājums. Manuprāt, mūsdienās ir ļoti svarīgi skatīties līdzīgas filmas, kuras parāda cilvēka, īpaši bērna dzīvi “aiz kulisēm”, jo tikai tad var saskarties ar lēmumiem, kurus dažreiz ir grūti pieņemt dažādu apstākļu dēļ. Šī filmas darbība notiek PSRS laikā, kur dzīves pamats ir stingri likumi, disciplinēta uzvedība, valsts sakārtošana, tāpēc man bija interesanti to vērot un salīdzināt ar mūsu dienām.

Filmā ir attēlotas īstas emocijas, dažādu  raksturu uzvedība un pārdomas, kuras palīdz sameklēt cēloni un atbildi uz galveno problēmjautājumu. Neskatoties uz to, ka filmai bija smags, traģisks vēstījums, man patika iedziļināties meitenes Noras un viņas mammas domās, lai analizētu rīcību, piemēram, lūzuma punktu, kad māte sāka lietot alkoholu un tabletes morālo sāpju novēršanai.

Es domāju, ka pusaudžiem ir jāskatās šī filma, lai katrs varētu izvērtēt savas dzīves vērtības un prioritātes.

( Nikola Č. )

“Mātes piens” ir filma, kas liek daudz ko dzīvē pārdomāt. Filma rosina pārdomāt savas rīcību sekas, viena neapdomīga rīcība var sabojāt dzīvi. Astra centās palīdzēt sievietei risināt problēmu ar viņas vardarbīgo vīru. Astra rīkojās  ļoti pārsteidzīgi, bet dusmas pret varmācīgo vīrieti bija pamatotas, bet  līdz ar to ,,nogalināja’’ arī savu dakteres karjeru. Filma liek padomāt savas darbības divus soļus uz priekšu. Filma ir  kvalitatīvi uzfilmēta. Operatora darbs ir vērtējams ļoti augstu. Mūzika filmā pieskaņota, tas palīdz iejusties un līdzpārdzīvot.

( Juris L.)

Manuprāt, filmu skatīšanās stundu ietvaros ir ļoti laba iespēja baudīt kino mākslu, gūstot jaunas zināšanas par tēmām, par kurām varbūt mēs pat ikdienā neaizdomājamies vai arī neapspriežam, vai daļēji izvairāmies no šiem tematiem.

Skatoties vēsturiski biogrāfisko filmu ,,Mātes piens’’, mums radās ieskats padomju režīma (laika posms no 1945. gada līdz 1989. gadam) cilvēku ikdienā, ģimenes  dzīvē, savstarpējās attiecībās, sadzīvē, skolas ikdienā. Vēsturi labāk apgūt, skatoties ekranizētu darbu un lasot daiļliteratūru.

(Paula P.)

Filmai “Mātes piens” ir liela nozīme un dziļa doma. Varbūt ne katrs var uztvert visu uzreiz, jo laiks, par kuru stāsta, ir mums svešs. Dažādi smagi sižeti, reizēm grūti uztverama informācija, bet tādi bija padomju gadi Latvijas teritorijā. Filma bija aizraujoša, jo bija interesanti izjust aktieru tēlojumu un katru notikumu, cenšoties dzīvot līdzi. Visu filmas laiku bija maza intriga, kas notiks tālāk, bet diemžēl beigas nebija priecīgas. Tādas beigas filmai nemaz negaidīju. Es domāju, ka katrs no mums prātoja, kā viņš rīkotos situācijā, kad jārūpējas par māti, nevis māte rūpējas par savu bērnu. Kā būtu pareizāk, lai būtu mazāk sāpīgi.

(Marta V.)

Pēc filmas “Mātes piens” noskatīšanās literatūras stundās man palika labs iespaids. Latviešu kinematogrāfu es nepazīstu ļoti labi, jo es vienmēr esmu uzskatījis, ka filmas, ja nav ļoti interesants sižets, nespēj aizraut. Režisores I. Kolmanes  filma ir mainījusi manu viedokli par latviešu kino. Filma bija ļoti garīga, smaga un interesanta. Šo filmu es vēroju vienā elpas vilcienā, jo bija interesanti, kā viss beigsies. Filmas beigas bija vienlaikus gan spēcīgas, gan ne, jo galvenās varones nāve man bija negaidīta, bet pats nobeigums, manuprāt, nebija pietiekami atklāts, jo es vēlētos redzēt, kā tālāk virzīsies Noras dzīve. Manuprāt, filmu vērtēju ar 8/10 ballēm.

(Leons B.)

Noskatoties filmu “Mātes piens”, manī radās daudz pārdomu, manuprāt, šī filma bija tiešām laba un atstāja uz mani paliekošu iespaidu. Visa darba garumā varēja izjust PSRS laika atmosfēru, kaut gan pati to neesmu pārdzīvojusi. Arī likās, ka vēsturiski tas bija precīzi atspoguļots.

Noras māte, galvenā varone Astra – ļoti labi atveidota, neskatoties uz dažām viņas rīcībām, kuras bija sāpīgas meitai. Iespaidīgs sievietes raksturs, bija  pārsteidzoši redzēt sievieti, kura nevēlējās būt māte un kurai bija karjeras ambīcijas, nevis vēlme izveidot ģimeni un audzināt meitu Noru. Filma  skaidri attēloja Astras lūzuma punktu un viņas mentālās problēmas, kuras likās visai reālas.

Filma kopumā ļāva man labāk izprast padomju laika problēmas un to, ko tad dzīvojošie cilvēki uzskatīja par vērtību un kas viņiem bija svarīgs. Bija interesanti skatīties varas izpausmes, kā arī to, kā ļaudis cīnījās pret vai arī kāds atbalstīja šo politisko ideoloģiju. Pēc noskatīšanos pat parādījās vēlme izlasīt N. Ikstenas romānu ,,Mātes piens”, lai vēlreiz pārdomātu un pieredzētu šo stāstu.

( Nikola B.)

Pirmo reizi mūžā noskatījos ļoti interesantu latviešu filmu “Mātes piens”, kurā  daudzsološa ārste konfliktā ar padomju varas  režīmu zaudē visu — karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu.  Filmas skatīšanās laikā man bija daudz dažādu emociju. Būdama ginekoloģe, Astra bija ārkārtīgi talantīga un sasniedza lielus panākumus, uzņemoties darbu, ko citi neuzdrošinātos uzņemties. Astra saskārās ar daudzām problēmām, piemēram, depresiju, bet diemžēl varones drosmīgās rīcības dēļ viņai tika aizliegts strādāt par ginekoloģi pilsētā. Filma arī ļoti labi parādīja dzīvi Padomju Savienības laikā, proti, sievietes dzīvi, kas cīnījās par savu mērķi un tāpēc negribēja būt tikai māte savai meitai, bet palīdzēt sievietēm, arī tām, kuras piedzīvoja vīra varmācību. Es ieteiktu ikvienam noskatīties šo filmu, jo tā ir pamācoša.

(Viktorija K.)

Pēc filmas noskatīšanas mani pārņem daudz emociju. Filma ir pilna ar pārdzīvojumiem, kas pārsvarā saistīti ar ģimeni. Filma “Mātes piens” dod iespēju padomāt par dzīves vērtībām.

Mani pārsteidza tas, ka māte pēc Noras piedzimšanas nespēja viņu pieņemt. Meitene auga, patīkami, ka ar māti viņai bija salīdzinoši labas attiecības. Kad meitene iestājās lauku skolā, bija nesaprotami, kāpēc citiem bērniem bija  noraidoša attieksme. Meitene mācījās skolā laikā, kad bija padomju režīms, kas bija diezgan stingrs. Meitenēm un zēniem vajadzēja ģērbties atbilstošā formā, nēsāt kaklautus, mācīties padomju iekārtu slavinošus dzejoļus, kas tagad liekas tik neparasti.

Filma ir ļoti emocionāla. Pēc noskatīšanas ir saprotams, cik cilvēkam ir nepieciešama ģimene, jo Norai tēva nebija, savukārt māte pameta viņu uz kādu laiku. Es ieteiktu noskatīties šo filmu ikvienam pusaudzim un pieaugušajam, lai izvērtētu savu dzīvi un izdarītu secinājumus.

(Kristīna G.)

Ināras Kolmanes režisētajā filmā ,,Mātes piens’’ pēc Noras Ikstenas romāna motīviem viena no galvenajām varonēm ir Nora, lai pierādītu savai mātei Astrai, ka viņa nav padomju iekārtas audzināta verdzene, kādā brīdī sāk apzināti izpētīt pasauli, citiem vārdiem sakot, sāk savu ceļu kā brīva persona.

Skolotājs Blūms cenšas padomju ideoloģijai pakļautos bērnus iepazīstināt ar citādu domāšanu un kultūras vērtībām. Tagad par visu var brīvi paust viedokli, bet filmā atveidotajā laikā tas bija liegts. Skolotājs tika nodots, to izdarīja kāds no skolēniem.

Filma kopumā ir ļoti traģiska, jo beigās Noras māte Austra nobendē savu organismu līdz galam un iet bojā, atstājot pasauli kā pazudis cilvēks. Nora, manuprāt, neizskatījās sagrauta par šo notikumu, viņa noglāstīja mirušo māti… Norai jābūt stiprai un jādzīvo tālāk.

( Gustavs T.)

Šī filma ir ideāls piemērs tam, kāda padomju laikos ir bijusi dzīve. Redzams, kā cilvēki attiecās viens pret otru un kāda ir cilvēku ikdiena. Padomju laikos atšķirību no mūsdienām bija ļoti daudz, pat varētu teikt, ka viss, sākot ar izglītību un skolu, beidzot ar valsti un politiku.

Filma parāda, kāda bija padomju laika skola  – visiem vajadzēja nēsāt formas, puiši staigāja uzvalkos, vajadzēja atbalstīt padomju politiku, mācēt turēt ieroci, soļot ierindā, deklamēt padomju valsti slavinošus pantus. Nora, daudzsološās ginekoloģes meita, pieaugot kļūst par mātes vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā.

Vai es pats vēlētos būt padomju laikos? Noteikti nē, jo tas bija šausmīgs laiks Latvijas vēsturē, kā arī es nespētu izturēt visu to spriedzi. Noskatoties filmu, vēl vairāk pārliecinājos, cik tomēr nežēlīga ir dzīve un kā tā var izvērsties. Uzskatu, ka šī ir labākā 2023. gada latviešu filma, aktieri meistarīgi atklāja notikumus un cilvēku pārdzīvojumus padomju okupētajā Latvijā.

( Toms N. )

Kopā ar klasi man bija iespēja noskatīties filmu “Mātes piens”, kura mani ļoti aizkustināja, raisīja pārdomas un deva nelielu ieskatu ne tik senā vēsturē, proti, padomju gados.

Mani ļoti pārsteidza mātes un meitas savstarpējās attiecības, jo mazā Nora tika vairākas reizes pamesta, taču, neskatoties uz to, meitene par savu māti  rūpējās un mīlēja. Arī mātes Astras dzīve mani šokēja- viņa bija ļoti talantīga un gudra ārste, viņa pat palīdzēja Ļeņingradā kaimiņienei filmai tikt pie ilgi gaidītā bērniņa, veicot mākslīgo apaugļošanu, lai gan tas bija aizliegts un par šādu pārkāpumu pat varēja tikt cietumā.  Astra tika sodīta, tikai ne par saviem veiktajiem pētījumiem, bet gan par to, ka aizstāvēja māti, kura gaidīja bērniņu, no  vardarbīga vīra, rupja dzērāja un nepatīkama cilvēka. Par šo pārkāpumu Astrai neļāva turpināt pētījumu, viņai nācās pārvākties uz laukiem. Šie notikumi sievieti salauza, viņa sāka dzert tabletes, pēc tam aizrāvās ar alkoholu. Protams, ka šādam dzīvesveidam ir arī ļoti traģiskas sekas- Astra veica pašnāvību, kas sāpināja visus ģimenes locekļus. Protams, ir ļoti skumji saprast, ka Norai nekad nav bijis īstas ģimenes un vecāku mīlestības. Arī skolā Norai bija grūtības- padomju skolā bērniem bija jāveic pioniera sveiciens, jāmācās dzejoļi, kuros bija padomju ideoloģijas slavināšana. Cilvēki tika ļoti ierobežoti, nevarēja brīvi paust savu viedokli ne skolēni, ne skolotāji. Baiļu sajūta ir briesmīga.

Šī filma rosina pārdomas par tādām vērtībām kā ģimene, vārda un cilvēka brīvība. Man ļoti patika filma, labprāt noskatītos vēlreiz.

(Elizabete D.)

Noskatoties šo filmu, es guvu vairākas atziņas, kuras ir ļoti svarīgas ikvienai sievietei. Man bija iespēja paplašināt savas zināšanas arī vēstures jomā, redzot padomju gados valdošos stereotipus, aizliegumus un īstu latviešu vēlmi atgūt brīvību.

Visas filmas laikā es izjutu noteiktu nervozitātes stāvokli, jo ļoti uztraucos par galvenās varones likteni. No pašas dzīves sākuma viņas eksistence tika apdraudēta, kad krievu karavīri nogalināja viņas tēvu un mātei ar mazu bērnu bija jāiet prom neziņā par nākotni. Likās, ka viss sliktais ir jau piedzīvots, taču tā nenotika.

Astra, kurai bija lieli sapņi, plāni, mērķi , palika stāvoklī. Viņa nevēlējās bērnu, negribēja to barot ar savu mātes pienu, jo domāja, ka tā viņa to saindēs ar padomju varu, savām zālēm un kofeīnu. Tādēļ bērns auga pie omes, kamēr Astra, vēloties realizēt savus sapņus, devās uz Ļeņingradu, kur pētīja apaugļošanas iespējas. Tur viņa satika Serafimu, sievieti, kas ar visu sirdi vēlējās bērnu, bet dzīvoja ar briesmīgu vīru. Astra piekāva piedzērušo Serafimas vīru,aizstāvot sievieti, par to tika nosūtīta atpakaļ uz Rīgu, no turienes -padzīta uz laukiem.

Nora saprata, ka viņas mātes sāpes ir milzīgas un tās viņa remdē ar nepiemērotiem līdzekļiem.

Pēc mātes nāves Noras dzīve turpinās, paliek cerība, ka meita neatkārtos savas mātes likteni un dzīvos brīvā valstī.

( Elīna Š. )

Filma ir interesanta, bet sarežģīta. Tajā tiek attēlots padomju skolas režīms, nāve, nevēlamā bērna dzimšana utt. Meitene auga viena, bet viņa nekad nezaudēja vēlēšanos būt kopā ar māti. Neskatoties uz mammas attieksmi, Norai bija jūtas pret savu māti, viņa vienmēr brauca palīdzēt, rūpējās un gādāja par mammu.

Man filma patika, neskatoties uz to, ka es neesmu piedzīvojusi padomju laikus, tā man lika aizdomāties par latviešu pašsajūtu tajos. Filmā attēlotās attiecības mudināja vērtēt arī mūsdienu ģimenes.  Šobrīd pasaulē arī var sastapt vecākus, kuri aizrāvušies ar karjeru un kuriem neatliek laika bērnu audzināšanai, taču bērni  tad, kad saprot situāciju, turpina mīlēt savus vecākus. Atbilstoša bija mūzika, tā palīdz noskaņoties un labāk iejusties tēlotajā situācijā.

(Agnese P.)

Man patika I. Kolmanes režisētā filma “Mātes piens”, jo tur parādīja, kā PSRS sistēmā dzīvoja. Parādīja arī varas attieksmi pret cilvēkiem, ja viņi nekalpoja padomju sistēmai. Vara sagrāva cilvēku morāli, no tās cieta Noras mamma, savukārt Nora cieta no tā, ka viņai bija jārūpējas par savu mammu un jāglābj viņa no alkohola posta.

Filma bija ļoti izglītojoša, interesanta, bet nevarētu teikt, ka skatītos to vēlreiz, tomēr ieteiktu citiem noskatīties, lai saprastu, kā bija dzīvot nebrīvā valstī, jo tagad mums ir visādas privilēģijas un daži to pat nespēj novērtēt. Tomēr man žēl Noras,  jo viņa darīja visu, tikai lai māte viņu mīlētu, bet nekas nemainījās, un es jutos slikti tādēļ, ka māte tomēr nebija saudzīga pret meitu. Meitenei nebija ģimenē tēva, labi, ka bija abi vecmamma, viss, ko viņa piedzīvoja, bija vecvecāku mīlestība, kas ir jau viens pluss, jo viņa tika mīlēta vismaz no viņu puses. No filmas sapratu to, ka jāmāk novērtēt pat mazākā lieta savā dzīvē, jo ir cilvēki,  kam vispār nav nekā, bet viņi ir tikpat priecīgi. Ģimene ir svarīga, vecāku mīlestība un rūpes par bērnu ļoti nepieciešamas.

Var mācīties no Noras izturību, viņa bija morāli stipra.

( Žanete Z.)

Filma “Mātes piens” liecina par padomju laikiem, kur galvenā lomā ir Astra, kas nākotnē kļūst par ļoti erudītu ginekoloģi.

Godīgi sakot, mani pārņēma neparastas prieka emocijas, ka Astra, gūstot labus panākumus medicīnā, tiek sūtīta uz Ļeņingradu, lai tur veiktu zinātniski pētniecisko darbu. Tomēr, laikam ritot, viņa pieļāva neapdomātu kļūdu, proti, aizstāvēja viņas kaimiņieni no tās vīra dzērāja, kurš ir kara veterāns. Pēc tā Astru nekavējoties sūta atpakaļ uz Latviju, tad strādāt uz laukiem, atņemot visas iespējas attīstīt savu pētniecisko darbu.

Laukos galvenajai varonei iet smagi -tā sāk pastiprināti lietot alkoholu un medikamentus, kas negatīvi atspoguļojas uz veselību. Sev līdzās Astra ņēma savu meitu Noru, ko audzināja viņas vecāmāte ar patēvu. Pēc kāda laika Nora kļūst par vienīgo Astras atbalstu.

Beigu beigās Astra tomēr zaudēja vēlmi izturēt smago dzīvi un aizgāja no tās, kas izsauca asaras manās acīs. Kādēļ? Līdz pēdējam cerēju, ka viss uzlabosies, tomēr realitāte bija skarbāka un ņēma to, kas viņai pienākas. Kopumā uzskatu, ka filma ir ļoti labi izveidots mākslas darbs ar meistarīgu un pārliecinošu aktieru spēli un noteikti patiks ikvienas vecuma grupas cilvēkam. Tiem, kas piedzīvojuši padomju laikus, atsauks atmiņas, bet mums, kas esam brīvās Latvijas bērni, sniegs liecību par padomju varas negatīvo attieksmi pret cilvēkiem.

( Darija P.)

Filmu “Mātes piens” skatījos veselas divas reizes. Pirmā reize bija kinoteātrī “Gors”, otrā reize bija ģimnāzijā kopā ar klasesbiedriem.

Pirmo reizi skatoties, tā man šķita grūti skatāma, jo filmā bija daži momenti, kuros bija, manuprāt, nepareiza rīcība. Man tas bija nepatīkami. Skatoties filmu “Mātes piens”, var vairāk uzzināt, kā klājās PSRS laikos – cik grūti bija sievietēm.

Protams, noskatīties filmu “Mātes piens” es īpaši iesaku jauniešiem, jo tajā ir atspoguļoti PSRS laiki un daudzi jaunieši pat nevar iedomāties, kāda tad bija dzīve un sabiedrība, kāda disciplīna valdīja skolās.

( Kristers )

Pēc filmas “Mātes piens” noskatīšanās likās, ka ieniru vecāku jaunības laikā, PSRS laikā, kad viņiem viss bija savādāk, dzīve bija pavisam citāda. Man ļoti patika, kā režisore centās nodot lasītājiem savu redzējumu. Galvenās varones  lomu ļoti dabiski spēlēja Maija Doveika, bet skumji, ka filma beidzās smagi un  bēdīgi. Filma ir ļoti emocionāla, kopumā man patika, tā sniedza ieskatu vēsturiskajos notikumos un filmas varoņu pārdzīvojumos. Skatoties filmu, var aizdomāties par bijušo, arī par ģimeni, par politiku, varu un cilvēcību vai tās trūkumu.

( Adelīna )

Manuprāt, filma atklāj plašu jūtu un emociju diapazonu, māca mīlēt un piedot, saskatīt triju sieviešu paaudžu attiecības un pārdzīvojumus. Filma veidota pēc Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” motīviem, tomēr attiecības filmā tika attēlotas precīzāk, īpaši akcentēju Marijas Doveikas aktierspēli. Uzskatu, ka filma gūs panākumus tāpat kā romāns, jo saturs un sižets ir ļoti aktuāls, tas palīdz iepazīt 20.gs. vēstures notikumus.

( Intars )

Filma parāda padomju laika cilvēka dzīvi. Man filma “Mātes piens” likās interesanta, jo atklāja vēsturisku patiesību. Pēc filmas noskatīšanās man radās domas par to, kāpēc galvenā varone māte padevās, nepiepildīja sapni par ārstes karjeru, padevās atkarībām. Meita mīlēja māti, rūpējās, bija viņas glābēja, pati esot pusaudze. Astra negribēja bērnu, tas arī manī radīja jautājumus un pārdomas, pat ļoti negribēja šo bērnu, tāpēc viņas attieksme bija ļoti auksta, tāpat kā viņas raksturs, un tas skaidri un atklāti izpaužas viņas rīcībā un vārdos.

( Darja)

Manuprāt, filma labi attēlo notikumus 20.gs. 70-jos un 80-jos gados padomju Latvijā. Visvairāk patika filmas darbība Ļeņingradā, kad Astra sāka strādāt institūtā. Interesanti likās arī tas, kā tiek parādīta dzīve ģimenēs un sadzīves apstākļi.

(Augusts )

Filma “Mātes piens” patiesi un godīgi atspoguļo smagos gadus mūsu valsts vēsturē. Pēc filmas noskatīšanās vēlreiz pārdomāju to, kas mums ir dots. Mūsdienās vairums jauniešu nenovērtē, cik ļoti svarīga vārda un domu brīvība. Man ir grūti iedomāties, ka kāds aizliegtu man ko teikt, taču agrāk tas bija tikai normāli. Man patika skarbā realitāte, kad Astras dzīve krasi mainījās. Manuprāt, šī filma jānoskatās katram pusaudzim, iespējams, tas palīdzēs pārdomāt savus uzskatus un viedokli.

(Adrians)

Manuprāt, filma “Mātes piens” iejūtīgi attēloja traģiskus notikumus padomju okupācijas laikos. Bija interesanti novērot to laiku dzīves ikdienas elementus un vēsturiskos notikumus. Tomēr naratīvs dažreiz bija dezorientējošs, pāris minūšu laikā sižetā varēja paiet pat vairāki gadi. Kinematogrāfija bija kvalitatīva, tika labi pielietota Saules gaisma un dažādi filmēšanas leņķi. Skaņas dizains arī  labs, varoņu runa bija skaidri saprotama.

( Fredis)

Man šī filma likās savāda. Tā parādīja padomju dzīves stilu un visus tās plusus un mīnusus. Filma bija labs grāmatas satura atspoguļojums. Manuprāt, filma   radīja pietiekamu iespaidu par mūsu vecvecāku emocijām un grūtībām, kādām viņi gāja cauri, dzīvojot padomju sistēmā. Viss, ko viņi darīja, bija ierobežots, to mūsdienās būtu grūti aptvert, kad dzīvojam brīvībā, kad nav jābaidās pateikt savu viedokli.

( Kristaps )

Filma “Mātes piens” bija stāsts par mātes un meitas attiecībām, dzīvi padomju laikā un atšķirīgajām cilvēku izvēlēm. Režisores Ināras Kolmanes filma lika aizdomāties un vairāk izprast to, cik dažādas ir cilvēku izvēles, kā, piemēram, mātei pastāvēja izvēle starp karjeru vai sava bērna audzināšanu, taču viņa izvēlējās attīstīt savas zināšanas un izzināt savu profesiju, bet bērna audzināšanu uzticēt vecākiem. Filma atspoguļoja arī neprasto un sarežģīto padomju laiku, kad cilvēki nevarēja brīvi izpaust savu viedokli un domāt citādi, nekā to vēlas pastāvošā ideoloģija. Manuprāt, ikvienam būtu vērts šo filmu redzēt, jo tā liek aizdomāties par dažādām dzīves vērtībām un ir emocionāli spēcīga.

( Ilva L. )

Noskatoties filmu “Mātes piens,” es biju pārsteigta par sižetu, jo, lasot grāmatu, bija vairāk ainu, bet filmā tās neatspoguļojās. Filma meistarīgi veidota, jo varēja iejusties un izdzīvot emocijas kopā ar filmas varoņiem. Patika aktieru izvēle un viņu dabiskā spēle. Uzskatu ka filma jānoskatās ikvienam, kas grib uzzināt vai arī atcerēties padomju sabiedrības laikus.

( Viktorija V.)

Filma “Mātes piens” radīja pārdomas. Iespaids par filmu kopumā ir labs, bet man nedaudz pietrūka režisora individualitātes. Gan romāns, gan filma lika aizdomāties par to, cik grūti ir pieaugt pirms laika, kā arī par to, kā jutās cilvēki, kas nonākuši līdzīgās situācijās. Filma ļāva pilnvērtīgi izjust padomju laika gaisotni, jo bija piemeklētas filmēšanas lokācijas, kas bija līdzīgas 20. gadsimtam. Sākotnēji nevarēja nojaust, ka Astra ataino cilvēkus, kas ilgojas pēc brīvās Latvijas, tāpēc bija negaidīti, kad viņā sāka par to diskutēt ar savu meitu Noru.

( Ramona D.-S.)

Filma “Mātes piens” bija ļoti aizraujoša, neskatoties uz to, ka man ļoti nepatīk tēma par okupāciju, vārda brīvības aizliegšanas un sliktām attiecībām starp tuviem cilvēkiem. Man ir ļoti labas attiecības ar mammu, un es nekā nevaru saprast, kāpēc dažiem ir sliktas attīstības. Skatoties filmu, bija sāpīgi redzēt, kā meitene rūpējās par savu mammu, neskatoties uz to, ka mātei viņa bija vienaldzīga. Mani pārsteidza moments, kad Nora un Jnese mazgāja mātes mirušo ķermeni it kā bez ārēji redzamām emocijām, kā arī likās, ka bēres rādītas ļoti distancēti.

( Sofja A.)

 

Ināras Kolmanes veidotā filma “Mātes piens” mani patiesi ieinteresēja un lika aizdomāties par tādām ikdienas vērtībām kā karjera un ģimene un to savstarpējo mijiedarbību dažādos vēstures posmos. Kinofilma noteikti ir balstīta uz grāmatā aprakstītajiem notikumiem, tāpēc skatītājiem, manuprāt, ir viegli uztvert galveno domu, ja iepriekš izlasīta Noras Ikstenas grāmatu “Mātes piens”. Dzīve Padomju Savienībā nebūt nebija viegla, tāpēc izvēle starp karjeru, ģimeni un tēvzemes aizsardzību arī nenāca pašsaprotama, kas attiecīgi ļoti veiksmīgi attēlots gan grāmatā, gan mākslas filmā.

( Rolands B. )

”Mātes piens” ir režisores Ināras Kolmanes filma, kas balstīta uz Noras Ikstenas romānu. Filma vēsta par trīs paaudžu sieviešu dzīvesstāstiem padomju okupācijas varas laikā.

Manuprāt, filma ir izcils mākslasdarbs, kurā precīzi atainotas gan problēmas, kas aktuālas mūsdienās, kā, piemēram, mātes un meitas savstarpējās attiecības, gan padomju varas problēmas (cenzūra, skolas formas, nabadzība, spēcīgā ietekme no PSRS).

Es uzskatu, ka filma ir jānoskatās ikvienam, bet tā nav paredzēta bērniem, kas jaunāki par vidusskolu, jo tā ir smaga filma ar nopietnu problēmu atspoguļojumu, kas saistās arī ar nāvi, alkoholu, medikamentiem.

( Katrīna G.)

Noskatoties filmu “Mātes piens”, radās labs iespaids par filmēšanas kvalitāti un režiju. Patīkami pārsteidza aktieru tēlošanas māksla, jo, manuprāt, bērniem ir daudz grūtāk iemācīt tēlot konkrēto lomu, bet meitene, kas bija galvenajā lomā, un mazie skolēni spēja brīnišķīgi parādīt PSRS laiku atmosfēru, piemēram, soļošana, pionieru dziedāšana, dzejoļu deklamēšana.

Pārsteidza tas, ka filmā mātei, meitai un mātes mātei ir reāli cilvēku vārdi, jo romānā viņām vārdi netika doti, piemēram, meitu sauca Nora.

Manuprāt, filma ir izdevusies, un vietas, kur to filmēja, deva neaprakstāmu šarmu un atmosfēru, kā arī aktiermāksla bija augstākajā līmenī.

( Diāna B.)

Filma stāsta par mātes un meitas attiecībām PSRS laika uzliktajos rāmjos. Tā stāsta par sieviešu paaudžu maiņu un uzskatu domstarpībām.

Mātei un meitai nebija siltas attiecības, taču meita uzņēmās mātes lomu un rūpējās par savu māti, kura grima depresijā un atkarībās. Māte nevēlējās dot savu pienu, lai ar to nenodotu savai meitai PSRS laika apspiestību. Mātes izvēli atstāt meitu ar vecvecākiem un pašai braukt specializēties uz Ļeņingradu, es neuzskatu par savtīgu. Ikkatram cilvēkam karjerai ir ļoti nozīmīga loma dzīvē.

Filma raisīja daudz pārdomu par pagātni, nākotni un tagadni. Es uzskatu, ka attēlotā sieviešu paaudze liecina par mūsu tautas izturību, spēku un neatlaidību, ejot ne vieglu ceļu uz brīvu Latviju.

( Malēna C.)

Filmā “Mātes piens” mani pārsteidza attiecības starp mammu un meitu, jo bija tiešām grūti redzēt šo skatu no malas, kad meita stiepjas pie mātes, bet tā savukārt ir aizņemta ar savu dzīvi, ar savu darbu. Man liekas, ka māte nebija nekādā veidā ieinteresēta ar meitas dzīvi un viņas eksistenci, jo, kad mamma aizbrauca prom uz Sankt Pēterburgu, līdz ar to atstājot ar vecmammu viņai nebija nekādu uztraukumu par savu meitu un nedomāja par viņu. Atbraucot atpakaļ mājās šīs attiecības sāka uzlaboties, bet ne tik strauji un ne tik daudz. Mani pārdzīvojumi, kad skatījos filmu bija tādi, ka iekšēji sāc uztraukties par pašu meitu, tāpēc ka skatītāji vispār nevarēja saskatīt mātes mīlestību pret meitu. Manuprāt, šis stāsts varēs ietekmēt ne vien vienu ģimeni, kas savukārt saliedēs visus ciešāk un ciešāk, jo filma liek aizdomāties par dzīves prioritātēm, jēgu un mērķiem.

( Dāniels K.)

Kopā ar klasi literatūras mācību stundās noskatījāmies  Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”, kas deva iespēju skaidrāk izprast izlasīto grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Filmā, tāpat kā grāmatā, tika attēlotas attiecības starp māti un meitu Padomju Savienības laikā. Filma pārliecina, cik smagi bija dzīvot okupētājā  Latvijā un padomju režīma pakļautībā vairākus gadu desmitus  bez iespējas izpausties un darīt to, ko vēlies. Salauzti likteņi, sadragātas dzīves, bet paliek cerība, ka Noras paaudze dzīvos citādi, jo ieskanas brīvības nojausma.

Filmai būs lieli panākumi, jo tā runā par svarīgām tēmām.

( Samanta A.)

Noskatoties filmu “Mātes piens”, mani izbrīnīja  aktiermāksla, jo lomas tika ļoti dabiski nospēlētas. Man visvairāk patika mātes loma (M. Doveika), jo viņa attēloja jaunas sievietes likteni, kurš diemžēl beidzās traģiski. Māte centās no sākuma būt stipra gan morāli, gan fiziski, bet pakāpeniski viņa sāka padoties, tāpēc meita uzņēmās atbildību par savu māti. Bija interesanti skatīties, ka filmā tika attēlota PSRS laiki un tas, kādas bija jauno un vecāko gadagājuma cilvēku dzīves rutīna.

( Elīna Č.)

Šajā filmā bija daudz pārdzīvojumu, problēmu. Noskatoties šo filmu, man ir bēdīgas emocijas, jo filmas beigās māte nomira. Man bija žēl Noras, jo viņa pārsvarā bija viena un tikai pie vecvecākiem juta sevi mīlēta. Māte lietoja alkoholu un tabletes, nedeva mātes mīlestību meitai, kaut gan bija laimīga, kad viņu apciemoja meita. Meita bija palikusi par māti savai mātei, taču viņa vēl bija bērns, kurš mācījās skolā un kuram tik ļoti vajadzīgas mātes rūpes un gādība. Par to laikam domā ikviena sieviete un meitene, kura filmu noskatījusies. Liekas, neviens skatītājs nebūs vienaldzīgs.

( Elizabete K.)

Klasē kopīgi noskatījos filmu pēc Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” motīviem. Filma labi atspoguļoja padomju laiku gan vizuāli, gan arī tēlu ikdienas uzvedībā.

Mani pārsteidza, ka Nora, saņēmusi ziņu  par savas mātes nāvi, reaģēja tik mierīgi un, atbraukusi uz laukiem, bez asarām palīdzēja Jesei nomazgāt mirušo māti.

Vēl mani pamatoti satrauca tas, ka Astrai gandrīz visas filmas garumā bija depresija un tikai meita bija tā, kura sniedza viņai atbalstu un palīdzēja smagos brīžos.

Kā arī es apbrīnoju, ka filmas beigās, kad rādīja Astras bēres, Serafima bija ieradusies uz tām ar savu meitiņu, vēlāk apgalvojot Norai, ka uzskata viņas māti par sava bērna tēvu, nevis īsto tēvu, jo tieši Astra ir devusi iespēju Serafimai dzemdēt bērniņu. Tas šķietami aizkustināja.

Kopumā filma man patika, jo tā nebija kaut kāda vienkārša melodrāma, bet gan radīja dzīves realitāti un sasaucās ar problēmām.

( Katrīna N.)

Filma “Mātes piens”, manuprāt, pārsteidzoši pastāstīja par smago dzīvi padomju gadu Latvijā. No šādām spēlfilmām jaunieši var mācīties gan vēsturi, gan izprast laikmeta būtību, gan iegūt jaunas emocijas, kas izsauks pārdomas. Mani pārsteidza režisores I. Kolmanes padarītais darbs, filmu bija viegli skatīties un bija par ko aizdomāties. “Mātes piens” izstāstīja pagātnes notikumus, bet arī  aktualizēja sociālas dabas jautājumus, kas aktuāli arī šodien. Piemēram, kas notiks, ja sieviete izvēlēsies karjeru, nevis jau piedzimušo meitu, vai arī kas notiks, ja sievietei liedz īstenot viņas sapni bez iespējām un darba vietas. Filma man patika, jo tā lika aizdomāties.

( Natālija A.)

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 9. klašu izglītojamie apmeklē  Brīvvalsts dārgumu namā.

“Brīvvalsts dārgumu nams” ir jauna kultūrvieta Rēzeknes upes krastos pie paša pilskalna, kas radīta, lai apkopotu un padarītu sabiedrībai pieejamu informāciju par Latvijas pirmās brīvvalsts militāro un civilo apbalvojumu vēsturi, kā arī dažādām organizācijām, kas saistītas ar valsts un pilsonisko organizāciju darbību laika periodā no Latvijas Neatkarības kara līdz Otrajam pasaules karam.

Izstāžu namā eksponēti vairāki simti dažādu vēstures liecību no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no 1918. gada līdz 1940. gadam, atklājot tieši Latgales un Rēzeknes vēstures lappuses.

Ekspozīcija izveidota, ņemot vērā aktuālākās mūsdienu tendences – te iespējams gan virtuāli piemērīt medaļas, gan darboties digitālos stendos. Otrajā stāvā, savukārt, ir atvēlēta vieta mainīgām ekspozīcijām, kur pagaidām apskatāmas Latgales mākslinieku gleznas, kā arī gleznas, kurās atainotas Latgales ainavas.

Visu trīs devīto klašu skolēni apmeklēja izstāžu namu š.g. 1. februārī ar mērķi iepazīt skolēnus par rakstiskajiem, lietiskajiem un vizuālajiem vēstures avotiem, kas saglabājušies no Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas perioda.

 

9.A klases izglītojamo viedokļi

02.02.23. mēs devāmies uz “Brīvvalsts dārgumu nams”, kur pavadījām apmēram 40 minūtes. Šis divstāvīgs nams ir sadalīts kā muzejs pirmajā stāvā un kā galerija otrajā. Ļoti interesanti bija pastaigāt un aplūkot dažādus priekšmetus, militārās formas, traukus, rotaslietas, plakātus utt. Vairāki priekšmeti, kā mums skaidroja gids, ir tikai vienā eksemplārā, tas mani iespaidoja. Vēl bija ļoti skaista gleznu izstāde, interesanti bija novērot senlatviešu glezniecības paņēmienus un tehnikas. Kopumā neliela ekskursija pa “Brīvvalsts dārgumu nams” bija aizraujoša un informatīva, jo mācīties un redzēt bildes no interneta ir viens, bet redzēt dzīvajā un apskatīt vissmalkākās detaļas ir cita lieta.

 

Brīvvalsts dārgumu nama nelielajā ekskursijā man patika pētīt senās nozīmītes, es apbrīnoju to, kā pirms tik daudziem gadiem cilvēkiem izdevās uztaisīt tik smalkus metāla darbus bez kaut kāda papildus profesionālā aprīkojuma. Man ļoti patika interjera dizains, tas bija tumšs un noslēpumains, manuprāt, tas izcili iederējās. Vienīgais, kas ne līdz galam bija labs, tā bija interaktīvā spēle. Tā nereaģēja uz manām plaukstas darbībām. Uzejot uz otro stāvu, man bija sajūta, ka esmu nonācis citā zemē. Viss dizains un telpu izkārtojums bija pilnīgi pretējs, viss bija balts, pilns ar gleznām. Runājot par gleznām, tās bija fantastiskas.

Šī nelielā ekskursija man ļoti patika. Paldies skolotājai un nama darbiniekiem.

 

Apciemojot “Brīvvalsts dārgumu namu” mani, ļoti pārsteidza tas, ka ir daudz senas un ļoti nozīmīgas lietas saglabājušās labā stāvoklī. Man patika tas, kā bija viss aprīkots, visu varēja labi saskatīt. Pārsteidza arī tas, ka tur bija viens žetoniņš, kuru attēlo vēl joprojām mūsdienās un kuru izdod robežsargiem Terehovā.

 

Brīvvalsts dārgumu namā es redzēju lietas, ko nekad iepriekš dzīvē nebiju redzējusi – brošas, goda balvas un daudz ko citu. Šī bija interesanta pieredze uzzināt, kas notika Latvijā kādreiz, no liecībām, kas palikušas, piemēram, unikālie plakāti un stāsti, kas slēpjas zem ikvienas goda zīmes vai lietas, kas atradās namā. Tā bija unikāla iespēja redzēt visu ar savām acīm nevis tikai grāmatās. Unikālās telpas radīja vēl lieliskāku atmosfēru, kas tikai pastiprināja manu interesi.

 

Man ļoti patika apmeklēt šo namu un mani visvairāk pārsteidza stāsti, kas slēpās zem priekšmetiem un interesantie fakti.

 

Nesen mēs ar klasi bijām brīvvalsts dārgumu namā un redzējām daudz ko jaunu, interesantu un neredzētu. Man viss patika, es ieguvu sev daudz jaunas un interesantas informācijas. Man likās interesanti tas, ka tur ir ļoti daudz eksponātu, neskatoties uz nama izmēriem.

 

Man šī ekskursija ļoti patika un es ieteiktu daudziem, kam patīk vēsture, uz turieni aiziet. Pats es labprāt tur atgrieztos un vēlreiz visu apskatītu.

 

Bija interesanti apmeklēt vietu, kuru nebiju iepriekš apmeklējusi. Bija gan skaisti, gan pamācoši, gan interesanti. Visvairāk man patika, kā viss bija izkārtots, bija gan kaut kas no mākslas, gan arī no kara laikiem. Redzēju kara laiku inventāru, piemēram, piespraudes, nozīmītes, traukus. Un , protams, arī redzēju ļoti skaistas gleznas ar Rēzeknes ainavām.

 

Man patika mācību ekskursija Dārgumu namā. Manuprāt, tā bija interesanta un izzinoša. Es uzzināju jaunas lietas un faktus par Latviju, Latvijas vēsturi.

 

Man bija iespēja apskatīt daudzas vēstures liecības. Kā arī muzejā bija iespēja apskatīt un izmēģināt dažādas instalācijas. Interesantas bija arī gleznas, tajās bija attēlota Rēzekne un Rēzeknes novads, tās bija ļoti skaistas.

 

Pagājušajā nedēļā ar klasi bijām ”Dārgumu namā”, man ļoti patika gleznu izstāde, kurā varēja redzēt Latgali no dažādām vietām, par kurām pat nebiju aizdomājusies. Kā arī bija izstāde ar dažādiem vēsturiskajiem objektiem, visvairāk man patika dažādu sfēru objekti un plakāti, mums par tiem izstāstīja ļoti sīki un konkrēti.

Apmeklējot izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams”, es uzzināju un redzēju daudz ko jaunu. Pirmā stāva telpā bija novietoti daudzi interesanti eksponāti, bija daudz to laiku zobenu, rokas nažu, trauku, piespraužu u.c. Otrajā stāvā bija mākslas darbi, to autoru apraksts, kā arī varēja pētīt grāmatas par to laiku karavīriem, ģerboņiem, tajās grāmatās bija daudz fotogrāfiju un ilustrējumu. Kopumā man šī mācību nodarbība patika.

 

  1. februārī es ar 9.A klasi devos uz Brīvvalsts dārgumu namu Rēzeknē. Ēkas pirmajā stāvā bija ļoti daudz senu objektu, piemēram, zobeni, medaļas, raksti, dažādas monētas un citi objekti. Otrajā stāvā bija dažādas gleznas un neparastas formas krēsls. Viens no interesantākajiem objektiem bija fotoaparāts, ar kuru fotografējoties cilvēkam parādās kakla rota. Man patika apmeklēt šo vietu, jo bija interesanti apskatīt neikdienišķus objektus, kā arī uztaisīt kopējo bildi ar kolēģiem.

 

Tā kā šis pārgājiens notika pirmās stundas laikā, tas ļoti labi ievadīja dienas sākumu, man patika. Gribētos vairāk aplūkot tādus apskates objektus stundu laikā.

 

Man ļoti patika mūsu mācību ekskursija, jo uzzināju daudz jaunu lietu par Latvijas laikiem senatnē, kā arī apskatīju skaistus mākslas darbus, dažādus arheoloģiskos priekšmetus un foto, video materiālus. Kā arī pati izstāžu nama ēka ir ļoti skaista. Man tā šķiet, jo mani ļoti uzrunā veco laiku arhitektūra sajaukta kopā ar mūsdienīgo.

 

Ekskursija man ļoti patika. Pirmo reizi savā dzīvē biju redzējis Latvijas ordeņus, tādus kā Triju Zvaigžņu ordeni, Lāčplēša Kara ordeni un Atzinības krustu. Kā arī es redzēju to laiku zemessardzes tērpus. Biju arī redzējis Latvijas armijas zobenu. Kopumā ļoti patika.

9.B klases izglītojamie

Mūsu klase aizgāja ekskursijā uz dārgumu namu. Es gaidīju reālus dārgakmeņus, piemēram, briljantus. Bet īstenība bija interesantāka. Man bija dota iespēja apskatīt Pirmā un Otrā pasaules kara ieročus, medaļas, iepazīt interesantus faktus, kā arī iedziļināties pagātnes notikumos. Manuprāt, šāda veida mācību stundas ir ļoti labs veids, kā izglītoties ar lielāku interesi. Es gribētu vairāk šāda veida mācības stundas, ne tikai vēsturē.

 

Man muzeja apmeklējums ļoti patika. Visvairāk iepatikās gleznu izstāde, kur varēja salīdzināt Rēzekni agrāk un tagad. Patika arī piekariņi un ordeņi.

 

Man patika apmeklēt Brīvvalsts dārgumu namu! Man bija ļoti interesanti klausīties gida stāstīto. Visvairāk mani ieinteresēja militārie apbalvojumi, krūšu nozīmes un ordeņi. It sevišķi mani iespaidoja tas, ka visus šos apbalvojumus un ordeņus izgatavoja latviešu juvelieri un mākslinieki bez mūsdienu tehnoloģijām. Man ļoti patika kabatas pulksteņi un to piekariņi. Otrajā stāvā atradās latviešu mākslinieku gleznas, kuras bija interesanti apskatīt.

 

Man ļoti patika šī muzeja apmeklējums. Tur varēja apskatīt dažādas senas lietas, kas arī ir saistītas ar karu. Kā arī varēja apskatīt ļoti skaistas gleznas, kur varēja uzzināt vairāk par Rēzekni un ne tikai. Mani pārsteidza ierīce, uz kuras varēja likt puzli, kur attēlots vēsturisks zīmējums, kā arī kartītes.

 

Namā “Brīvvalsts dārgumu nams” es uzzināju daudz interesantu faktu par Rēzeknes un Latvijas vēsturi. Es biju izbrīnīts par to, cik daudz vēsturisku notikumu bija noticis uz tagadējās Rēzeknes zemes. Kopumā šī mazā ekskursija man ļoti patika.

 

Man patika Brīvvalsts dārgumu nama apmeklējums, jo tur varēja uzzināt daudz ko jaunu par Latviju posmā no Latvijas neatkarības līdz Otrajam pasaules karam. Visinteresantākais bija uzzināt par brīvvalsts militāro un civilo apbalvojumu vēsturi, kā arī paskatīties uz pašiem apbalvojumiem dzīvē. Kā arī man patika gleznu ekspozīcija otrajā stāvā, tur visas gleznas bija ļoti skaistas un ar savu atmosfēru. Kopumā man patika Brīvvalsts dārgumu nams, es labprāt atkal apmeklētu to.

 

“Brīvvalsts” dārgumu nams bija ļoti interesanta vieta Rēzeknē, piepildīta ar vēsturiskām liecībām. Man ļoti patika kara piederumu, aksesuāru kolekcijas un gleznas otrajā stāvā.

 

Brīvvalsts dārgumu namā uzzināju par eksemplāru vēsturi, to nozīmi arhīvā, cik dārgi tie ir. Parādījās ļoti liels iespaids par Rēzeknes eksistenci, jo, izrādās, ka tā glabā svarīgas vēstures liecības un mākslas darbus. Man šķita, ka visneparastākā lieta bija lietots kara zobens ļoti labā stāvoklī.

 

Man ļoti patika mini ekskursija uz Brīvvalsts dārgumu namu, tas ir interesants un diezgan moderns muzejs. Tur varēja apskatīt daudz dažādu gleznu un pagātnes piemiņas zīmes. Pati uzzināju diezgan daudz jauna, ko nezināju. Ja būs iespēja, apmeklēšu to vēlreiz.

 

Mūsu klasei bija lieliska iespēja apmeklēt 2022. gada augustā atklāto “Brīvvalsts dārgumu namu”. Tas ir izstāžu nams, kurā var aplūkot vēsturiskus un unikālus priekšmetus kā no Latvijas, tā arī no visā pasaulē dzīvojošajiem kolekcionāru privātkolekcijām. Īpaša uzmanība starp visiem priekšmetiem tika pievērsta pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordenim. Izstādē aplūkojām Latvijas valsts policijas,  robežsargu dažādus ordeņus, fotogrāfijas, krūšu nozīmes, zobenus un citus apbalvojumus. Interesants fakts, ka visi ordeņi un valsts apbalvojumi tika izgatavoti Latvijā.

 

Lielākoties patika. Interesanti bija pastaigāt pa 1. stāvu, kur bija zobeni, pavēles, kā izskatījās karavīrs, varēja arī kopā nobildēties. Gids stāstīja daudz interesanta. par mūsu Rēzekni. 2. stāvā bija daudz skaistu gleznu, pat tādas, kas attēloja mūsu Rēzekni. Mani priecēja pastaiga un šī ekskursija, tas nedaudz dažādoja ikdienu.

 

Izstāžu nams man ļoti patika, jo es varēju apskatīt ļoti daudz interesantu priekšmetu, piemēram, krūšu nozīmes, senas šķiltavas, pulksteņu piekariņus, ordeņus un pat ieročus – zobenus un nažus. Bija redzamas arī karavīru formas un arī Latvijas karogs, kas bija no vilnas, bet izskatījās tik smalks, ka nekad nevarētu pateikt, ka no vilnas.

 

Brīvvalsts dārgumu nams ir ļoti skaista ēka. Es uzzināju faktu, ka tā celtniecībā ir izmantoti akmeņi no Rēzeknes pilskalna. Izrādās, ka šos akmeņus ilgu laiku varēja ņemt un izmantot savām vajadzībām, ko cilvēki arī darīja. Pašā namā bija daudz visādu interesantu lietu. Man vislabāk patika pētīt kartes, kas ir izvietotas atvilktnēs. Kopumā man patika šī vēstures stunda, jo ļauj labāk saprast to, ko mēs esam mācījušies klasē.

 

Šajā muzejā man vislabāk patika interaktīvie elementi, piemēram, iespēja virtuāli uzlaikot pilsētas mēra ķēdi, nobildēties un atsūtīt foto uz e-pastu. Vispār ekskursija bija laba. Varēja drusku citādi pavadīt laiku, nevis tikai skolas solā.

9.C klases izglītojamo viedokļi

Mans viedoklis par iestādi, kuru mēs apmeklējām ar klasi, ir iespaidīgs. Man patika šī vieta, es labprāt apmeklētu to vēlreiz. Es uzzināju daudz jaunas informācijas par vēstures faktiem, par kostīmiem, par vēstures ordeņiem un arī par gleznām. Es biju izbrīnīts, cik tur vēsturisku lietu, es nekad nedomāju, ka tāds ir vēl saglabājies līdz mūsu laikiem. Mani arī izbrīnīja tas, ka šo iestādi uzņēmēji uzcēla par savu naudu. Interjers man ļoti patika. Es labprāt aizietu uz turieni vēlreiz.

Man ļoti patika šis muzejs, uzzināju daudz jauna par Latviju un to vēsturi, visvairāk man patika tas, kā gids stāstīja par latviešu strēlniekiem un rādīja Latvijas Valsts ordeņus.

Nesen ar klasi bijām Latvijas starp kara perioda mantu muzeja izstādē. Skatoties uz vēsturiskajiem priekšmetiem un to daudzumu, radās iespaids un manī nostiprinājās doma, ka Latvija nav nemaz tik maza valsts ar nabadzīgu vēsturisko mantojumu. Redzot priekšmetus, domas, ka tie ir starp karu perioda atribūti, kas nupat no Hitlera un Ļeņina/Staļina valdīšanas laika ir saglabājušies un pilda dekoratīvo funkciju mūsdienās, neļauj aizmirst karu asiņaino pagātni, kura, diemžēl vai par laimi, ir arī mūsu pagātne.

Man ļoti patika ekskursija muzejā. Ceru, ka par savas valsts un PSRS vēsturi uzzināsim vēl daudz jaunu lietu šādā netradicionālā, bet ļoti interesantā un aizraujošā veidā.

Man muzejā patika, ka te ir dažādi eksponāti, kā medaļas, zobeni un citi priekšmeti, kas bija pagātnē, un kā otrajā stāvā ir dažādas gleznas. Man vēl patika, ka muzejā ir video, kurā varēja redzēt, kā karavīri maršēja. Bija arī akmenim līdzīgs galds, kurā ir projektora attēls, kas reaģē uz roku kustībām. Bija interesanti uzzināt, ka visus eksponātus nopirka no kolekcionāriem un ka mūsdienās var vēl iegūt Lāčplēša ordeni.

Mani iespaidoja tas, ka muzejs ir uzcelts ar daļu no pilskalna pils.

Man brīvvalsts dārgumu nams likās ļoti moderns un interesants. Tur bija daudz senu objektu, kuri mani interesēja. Man visvairāk patika vecie zobeni un interaktīvais galdiņš, uz kura varēja pildīt dažas puzles. Vienīgais, kas man nepatika interaktīvajā galdiņā, bija tas, ka kontroles nebija pārāk labas. Otrais stāvs man muzejā neinteresēja, jo tur bija tikai gleznas un vecas kartes. Šis muzejs ir labs piemērs, kad moderni pasniedz vecas lietas, tad tas kļūst daudz interesantāk jaunākām paaudzēm.

Man namā patika veco ordeņu un apbalvojumu izstāde, kur varēja paskatīties, kādi bija apbalvojumi agrāk un kādus arī tagad izmanto, arī patika gleznu izstāde, kur bija ļoti daudz ko paskatīties par to, kā gleznotāji attēloja Rēzekni un vispār to laiku, kā arī patika, kā tur viss izvietots. Nepatika tas ka, nevarēja visu apskatīt mierīgi, jo pa vienu stundu visu izskatīt nevar, tur vajag 2h.

Mēs apmeklējām izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams”. Šajā namā varēja apskatīt dažādus Latvijas dārgumus, piemēram, seno laiku ordeņus, trofejas, grāmatas, dažādas latviešu mākslinieku gleznas utt. Man patika šajā namā, jo bija interesanti izpētīt vecās vēstules, afišas, plakātus, pilsētu kartes un gleznas. Es uzzināju nedaudz vairāk par ordeņiem un par kādiem nopelniem tos pasniedza. Bija iespēja apskatīt pudeli, kas vienīgā ir saglabājusies no kādreizējās alus ražotnes Rēzeknē.

Mūsu klasē 1. februārī apmeklēja muzeju “Brīvvalsts dārgumu nams”, kur bija iespēja apskatīt artefaktus, priekšmetus, objektus kopš kara laikiem Latvijā. Bija ļoti interesanti aplūkot dažādus ordeņus, plakātus, kartes, apģērbus, ieročus utt. Otrajā stāvā varēja apskatīt mākslinieku gleznas, tās bija ļoti krāšņas, spilgtas un uzmanību piesaistošas. “Brīvvalsts dārgumu nams” ir restaurēta ēka, tā ir ļoti mūsdienīga, stilīga un izsmalcināta. Man patika pavadīt vēstures stundu šādā formātā, bija interesanti un aizraujoši.

Apmeklējot šo namu, man patika apskatīt gleznas, kuras tapa senos laikos. Gleznas bija veidotas tumšos un arī gaišos toņos. Mani vairāk piesaistīja gleznas, kuras bija pasteļtoņos. Gleznās tie attēloja viņu dzīvi. Bija interesanti dzirdēt, ka šī ēka nav muzejs, bet gan izstāžu nams. Pirmajā stāvā apskatīju ordeņus, senus dārgumus un uzzināju, kura ir pati dārgākā lieta šajā namā.

Mēs ar klasi esam apmeklējuši jaunu kultūrvietu Rēzeknē – ,,Brīvvalsts dārgumu nams”. Izstāžu namā esam apskatījuši vairākus eksponātus – dažādas vēstures liecības no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no 1918. gada līdz 1940. gadam, atklājot tieši Latgales un Rēzeknes vēstures lappuses. Man ļoti patika, ka ekspozīcijas ir izveidotas, ņemot vērā aktuālākās mūsdienu tendences, te iespējams gan virtuāli piemērīt medaļas, gan darboties digitālos stendos. Bet otrajā stāva man bija iespēja apskatīt Latgales mākslinieku gleznas, kā arī gleznas, kurās atainotas Latgales ainavas.

  1. februārī mēs ar klasi vēstures stundas laikā apmeklējām “Brīvvalsts dārgumu namu”. Šajā iestādē varēja apskatīt priekšmetus no Latvijas 1. neatkarības laikam līdz Otrajam pasaules karam.

Man patika šāda veida stunda, jo, esot šajā iestādē, priekšmeti un uzzinātā informācija palīdzēja labāk saprast un vizualizēt notikumu gaitu, par ko mēs mācījāmies iepriekšējās stundās. Es uzzināju diezgan daudz informācijas par tā laika Latvijas svarīgākajiem apbalvojumiem (dažādiem ordeņiem), militārajām uniformām un to sīkākiem priekšmetiem. Man interesanti likās tas, ka ekspozīcija tika veidota, ņemot vērā arī mūsdienu tendences (varēja virtuāli piemērīt medaļas un spēlēt atmiņas spēli).

Izstāžu nama “Brīvvalsts dārgumu nams” apmeklējums man ļoti patika. Bija ļoti interesanti uzzināt, cik dažādi ir ordeņi, cik dažādi ir paveiktie darbi, par kuriem pasniedz ordeņus. Aizraujoši bija arī iepazīt Rēzeknes vēsturi, karavīru formas. Bet visinteresantākais objekts visā muzejā man šķita 1940. gada Rēzeknes un Kārsavas karte, jo tajā varēja redzēt manas mājas. Kartē varēju atpazīt visus vecos celiņus, par kuriem tēvs bija stāstījis, interesanti bija redzēt arī šaursliežu dzelzceļu. Šis nams ir pilns ļoti interesantu dārgumu, es gribētu vēl kādu reizi uz turieni aiziet un tikt ievilkta uz vēl vismaz 3 stundām.

Apmeklējot izstāžu namu, man daudz kas patika, bija interesanti skatīties uz vēstures relikvijām. Apskatīt un uzzināt par dažādiem ordeņiem. Ļoti patika apskatīt vēsturisko karti un atrast tajā manas mājas. Arī gleznas apskatīt bija interesanti, skaisti, nomierinoši un pēc tam vēl saglabājās melanholiskās mūzikas noskaņojums. Man gribētos, lai mums būtu bijis vel vairāk laika, lai mierīgāk varētu visu apskatīt.

Brīvvalsts dārgumu namā bija diezgan interesenti. Varēja apskatīt daudz dažādu piespraužu, karavīru tērpus, zobenus, vecās kartes un afišas. Visvairāk man patika vecās kartes, apskatīt pazīstamās vietas tajā laikā. Patika arī afišas un to noformējums. Piespraudēm gan nepievērsu pārāk lielu uzmanību, jo to bija ļoti daudz. Otrajā stāvā varēja apskatīt dažādu mākslinieku gleznas, kas saistītas ar Latviju vai paši mākslinieki ir saistīti ar Latviju.

Trešdienas apmeklējums uz Brīvvalsts dārgumu namu man ļoti patika. Biju pārsteigta par to, cik skaisti bija dažādi goda ordeņi un krūšu zīmes. Ģide ļoti interesanti stāstīja par priekšmetu vēsturi. Otrā stāva ekspozīcija arī bija ļoti skaista un aizraujoša. Mani iedvesmoja redzēt, kā Rēzekne izskatījās agrāk mākslinieku darbos.

 

 

           

 

 

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni piedalās radošajā darbnīcā “Mana runa pārliecina”

 

Sadarbībā ar biedrību ” Horeogrāfu asociācija” un programmas “Latvijas skolas somas” atbalstu ģimnāzistiem bija iespēja praktiski darboties radošajā darbnīcā “Mana runa pārliecina”, kas risinājās  27.01.2023. Radošo darbnīcu mērķis- izkopt runas mākslu, zināt veiksmīgas uzstāšanās detaļas, izprast, ka runas māksla ir attīstāma visas dzīves laikā. Radošajā darbnīcā pieredzējuši pasākumu vadītāji un improvizatori, balstoties uz improvizācijas teātrī un publiskās runas meistarklasēs pārbaudītiem uzdevumiem, jauniešiem piedāvā caur smiekliem un uzdevumiem apgūt publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipus. Radošā darbnīca ir praktiska – pēc improvizatoru piemēra jauniešiem ir iespēja uz brīdi pašiem būt aktieriem un caur interesantiem uzdevumiem improvizēt. Katrs uzdevums tiek papildināts ar konkrētu tehniku, kuru jaunieši var izmantot arī ikdienas komunikācijā – klausīšanas, stresa pārvarēšana, runas stils, ķermeņa kustība, vārdu krājums, intonācija u.c.

 

Ielūkosimies, ko par šo pieredzi saka paši jaunieši:

 

Pēc radošās darbnīcas 11. C  klases jaunieši ir dalījušies iespaidos un izteikuši sekojošas domas un komentārus latviešu un angļu valodās:

 “Radošā darbnīca bija ļoti interesanta, mūs iepazīstināja ar dažādiem vingrinājumiem. Uzzinājām vairāk par saviem klases biedriem, pateicoties interesantiem uzdevumiem, strādājām ar improvizāciju un priekšnesumu citu priekšā. Esmu pārliecināta, ka katrs kaut ko paņēma sev, un tā bija aizraujoša un izglītojoša pieredze.”

 

“In my opinion, the lesson was quite entertaining and fascinating. Public speaking is important, but unfortunately, it’s found by many to be difficult and perplexing. A smorgasbord of useful advice concerning performing and monologues was given, as well as some practice of dealing with distractions and multitasking during speeches. The lecture was also surprisingly amusing.”

 

“Kad devos uz nodarbību, noteikti nebiju gaidījusi kaut ko tik aizraujošu un interesantu. Ļoti atraktīvs pedagogs, kas spēj interesanti iesaistīt cilvēkus publiskās runas praktizēšanā. No nodarbības aizgāju pacilātā noskaņojumā un noteikti ar jaunām zināšanām.”

 

“Nodarbība man nelikās īpaši interesanta. Neraugoties uz to, ka skolā nebaidos runāt klases priekšā vai jau kopš bērnības esmu pieradusi uzstāties uz skatuves, nodarbībā biju satraukta. Es nejutos ērti un biju ļoti noslēgta. Es atteicos piedalīties uzdevumos un nolēmu vienkārši novērot. Man patika, kā mani klases biedri improvizēja un cik labi viņi spēja uzstāties.”

 

“Bija prieks apmeklēt šo pasākumu kopā ar klasi, jo tas notika ļoti interesantā formātā, varējām iziet un veikt dažus uzdevumus, kuros trenējām savu runu un prasmi uzstāties publiski. Nodarbības gaitā, pildot uzdevumus, varējām uzzināt arī ko jaunu par klases biedriem, ko vēl nezinājām. Domāju, ka šajā nodarbībā visi izjūta pozitīvas emocijas.”

“Man ļoti patika šis publiskās runas uzlabošanas stundas, jo mums iemācīja daudz jaunus, interesantus veidus, kā uzlabot mūsu publiskās runas un tās stilu. Tika akcentēti mūsu publiskās runas lielākās kļūdas. Kopumā man ļoti patika šīs 2 stundas.”

 

“Pasākums bija ļoti informatīvs un interesants, noteikti bija tā vērts ierasties, ieguvu jaunu pieredzi un ieteikumus. Noteikti atkārtotu šāda veida aktivitātes.”

 

8.B klases skolēnu viedokļi:

Dāvids – Paldies par tādām stundām, jutos kā atgrieztos teātra mākslā, mācījos nebaidīties no tā, ka varētu pateikt kaut ko sliktu…

Emīlija – Man ļoti patika iespēja, kura mums tika dota, iespēja pārvarēt savas skatuves bailes. Jautru pavadīt laiku ar klasesbiedriem neuztraukties ne par ko. Vislabāk man patika asociāciju attēlošana un stāsts ar bildēm. Kopumā bija ļoti forši.

Samanta – Šodien es ļoti jauki pavadīju laiku ar saviem draugiem un klases biedriem. Man ļoti patika šis pasākums. Bija ļoti izpalīdzīgs un palīdzēja nomierināties. Šajā pasākumā es varēju izteikt savas domas, kas man ir ļoti liels sasniegums. Parasti man ir bail izpaust savas domas, bet šoreiz es to varēju izdarīt un bija ļoti patīkami.

Margarita – Man ļoti patika šis pasākums, manuprāt, mēs vairāk palikām tuvāki ar klasi. Man ļoti patika, ka mūs vairāk iemācīja kontrolēt savu stresu, esmu pārliecināta, ka man tas palīdzēs un es varēšu labāk kontrolēt savu uztraukumu. Esmu pateicīga par šīm nodarbībām  un pieredzi.

Karlīna – Man šis divas stundas patika, bet pati atvērties nevarēju, nezinu, varbūt klases dēļ vai kaut kā cita. Bet domāju nākotnē man šie uzdevumi un pieredze noderēs.

Agate – Nebiju gaidījusi šitādu pasākumu un kaut gan sākumā nebiju ieinteresēta, beigās sanāca ļoti forši. Es tiešām izbaudīju, redzēju, kā visi atveras. Varēja redzēt, kā daži pat komunicē viens ar otru dažās aktivitātes un man tas likās kruti. Man tiešām patika un tagad ir smaids sejā. Nezinu kam pateikties, bet paldies par šo mazo pasākumu! 😀

Līva – Man ļoti patika, jo man patīk teātris un tas bija kaut kas ļoti līdzīgs. Varēja izkustēties un sev uzlabot garastāvokli un uzņemt enerģiju. Uzzināt, kā mazināt stresu publikas priekšā.

Evelīna – Man ļoti patika šis pasākums, jo tas man atļāva radoši izpausties un nebaidīties no tā. Patika, ka visi klases biedri iesaistījās un neviens nepalika malā. Vislabāk patika pēdējais uzdevums ar improvizāciju.

Gabriels – Man ļoti patika šī stunda, bija daudz dažādas interesantas aktivitātes un problēmu risināšanas. Ceru, ka varēs vēlreiz piedalīties šādās aktivitātēs!

Džūlija – Man personīgi ļoti patika pēdējās spēles, īpaši Aleksa un Filipa humoristiskais stāsts. Manuprāt, spēle, kurā skaitījām līdz 8 un kratījām rokas un kājas es jutos enerģijas pilna !!:)- rezultātā mēs ar Agati likām kājas pār pleciem uz skraidījām uz ēdnīcu pēc maizes;)

Erlends – Šī bija ļoti laba nodarbe, patika strādāt gan ar vārdu uzd, gan ar rādīšanu. Visvairāk patika spēles ar asociācijām un rādīšanu, it īpaši pēdējais uzd, jo bija jautri, manuprāt, klases atmosfēra uzlabojās.

Alise – Man viss ļoti patika, agrāk nebiju nekad tik aktīvi piedalījusies daudzās aktivitātēs, kurus bija piedāvājusi mums skolotāja. Tika uzlabotas attiecības ar klasesbiedriem un nebija tik stresaini uzstāties vai kaut ko rādīt klases priekšā.

Georgs – Man patika nodarbība, bija ļoti jautra un interesanta. Es uzzināju aktivitātes, kuras var pielietot, lai nomierināties. Man visvairāk patika beigas, jo tur bija smieklīgas situācijas.

Alekss – Šodienas pasākums bija ļoti interesants. Man ļoti patika pati tēma par sevis iedrošināšanu. Visas radošās un fiziskās aktivitātes reāli palīdzēja un sniedza pozitīvas emocijas. Gribētos vairāk tādu pasākumu, lai uzlabotu savu priekšnesumu uzstāšanos un būt drosmīgam.

Evelīna – Man patika aktivitātes, no šīm stundām varēja iegūt pārliecību sev un censties mierīgi uztvert stresu. Tas īstenībā atļāva atvērties, liels paldies cilvēkiem kas vadīja stundas.

Kristiāna – Man ļoti patika šis pasākums un es to tiešām izbaudīju, atradu atbildi uz dažiem saviem sākotnējiem jautājumiem, un pēc šī man noteikti būs vieglāk atvērties un izprast sevi. Man nebija īsti veiksmīgs partneris otrajā reizē, bet patika veidot stāstījumu ar nesaistītiem vārdiem, jo tie ikdienas drūmo stāstījumu pārvērta ļoti interesantu un aizraujošu. Bija jauki sadarboties ar draugiem, improvizēt un meklēt ātras izejas no dažādām situācijām, patika, ka vajadzēja ātri domāt, kā rīkoties dažādās saziņas situācijās.

Rita – Man ļoti patika nodarbība. Es jutos ērtāk nekā citās nodarbībās, tādēļ, ka es biju klases lokā un man bija vieglāk runāt, improvizēt viņu priekšā nekā svešu cilvēku. Uzdevumi ar asociācijām patika vislabāk, jo tajos bija visvieglāk darboties.

Armands – Man šī nodarbība ļoti palīdzēja. Man patika tā spēle, kur vajadzēja dalīties pāros un stāstīt stāstu, kad tavs biedrs saka nesaistītas lietas. Man vēl patika otrā spēle, kura arī bija pāros.

Viktorija – Bija jautri, varēja no sirds pasmieties, kad to var darīt, man patika, ka nebija tā, ka teica, kuram iet priekšā, bet gāja tie, kuri gribēja, ļoti jauka skolotāja bija, kura vadīja šo visu. Man patika, kad strādājām pārī un izdomājām tos vārdus, ar kuriem kas asociējas, jo bija interesanti.

Uļjana – Šodienas nodarbība man ļoti patika. Tā man palīdzēja uzdrošināties darīt dažādas lietas. Kā, piemēram, kad mēs sarunājamies pāros, runājām par savu dzīvi un otrs cilvēks deva pavisam nesaistītus vārdus. Es pēc šis nodarbības jūtos drošāk.

Anastasija – Man viss ļoti patika. Es iemācījos nebaidīties prezentēt savus darbus un prezentācijas. Tas ļoti palīdzēja man, un īpaši man patika spēle, kur mēs kaut ko stāstījām un pārējie darīja kaut ko aizmugurē. Vēlāk tie pagriezās un mēģināja pateikt, kas notika. Dēļ manis šī spēle bija interesanta, jo Tev vajag iztēloties un izdomāt, kas tur vispār notika.

Emīls – Man viss patika, jo mums mācīja būt drosmīgiem uz skatuves. Bija interesanti uzdevumi. Patika spēle, kur vajadzēja rādīt priekšmetus. Bija jautri un interesanti. Biju priecīgs darboties šajā pasākumā.

Kristiāna – Man patika, kā viss bija mierīgi nebija obligāti jāiet priekšā, tikai ja vēlējies. Piemēram, kad vajadzēja izlikties par priekšmetu, katrs gāja, kad bija ideja, ne jau tad, kad viņu piespieda. Bija interesanti klausīties, ka var nomierināties, ja tu stresā, piemēram, izkratīt rokas un kājas.

Adrians – Man viss ļoti patika. Bija interesanti un varēja būt drošākam ar laiku. Bija interesanti uzdevumi. Patika spēle, kur vajadzēja dalīties pāros. Pateicoties pasākumam, varēja kļūt drošam un nebaidīties iet klases priekšā.

Santa – Man ļoti patika šī nodarbība. Es sāku justies vairāk enerģiska. Manuprāt, šādas nodarbības ļoti saliedē klasi un tu sāc justies brīvi savā kolektīvā. Es noteikti izmantošu dažus no viņas ieteikumiem, kā labāk atbrīvoties no stresa.

Filips – Man patika aktivitātes šajā pasākumā (visas). Bija interesanti un varēja brīvi runāt. Es uzzināju par dažādām aktivitātēm. Visvairāk patika pēdējais uzdevums ar pauzi.

Nikola – Bija ļoti jauki, jo klasesbiedri sāka atvērties un stāstīt jautrus notikumus, piemēram, “Stāsta un ainas” spēlē.

 10.E klases izglītojamo viedokļi:

Man ļoti patika, labi pavadīt laiku, varēja labi pasmieties. Tās divas mācību stundas, manuprāt, bija labākās tajā piektdienā. Varēja trenēties runāt klases priekšā, lai tas noderētu nākotnē, lielākā publikā. Iemācījāmies dažādus improvizācijas veidus un atcerējāmies daudz citas lietas, ko jau zinājām. Ja būtu iespēja, tad noteikti vēl piedalītos.

Man ļoti patika pasākums, uzzināju daudz ko jaunu, attīstīju savas komunikācijas prasmes, labāk iepazinu klasesbiedrus.

Man ļoti patika šis pasākums, bija interesanti un jautri. Tika pilnveidotas publiskās uzstāšanās prasmes, veicot dažādas aktivitātes gan katrs atsevišķi, gan kopā. Es gribētu, lai šādi pasākumi skolā notiktu biežāk, jo tas ir gan noderīgi, gan arī diezgan jautri.

Pasākums piektdien man patika, jo bija jautri. Mēs visi mēģinājām izskaidrot savu viedokli par dažādām situācijām, dažādu grūtību ietekmē. Es personīgi atvēros no citas puses, lai ar humoru izstāstīt par situāciju, kura bija man izvēlēta. Man nepatika uzdevums uz dikciju, jo man bija neērti, tas bija smieklīgi.

Piektdienas pasākums man ļoti patika. Bija ļoti jautras, jaukas, noderīgas atrakcijas. Mums bija iespēja erudēt sevi, kļūt pašpārliecinātākiem, drošākiem. Manuprāt, daudzi klasesbiedri vēlētos atkārtoti apmeklēt šo pasākumu, jo klase iejutās, kļuva tuvāka. Pasākums lika arī aizdomāties par savu dikciju.

Pasākums bija ļoti foršs, mēs ar klasi daudz smējāmies. Mēs uzstājāmies klases priekšā un spēlējām dažādas spēles, kas attīstīja mūsu runu un domāšanu!

Ļoti interesants pasākums! Vadītājs zina, ko dara. Man ļoti patika šis pasākums, vēlētos vēl šādus pasākumus. Bija ļoti interesanti pavadīt laiku ar klasesbiedriem un uzaicinātu ciemiņu. Ļoti daudz ko uzzinājām, spēlējām spēles, bija interesanti.

Piektdienas pasākums bija ļoti interesants un noderīgs. Šajā pasākumā es uzzināju, kā uzlabot savu runu, kā uzvesties publikas priekšā. Bija jautras aktivitātes, kurās varēja pārbaudīt sevi un klasesbiedrus. Man ļoti patika, vēlētos vēl vairāk tādus pasākumus. 🙂

Man ļoti patika pasākums. Ļoti patika aizraujošas brīvās runas spēles ar klasesbiedriem. Jautri un ar jēgu pavadījām laiku, vēlētos, lai tādi pasākumi notiek biežāk parastu stundu vietā.

Kopumā man ļoti patika, atmosfēra bija ļoti jautra, pirmoreiz redzēju klasi saliedētu, kas mani ļoti izbrīnīja, bet priecē joprojām. Būtu prieks piedalīties vēl līdzīgos pasākumos.

Bija ļoti ineteresanti, man ļoti patika. Runa bija pamācoša un attīstīja publisko runāšanu.

 

Pasākums kopēji bija ļoti jautrs, izzinošs. Pārsniedza manas ekspektācijas. It īpaši izcēlās vadītāja harisma un spēles, kas tika uzdotas.

Man ļoti patika šis pasākums- jautrs un aizraujošs😁

Pasākums bija diezgan labs. Pirmo reizi redzēju improvizatoru, tāpēc man bija diezgan interesanti. Uzdevumi bija lieliski, un kad citi viņus pildīja, bija priecīgi. Visa klase piedalās, un tāpēc bija labi. Mūsu viesis bija ērts cilvēks.

Piektdien manai klasei bija iespēja apmeklēt radošās nodarbības, kuras notika 4. un 6. stundas laikā. Tās bija organizēta interaktīvā veidā, lai mudinātu skolēnus pašus darboties. Mums bija iespēja noklausīties un piedalīties dažādos uzdevumos, lai veicinātu mūsu publiskās runas prasmju uzlabošanos. Ikvienam tika piešķirta arī lapa ar noteiktām skaņām, kuras, regulāri izrunājot, ir iespēja uzlabot savu dikciju. Esmu ļoti gandarīta ar dāvāto man un manai klasei iespēju piedalīties šādā pasākumā.

Man ļoti patika pasākums. Bija interesanti paskatīties, kā klasesbiedri sevi radoši parāda.

Ļoti patika arī vadītājs, jo bija smieklīgs un atvērts. Kopumā – viss bija lieliski!

Pasākums, kurš šodien notika, man ļoti patika. Vēlētos lai tādas lietas notiek daudz biežāk. Tas palīdz skolēniem justies drošāk uzstājoties , kā arī justies saliedētiem klasē. Puisis, kurš vadīja nodarbību, bija ļoti patīkams un foršs cilvēks, ļoti aktīvs. Nenožēloju, ka aizgāju.

Man ļoti patika, ļoti laba iespēja ieraudzīt savu runu no citas puses. Gribētos, lai tādas iespējas būtu vairāk. Pasākums bija 10 no 10 🙂

11.B klases izglītojamo viedokļi:

Kristaps: Piektdienas pasākums par pašattīstību man ļoti patika, un es gribētu vairāk piedalīties šādos pasākumos. Gribu pateikties skolas vadībai, par šādu iespēju piedalīties šajā pasākumā. Pasākuma vadītājs māk komunicēt ar cilvēkiem, skatuves priekšā, kas mani ļoti iepriecināja.

Rimants: Piektdien notika interesantas runas mākslas aktivitātes. To laikā mums bija iespējas uzlabot runas un improvizācijas prasmes caur interesantiem, īsiem uzdevumiem. Man patika šis pasākums, jo man bija interesanti ieraudzīt klasesbiedrus, pildot šos uzdevumus. It īpaši man patika uzdevums, kad četri cilvēki meloja un bija nepieciešams uzzināt, kurš saka patiesību par  dalībnieku somās atrasto priekšmetu.

Agate: Pasākums, kas veltīts pašizaugsmei un publiskās uzstāšanās iemaņu attīstībai, bija ļoti interesants un interaktīvs. Tāda tipa pasākumi netika veikti agrāk, taču tos varētu organizēt lielākā mērā, jo tas iesaistīja visus vienaudžus, kas parasti ir reti. Pasākuma vadītājs Jānis ļoti labi visu organizēja un skaidroja. Bija interesantas spēles attīstībai.

Einārs: Šis pasākums man ļoti patika, jo tas ļāva man iziet no manas komforta zonas un izmēģināt izpildīt uzdevumus, kādus es vēl neesmu pildījis,  kā arī es uzzināju veidu, kā uzlabot savas runas spējas. Šī veida nodarbību es ieteiktu visiem, jo no šī pasākuma vat iemācīties daudz ko jaunu, kas noderēs man dzīvē.

Amanda: Piektdien ar klasi apmeklējām pasākumu, kas bija veltīts personīgās attīstības sekmēšanai un publiskās uzstāšanās prasmju uzlabošanai. Biju pārsteigta par iegūtajām zināšanām, aktivitātēm un pasākuma vadītāja harizmu.

Pirms gāju uz šo pasākumu, domāju, ka būs lekcija par publisko uzstāšanos, kas, manuprāt, nebūtu interesanti, tāpēc negribēju iet, taču ļoti priecājos, ka tomēr aizgāju. Biju pārsteigta no iegūtajām teorētiskajām zināšanām- Arnolda Liniņa dikcijas vingrinājumus, kas trenē vārdu izrunu un sekmē skaidru runu. Biju pārsteigta, ka dikciju un izrunu var trenēt un attīstīt.

Ļoti iepriecināja, ka pasākuma vadītājs visu tikšanos vadīja neformālā aktivitāšu formā. Mūsdienu jauniešus, kas ir iegrimuši tehnoloģiju pasaulē, ir grūti ieinteresēt un piesaistīt viņu uzmanību. Katrai aktivitātei tika pieaicināts viens vai vairāki jaunieši, kas, veicot noteikto aktivitāti, attīstīja savas publiskās uzstāšanās iemaņas. Tā, manuprāt, vislabāk arī var trenēties- praktiski darot. Pati arī piedalījos 2 aktivitātēs, kur ne vien pārvarēju bailes no uzstāšanās publikas priekšā, bet arī sasmīdināju klasesbiedrus un ieguvu balvu no pasākuma vadītāja- loterijas biļeti. Šīs aktivitātes ne vien uzlabo noskaņojumu, bet arī padara drošāku publikas priekšā. Īpaši vēlos atzīmēt pasākuma vadītāja harizmu- tiešām redzams, ka sava amata lietpratējs. Viņā gribējās klausīties un ieklausīties, jo vadītājam piemīt spēja pievērst jaunās paaudzes uzmanību, kā arī nodot galveno ideju vienkāršā un atraktīvā veidā.                                                             Pasākums tiešām bija noderīgs pašizaugsmē. Bez šaubām, atmiņā paliks gan pasākuma vadītājs, gan aktivitātes, kas ne vien veicināja katra individuālu izaugsmi, bet arī sekmēja klases kolektīva saliedētību. Gribētos biežāk piedalīties šāda tipa pasākumos. Esmu sajūsmā.

Matīss: Piektdien ar klasi apmeklējām LSS pasākumu publiskās runas prasmju uzlabošanai. Manuprāt, pasākuma vadītāja harizma un prasme ieinteresēt publiku šo pasākumu tiešām uzlaboja, kā arī tas, ka  nebija domāts kā lekcija, bet kā interaktīvs pasākums ar vairākiem jautriem, interesantiem un aizraujošiem uzdevumiem. Mūsdienu jaunatnei noteikti vairāk vai mazāk patīk būt uzmanības centrā, tādēļ šis pasākums bija labi piemērots jauniešiem, jo tas deva ikkatram izrādīt savas publiskās runas prasmes, kā arī iejusties publiskā runātāja lomā.

Aleksandrs: 27. janvāri notika pašizaugsmes un publiskās uzstāšanās iemaņu attīstības pasākums. Visvairāk pārsteidza vadītājs – lielisks cilvēks ar labu humoru, interesantiem vingrinājumiem un foršiem uzdevumiem, kurus mēs pildījām, lietojot improvizāciju galvā. Spēks improvizēt dzīvē ir noderīgs, tieši svarīgajos gadījumos, ka arī attīsta dzīves pieredzi. Jautra atmosfēra, pasākuma vadītāja atsaucība pret mums un iespēja paskatīties uz klasesbiedriem neērtā momentā uzlaboja garastāvokli uz visu dienu, kā arī uzzināju kaut ko jaunu. Gribētu piedalīties tieši tādos vai līdzīgās pasākumos biežāk. Paldies par iespēju!

Linda: Šī nodarbība man šķita ļoti aizraujoša un izaicinoša, jo visiem tika dots savs runas brīdis un noteikts uzdevums. Tika iesaistīti visi, līdz ar ko bija vērts līdzdarboties. Kā arī tika attīstītas gan runas, gan uzstāšanās prasmes, kopīgo uzdevumu pildīšanas gaitā. Kopumā šis pasākums ir atstājis labas emocijas un vērtīgas atmiņas.

Karīna S.: Šis pasākums bija diezgan jautrs un uzmundrinošs pēc smagās mācību dienas. Mums iedeva lapu ar burtiem un skaņām un pastāstīja metodi, kā uzlabot savu dikciju. Tāpat arī mēs mācījāmies piesaistīt sev klausītājus, būt pārliecinātiem un attīstījām domāšanu un atmiņu dažādu aktivitāšu veidā. Šis pasākums atstāja pēc sevis gaišas un priecīgas emocijas.

Alise: “Mana runa iedrošina” bija ļoti aktuāls mums, jauniešiem, pasākums, kas ļāva katram klasesbiedram improvizēt, runāt publikas priekšā un pārvarēt introverta īpašības. Daudziem patīk saliedēšanās pasākumi, es neesmu izņēmums, ļoti patīkami, ka skolas pasākumu dēļ klasesbiedriem ir iespēja tuvāk iepazīt vienam otru un palikt vēl saliedētākiem. Kā arī iepriecēja tas, ka nodarbības vadītājs piedāvāja vingrinājumus dikcijas uzlabošanai. Labprāt apmeklētu vēl tāda veida pasākumus.

Lauris: Pasākums bija jautrs, iemācīja, kā vajag uzstāties, tomēr drusku par vēlu, ZPD jau bija aizstāvēts, tomēr tas netraucēja izpriecāties un izklaidēties. Ieteiktu citiem arī piedalīties šādos pasākumos.

Ritvars: Piektdien notika pasākums, kas veltīts pašizaugsmei un publiskās uzstāšanās iemaņu attīstībai. Vadītājs parādīja mums lieliskus vingrinājumus raitai un skaidrai runai, kā arī deva padomus par uzstāšanos svarīgajos dzīves gadījumos. Turklāt mēs ar klasesbiedriem jautri pavadījām laiku.

 

11.D klases izglītojamo viedokļi

“Piektdien piedalījāmies publiskās runas meistarklasē, kurā mums bija iespēja uzzināt dažādas tehnikas, ar kuru palīdzību mazināt stresu pirms uzstāšanās un veiksmīgāk tikt galā ar negaidītām situācijām uz skatuves. Meistarklases vadītāja Elīna, atraktīva un iedvesmojoša, mudināja no komforta zonas izkāpt pat klusākos mūsu klases cilvēkus, līdz beigās ikkatrs bija uzstājies klases priekšā, publiski runājot. Šis pasākums bija ļoti noderīgs un radīja manī pozitīvas emocijas.” (Gunta)

“Man patika šis pasākums, jo tajā bija daudz interesantu aktivitāšu, kas ne tikai bija jautras, bet arī ļoti noderīgas savas publiskās uzstāšanas un vispār komunikācijas prasmju attīstīšanai. Bija jautri spēlēt dažādas asociāciju spēles, kā arī vadītāja ieteica dažus vingrinājumus pildīt mājās, vai arī pirms uzstāšanās, kas palīdzēs uzlabot spēju ātri saprast, ko pateikt brīdī, kad uzstājoties kaut kas aiziet greizi, kā arī attīsta prasmes raiti runāt. Šos ieteikumus es obligāti ņemšu vērā un pildīšu.”(Arvīds )

“Manuprāt, pasākums bija ļoti izzinošs un informatīvs. Tajā iegūtās zināšanas noteikti noderēs man kā skolniecei, jo publiskā uzstāšanās un runa ir būtiska skolas darbos un citos pasākumos. Papildus tam varēju sajusties brīvāk un izprast veidus, kā labāk tikt vaļā no stresa tajos gadījumos, kad tas ir traucēklis. Atmosfēra nebija saspīlēta, kas ļāva justies brīvāk. Viss bija super!”(Santa)

“Trauksmes sajūta un stress ir ļoti izplatīts jauniešu un pusaudžu vidū. Nodarbības laikā bija jāpilda dažādi uzdevumi, kuros katrs varēja gan publiski, gan savā starpā ar kādu no skolēniem izteikties. Bija arī uzdevumi, kuros bija jāizmanto ķermenis – jāveic kustības. Bija interesanti uzzināt, kā tikt galā vai mazināt stresu, arī atbrīvoties no bailēm runāt publikas priekšā.”(Katrīna)

“Ejot uz šo pasākumu, es biju skeptiska. Sākumā man bija grūti, jo nepatīk uzstāties, runāt auditorijas priekšā. Daži uzdevumi man patika, bet daži ne. Ja šāds pasākumus notiktu vairākas reizes, manuprāt, no viņa būtu lielāka jēga.”(Beatrise)

“Man ļoti patika šis pasākums, jo tas bija aizraujošs un papildināts ar interesantām aktivitātēm. Visvairāk man patika veidot stāstus kopā ar klasesbiedriem, jo tas bija ļoti jautri. Pasākuma vadītāja bija aktīva un jauka, kas veidoja patīkamu atmosfēru.”(Baiba)

“Nodarbība man ļoti patika, jo vadītāja spēja pat visnoslēgtākajos cilvēkos atdzīvināt kustību un runas spēju. Vingrinājumi bija jauki un bija tiešām daudz jārunā un jādomā.”(Unda)

“Liels paldies par pasākumu “Mana runa pārliecina”. Brīnišķīga iespēja iegūt prasmes, kā cīnīties ar stresu. Man ļoti patika aktivitātes. Liels paldies vadītājai par jauku komunikāciju ar skolēniem!”(Amēlija)

“Pasākums “Mana runa pārliecina”, bija interesants un noderīgs. Šajā pasākumā varēja uzzināt par paņēmieniem, kā nomierināties pirms uzstāšanās vai eksāmeniem. Tas palīdzēja atvērties arī dažiem kautrīgiem skolēniem. Esmu pateicīga par iespēju apmeklēt šo pasākumu.”(Alīna)

“Man pasākumā patika aktivitātes, bet mani šis nebija noderīgs, jo man nav uztraukuma vai stresa. Šī nodarbība varētu palīdzēt cilvēkiem, kuriem rodas stress, kad tie runā publiski. Skatoties kopumā, tā bija laba pieredze.”(Jana)

“Manuprāt, aktivitātes ir ļoti progresīvi mūs ietekmējušas. Vadītāja izdomāja dažādus uzdevumus, lai dalībnieki spētu tos veikt kopā. Aktivitātes palīdzēja, pazemināt stresa līmeni, kā arī aktivizēt pozitīvas emocijas…”(Leons)

“Man ļoti patika šīs pasākums, jo tur bija pastāstīts par to, kā cīnīties ar stresu, kas savukārt var palīdzēt kaut kādās stresa situācijās.”(Vladislavs)

“Pasākums man ļoti patika. Tas bija pamācošs, kā rīkoties dažādās publiskās runas uztraukuma un stresa situācijās.” (Sintija Diāna)

“Nodarbības mērķis bija iepazīties ar veidiem, kā tikt vaļā no stresa, kas ļoti spēj palīdzēt dažādās situācijās. Stresa novēršana un pārvaldība var samazināt augstu asinsspiedienu, depresiju utt. Kopumā nodarbība bija ļoti interesanta un noderīga ikvienam no mums.”(Elīza)

10.C klases skolēnu viedokļi

Aiga

Pasākums ,,Mana runa iedrošina” bija ļoti aizraujošs un interesants. Lektore bija laipna un atsaucīga. Man patika pozitīvā atmosfēra. Uzzināju, ko darīt pirms publiskās uzstāšanās, ja ir satraukums. Bija iespēja paspēlēt dažādas spēles, kurās vajadzēja gan izkustēties, gan runāt. Vissaistošākā un smieklīgākā aktivitāte bija, kad vajadzēja iet klases priekšā un komandā pa pieci izdomāt nebijušu stāstu, kas it kā ir noticis ar mūsu klasei. Kopumā man šī stunda patika.

Amanda

Es apmeklēju pasākumu – “Mana runa iedrošina”. Pasākuma mērķis bija iegūt zināšanas par veidiem, kā kļūt drošākam publiskās uzstāšanās laikā. Manuprāt, šīs lekcijas sasniedzamais rezultāts tika panākts. Pēc tikšanās ar pasākuma veidotāju es uzzināju vairākus paņēmienus, kā iedrošināt sevi pirms uzstāšanās. Tos es noteikti izmantošu savās uzstāšanās reizēs. Pasākuma laikā mūsu klasei bija vienreizējā iespēja iegūt daudz jaunu zināšanu, kārtīgi izsmieties un gūt pozitīvas emocijas. Es noteikti vēlētos apmeklēt vēl tāda veida pasākumus, iespējams, tikai pie cita pedagoga. Kopumā man šis pasākums likās ļoti saistošs.

Viktorija A.

Šādā pasākuma es esmu piedalījusies pirmo reizi.

Pasākums bija diezgan interesants, man tas lika ieinteresēties un arī iesaistīties procesā. Es uzzināju vairākas metodes, kā mazināt stresu, pirms publiskās runas. Kā pareizi stāvēt uzstājoties, kur likt rokas. Mēs pildījām uzdevumus, kuros vajadzēja pārvarēt savas bailes, uzstājoties publikas priekšā. Visās spēlēs mēs līdzdarbojāmies ar klasi, kas mūs vairāk satuvināja un padarīja visus uzdevumus aizraujošus un smieklīgus.

Domāju, ka tāda tipa pasākumi ir diezgan pamācoši un noderīgi, tāpēc tos vajadzētu rīkot biežāk.

Karīna

Es biju ļoti ieinteresēta šāda tipa nodarbībās. No sākuma biju domājusi, ka būs garlaicīgi, bet jau nodarbības sākumā sapratu, ka biju kļūdījusies. Man ļoti patika, ka mēs mācījāmies brīva formā, kad vajag teikt, pastāstīt par to, kā jūtos un, kas liek man uztraukties. Bija interesanti klausīties klases biedrus un darboties kopā. Es vēlētos, lai šāda brīvās formas nodarbības notiktu biežāk.

Matīss

Kopumā man pasākums ļoti patika.

Sākumā, kad tika pateikts, ka uz pasākumu varēs doties stundu laikā, likās, ka tā būs tikai tukša pļāpāšana par to, no kurienes rast motivāciju un kā iedrošināt sevi. Bet, kad ierados un piedalījos pasākumā, biju patīkami pārsteigts. Vadītāja bija patīkama un deva tiešām noderīgus ieteikumus un paņēmienus publiskās runāšanas un kreativitātes uzlabošanai. Un pēc pasākuma beigām jūtos gluži motivēts un iedrošināts. Bet pats labākais pasākumā bija tas, ka tas notika piektdienas smagāko stundu laikā, kas ļāva smadzenēm nedaudz atpūsties.

Raitis

Man patika šis pasākums, un es uzskatu, ka tas man bija noderīgs, es uzzināju, ko vajag darīt, lai nomierinātos pirms uzstāšanas. Bija interesanti paklausīties ieteikumus, kā un ko ir jādara, lai justies drošāk, uzstājoties publikas priekša. Es ieteiktu apmeklēt tāda veida pasākumus pat tiem, kas domā par to, ka tas viņam nevajadzīgs, jo, apmeklējot pasākumu, varēja uzzināt noderīgu informāciju par to, ka vajag rīkoties stresa gadījumā, piemēram, pirms ZPD aizstāvēšanas, mutiskas daļās eksāmena utt.

 

Egita

Manuprāt, nodarbība “Mana runa iedrošina”, bija ļoti noderīga gan man, gan arī citiem RV1Ģ skolēniem, kas bija šajā nodarbībā un aktīvi darbojās līdzi.

Man patika, ka spēles gaitā visiem bija iespēja piedalīties, pārvarēt savas bailes un atklāt kaut ko jaunu.

Abas nodarbības pagāja ātri un interesanti, pat neskatoties uz to, ka sākumā šķita, ka atkal būs kaut kas neinteresants.

Manuprāt, pamatskolas klasēm arī noderētu tādas nodarbības, it sevišķi 9. klasēm, tāpēc ka viņiem šogad eksāmeni, kuros ir mutiskā daļa. Tādas nodarbības palīdzētu viņiem neuztraukties runāšanas laikā.

 

Roberts S.

 

Pasākumu “Mana runa iedrošina” es uzskatu par pozitīvu un motivējošu iespēju apmeklētājiem novērtēt savu un citu runas. Manuprāt, iedrošināšana ir spēcīgs instruments, kas var palīdzēt pārvarēt izaicinājumus un virzīt citus uz panākumiem. Ja runa patiešām uzmundrina un ir empātiska, tā var iedvesmot dalībniekus rīkoties un veikt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Labi pasniegta runa var atstāt ilglaicīgu vai pat mūžīgu iespaidu un sniegt vērtīgu ieskatu uz savu dzīvi, kā arī sniegt norādījumus personīgajai un arī profesionālajai attīstībai.

Vineta

Šī nodarbība man likās ļoti interesanta, neparasta un inovatīva manā mācību procesā. Tā bija, manuprāt, ļoti noderīga mana vecuma jauniešiem, jo šajā nodarbībā vēstīja par jauniem veidiem stresa novēršanai pirms publiskās runas. Uzzināju interesantus faktus par cilvēku stresa rašanās iemesliem. Man šī nodarbība atstāja tikai patīkamu iespaidu. Bija iespēja uzlabot komunikāciju ar klases biedriem, kā arī iepazīt tuvāk klases biedrus, ar kuriem nekomunicēju ikdienā. Nodarbība pavēra man jaunas iespējas publiskajā runā, jo uzzināju metodes pārliecinātākai runai.

Elīna

”Mana runa iedrošina” ir pasākums, kas māca būt pārliecinātam par sevi un vairāk atvērties apkārtējiem cilvēkiem.

Ar mums sarunājās laipna sieviete. Viņa stāstīja par vairākiem veidiem, kā noņemt stresu pirms uzstāšanās, kā stāvēt un kur likt rokas, kad jau esi publikas priekšā. Laiks pagāja nemanāmi un šī nodarbība bija diezgan aizraujoša. Tomēr visa pasākuma laikā bija neliels stress, ka es būšu uzmanības centrā.

Kopumā varu teikt, ka šis pasākums bija interesants, kaut gan ne tik noderīgs. Manuprāt, nepašpārliecināti cilvēki pēc šīs runas joprojām paliks tādi paši, un viņu pārliecība nemainīsies.

 

Dāvis

Manuprāt, šis pasākums palīdzēja dažiem palikt drošākiem, bet ne man, jo vingrinājumi, kurus deva, lai palīdzēt palikt drošākam publikas priekšā, man personīgi nepalīdzēja. Es varu piebilst to, ka, darot šo ar saviem draugiem un klases biedriem, nebūs tik iedarbīgs efekts, ja to darītu kādas svešas publikas priekšā, jo tev būs iespēja parādīt savas prasmes, kuras cilvēki vēl nav redzējuši.

Iluta

Nesen mūsu klasei bija iespēja piedalīties aizraujošā lekcijā” Mana runa iedrošina”.

Šīs lekcijas laikā mums pastāstīja vairākus paņēmienus, kā padarīt mūsu runu pašpārliecinātāku un drošāku. Ļoti interesanti likās uzdevumi, kas palīdz samazināt stresu pirms uzstāšanās publikas priekšā. Manuprāt, klasei arī palīdzēja vairāk saliedēties, pildot uzdevumus, kuros vajadzēja veidot asociācijas, jo tā mēs vairāk uzzinājām viens par otru, padalījāmies ar dažādiem stāstiem no dzīves.

Kopumā lekcija šķita ļoti interesanta, tajā varēja apgūt lietas, ko ikdienā mums neviens nestāsta un nerāda. Tā noteikti bija lieliska iespēja iedrošināt sevi, kļūt pašpārliecinātākam, kas mums noteikti palīdzēs turpmākajā dzīvē.

 

Haralds

Šis pasākums, manuprāt, ir ļoti noderīgs jauniešiem, jo ļoti daudziem ir bail stāties publikas priekšā, teikt savas domas vai pat vienkārši nolasīt kādu tekstu.

Bija redzams, ka nodarbības vadītāja ir pieredzējusi savā jomā un saprot, par ko runā. Personīgi man bija ļoti aizrautīgi uzzināt paņēmienus, kā uz skatuves mazināt stresu.

Kā arī daži uzdevumi palīdz ne tikai skatuves runai, bet arī ikdienā, piemēram, uzdevums kurš palīdz atrast saistību starp dažādām tēmām.

Kopumā es teiktu, ka pasākumam ir nozīme un tam vajadzētu attīstīties un gūt popularitāti jauniešu lokā.

 

Simona

Mūsdienās jauniešiem ir ļoti grūti iziet skatuves priekšā un runāt, tāpēc, es uzskatu, šāda veida pasākumus ir noderīgi rīkot.

Es nekad nebiju bijusi tādos pasākumos. Es arī esmu viena no tām jaunietēm, kurai ir diezgan grūti uzstāties publikas priekšā, taču, neskatoties uz to, pasākums man ļoti patika. Es uzzināju, kā efektīvi noņemt stresu un uztraukumu, kas man bija galvenais, jo katru reizi pirms uzstāšanās es uztraucos. Man patika arī visas aktivitātes, kuras mums sarīkoja pasākuma mentore.

Kaut arī klases priekšā bija daudz vieglāk uzstāties un runāt, es ņemšu vērā visus mentores padomus, protams, arī lietošu, kā arī ceru, ka šādi pasākumi notiks vēl!

Estere

Manuprāt, tā bija jauna pieredze un kaut kas neparasts skolas dzīvē. Es uzzināju daudzus veidus, kā var sevi nomierināt stresa situācijā un kā labāk, brīvāk uzvesties publikas priekšā. Nodarbības beigās es varēju pamanīt, ka klasesbiedri jūtas brīvāk un nebija tik nomākti. Man diezgan patika pasākums “Mana runa iedrošina”, jo iepriekš nekad tāds pasākums netika organizēts. Uz nodarbības beigām mans noskaņojums uzlabojās, jo sākotnēji tas nebija tik pozitīvs. Tāpat arī uzzināju, kā var sevi ātri un efektīvi nomierināt. Es gribētu, lai kādreiz vēlreiz būtu tāda nodarbība.

Kitija

Es piedalījos nodarbībā, kuras gaitā var iemācīties pārvarēt bailes, uzstājoties uz skatuves.

Manuprāt, šī nodarbība bija nedaudz noderīga, jo ar vienu reizi tie, kuriem ir bailes no uzstāšanās, tās nepārvarēs, tomēr pēc nodarbības esmu kļuvusi mazliet atvērtāka. Piemēram, es ļoti baidos uzstāties, man vēl joprojām pēc šīs nodarbības ir bail to darīt. Sangviniķi ir dzimuši, lai uzstātos, taču melanholiķi nepratīs uzstāties kā sangviniķi, jo viņi ir atvērti un komunikabli, turpretī melanholiķi ir noslēgti un nerunīgi.

Pēc manām domām, tie cilvēki, kuriem ir lielas bailes uzstāties publikas priekšā, nekad nepārstās baidīties, jo viņi nav radīti skatuvei.

Raivo

Nodarbība bija ļoti interesanta, kurā es ieguvu padomus par drošu runu publikas priekšā. Domāju, ka nākotnē es tos izmantošu, kad būs iespēja, lai iegūtu labākus sasniegumus. Nodrošināšu savu runas raitumu un izvērsīšu tās domu ar jauniem vingrinājumiem, kurus es ieguvu, jo tie man palīdzēs paskaidrot plašāk, ko es mēģinu izteikt mutiski. Runa vienmēr ir bijusi vajadzīga un ir vislabākais un skanīgākais cilvēka instruments, ar kuru var komunicēt un iedvesmot citus.

Austra

Pasaulē ir daudz šausmīgu un bailīgu lietu. Un skatuves runa ierindojas 2. vietā pēc zirnekļiem. Tā ir viena no lietām, ko es uzzināju pasākumā “Mana runa iedrošina”.

Manuprāt, šis bija pasākums bija tieši laikā! Pēc manām domām šis pasākums palīdzēja ar sevis izpaušanas veidu. Tas veicināja manu vēlēšanos un tieksmi uz pašizaugsmi, kas ir ļoti apsveicami ņemot vērā manu slinkuma pakāpi. Pasākums tiešām nostiprināja manu skatuves runāšanas prasmi, bija ļoti daudz dažādu personalizētu padomu. Ar pāris no demonstrētajiem vingrinājumiem esmu jau sastapusies citās tamlīdzīgās nodarbībās un varu skaidri pateikt, ka tie strādā.

Kopumā šis pasākums bija ļoti izzinošs un noderīgs tīri praktiski, ņemot vērā ZPD nākamgad, un neskaitot to es ticu, ka šī prakse man noderēs arī vēl tālākā nākotnē.

       

 

 

 

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni barikāžu aizstāvju mēneša ietvaros noskatījās

 latviešu režisora Viestura Kairiša filmu “Janvāris”

 

26.01.2023. Latgales vēstniecībā “Gors” noskatījās filmu “Janvāris” ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu.  Šo iespēju izmantoja vidusskolas posma jaunieši. Režisora Viestura Kairiša jaunā spēlfilma “Janvāris” ir guvusi starptautisku novērtējumu. Filma ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā, kas vēsta par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Apmeklējuma mērķis bija iepazīt barikāžu laiku, izprast tā laika jauniešu skatījumu uz dzīvi un iekšējās pretrunas, ko atklāj režisors, kā arī pārzināt jaunāko latviešu kino mākslu. Pēc filmas noskatīšanās klases kolektīvi apsprieda filmas sižetu ar valodu, vēstures un  kulturoloģijas skolotājiem, piedalījās diskusijās un dalījās piedzīvotajā.

Lūk, daži skolēnu viedokļi:

Filmā tika atainoti 1991. gada notikumi, kad pēc skolas beigšanas puisis vārdā Jazis nevar nolemt, ko darīt pēc skolas. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, Rīgā būvē barikādes. Kaut arī jaunieši filmā ir tāli no visas šīs politikas, apstākļi tāpat ievelk viņus šajos politiskajos notikumos. (Artūrs, 10.E)

Filma man ļoti patika. No sākuma nevarēja gluži saprast filmas tematiku, bet kopumā filma bija ļoti forša un interesanta. Patika izmantotā mūzika. Labi kadri. Nenožēloju, ka aizgāju uz filmu. (Toms, 10.E)

Filma īstenībā bija interesanta. Sākumā biju domājusi, pēc citu skolēnu atsauksmēm, ka nebūs tik laba, tomēr man patika. Biežāk ar klasi iet kaut ko skatīties, jo tas ir ne tikai forši, bet arī izglītojoši. (Sabīne, 10.E)

Filmā bija interesanta interpretācija par janvāra barikāžu notikumiem , kā tie ietekmēja parastu jauniešu, ļaužu dzīvi un kā tas izpaudās. (Elīna, 10.E)

Man šī filma ļoti patika. Ļoti patika aktieri un galvenā varoņa stāsts, jo viņā atpazinu mazliet no sevis. Ļoti aizrāva filmas vizuālais aspekts, jo filma bija pilna ar ļoti skaistiem kadriem ar ainavām, cilvēkiem utt. Ļoti patika! (Marta, 10.E)

Sižets no paša sākuma var ievilkt lielu daļu skatītāju, jo jau paša filmas sākuma notiek kaut kas interesants (Jazis filmē okupēto ēku un tās apkārtni.) Filmas gaitā var redzēt galvenā tēla ambīcijas un viņa mērķi, bet tas viss nav. Mēs esam iepazīstināti ar citiem tēliem, kuri filmas gaitā atklāj savas vēlmes un izrāda savu personību, manuprāt, tas ir galvenais, lai filma izdotos, un es varētu teikt, tas viņiem izdevās. (Valters, 10.E)

Filma bija interesanta. Uz filmu nācu ar noskaņu, ka tā būs ar ļoti nopietnu vēsturisku skatu, bet filma bija mākslinieciska- tas nav slikti, tikai tas, ka to nebiju gaidījusi. Bet kopumā patika, interesants piegājiens no filmas skolas skolēnu skatupunkta, un kā vienā ģimenē var būt dažādas nostājas. Patika arī tā sauktais “over-shadowing”,  kad filmas sākumā ir kāds mazsvarīgs moments, kas filmas gaitā patiesībā pārtop par ko nopietnāku, kas šajā gadījumā bija galvenā varoņa tēlošana par “vali jūras krastā”. Nezinu, cik tajā ir patiesības, bet, cik nopratu, filmā tika izmantoti arī kadri no īstiem notikumiem- barikāžu laika. Patika arī izmantotā mūzika un filmēšanas stils. Vienīgais, kas varbūt nedaudz atstāja mani neizpratnē, bija slenga lietojums, kas īsti neiederējās tā laika tematikā, bet nu ko es varu teikt, neesmu tos laikus piedzīvojusi, kā arī pāris kadri bija saraustīti un līdz galam neizskaidroti. (Margita, 10.E)

“Filma “Janvāris” deva iespēju ieskatīties režisora Viestura Kairiša biogrāfijā. Jo tajā laikā arī pats režisors paņēma pirmo reizi kameru rokās.

Filmā mijās mīlestība ar Latvijas vēsturi. Tomēr sižets likās vietām neloģisks, bet vēstures notikumi tika izklāstīti secīgi.” 11.A

 

“Šī filma man ne pārāk patika . Gaidīju tiešām vairāk vēsturisku filmu par barikādēm . Bet kopumā scenārija pamatā pavisam vienkāršs stāsts. “Janvārī” izmantoti ar dažādām kamerām un dažādā stilistikā filmēti kadri, un tas ienes daudzslāņainību, noslēpumu, reizēm arī apjukumu; šis paņēmiens neļauj skatītājam ieslīgt emocionālā “parastu vēsturisku filmu” izraisītā atmiņu transā.”11.A

 

“Viestura Kairiša filma “Pavasaris” ir barikāžu laika un OMON iebrukšanas reāls atspoguļojums. Filmas scenārijs ir veidots, balstoties uz reāliem notikumiem, tā liek izdzīvot pagātnes notikumus caur galveno varoņu tēliem, kas palīdz vieglāk uztvert notikumus, jo galvenie varoņi ir jaunieši, kuru starpā parādās mīlestības kvēle. Jaunietis ir definējums vārdam cilvēks, kurš ir attīstības stadijā, apkārtesošo uztver tuvāk sirdij, emocionālāk, ir karjeras un mīlestības meklējumos. Filmā tiek atspoguļota jauniešu realitāte: tusiņi, mīlestība, politiskie notikumi un citi personību ietekmējošie faktori. Filma ir diezgan depresīva un liek aizdomāties par galvenajām dzīves vērtībām, kas daudziem var atšķirties.” 11.A

 

“Filmā es saskatīju vairākas sižeta attīstības līnijas un svarīgākās tā laika problēmas, kur daža aktualitāte neizzūd vēl joprojām. Par filmu man ir dalīts viedoklis, jo no ikdienišķā patērētāja puses es diez vai izvēlētos noskatīties šo filmu vēlreiz, savukārt no mākslinieciskā viedokļa filmā bija ietverts daudz momentu dziļām pārdomām. 11.A

 

“Filmas sākotnējā ideja bija laba, taču režisoriem, scenāristiem neizdevās pilnā apjomā nodot filmas galveno domu. Ja tiktu uzņemta filmu par reālo cilvēku, kurš reāli ar kameru uzņēma tagad janvārī notiekošo un parādītu tā cilvēka dzīvesstāstu, filma būtu daudz jēgpilnāka. Sižetam arī bija robi, kadru secība dažās vietās nebija loģiska. Atvērts fināls, manuprāt, nebija labākais veids, kā pabeigt filmu, turklāt pēc kadra, kur abi sēž barikāžu epicentrā, sekoja kadrs ar atmiņām vai nākotnes vīzijām, tas netika nedz norādīts, nedz precizēts( kas tieši tas bija). Personīgi man nav skaidrs, kas notika ar galvenajiem varoņiem, kāda varētu būt to tālākā mijiedarbība.” 11.A

 

“Man filma “Janvāris” daļēji patika. Patika, jo tika filmēta Latvijas vēsture pēc PSRS sabrukuma, ka Latvijas ieguva sev brīvību un ka cīnījās par to. Arī patika, ka filma tika attēloti jauniešu dzīve un intereses tajos laikos. Nepatika, jo bija ainas, kuras nav piemērotas bērniem, ka arī filmas beigas bija nesaprotamās.” 11.A

 

“Filmā tika saskatītas vairākas kulminācijas, kuras skatītājiem lika aizdomāties par dzīvi. Pateicoties filmai, varēja redzēt barikāžu laika atspoguļojumu. Filmas beigās nebija saskatāms situācijas jeb problēmas atrisinājums, tāpēc skatītāji var to izdomāt paši. Kopumā filma patika.” 11.A

 

“Filma man nepatika, jo tai bija maz sakara ar karu, lai gan filma tika pasniegta kā stāsts par militāro situāciju Latvijā, arī jēga bija ļoti izplūdusi un semantiskā ķēde bija slikti izbūvēta. Filmu ražošana ir slikta. Bet pati bilde man patika, tā bija labi uzņemta un pārnesa pagātnes atmosfēru.” 11.A

 

“Godīgi sakot man nepatika šī filma. Es nesapratu galveno domu filmai. Visvairāk man nepatika, ka filmai bija neloģiska notikumu gaita, bet patika, ka galvenais varonis tēloja depresijas stāvokli, ka viņš tēloja tā laika problēmas.” 11.A

“Filma man likās nedaudz depresīva. Momentiem varoņu darbības bija nesaprotamas un dīvainas. Visvairāk patika filmas vizuālā daļa, skaisti nofilmēti kadri. Aktieru spēle arī bija diezgan izteiksmīga un kvalitatīva. Interesanti bija interpretēta tā laika situācija no jauniešu skatpunkta.” 11.A

“Filma ”Janvāris” man nepatika, bet tā atspoguļoja barikāžu laika sabiedrības noskaņu. Filmā varēja aplūkot dažādus skaistus Latvijas dabas skatus, kā arī aktieri spēja reālistiski atspoguļot emocijas. Savukārt, atkārtoti šo filmu es nevēlētos skatīties.”11.A

“Mans viedoklis par šo brīnišķīgo filmu ir tāds, ka filma man nepatika, jo neesmu šo žanru fanāts, bet domāju, ka filma atradīs savu auditoriju. Filmas beigās bija nesaprotamas, jo beigās viņi stāvēja kaut kādā dīķī saulrietā. Filmas sižets man arī šķita nesaprotams. 11.A

“Man ļoti patika filma, jo tajā bija attēlots barikāžu laiks, kas bija ļoti grūts laiks, bet visi vēsturiskie notikumi bija parādīti. Jaunieši sapņoja būt par režisoriem un padomju savienība vēl neatzina Baltijas valstu neatkarību un pie pirmajiem iebrauca Lietuvā. Latvieši uzreiz sāka darbību, veidojot barikādes un galvenais varonis no drauga aizņēmās kameru un sāka notikumu filmēt. Vienu operatoru nošāva un no tā daudzi pārdzīvoja. Kopumā filma bija interesanta, jo man patīk skatīties vēsturiskus notikumus.”(Raivo, 10.C)

“Kopumā man filma patika. Ļoti liela uzmanība pievērsta lietām, kas raksturo filmā parādīto laikmetu: ģērbšanās stils, tā laika mēbeles un tehnika, un tā laika jauniešu paradumi. Patika arī filmas skaņas režisūra. Mūzika filigrāni ataino tēla fizisko un morālo stāvokli, kad tas ir vajadzīgs, kā arī rada tā laika atmosfēru. Bet nepatika viena lieta. Starp filmas fragmentiem nav lielas sižetiskās saites, tāpēc filma likās fragmentāra un nesaistīta.”(Matīss, 10.C)

“Šis ir šedevrs kinematogrāfijā. Šī patiesi varētu būt viena no visu laiku labākajām režisētām latviešu filmām un arī vizuāli labākā. Es nevaru novērtēt par zemu, cik iespaidīgi ir redzēt reālās pasaules vēsturiskos kadrus no Rīgas barikādēm, kas patiesi saplūst ar kadriem, kas filmēti 30 gadus vēlāk. Bet ir tikai viens nopietns trūkums, kas neļauj šim būt sirreālista ieskatam 90. gadu dzīvē Latvijā – romantika. Šīs filmas romantiskais apakšsižets, manuprāt, tika uzskatīts par galveno stāstu, taču šķiet, ka tā ir samērā slikti uzrakstīta. Tajā bija stereotipiskas līnijas tieši no 90. gadu padomju laiku romāniem, un Jāzepa reakcija uz šķiršanos bija ārprātīgi pārmērīgi dramatiska.”(Roberts, 10.C)

“Filma bija ļoti interesanta un pamācoša, mēs uzzinājām, kā dzīvoja ļaudis barikāžu laikā, man ļoti patika šī filma, viss, ko es redzēju, domāju, ka noderēs vēsturē. Neskatoties uz to, ka šī filma ir vecākas paaudzes, es ieteiktu arī jaunākas skolas paaudzēm. Gribētu piebilst, ka dažus momentus nesapratu, bet es ļoti iejutos sižetā, bet kopumā es tiešām pateicos par iespēju aiziet uz šo filmu, kā arī labprāt aizietu uz vēl kādu filmu.”(Dagnija, 10.C)

“Man filma patika, bija interesanti paskatīties tā laika notikumus. Aktieri labi nospēlēja savas lomas, kā arī bija interesants sižets, kurš brīžiem deva iespēju aizdomāties par to, kā sajutās cilvēki barikāžu laika. Es domāju, ka filmā varētu mazliet vairāk pastāstīt un paradīt par barikāžu laiku, kā tur dzīvoja cilvēki, ko darīja utt.”(Raitis, 10.C)

“Noskatoties šo filmu, varēja gūt ieskatu par barikāžu laika notikumiem no jauniešu skatupunkta. Bija redzamas ainas, kā Rīgā tiek būvētas barikādes, kā arī vērojama cilvēku attieksme pret šo vēsturisko pasākumu. Šī filma man nelikās īpaši saistoša, taču tai nebija ne vainas, bija skatāma, bet mani nepiesaista šāda stila filmas.”(Aiga, 10.C)

“Filma “Janvāris” man likās ļoti pamācoša un aizraujoša. Manuprāt, tā bija mūsu vecumam piemērota. Es noteikti varētu ieteikt šo filmu noskatīties visiem paziņām un draugiem, kas to vēl nebija redzējuši. Protams, es vēl gribētu apmeklēt šāda veida filmas.”(Amanda, 10.C)

“Manuprāt, filma galīgi nebija aizraujoša. Nevar izprast domu, ko režisoru mēģina vēstīt filmas gaitā. Filmas kadri nebija izprotami secības ziņā, kā arī, manuprāt, tēmu par barikādēm katrs skolēns ir dzirdējis pārāk bieži, tāpēc neuzskatu, ka tas šobrīd ir īpaši aktuāli. Savukārt filmas kvalitātei gan nebija ne vainas. Izskatījās diezgan reālistiski, kā tas varētu izskatīties šajā laika periodā. Nejūtu informatīvu ieguvumu no šīs filmas.”(Linards, 10.C)

“Filma man likās diezgan skumīga. Diezgan labi parādīti tie laiki. Filma ne īpaši mani uzrunāja, jo bija grūti izprast filmas jēgu, ja es iepriekš nebūtu zinājis, par ko ir filma, es padomātu, ka tā ir par rašu nevienlīdzību.”(Haralds, 10.C)

“Manuprāt, filma bija vairāk vecākās paaudzes cilvēkiem. Filma mani īsti nepiesaistīja, bet bija diezgan laba. Sižets bija labs, nepatika izklāsts. Daži fragmentus mazliet līdz galam neizpratu, es ļoti iedziļinājos filmā, kā arī es gribētu pateikties par iespēju apmeklēt šo filmu, jo manuprāt viņa man noderēs tā kā tā bija vēsturiska filma. Es labprāt vēl apmeklētu tāda tipa pasākumus.”(Gatis, 10.C)

“Filma “Janvāris” bija interesanti nofilmēta, bet momentiem viņa šķita garlaicīga, it sevišķi filmas sākums. Kaut gan filma bija laba, bet pēc viņas beigām parādījās jautājums, kurā momentā Jāzeps  aizgāja no augstskolas? Kāpēc filma beidzās tieši tā? Un vēl pāris līdzīgi. Neskatoties uz ne ļoti interesanto sākumu filma man patika.”(Egita, 10.C)

“Manuprāt, bija ļoti pamācoši apskatīties spēlfilmu režisora Viestura Kairiša “Janvāris”. Filma bija par 30 gadus senu vēsturi par Latviju uz barikādēm. Bija attēlots, ka tajos laikos gan nebija viegli, gan droši. Visiem trīcēja sirds no uztraukuma un no tā, ka nevarēja paredzēt kas būs tālāk. Man bija ļoti interesanti ieskatīties to laiku notikumos.”(Viktorija, 10.C)

“Noskatoties šo filmu par barikādēm, varēja apskatīt, ka Rīgā tiek uzsākts barikāžu laiks, tomēr, manuprāt, šī filma gluži nebija par barikādēm tik daudz kā par cilvēku attiecībām un jauniešu dzīvesveidu, mani šī filma nepiesaistīja, jo nesaskatīju tiešu saikni ar barikāžu laiku.”(Estere, 10.C)

“Tas ir “lēni degošs” rakstura pētījums, kas notiek Latvijas 1991. gada janvāra politisko konfliktu laikā ar Padomju Savienību. Šim labi iestudētajam pilngadības stāstam par topošo filmu veidotāju klājas labāk ar vēsturisko kontekstu nekā ar blāvo romantiku.”(Markuss, 10.C)

“Šī filma, pēc manām domām, bija ļoti nesaprotama. Tāpēc, ka grūti bija saprast filmas jēgu un ko filmā gribēja attēlot. Taču interesanti bija noskatīties šo filmu. Manuprāt, tā bija pusaudžu tematika, ka interesē. Domāju, šī filma ir vērta, lai to noskatītos, bet, lai saprastu, ir jāiedziļinās.”(Viktorija, 10.C)

“Manuprāt, filma “Janvāris” nebija ļoti izdevusies, tā nespēja mani ieinteresēt, jo bija domāta noteiktai cilvēku kategorijai, piem, kino industrijas darbiniekiem. Kopumā tas laiks bija parādīts ļoti depresīvi un samāksloti. Uzskatu, ka varēja labāk attēlot šo laiku, kaut kā pozitīvāk ar lielāku vēsturisko ieguldījumu, jo parādīja noteiktu slāni cilvēku – kino skolas studentus.”(Renārs, 10.C)

“Manuprāt, filma “Janvāris “ ir ļoti specifiska, kas man ne ļoti patika. Mani ieinteresēja pats stāsts un sižets, bet bija grūti uztvert, ko šī filma parāda un māca. Visticamāk, lai es varētu ar pilnu baudu un izpratni skatīties šo filmu, man vajadzētu to noskatīties vēlreiz un ar lielāku izpratni par vēsturi.”(Karīna, 10.C)

“Filma “Janvāris” izraisīja ļoti jauktas emocijas. Bija brīži, kad filma mani satrauca un aizrāva, piemēram, kad uz galveno varoni uzbruka omon Lietuvas teritorijā. Aizrāva arī filmas beigas, kad pilsētā sākās pilnīgs haoss un cilvēki nezināja, kur bēgt un slēpties. Kopumā filma bija man nesaprotama, tāpēc ka tajā notika ļoti daudz darbību, kuras nedeva man koncentrēties un saprast to notikumu iemeslu un jēgu.”(Elīna, 10.C)

Annija, 12.B: Ceturtdien, 26. janvārī, kopā ar savu klasi devos uz Latgales Vēstniecību GORS skatīties Viestura Kairiša spēlfilmu “Janvāris”. Notikumu atspoguļojums – Latvija Trešās Atmodas laikā. Šogad janvāra barikādēm aprit 32 gadi, un filma labi atklāj tā laika pārdzīvojumus, cilvēku likteņus un tautas nacionālo apziņu. Patika mūzikas izvēle, kas vēl vairāk piedeva 90to gadu garšu 🙂

Kimons, 12.B: Filma “Janvāris” kārtējo reizi atgādina par 1991. gada satraucošajām dienām. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā. Neskatoties uz režisora izvēlēto tēmu, viņam neizdevās mani ieinteresēt, jo filmas notikumi virzījās uz priekšu pārāk ātri un bija grūti sekot galvenajai domai, un just līdzi galvenajiem varoņiem.

Kristiāns, 12.B: Janvāris” ir V. Kairiša meistarīgais režijas darbs, kas pārsteidz ar iespaidīgo kinematogrāfiju un vēstījumu par barikādēm Latvijā. V.Kairiša talants radīt emocionāli piesātinātas un atmiņā paliekošas ainas un tēlus raksturo filmu “Janvāris” kā vērtīgu kultūras mantojumu.

Arvīds, 12.B: Man filma patika, tajā tika atspoguļotas daudzas jauniešu problēmas, no kuram daļa problēmu ir arī no mūsdienām, un dala problēmu vairāk tam laikam, par kuru bija filma.

Rolands, 12.B: Filma bija aizraujoša, neparasts sižets. Skatoties filmu, bija interesanti salīdzināt ar mūsdienu laikiem.

Zlata, 12.B: Filma bija neparasta , man patika , ka filmā bija momenti, kuri bija filmēti ar vecas kameras efektu , kā arī filmas estētika bija neparasta un krāšņa . Filmas scenārijs , man liekas, ir nedaudz nepabeigts , bija tāda sajūta .

Mairis, 12.B: Noskatoties šo filmu, es labi sapratu, ko piedzīvoja jaunieši Latvijas neatkarības atgūšanas laikā. Galvenais varonis Jazis bija radošās dabas cilvēks un viņam bija jāatrod apslēptais skaistums ikdienā. Filmas ainās tika labi atainots kinooperatoru un filmētāju neatlaidība iegūt neaizmirstamu bildi ar vēsturiskiem notikumiem.

Beatrise, 12.B: Esmu iepazinusies ar Viestura Kairiša filmām jau iepriekš, bet filmu “Janvāris” redzēju pirmo reizi. Šī vēsturiskā drāma bija aizkustinoša, balstīta uz patiesiem vēsturiskiem faktiem. Mīlestība, karš, dzīves sauciens un sabiedrības pielāgošanās dzīves apstākļiem bija ļoti teicami atainota no galvenā varoņa skatpunkta un ikdienas. Pamācoša un ar dziļu domu veltīta filma ikvienam jaunietim un pieaugušajam, kas kaut nedaudz var izjust pagātnes notikumus un iejusties barikāžu laikā.

Ieva, 12.B: Filma “Janvāris” mana skatījumā ir diezgan specifiska. Ideja, kuru autors gribēja parādīt, bija saprotama, taču ne uzreiz, filmas kompozīcija man izraisīja daudz jautājumu.

Daniils, 12.B: Filma bija interesanta. Pēc filmas noskatīšanās palika savdabīgas emocijas un bija iemesls aizdomāties.

Anastasija, 12.B: Patika skatīties filmu. Pārsteidza, ka bija izvēlēts sarunvalodas stils , lai labāk saprast emocijas un jūtas. Brīnišķīgi sanāca saistīt vēsturisko notikumu ar mūsdienās problēmām.

Mikhail, 12.B: Barikāžu laikam ir ļoti liela nozīme mūsdienu Latvijas vēsturē. Šī akcija, ko tauta veica savas pašnoteikšanās dēļ, parādīja Latvijas iedzīvotāju gribu cīnīties par savu brīvību. Tomēr man likās, ka filma galveno uzmanību pievērsa ne tik daudz pašam periodam, cik filmas galveno varoņu ekscentriskumam. Ļoti iespējams, ka cilvēki tajos laikos tiešām bija tādi, kā filmā parādīts. Bet man šķiet, ka būtu daudz labāk un skatītājam patīkamāk, atnākot uz filmu, kas saistīta ar valsts vēsturi, redzēt tajā ko nacionālāku. Filmā daudzas ainas absolūti nav savstarpēji saistītas un skatītājs var pazaudēt sižeta pamatlīniju.

Jūlija, 12.B: 26. janvārī es kopā ar saviem klasesbiedriem devos uz jauno latviešu filmu “Janvāris”. Filmā tika atklāta jauniešu dzīve, kuri barikāžu un armijā iesaukšanas laikā vēlējās sasniegt savu, kļūt par kino režisoriem. Man patika, kā tika atklāti mātes pārdzīvojumi, raizes par dēla dzīvību.

Laimonis, 12.B: Kopā filma patika, ideja ar tādu veida filmēšanu ir gan interesanta. Neskatoties uz to, ka vietām pazūd sižets un parādās nesaprotamas sižeta līnijas, kopumā bija labi.

Omars, 12.B: Filma, manuprāt, diezgan labi atspoguļoja barikāžu laiku. Visā tautā bija vērojams uztraukums, jo bija skaidrs, ka Maskava tik vienkārši neatlaidīs rokas no Latvijas. Ikviens tolaik saprata, ko nozīmē vēsturiski notikumi. Iemūžināt tos bija svarīgi, uz ko tika likts uzsvars filmā, lai gan daudziem tas nepatika un šķita nepareizi bāzt kameru visur.

Renārs, 12.B: Es uzskatu, ka autors ar šo filmu ir domājis parādīt pārdzīvojumus barikāžu laikā no sava skatu punkta. Man šī filma no sižeta puses neinteresēja, jo sižets ir diezgan banāls, taču aktieru spēle un laika noskaņa filmā atveidota diezgan labi.

Amanda, 11.B : Man filma patika. Tajā bija atainotas 1991.gada barikādes. Manuprāt, filmas režisoriem un aktieriem ļoti precīzi izdevās paskaidrot vēsturiskos notikumus jauniešiem saprotamā valodā. Uzmanību piesaistīja, ka filmas centrā bija 2 jaunieši, kas izdzīvoja šos notikumus no sākuma līdz galam. Tāpēc laikam tik saprotama un uztverama filma likās.

Linda, 11.B: Skatoties šo filmu, sākumā bija grūti saprast galveno domu, taču tika labi atspoguļotas galveno varoņu Jāzepa un Annas emocijas un attiecības sakarībā ar tā laika pasākumiem un notikumiem. Kā arī filmā “Janvāris” man patika mūzika un tās izmantojums konkrētajos momentos. Kopumā tika panākta noteikta atmosfēra, kas raksturo šo filmu un skar skatītāja jūtas, emocijas.

Karīna, 11.B: Filma “Janvāris” bija par jauniešiem, kuri gribēja būt režisori un veidot filmas. Galvenais varonis Jazis pats arī veidoja savu filmu. Šī filma parādīja, kā notika barikādes. Man šī filma patika, bet nevarēju līdz galam saprast pašu filmas jēgu, kas tur beigās notika, un filmas atrisinājumu.

Lauris, 11.B: Filma bija pilnīgākais murgs, ko varēja nofilmēt tikai latvieši. Filmā it kā bija par barikādēm , bet kāpēc barikādes varēja redzēt tikai uz filmas beigām, kāpēc vajadzēja lieko informāciju, kas pat nekā neaizskar barikādes. Labāk filmas budžetu atdotu Latvijas ceļu remontiem.

Kristaps, 11B: Filma, man personīgi, neieinteresēja, jo filmas sākumu es nesapratu, tikai vidū sapratu, par ko ir šī filma. Filmai arī, manā skatījumā, nebija konkrēta nobeiguma, kas arī atvēra manu skatu uz šo filmu. Protams, ka es ieteiktu noskatīties šo filmu visiem, kas ir Latvijas patrioti, ja pat nepatīk šī filma. Gribu pateikties skolas vadībai par šādu iespēju noskatīties šo filmu.

Agate, 11.B: Mani filma neieinteresēja. Pēc manām domām, filma nav aktuāla jauniešiem, jo filmas, kas ir saistītas ar padomju laikiem, jauniešus neinteresē, jo parādījušies daudzi interesanti filmu žanri. Kā arī filmā bija diezgan nesaprotama sižeta līnija, kuras mainījās ar “zibens ātrumu”, tāpēc autora galveno domu bija grūti saprast. Filma mani neieinteresēja un nepiesaistīja nekādu uzmanību. Jauniešiem šāda veida filmu es neieteiktu.

Oksana, 11.B: Filma bija diezgan interesanta, bet grūti tieši no sākuma bija saprast, par ko ir runa. Filmā tika atspoguļotas attiecības starp meiteni un puisi, kuri abi ir radošas personas. Grūtās attiecības ar vecākiem un mammas mīlestība pret dēlu, viņa ļoti negribēja laist viņu karot. Arī bija parādītas problēmas karjerā, piemēram, par to, ja ne viss notiek tā, kā mums gribas. Lai kaut ko sasniegtu vajag arī daudz strādāt un ne vienmēr izdosies no pirmās reizes.

Einārs, 11.B: Man šī filma patika, jo šajā filmā tika rādīta pusaudža dzīve 90. gados barikāžu laikā. Šī filma man lika saprast, ka dzīve tajā laikā bija grūta un ar problēmām pilna. Bet vienīgais, kas man nepatika, ka filma šķita nepabeigta, jo netika parādītas beigas. Šo filmu es ieteiktu noskatīties visiem, jo tā parāda 90. gadu dzīvi.

Daniels, 11.B: Noskatījos filmu “Janvāris”. Lai gan filmai ir mākslinieciska integritāte, es uzskatu, ka filmas stāsts un veids, kā šis sižets tika rādīts, bija slikts. Manuprāt, sižets bija pārāk sasteigts un bija daudz stāstu punktu, kas tā arī netika pabeigti, piemēram, galvenā varoņa  mīlas dzīve un tas, kas īsti notika pēc barikādēm. Varoņi bija garlaicīgi, un tiem filmā nebija liela mērķa.

Rodrigo, 11.B: Filma “Janvāris” ir interesanta, pārdomāta un labi režisēta. Filmai bija ļoti labs treileris, bet pati īstenībā filma nebija tik aizraujoša un skatāma. Pēc treilera tika gaidāma spriedze, asinis, karš, ieroči, taču realitātē filma bija par dīvainu mīlestību. Ļoti maz tika iekļauti barikāžu notikumi un filma nebija tik skatāma kā gaidīts.

Annija, 11.B: Filma “Janvāris” man likās neinteresanta, jo ar barikādēm un karu tā tika saistīta ļoti maz, vairāk filmā tika attēlota zēna personīgā dzīve. Vēsturiska drāmas filma, treilerī tika parādīta daudz interesantāka un aizraujošāka nekā patiesībā bija. Iespējams patiktu mākslinieciskiem cilvēkiem, jo bija saistīta ar mākslu.

Karīna, 11.B.: Filma “Janvāris” ir diezgan spilgts darbs. Uz ekrāna tika parādīta 90. gadu pieaugušo ikdienas dzīve un problēmas. Taču filmas beigās galvenie varoņi Jāzeps un Anna tika iekļauti militārā situācijā valstī. Muzikālais pavadījums un vizuālais noformējums viens otru papildināja un bija elpu aizraujoši. Lai gan personīgi man bija grūti noskatīties filmas nobeigumu, bija jūtama emocionālā spriedze.

Valērijs, 11.B: Filma kopumā man nepatika – grūti izsekot sižeta būtību un attīstību. Darbības vietas mainās ļoti strauji, varoņu darbības dažkārt nav izskaidrojamas un pamatotas. 1991. gada notikumiem veltīts pārāk maz laika, nav īpaša sakara starp filma varoņiem un tā laika notikumiem un procesiem. Mūzika ļoti kaitinoša un atkārtojas vairākas reizes vienā un tādā pašā kompozīcijā

Viktorija, 11.B: Noskatoties filmu, es nesapratu galveno domu. Bija attiecības starp galvenajiem varoņiem. Sapratu, ka vajag virzīties uz savu mērķi un nepadoties, kā to darīja galvenais varonis, jo viņš, neskatoties ne uz ko, filmēja svarīgus notikumus. Man nepatika filma, jo bija daudz lieko momentu, kas traucēja saprast filmas galveno domu. Es gribu pateikties skolas vadībai, kas iedeva iespēju noskatīties šo filmu..

Valērija, 11.B: Skatoties filmu Janvāris, bija daudz pārdomām. Pirmo, ko gribētos teikt, ir tas, ka filma atšķiras no treilera, kuru mēs skatījāmies latviešu valodas stundā. Varu teikt, ka filma tomēr bija par tā jaunekļa jūtām un dzīvi, nekā par barikādēm un to grūto laiku. Jautājot sev, kas palika prātā pēc filmas, ar pārliecību varu teikt, ka tikai savstarpējas attiecības starp galvenajiem varoņiem un kā gāja jauneklim  viņa karjerā

Mihails, 11.B: Janvāris” ir spēcīga un emocionāla filma par barikādēm Rīgā 90. gadu sākumā. Filma demonstrē latviešu tautas drosmi un neatlaidību cīņā par brīvību. Režisore notikumus rāda atturīgi, aktieri izcili savās lomās. Filma parāda ne tikai cilvēku varonību, bet arī cenu, ko viņi maksāja par savu brīvību. Viņš arī uzsver, cik svarīgi ir atcerēties pagātni un cienīt vēsturi..

Ritvars, 11.B: Filma “Janvāris” bija filma par barikāžu dienu notikumiem 1991. gadā, kura galvenais tēls Jazis mēģināja kļūt par operatoru. Filma man deva negatīvas un pozitīvas emocijas, lielākoties negatīvas, jo nepatika galvenais tēls un filmas vizuālā daļa. Par to vai filma ir vēsturiski pareiza, es nezinu, taču paziņas teica, ka nebija precīzi.

Matīss, 11.B: Latviešu kinofilma “Janvāris” kas bija 20.gs 91. gada barikāžu laika atainojums, man šķita ļoti lēna, bet uzmanību saistoša. Es uzskatu, lai labāk pievērstu jauniešu uzmanību un iegūtu jauniešu patiku, tai vajadzētu būt ātrākai, jo daudzas scēnas bija bezjēdzīgas un neinteresantas, kas palēnināja filmas gaitu un tādēļ neatbilda mūsdienu filmu standartiem.

Rimants, 11.B: Man patika šī filma. Šobrīd pasaulē ir grūta situācija, bet šī filma mani iedvesmoja. Neskatoties uz šo, filmai ir arī dažas problēmas. Manuprāt, tajā bija par daudz seksa scēnu, un es tajā nesaskatīju loģisku noslēgumu. Šie divi faktori ietekmēja manu filmas uztveri, bet pēc tā ,kā noskatījos filmu, es paliku apmierināts, jo filma ir laba.

 

Sagatavoja projekta “Latvijas Skolas soma” koordinatore Sarmīte Arbidāne

 

 

 

 

Latvijas skolas somas pasākumi Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā maija mēnesī

Skaistais pavasara mēnesis maijs ir atnācis ne vien ar saulainākām dienām, bet ir bagātinājis ģimnāzistu ikdienu ar diviem Latvijas skolas somas pasākumiem – 11. klašu izglītojamajiem bija lieliska iespēja piedalīties Horeogrāfu asociācijas vadītajā praktiskajā nodarbībā “Mana runa iedrošina”; otrajā pasākumā piedalījās visa ģimnāzijas lielā saime, tas bija veltīts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanai – koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija!”

Tā kā šajā mācību gadā 11. klašu izglītojamajiem atbilstoši jaunajai pieejai mācību procesā jākārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā, kurā viena no eksāmena daļām ir mutvārdu daļa, tad mērķtiecīgi tika meklēti risinājumi, kā papildināt jauniešu zināšanas un prasmes uzstāšanās mākslā, kas viennozīmīgi noderēs arī turpmākajā ģimnāzistu dzīvē. Pieredzējis pasākumu vadītājs un improvizators Krišjānis Berķis, balstoties uz improvizācijas teātrī un publiskās runas meistarklasēs pārbaudītiem uzdevumiem, caur smiekliem un jokiem iepazīstināja ģimnāzistus ar stratēģijām, kā pārvarēt bailes, kā ieinteresēt publiku un noturēt uzmanību, kā veidot saturu un paust viedokli. Nodarbības sākumā ģimnāzistiem bija iespēja iepazīt vienam otru ar jautrām un atraktīvām spēlēm, trenējot acu kontaktu un atmiņu. Praktiskajā nodarbībā “Mana runa iedrošina” ģimnāzisti apguva praktiskas iemaņas, savas uzstāšanās plānošanai. Darbojās uz skatuves, veidoja monologu un dialogu ar publiku. Praktiski vingrinājās stresa pārvaldīšanā pirms uzstāšanās. Nodarbības laikā jaunieši darbojās dažādās grupās. Laiks paskrēja nemanot, jautri darbojoties, tika iegūtas jaunas prasmes. Iegūtās prasmes noderēs, uzstājoties ar radošajiem darbiem, aizstāvot   izveidotās prezentācijas. Lūk, daži viedokļi:

Man ļoti patika nodarbība par publisko uzstāšanos, jo tajā ar interesantām aktivitātēm apguvām publiskās runas pamatus, kā arī paši mēģinājām publiski uzstāties. Es uzskatu, ka šī ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas cilvēkam ir jāprot, tāpēc tas ir ļoti aktuāli jauniešiem, lai zinātu, kā pareizi un interesanti uzstāties publikas priekšā. ( Ilva )

Prasme labi runā ir viena no cilvēka svarīgākajām vērtībām, apmeklējot semināru par publisko uzstāšanos, es uzzināju, kā var uzlabot prasmi pareizi runāt un uzrunāt apkārtējos. Piemēram, liela uzmanība ir jāpievērš tam, kā cilvēks stāv un žestikulē. Publiski uzstājoties, cilvēkam jāstāv brīvi, nesakrustojot ne rokas, ne kājas. Lai runu padarītu vēl interesantāku, vajag meistarīgi lietot dažādas intonācijas un balss tembrus. Lai gan runa liekas pavisam parasta un ikdienišķa lieta, tā noteikti ir jāuzlabo un jāpilnveido visas dzīves laikā, jo tā ir kā mūsu vizītkarte. ( Diāna )

Publiskās runas nodarbība bija ne tikai patīkama, bet arī izzinoša, nostiprinājām zināmas lietas un, protams, uzzinājām ko interesantu. Mums bija jāizpilda uzdevumi, lai mācītos  izskatīties  labāk un pārliecinošāk sabiedrības priekšā. Atceros – ir jāstāv uz divām kājām, lai izskatītos pārliecinošāk. Rokas nevar likt aiz muguras vai priekšā, rokas jātur uz sāniem, ja vieglāk, sarunā var izmantot rokas, žestus. Lai cilvēkiem būtu interesanti klausīties, nevar runāt monotoni un garlaicīgi. Godīgi sakot, šī nodarbība man patika un bija ļoti nepieciešama. (Gabriella )

Manai klasei bija iespēja piedalīties nodarbībās “Mana runa pārliecina”. Nodarbība ļāva gan pārliecināties par savām spējām, gan novērtēt tās no cita skatpunkta, jo tika piedāvāti dažādi uzdevumu, kuru mērķis bija  sekmēt to, lai mēs kļūtu pārliecinātāki  un precīzāki uzstājoties. Nodarbība man šķita noderīga, jo bija iespēja gan pavērot klasesbiedrus un viņu ieradumus uzstājoties, gan noskaidrot, kā uzstāties, lai klausītājiem būtu labs priekšstats. Nodarbības laikā mums bija gan jāstrādā pāros un jāveic uzdevums ar asociācijām, gan  jāstāsta par sevi, gan grupās jāveido stāstījums un jādemonstrē visas klases priekšā.  (Endija)

Kopā ar klasi piedalījos mācību stundās, kas veltītas publiskajai runai. Sākumā mums vadītājs pastāstīja , kas  ir publiskā uzstāšanās un kādēļ šo prasmju attīstīšana  ir nepieciešama. Tad mēs sākām praktisko daļu. Sadalījāmies pa pāriem. Viens no mums sāka stāstīt kādu stāstu, uzņemot laiku, kad viņš pabeidza, otram tas bija jāatkārto,  un otrādi. Tālāk mums bija jāsamainās ar pāriem un jāveido stāsts kopā. Tas bija ļoti interesanti un uzjautrinoši. Beigās mēs sadalījāmies pa 4 un veidojām stāstu uz skatuves. Šī stunda man ļoti patika, bija interesanti paskatīties, ko spēju es un kā rīkojas citi. Sanāca ļoti brīnišķīgi un pat aizraujoši. ( Sofja )

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanai koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija!” izvērtās par emocionālu piedzīvojumu visai lielajai ģimnāzijas saimei. Laikapstākļi bija pateicīgi koncertlekcijas norisei skolas Svētku laukumā, kur visi skolēni un skolotāji baudīja saulaino pavasari un mūziķu Justa un Grētas uzstāšanos, kuras laikā izbaudījām ne vien latviešu komponistu sacerētos skaņdarbus, bet  guvām arī mākslinieku sagatavoto informāciju par Latvijas valsts vēsturē būtiskiem faktiem, kuri, protams, bija zināmi, bet tomēr tika atsaukti izglītojamo atmiņās. Lūk, dažas atsauksmes par šo koncertlekciju:

Forši, ka skolā notika kas tāds! Pirmo reizi bijām tādā koncertā skolā tas bija piedzīvojums. Gribētu vēl, tikai citus māksliniekus. (Armands, Roberts, Krišjānis,  Linards)

Bijām dzirdējuši šos māksliniekus internetā, bet dzīvajā nekad, tāpēc klausīties un dejot līdzi bija ļoti aizraujoši. Dažas dziesmas bija ļoti zināmas, bet dažas kas jaunas.( Elizabete, Marta, Mārtiņš, Ieva, Ērika )

Koncerts un skolā? Pandēmijas laikā mēs vispār varējām visu klausīties tikai attālināti, tāpēc šis bija piedzīvojums. Un tieši maijā īpaši nepieciešams, kad esam noguruši no mācībām. Grēta un Justs mūs iedvesmoja!! (Elizabete, Luīze, Viktorija)

Mēs parasti uz koncertiem neejam, tāpēc bija interesanti. Dziesmas mums patika vidēji, bet pēc koncerta bija labs garastāvoklis. Vispār varētu uzaicināt citus māksliniekus, jo latviešu dziedātājus mēs maz zinām. (Kristers, Rostislavs, Rodions, Gatis)

Tā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apgūst jaunas zināšanas, izbauda jaunas emocijas, gūst jaunas prasmes un pieredzi.

 

Eduarda Veidenbauma dzimtās mājas – muzejs “Kalāči”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 9.VA klases un 10. C klases izglītojamie 8. aprīlī devas izglītojošā mācību ekskursijā, kuras laikā bija lieliska iespēja papildus apmeklēt dzejnieka Eduarda Veidenbauma dzimtās mājas – muzeju “Kalāči”.

  1. Veidenbaums ir pagājušā gadsimta slavenākais dumpinieks. Viņa personība un dzeja ir aktuāla arī mūsdienu literatūrā, kuru iepazīst jaunieši. Skolēniem bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt muzeja ekspozīciju par Eduardu Veidenbaumu un dzejnieka memoriālās lietas, bet arī piedalīties interaktīvā nodarbībā, kuras laikā notika iepazīšanās ar E. Veidenbauma dzeju, dzejas radīšanas darbnīca, izmantojot spēles, neformālās izglītības metodes, “spēlēšanās ar dzeju”.

Ļoti pārdomāta, interesanta un radoša muzeja apskate gida pavadībā un iepazīšanās ar autora daiļradi, kā arī atraktīvā dzejoļu rakstīšana, iesaistot visus skolēnus. Šis muzeja apmeklējums bija ļoti noderīgs ģimnāzistiem. Lūk, dažas atsauksmes:

Muzeja apmeklējums man patika un nebija garlaicīgi. Uzskatu, ka informāciju pasniedza diezgan izzinošā un atraktīvā veidā.

Īpaši patika, kad nolasījām stāstījuma momentus un atbildējām uz papildu jautājumiem, par pavadīto laiku radās labs iespaids.

Man ļoti patika apmeklēt muzeju “Kalāči”, jo uzzināju ļoti daudz jaunas un interesantas lietas par Eduardu Veidenbaumu. Uzzināju, kā un kur viņš dzīvoja, viņš ir uzrakstījis 74 dzejoļus.

Izrādās, arī muzejā var būt interesanti!

Patika nodarbību vadītājas, viņu izvēlētās metodes un stils. Uzzināju ļoti daudz par Eduardu Veidenbaumu.

Tas bija fascinējoši- stāvēt pie  Eduarda tēva stādītā ozola.

Pirmo reizi redzēju seno laiku veļas gludināmo iekārtu, kas apskatāma muzejā. Man tagad ir izveidojies priekšstats par Eduardu Veidenbaumu un viņa daiļradi. Ceru, ka tas man noderēs 9. klases noslēguma eksāmenā.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie

iepazīst latviešu režisoru veidotās spēlfilmas un animācijas filmas

Pēc Covid ierobežojumu garā perioda ģimnāzistiem šajā mācību gada II semestrī bija lieliska iespēja Latvijas skolas somas ietvaros apmeklēt kino seansus Latgales Vēstniecībā “Gors”. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apmeklēja jaunākās latviešu spēlfimas: latviešu režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes”, to noskatījās 80 skolēni no 8.C, 9.M1, 10.C, 11.C klases, un latviešu režisores Daces Pūces spēlfilmu “Bedre” noskatījās 102 skolēni no 8.A, 8.B, 9.M2, 10.B, 10.D klases, kā arī 12. klases 25 skolēni noskatījās režisores Rozes Stiebras animācijas filmu “Saule brauca debesīs” digitālajā versijā.

Režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma ir pusaudžu komēdija par 1999. gadu, tās nosaukums ir  “Tizlenes”. Filma veidota pie mums reti sastopamajā pusaudžu komēdijas žanrā, kas pašai autorei ir ļoti tuvs. Tā aizved uz laiku pirms 20 gadiem, kad ar nepacietību un bailēm tika gaidīta jaunā tūkstošgade, un tās centrā ir trīs 9. klases skolnieces – Sarmīte, Sveta un Katrīna. Tuvojas izlaidums, un meitenes nolemj mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām “tizlenēm” pārvērsties par skolas populārākajām meitenēm.

Turpinājumā neliels ieskats skolēnu viedokļos:

Interesanta spēlfilma, kas atsauc atmiņā 1999. gadu- 2000.gadu. Aicina atcerēties pusaudžu gadus,  fantāzijas, sapņus un vīzijas. Filmā veiksmīgi attēlota un parādīta tieši tā paaudze, kas 2000. gadu sākumā bija pusaudži , proti,  gan ģērbšanās stils, gan  attiecības starp vienaudžiem un    vecākiem, gan uzvedības kultūra, gan intereses un vēlēšanās izpausties un pašapliecināties. Ļoti patika aktieru spēle, kas nelika vilties- nepiespiesta, dabiska, ticama.

Ieteiktu visiem noskatīties šo filmu!

Manuprāt, šī filma bija īpaša un interesanta. Tajā bija humors, pamācoši brīži un ticami stāsti. Man patika, kad filmas beigās Sarmīte vairs neuztraucās, par ko pārējie saka un varēja saprast ,ka viņas tēls ir pieaugušāks. (Ernests)

Šodien redzētā filma “Tizlenes” bija diezgan interesanta un aizraujoša. Tā bija par drusku vecākiem laikiem, kad vēl bija podziņu telefoni, bet jaunmodīga. Dažos fragmentos bija jautri un varēja pasmieties. Viegli uztverama, jo lietoti viegli un saprotami vārdi. Kopumā man patika šī filma. (Aiga)

Man patika filma, ko šodien redzēju, jo tajā labi tika parādīta daudzu pusaudžu problēma un parādīts, kā šo problēmu var atrisināt. (Amālija)

Man filma patika, jo viņa bija interesanta un jautra. Es domāju, ka šī filma ir ļoti laba, jo tur bija parādīts, ka nekad nevajag padoties un viss var izdoties, tikai pašam jātic un jādara, lai pamainīties un citviet sižets rādīja reālos un īstos dzīves momentus, kas skolā var gadīties. (Raitis)

Normāla, krāšņa filma. Aktualizē kādas mūsdienīgas problēmas, kaut vai tās filmā ir pārspīlētas. Domāju, man patika filma, bet ir sajūta, ka kaut ko līdzīgu jau esmu redzējis.(Ervīns)

 

Šodien noskatījos filmu “Tizlenes”. Kopumā filma man patika, bija interesanti. Es ieteiktu noskatīties šo filmu pusaudžiem. (Amanda)

Filma bija diezgan interesanta, bet aktieru izruna brīžiem bija nesaprotama. Uzzināju 90.gadu stilu un uzskatus. (Annija)

Man patika šī filma, tā bija ļoti interesanta. Es iemācījos, ka draugi ir svarīgāki par popularitāti. (Kristiāna)

Man filma patika. Tas skāra pusaudžiem aktuālas tēmas un bija ļoti interesanti skatīties.(Valērija)

Filma bija pamācoša un interesanta, bet bija daļas, kuras varēja nedaudz uzlabot. (Dāvis)

Manuprāt, filma ir diezgan normāla. Komēdija bieži nelikās smieklīga, tomēr dažreiz ir patiešām humoristiski momenti. Ir sajūta, ka tā domāta skatītājiem no pagājušām paaudzēm un varētu likties labāka tiem, kuri mācījās 2000. gados, nevis mūsdienu skolēniem. Sižets nav slikts, tomēr ir pilns ar klišejām. Vienīgā lieta, kas atšķir to no citiem līdzīgiem kinematogrāfijas darbiem, ir notikumu valsts. Kopumā, es to novērtētu 7/10.

Filma ir diezgan interesanta, bet, manuprāt, vietām dīvaina. Interesanti bija uzzināt, kādas bija pusaudžu intereses un vaļasprieki 2000. gados. Bet atklāti sakot, šķiet, ka dažas lietas ir ļoti stipri pārspīlētas, tāpēc man personīgi brīžiem zuda interese par filmu. Ja režisoram bija doma veidot komēdiju, tad viņam tas izdevās, bet ja, nē, tad diemžēl es šo filmu neuztvēru nopietni.

Filma bija interesanta, ar diezgan aktuālu sižetu. Patika, ka filma veidota pēc amerikāņu kino veida, patīkami apzināties, ka latviešu kino attīstās.

Operatoru un montētāju darbs bija izdarīts kvalitatīvi, bet kopumā visu izjauc neinteresants sižets.

Režisores D. Pūces filmā “Bedre” ļoti spēcīgs bija Markusa tēls, viņš rādīja, kā dzīvi redz pusaudzis. Savdabīgs bija Jūrnieka tēls, neko tādu iepriekš nebijām sastapuši ne kino, ne literatūrā. Latviešu kino kļūst modernāks. (Mārtiņš, Ieva, Ērika, Rinalds)

Filma “Bedre” bija diezgan garlaicīga, izņemot pašas beigas, jo bija ļoti paredzama. (Linards, Haralds, Roberts)

Šī filma tiešām jāskatās uz lielā ekrāna, jo liela nozīme dažādām detaļām, gaismām, aktieru mīmikai. Bija dažreiz skumji un baisi, īpaši nedzimušā zīdainīša tik atklāta parādīšana . Nekad nebijām aizdomājušās par tādiem cilvēkiem kā Jūrnieks.  (Elizabete, Elizabete, Luīze, Viktorija)

Kāpēc mani pieaugušie nesaprot? Kāpēc mani nepieņem pieaugušie? Kāpēc eksistē vardarbība? Šādus jautājumus uzdeva filma. Tomēr skaisti, ka pretim šīm negācijām bija likts skaistums un mīlestība- to simbolizēja vitrāža. Vienīgi, ka dzīvē mēs daudz ko nokavējam, vistraģiskāk, ja tā ir nāve, kad neko nevar mainīt. ( Paula, Laura)

Savukārt 12. klases skolēni noskatījās animācijas filmu “Saule brauca debesīs”, kuras režisore ir Roze Stiebra. Šī animācijas filma ietver sevī dziļu simbolisko nozīmi, nes kulturoloģisku informāciju par mūsu tautu, tās vērtībām. Pirms animācijas filmas noskatīšanās jaunieši izpētīja recenzijas par šo mākslas darbu, tika pētīta animācijas tēlu simboliskā nozīme. Turpinājumā jauniešu viedokļi:

  1. 21. gadsimtā kinomāksla ir spērusi ļoti lielu soli pašattīstībā, bet vai filma var pastāvēt bez specefektiem un dialogiem?

Protams, ka jā. Filmās ar spožu sižetu, populāriem aktieriem un neaprakstāmiem specefektiem nav vajadzības iedziļināties, lai to saprast. Manuprāt, Rozes Stiebras animācijas filma ,,Saule brauca debesīs,, ir īpaša. Tā prasa iedziļināšanos gan sižetā, gan simbolos, gan arī dziesmās un dialogos. Dažādas krāsas, saule, mēness, vilka attiecības ar kazu un cilvēka lomas cildināšana parāda to, ka katra vecuma grupa izprastu šo daiļdarbu citādāk. Mūžības telpu mēs varam saprast kā kārtējo lokāciju filmā vai arī kā vietu, kurā kādreiz tiek ikkatrs cilvēks un, lai to pamest, ir nepieciešams kaut ko zaudēt.

Es uzskatu, ka R. Stiebras daiļdarbs liek aizdomāties par notiekošu ne tikai daiļdarbā , bet arī par apstākļiem, kurus novērojam sev apkārt. (Emīls)

Manuprāt, latviešu animācijas mūsdienās raksturo ļoti daudzveidīgs tehniku izmantojums un tēlaina izteiksme. Animācijas filmas ļauj mums ielūkoties bērnībā, vēsturiski svarīgos kultūras notikumos.

Viens no izcilākajiem animācijas darbiem ir Rozes Stiebras vizuālā poēma “Saules brauca debesīs”. Tā atklāj stāstu par Latviju kā Saules meitu. Darbā spilgti tiek parādītas latviešu kultūras mantojuma zīmes, simboli un garīgās vērtības.

Pagājuši jau ir 50 gadi kopš pirmās Latvijā tapušās animācijas filmas, ko radīja Roze Stiebra. Viņa turpina aktīvi darboties savā jomā arī šobrīd, veidojot, pēc manām domām, impozantus un vērienīgus mākslas darbus. (Unda)

 

Ir daudzi un dažādi mākslas virzieni. Katrai tautai ir izveidojies individuāls stils noteiktās kultūras jomās. Latviešu animācijas filmas ir ļoti unikālas un piemērotas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

Jebkurā mākslas darbā ir jāskatās dziļāk, nekā to bieži darām. Rozes Stiebras režisētajā animācijas filmā “Saule braucas debesīs” manāma latvju folkloras klātbūtne, kā arī simboli. kuri ir nozīmīgi mūsu tautai.

Manuprāt, katrs veidotais latviešu mākslas darbs kultūrā būtu jāapskata. Tikai tā mēs patiesi varam sekot līdzi aktualitātēm savā zemē, kuras ir ne mazāk pārsteidzošas un unikālas, kā citur. (Viktorija)

Manuprāt, latviešu kultūra var lepoties ar animācijas attīstību. Šī joma ir ļoti spēcīga, esam spējīgi gan vizuāli attēlot domu, gan piešķirts dziļu nozīmi caur simboliku un valodu.

Rozes Stiebras režisētajā animācijas filmā “Saule brauca debesīs” iekļauta ļoti plaša simbolika, tādēļ jāsaprot, ka pirms filmas skatīšanās, nepieciešams ar to tuvāk iepazīties. Tā pat mums ir spēja radīt darbus, kurus iespējams popularizēt arī starptautiski, piemēram, Ginta Zilbaloža radītā animācijas filma “Projām” veidota bez vārdiem, tikai ar mūziku, kas ļauj piekļuvi plašākam mērogam, nekā tikai Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Es uzskatu, ka latviešu sabiedrībā ir daudz talantīgu režisoru, kuri specializējas animācijas filmu veidošanā, un viņu darbi ir atzinības vērti. (Sintija)

Latviešu kultūras animācijas filmas kļūst aizvien populārākas un izplatītākas mūsdienās. Šis filmu žanrs  ir sasniedzis ievērojamu atzinību visas pasaules kino industrijā, kā arī Latvijā.

Viena no šīs sfēras pārstāvēm ir Roze Stiebra, kas ir ieguldījusi milzīgu darbu sava mūža garumā, izveidojot ne mazāk kā 60 latviešu animācijas filmas. Pati jaunāka režisores animācija „Saule brauca debesīs” ir unikāls un vienreizējs darbs, kas īpašā veidā izceļ latviešu kultūru. Animācija ir ar dziļu domu, kura jāatklāj katram individuāli.

Latviešu kultūras kino industrija strauji attīstās un kļūst aizvien populārākas un skatāmākas. Uzskatu, ka ikvienam no mums būtu jāvelta laiks mūsu kultūras izpētīšanai visdažādākajos veidos. ( Kārlis Kristiāns )

Latviešu kino industrija attīstās arvien vairāk. Top arvien labāki un izglītojošāki kino industrijas darbi.

Rozes Stiebras animācijas filma ”Saule brauca debesīs” ir spilgts tam piemērs, jo šajā darbā ir ieguldīts milzīgs darb, kā arī šajā darba ir ļoti liela simboliskā nozīme, kas darbu darba nozīmi, galveno domu pavērš pavisam no citas puses. Skatoties šo darbu cilvēks gan attīsta savu intelektu, gan arvien vairāk sākt pievērst uzmanību simboliem un to izprašanai, pamanīšanai.

Šī filma ir, manuprāt jānoskatās ikvienam sevi cienošam Latvijas jaunietim, pilsonim, jo tā ir daļa no kultūras un tas ir labs materiāls sevis izglītošanai. ( Kaspars )

 

Šis mācību gada II semestris bija Latvijas skolas somas patīkamu pasākumu piesātināts, kas bagātināja jauniešus un pavēra jaunus apvāršņus latviešu kultūras izzināšanā.

 

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 10. A  klases izglītojamie apgūst karikatūras mākslas žanru

 

Ģimnāzijas 10. A klases skolēni izteica vēlmi iepazīt mākslas žanru – karikatūra. Ķekavas Novadpētniecības muzejs piedāvāja šādu iespēju- novadīt muzejpedagoģisko tiešsaistes radošo nodarbību “Iepazīsti karikatūru kā mākslas žanru”. Nodarbība izvērtās interesanta un izglītojoša. Laba laika organizācija ar lekciju kā ievadu un karikatūras zīmēšanas treniņu kā praktisko daļu, līdz ar to skolēniem nebija garlaicīgi un viņu uzmanība šim procesam tika noturēta visu nodarbības laiku. Lūk, ko par šo nodarbību saka paši skolēni:

Šī nodarbība bija ļoti uzzinoša un pamācoša, jo agrāk neesmu iedziļinājusies šajā tēmā. Tagad saprotu, ka karikatūru zīmēšana ir vesela māksla, pārsteidza tas, ka šobrīd ir arī mākslinieki, kas specializējās karikatūru zīmēšanas mākslā. Prieks par to, ka mums bija iespēja ne tikai iepazīties ar to, kas tad ir karikatūras, bet arī pašiem izmēģināt tās zīmēt.

Paldies, par šo interesanto nodarbību, es sapratu atšķirības starp karikatūrām, šaržu un komiksiem, apguvu karikatūru zīmēšanas pamatus un pat uzzināju par tādu muzeju esamību Latvijā un citiem nozīmīgiem cilvēkiem!

Stunda man ļoti patika ,jo man patīk zīmēt karikatūras un uzzināju vēl vairāk par tām. Uzzināju ,kas ir šaržs un ar ko tas atšķiras no karikatūras. Labprāt vēl vēlētos stundas saistībā ar karikatūrām vai kādu citu mākslas veidu.

Mani ļoti ieinteresēja nodarbība par karikatūru, jo es izpratu tās nozīmi. Es iepazinos arī ar jaunu jēdzienu šaržs. Kā galveno priekšrocību šai stundai varu atzīmēt to, ka mums bija pārsvarā praktisks darbs, kas likās ļoti interesanti un piesaistoši tēmai.

Man ļoti patika šī nodarbība, jo tā bija ļoti pamācoša. Šīs nodarbības laikā papildināju zināšanas par karikatūrām un to veidošanu. Stundas laikā arī pati zīmēju savas karikatūras, taču iepriekš šo nebiju darījusi. Šī bija laba pieredze karikatūru pasaulē.

Viss bija ļoti labi un interesanti un ,bez šaubām, man izdevās uzzīmēt karikatūru uz Vladimiru Putinu, kuru es nosauc par Plutonu. Es ļoti labi pavadīju laiku un sapratu, kas tas ir saržs.

Man daļēji patika zīmēt karikatūras. Ideja laba, interesanta, taču man kā cilvēkam, kam ar vizuālo mākslu attiecības ir uz Jūs, īsti nepatika.

Nodarbība bija ļoti interesanta, daudz jaunas informācijas. Uzzināju, kas ir šaržs. Bija interesanti uzzīmēt savu karikatūru. Bija ļoti pozitīva un jautra stunda.

 

Man patika nodarbība, tā bija interesanta un pamācoša. Šaržs iepatikās visvairāk, brīvajā laikā mēģināšu to zīmēt.

Pasākums, kurā mūsu klasei tika stāstīts par karikatūrām, bija interesants, jo bija daudz informācijas par karikatūrām, strādājošiem māksliniekiem. Es arī uzzināju, ko nozīmē šaržs un kā tas atšķiras no karikatūrām. Kā arī bija interesantas nodarbības , kad varēja uzzīmēt pašam savu karikatūra.

Šodien stunda bija ļoti interesanta un, manuprāt, karikatūru zīmēšanu pārbaudes darbos būtu bīstama. 🙂 Uzzīmēju sev apburošu darbu, tāpēc esmu laimīga. Varēšu lielīties vecākiem, jo atklāju jaunu talantu.

Man ļoti patīk, uzzināju jauno informāciju par karikatūrām. Patika zīmēt. Mēs arī uzzinājām par šaržu, man vairāk patika šaržs.

Kopumā stunda man ļoti patika, jo iepriekš nekad nebiju zīmējusi karikatūrās.

Sākumā uzskatīju, ka tās būs garlaicīgas un neinteresantas, jo pats vārds karikatūrā man asociējas ar kaut ko nopietnu.

Tomēr šī pieredze man ļoti patika un es vēlētos veidot vēl darbus saistībā ar karikatūru. 🙂

Man patīk nodarbības, es uzzināju jaunas lietas par to, kā vajag pareizi zīmēt.

Nodarbība bija ļoti interesanta. Man patika zīmēt un apgūt dažādas karikatūru viltības. Uzzināju, kas ir šaržs un kādu domu tas nes.

Man patika, bija jautri, smieklīgi, pozitīvi.

Bija ļoti interesanti uzzināt, kas ir karikatūra. Bija aizrautīgi arī pazīmēt. Prezentācija bija informatīva. Uzzināju jaunu informāciju, man viss patika.

Man ļoti patika šī nodarbība. Tā bija ļoti noderīga un interesanta. Tagad zināšu, kā zīmēt karikatūras un varēšu pielietot to dažādās stundās. Paldies par šādu aizrautīgu prezentāciju.

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni piedalās Fotogrāfijas izglītības platformas ISSP

tiešsaistes lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” 10. – 12. klases skolēniem.

 

Janvāra  mēneša izskaņā 11. klases ģimnāzisti piedalījās L. Graudumnieces lasītajā lekcijā. Skolēniem apgūstot kulturoloģijas priekšmetu, šī lekcija bija nozīmīgs papildinformācijas avots, tās mērķis bija veicināt skolēnu interesi par laikmetīgo mākslu un fotogrāfiju Latvijā, radīt izpratni par laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas pielietošanas veidiem savas identitātes meklējumos un veidošanā. Nodarbība tika veidota no divām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Skolēni iepazinās ar trīs Latvijas autoriem – Annemariju Gulbi, Reini Hofmani, Tomu Harjo – un viņu darbiem. Lekcijas laikā skolēniem tika radīta iespēja video formātā noklausīties minēto autoru stāstījumu par sēriju tapšanu un identitātes jautājumiem.

Pēc nodarbības, skolēni dalījās viedokļos par piedzīvoto.

Kultūras pamatu stundās dzirdētā tiešsaistes lekcija ”Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā”  man ļoti patika. Pirmkārt, lekcijas tēmas objekts ir aktuāls. Laikmetīgo fotogrāfiju popularitāte aizvien pieaug un tās kļūst par objektiem daudzās izstādēs Latvijā. Aizvien pieaugošā popularitāte uzrunā  apgūt vairāk jaunu zināšanu  par šo mākslas veidu, lai spētu sekot līdzi atbilstoši tajā bieži notiekošajām novitātēm (jauni fotografēšanas paņēmieni, vizuālie risinājumi). Otrkārt, tēma tika pasniegta viegli un daudzpusīgi. Lekcijas saturs bija  kodolīgs, un tas padarīja lekcijas klausīšanos par aizraujošu, bet materiālu-viegli uztveramu. Labi izveidots vizuālais formāts arī palīdzēja vieglāk uztvert izskanējušo informāciju, bet lekcijas beigās uzdotie jautājumi un uzdevumi labāk nostiprināja jauno vielu. Treškārt, no šis lekcijas esmu uzzinājis par talantīgiem autoriem, kuri iepriekš man diemžēl nebija zināmi. Tagad, kad jau esmu  uzzinājis par viņiem, es sāku iepazīt arī citus viņu darbus, kuri netika aplūkoti lekcijā. ( Linards)

Lekcija “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” man šķita ļoti interesanta un noderīga. 3 cilvēku stāsti, kas bija apskatīti lekcijā bija ļoti neparasti un aizraujoši, piemēram, pēc Reiņa Hofmaņa stāsta, es uzzināju to, ka pastāv tādas cilvēku grupas, kas pārģērbjas par kādiem tēliem, veido spēles un savā starpā arī cīnās un spēlē. Annemarijas Gulbes stāsts un darbi, likās ļoti aktuāli, kaut arī sabiedrība šī tēma ir maz apspriesta un daudzi cilvēki pat baidās vai nevēlas par to runāt. Toms Harjo savā stāstījumā ļoti interesanti pastāstīja par to, kā viņš radoši izpaužas, apejot rāmjus, kā arī tas, ka, fotografējot tukšas telpas, cilvēki tās var piepildīt ar savu iztēli. Es domāju, ka šī lekcija būtu noderīga arī citiem jauniešiem,  jo tā skar mums svarīgu tēmu – identitāte. ( Ilva)

Pirmais iespaids par lekciju, izlasot tās tēmu, bija tāds, ka lekcija būs neinteresanta, skumīga, bet, kad tā sākās, es sapratu, ka ir vērts paklausīties un paskatīties. Mūs visus iepazīstināja ar to, ko mēs klausīsimies un skatīsimies. Visas lekcijas garumā mums tika iedota iespēja noskatīties 3 intervijas ar cilvēkiem, kuri stāstīja par saviem projektiem un to realizēšanu, to, kā fotografēšana veido daļu no viņu dzīves identitātes u.tml. Pēc interviju noskatīšanās grupās visiem kopā bija diezgan forši padiskutēt un padalīties ar savām domām par redzēto un idejām, kuras Tu, ja būtu tāda iespēja, gribētu realizēt. Visvairāk man patika Annemarijas Gulbes stāsts par savas identitātes veidošanos ar fotografēšanu. Vienīgais mīnuss, man liekas, bija tāds,  ka nebija pietiekami laika, jo mēs gribējām ilgāk padiskutēt. Lekciju būtu vērts noskatīties citiem pusaudžiem un jauniešiem, jo tā ir ļoti izzinoša un liek vēlreiz pārdomāt visu par redzēto un dzirdēto. ( Elīna)

Lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” uzzināju to, kas vispār ir laikmetīgā fotogrāfija un kā tajā var izpaust savu identitāti. Bija ļoti interesanti apskatīties mākslinieku veiktos darbus un ielikto domu. Patika, ka bija pašiem iespēja iesaistīties aktivitātēs un aizdomāties par to, kā es izpaustu savu identitāti caur fotogrāfijām, ko vēlētos paust. Patīkami pārsteidza, ka lielākajai daļai klasesbiedru domas bija līdzīgas. Kopumā bija interesanti un izglītojoši, kā arī tas satuvināja mūsu klasi vairāk. (Ramona)

Mācību stundā notika lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām. Līdz šim es neesmu par tādu dzirdējusi, tāpēc bija interesanti uzzināt, kas tas īsti ir. Bija parādīti video materiāli, kur mākslinieki- Toms Harjo, Annemarija Gube un Reinis Hofmanis – stāstīja par saviem darbiem un aktuālām problēmām tajās. Katra mākslinieka darbi bija interesanti. Toma darbs par reliģiju, Annemarijas atklātās fotogrāfijas un Reiņa darbs ar fantāziju pasauli. Man visvairāk patika Reiņa darbs, jo tas likās aizraujošs un es arī gribētu iejusties kādā noteiktā tēlā, tā sakot, iedziļināties savā fantāziju pasaulē. Protams, interesants arī bija uzdevums, kuru vajadzēja veikt grupās. Varēja apspriesties ar pārējiem un uzzināt, kas vairāk patika viņiem, vai arī saprast, ka kādam ir līdzīgas intereses ar tavējām. Kopumā man ļoti patika šī nodarbība. ( Katrīna)

Lekcija bija interesanta un raisīja dažādas pārdomas un diskusijas ar vienaudžiem. Manuprāt, lekcijas tēma bija piemērota un aktuāla mūsu sabiedrībai. Patika tas, ka varēja paust savu viedokli brīvā formā un apzināties to, ka vienaudži domā līdzīgi par tēmām, kas tika apskatītas. Uzzināju arī daudz ko jaunu, piemēram, to, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kas spēj atklāti runāt par tēmām, pret kurām sabiedrībai mūsdienās ir radušies aizspriedumi. (Malēna)

Noklausoties lekciju, izbaudīju jaunas un neparastas emocijas, jo agrāk nepievērsu lielu uzmanību latviešu māksliniekiem. Lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām Latvijā man likās ļoti aizraujoša, jo tika piedāvāti trīs burvīgi mākslinieki, kuriem ir dažāda pieeja mākslai, dažāda identitāte. Katrs mākslinieks savā video paskaidroja, kāpēc tieši bija tāda pieeja fotogrāfiju radīšanai, arī bija iespēja video laikā aplūkot visu mākslinieku lieliskās fotogrāfijas. Noklausoties lekciju un pati padarbojoties savā grupā, sapratu, ka katra māksla ir laikmetīga un nav vienkārši skaista bilde, bet vienmēr ir svarīgs saturs, kā mākslinieks piedāvā aplūkot savu mākslas darbu. Man ļoti patika lekcija, lika par daudzām lietām aizdomāties, kā arī tagad, pateicoties lekcijai, sāku sekot līdzi visiem trim māksliniekiem un viņu darbiem sociālajos medijos. Ar lielāko prieku noklausītos vēl vienu lekciju par laikmetīgām fotogrāfijām Latvijā! ( Viktorija)

Šī nodarbība deva iespēju iepazīt tuvāk jauno, laikmetīgo fotogrāfu dzīves uztveri. Katram bija savas metodes un tēmas, kā arī robežu izpratne. Visvairāk man patika Toma Harjo mākslas izpratne. Viņš iekļāva savos darbos visus reliģiskos liegumus un savas dzīves faktus. Es vēlētos nofotografēt savu dzīves redzējumu, jo, manuprāt, tas būs līdzīgs Toma skatījumam. (Samanta)

Manas sajūtas par šo stundu bija gaišas. Bija interesanti paklausīties par fotogrāfiem, kāpēc viņi to dara, kāds ir viņu izskats foto. Visvairāk mana atmiņā palika Annemarija Gulbe, jo man tiešām patika viņas darbi un tie ir tuvāki manām interesēm, man interesē ķermeņa estētika. (Sofija)

 

Kino diena Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā

Mācību gada I semestra noslēgumā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā tika organizēta Kino diena. Pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, ģimnāzistiem bija iespēja noskatīties jaunākās latviešu režisoru veidotās spēlfilmas: “Emīlija. Preses karaliene.”, režisori- A. Mizišs, K. Želve, D. Sīmanis, G. Grūbe-; “Spogulī”, režisore L. Pakalniņa.

Spēlfilmas raisīja skolēnos lielas pārdomas un garas diskusijas. Vienaldzīgo nebija. Nenoliedzami, spēlfilmas rosina uz pārdomām un patieso vērtību apzināšanos. Spēlfilma “Emīlija. Preses karaliene.” Atklāj kopainu, kā vēsturiski notikumi ietekmējuši cilvēku likteņus. Savukārt spēlfilma “Spogulī” atspoguļo mūsdienu sabiedrības lielo aizraušanos ar virtuālo dzīvi, nemitīgi uzņemot un sociālajos tīklos publicējot selfijus.

Skolēnu viedokļi:

Filmā ļoti labi attēlota 20. gadsimta dzīve. No dažādām pusēm tika parādīta sabiedrība un attiecības tajā. Aktieru kostīmi ir labi pieskaņoti. Ar krāsām ir labi parādīts filmas noskaņojums. Filmas kvalitāte ir augstā līmenī.

(11. klase)

Pēc manām domām, skatīties šo filmu bija diezgan interesanti. Tajā var saskatīt daudzas atšķirības no mūsdienu ikdienas. Iesaistoši arī bija iedziļināties pagājušā gadsimta sākuma cilvēku domāšanā. Kopumā novērtēju filmu kā vienu no viskvalitatīvākajām latviešu filmām.

(11. klase)

Filmas ,,Emīlija. Latvijas preses karaliene” man ļoti patika, tā ir interesanti nofilmēta ar daudz interesantiem likteņa pagriezieniem. Man ļoti imponē operatora darbs, filmā ir ļoti daudz interesantu kadru. Emīlija filmā ir parādīta kā ļoti droša sieviete, kas tiecas pretī savam mērķim, neskatoties uz grūtībām, kas ir ļoti labs piemērs, ka nav jāapstājas.

(11. klase)

Filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” stāsta par Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, kur tiek parādīta sešās spēlfilmās un vienā dokumentālajā sērijā.    Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgo E. Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādus viņas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, sociālo statusu, uzņēmējdarbību. Filmas kvalitātei arī ir savs stāsts, jo tiek izveidots augstā līmenī un bija interesanti skatīties. E. Benjamiņas dzīvesstāsts ļāva skatītājiem ieskatīties vienā no Latvijas 20.gadsimta vēsturiskiem notikumiem.

(11. klase)

Pēc manām domām, filma ļoti labi parāda, ka nav svarīgi, cik lielas ir problēmas vai kāds tām ir iemesls, vienmēr var atrast risinājumu. Man patika vēsturisko faktu attēlojums, kas, tāpat kā filmā „Dvēseļu putenis”, paplašina redzesloku par notikumiem Latvijas vēsturē. Bija interesanti uzzināt, kāda veida informācija interesēja cilvēkiem tajā laikā un cik daudz tie uzticējās presei. (12.klase)

Manuprāt, filmas uzņemšana tika veikta ļoti augstā līmenī. Specefekti, kostīmi un aktieru darbs bija nevainojams, apliecinot, ka mūsu tauta ir spērusi lielu soli kino sfērā. Grūtības sekot līdzi mākslas darbam radīja ne tikai aizraujošās detaļas, bet arī attālināšanās no grāmatas sižeta, tāpēc man bija rūpīgi jāklausās dialogi, jāanalizē ainas. Tas raisīja sava veida nepatiku, jo es no filmas sagaidu patīkamu relaksāciju, baudas un iedvesmas smelšanos, nevis pretēji- matemātikas stundas koncentrēšanās nepieciešamību.

(12. klase)

Emīlija ir patiesi spēcīga personība latviešu vēsturē. Viņa radīja divus ienesīgus laikrakstus “Jaunākās ziņas” un “Atpūta”, bija latvju sieviešu nacionālās līgas goda biedre un  priekšniece Jūrmalas palīdzības biedrībā. Es domāju, ka Guna Zariņa lieliski iederējās Emīlijas lomā. Viņas elegance, savaldība un nosvērtība radīja sava veida šarmu.

(12. klase)

Daudzsēriju filma “Emīlija Latvijas preses karaliene” man likās nedaudz garlaicīga, tā neaizķēra mani kā skatītāju. Tomēr sižets bija diezgan labs. Pārāk ilga visu sēriju skatīšanās pēc kārtas pazaudēja manu uzmanību un interesi. Bet man patika aktieru sekmīga un dzīva tēlošana, precīza iedzīvošanās varoņos.

(10.klase)

Filma ,, Emīlija Latvijas preses karaliene” manī izraisīja gandarījumu, interesi un tā bija diezgan aizraujoša. Tajā atklājās viens no Latvijas preses nozīmīgākajiem posmiem, kuri ietekmēja Latviju. Man patika, kā aktieri spēlēja savas lomas ar emocijām. Tikai, ļoti garo sēriju dēļ dažreiz uznāca nogurums. Kopumā filma šķita laba un kvalitatīva.

(10. klase)

Šodien es noskatījos Lailas Pakalniņas filmu “Spogulī”. Filma bija interesanta un aizraujoša. Kopumā man patika. Dažos momentos bija grūti saprast galveno domu, ko gribēja pateikt režisore. Manuprāt, filma ir piemērota mūsdienu jaunatnei, jo filmā bija izmantoti dažādi mūsdienīgi elementi. Filma bija interesanta, jo skatoties varēja atrast līdzību ar brāļu Grimmu pasaku “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Es šo filmu ieteiktu noskatīties ikvienam jaunietim, kā arī pieaugušajam.

(Amanda, 9.klase)

Šajā filmā “Spogulī” interesanti bija tas, ka filma tika filmēta melnbalta. Lai uzfilmētu šo filmu, vajadzēja daudz pacietības, izturības un spēka. Man nepatika tas, ka bija filmēta selfijveidā, jo man labāk patīk tradicionālā veidā, kad kamera nekustas. Dažus fragmentus bija grūti saprast un iedziļināties. Kopumā man šī filma ne ļoti patika. Pietrūka kaut kā interesanta un dzīvīgāka.

(Aiga, 9. klase)

Filma “Spogulī” nofilmēta ne kā parasti citas. Man no sākuma bija ne ļoti saprotams filmas formāts, bet kopumā filma bija interesanta. Filmēta pēc brāļu Grimmu pasakas “Sniegbaltīte un 7 rūķīši.” Motīviem.

Pēc noskatīšanās var saprast ,ka nevar uzticēties svešiem cilvēkiem.

Es ieteiktu šo filmu noskatīties arī cietiem.

(Viktorija)

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija svin valsts svētkus

Gaidot valsts svētkus, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, pateicoties Latvijas Skolas somas radītajām iespējām, izbaudīja SIA “AUSS MEDIA” koncertlekcijas ierakstu “Mūsu stāsts par Rīgu”, stāstu par mūsu valsts galvaspilsētu Rīgu ģimnāzistiem pavēstīja Rūta Dūduma -Ķirse un Jānis Ķirsis. Sevišķi jāuzteic mākslinieki par koncertlekcijā izvēlēto mūziku, kas radīja svētku sajūtu, veidotāji iekļāvuši bagātīgu un interesantu faktu materiālu par Rīgu.

Lūk, ģimnāzistu viedokļi:

Manuprāt, koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” ir ļoti dziļš, bet vienlaikus arī interaktīvs un piesaistošs uzziņas avots par dažādām Latvijas galvaspilsētas kultūras un vēsturiskajām norisēm, kas liek tuvāk iepazīt pilsētas attīstību caur dažādiem laikmetiem raksturīgās mūzikas prizmu.

Un tieši šī saikne, kas veidojās, izpildot dziesmas un saturiski klāstot faktus, man šķiet, ļāva vieglāk uztvert vadītāju sniegto informāciju, ko pierāda arī P. Roberta pētījums, kura rezultāti atklāj melodiju pozitīvo ietekmi uz mācīšanas metodikas efektivitāti.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi radīt šāda veida stundas, kas ierosina jauniešus interesēties par savu dzimto pilsētu, valsti un tautu.

(Huberts, 12. klase)

Mūsu galvaspilsētā Rīgā dzīvo lielākais skaits Latvijas iedzīvotāju un tie , kuri mīt ārpus tās , pazīst šo skaisto pilsētu kā mazo Parīzi.  Vairums cilvēku ir pārliecināti, ka tie zina pietiekoši daudz vēsturiskas un izglītojošas informācijas par šo pilsētu, bet vienmēr  paliek neatklāti un interesanti fakti.

Izzinošajā un aizraujošajā koncertlekcijā  ‘’Mūsu stāsts par Rīgu’’ bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par vācu komponistu Rihardu Vāgneru , kurš darbojās Rīgā. Tieši tur  viņš sāka komponēt savu slaveno opera “Klīstošais holandietis”. Kā arī Rīgas spilgtākais un nozīmīgākais  kultūras objekts  ir pats greznais Operas nams , pateicoties koncertelkcijai, es uzzināju par instrumentālo skaņdarbu – uvertīru.

Manuprāt, Rīga ir kā dārgumu lāde, kura sevī glabā mūzikas, arhitektūras un mākslas pērles, un ikviens var spēt saskatīt to skaistumu un gūt patīkamu iespaidu.

(Zane, 12.klase)

 

Ir svarīgi popularizēt savas tautas vēsturi, kultūru, tās attīstību jauniešu vidū. Tās ir vērtības, kuras, manuprāt, ir jānodod no paaudzes paaudzē, lai saglabātu savu nacionālo pašapziņu un identitāti.

Uzskatu, ka redzētā video lekcija ir vērtīgs informācijas avots, kas satur dažādus interesantus vēsturiskus faktus par Latviju, kuri netiek pasniegti sausā teorijas veidā, bet gan papildināti un caurvīti ar mūziku. Līdzīgi arī R. Kalniņa filmā “Četri balti krekli” skatītājs tiek iepazīstināts ar latviešu tautas kultūras veidošanos. Viss tiek pasniegts caur cenzūru mūzikā, kas padara darbu daudz tuvāku sirdij, jo tiek pamodinātas tādas kā bērna atmiņas, emocijas.

Man ir prieks, ka vēstures un kādu faktu pasniegšana kļūst arvien radošāka, jo tas ir viegls un neviltots veids motivēt jauniešus izzināt savas tautas vēsturi.

( Gusts, 12. klase)

“Man ļoti patika šis brīnumaini skaistais un interesantais koncerts, bet es īpaši neko jaunu neuzzināju. Patika, ka dziedāja dažādās valodās.”

(7. klase)

“Visas dziesmas bija foršas un dažas dziesmas mani pārsteidza. Man visvairāk patika, kā dziedāja somu valodā un japāņu valodā. Visas dziesmas es esmu dzirdējis. Es savu pilsētu uzlabtu ar saldējuma fabriku, jo man ļoti garšo saldējums. Biju pārsteigts, ka Japānā dzied latviešu dziesmas.”

(7. klase)


Mēs noskatījāmies koncertlekciju par Rīgu, tās vēsturi un kultūras vietām.
Uzskatu, ka šī lekcija bija ļoti noderīga un interesanta, jo atsvaidzināju zināšanas par mūsu galvaspilsētu, kā arī uzzināju arī daudz ko jaunu. Piemēram, līdz šim nezināju, ka 2014. gadā Rīga tika nominēta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tāpat nezināju, ka ik gadu Ziemassvētkos notiek labdarības akcija “Dod pieci”. Manuprāt, tā ir ļoti jauka un svarīga akcija tieši Ziemassvētkos, lai atgādinātu, ka tie ir ne vien apdāvināšanas svētki, bet arī prieka, mīlestības, labestības svētki.
Atgādināju sev arī dažus pazīstamus uzvārdus: E. Dārziņš, Z. Liepiņš, J. Vītols, R. Pauls. Ir svarīgi neaizmirst mūsu tautas spilgtākos tēlus, jo viņi ir tie, kas ienes Latvijas vārdu vēsturē.
Man patika koncertlekcija un uzskatu, ka tādas koncertlekcijas ir interesants veids, kā iemācīties kaut ko jaunu un atgādināt sev kaut ko aizmirstu.

(Amanda, 10.klase)


Koncertprogramma “Mūsu stāsts par Rīgu” man likās ļoti aizraujoša un interesanta. Tās laikā es uzzināju vairākus interesantus faktus par Rīgu, piemēram, ka pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners tieši tad, kad mitinājās Rīgā, uzrakstīja operu “Klīstošais holandietis”. Visu izrādes laiku mūs pavadīja slavenas un lustīgas latviešu dziesmas. Piemēram, es nezināju, ka Raimonda Paula sacerētā dziesma “Dāvāja Māriņa” ir iemīļotākā latviešu dziesma Japānā. Man patika koncertlekcija, jo tajā bija zināms līdzsvars starp interesantiem faktiem un skanīgu mūziku, kas kopā veidoja neaprakstāmu harmoniju. Koncertprogrammu vadīja jautrs pāris – dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis.

(Rodrigo, 10. klase)

Kopumā man iepatikās šī koncertlekcija, pirmkārt, dziesmu dēļ, jo bija dažas dziesmas, kuras man patīk, piemēram, Ievan Polkka, somu tautas dziesma. Otrkārt, es uzzināju interesantus faktus par Latvijas pazīstamiem un slaveniem cilvēkiem, tādiem kā Valters Caps, kurš izgudrojis vismazāko fotokameru Minox, Jāzeps Vītols, kurš bijis Latvijas Konservatorijas rektors, kā arī Raimonds Pauls, pasaulē pazīstamais komponists. Vēl uzzināju no šīs koncertlekcijas, ka pirmo reizi Latvijas zemes tiek minētas Indriķa hronikās. Tomēr man gribētos, lai būtu daudz vairāk informācijas un faktu par Latvijas vēsturi, kultūru un tautas īpatnībām, jo man kā cilvēkam, kuram latviešu valoda, kultūra un tradīcijas ir neierastas. Ceru, ka nākošajā reizē būs plašāks informācijas loks.

(Valērijs, 10. klase)

Pēc koncertlekcijas “Mūsu stāsts par Rīgu” noskatīšanas, varu teikt, ka man ļoti patika, jo lekcija bija ļoti enerģiska. Es uzzināju vairāk par Rīgu, par komponistiem. Visu koncertlekciju bija gandrīz viena mūzika, bet es gribētu, lai vairāk pastāstītu par Rīgas vēsturi.

(Adelīna, 10.klase)

Kopumā koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” man patika, taču, manuprāt, ieraksts vietām bija pārlieku samākslots. Uzzināju dažus jaunus, interesantus faktus par mūsu galvaspilsētu. Piemēram, uzzināju, kāds mūzikas žanrs skanēja Rīgas Doma baznīcā, kad to tikko uzcēla. Raidījuma vadītāji prata interesanti, aizraujoši pasniegt informāciju. Patika arī dažas izpildītās dziesmas, it īpaši pirmspēdējā.

(Raivis, 12. klase)

 

Man patīk tāda veida lekcijas, arī šī bija labs atgādinājums par Latvijas tautu un kultūru, paplašināju arī savas zināšanas par kultūras ēkām un atsaucu atmiņā komponistus. Lekcija lika aizdomāties par latviešu tautas smago pagātni, bet tas viss ir aiz muguras, pateicoties stiprajiem un talantīgajiem latviešiem, par ko man ir liels prieks. Man radās svētku noskaņa, un tas arī ir galvenais guvums no šīs mācību stundas.

(Adrija, 12.klase)

Manuprāt, šī koncertlekcija bija diezgan interesanta un, godīgi sakot, bieži nav tādu lekciju, kuru var skatīties un neapnīk. Šī tāda bija- skatījos ar interesi. Visā šajā mācību stundā viņi diezgan labi pastāstīja par Rīgu, kā arī varēja diezgan daudz uzzināt par dziesmām, kā, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma „ Dāvāja Māriņai”  ir pat  populāra Japānā, un par to es biju diezgan pārsteigts. Man šī lekcija patika, uzzināju  daudz informācijas no tās.

(Ervīns, 9. klase)

Es uzzināju no šīs lekcijas daudz ko par Rīgu, piemēram, par Lielo Kristapu, vai arī par to, cik daudz dalībnieku piedalās dziesmusvētkos, vai arī to, ka Japānā ir populāra dziesma “Dāvāja Māriņa”. Es nepiekrītu, kad viņi teica, ka somu un japāņu valoda ir viegla, kā arī dažas dziesmas man patiktu dzirdēt nepārveidotas.

(Raitis, 9.klase)

 

Man patika šī koncertprogramma un arī iepriecināja. Interesanti bija klausīties vēsturi par Rīgu un dzirdēt latvju dziesmas, bet savādākā izpildījumā. Uzzināju par ,, Lielo Kristapu”, ka viņš visus pārveda no viena krasta uz otru. Uz pleca bija uzlicis mazo bērniņu un nesis pāri upei. Pēc tam bērniņš netika atrasts, bet tā vietā atrada pilnu lādi ar naudu vai bagātībām. Ir nodoms, ka par šo naudu tika uzcelta visa Rīga.

Koncertlekcija, pēc manām domām, bija ne tikai interesanta, bet arī informatīva – skatoties to ar visu klasi, es uzzināju daudz ko par Rīgu, tās vēsturi, kultūru un mākslu.

(8. klase)

Koncertekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” raisīja manī dažādas pārdomas un izjūtas. Esmu ļoti pateicīga par to, ka dzīvojam brīvā valstī un ka laika gaitā mūsu valsts un pilsētas ir ļoti attīstījušās. Es novērtēju to, ka mūsu iespējas un tradīcijas ir ļoti daudzveidīgas, kas liecina par to, ka ikviens tiek pieņemts un cienīts. Novērtēju to, ka mums ir objekti un personas, ar kurām var lepoties, kā arī tauta un zeme, kuru es varu saukt par savu un būt piederīga tai.

(Endija, 11. klase)

Šajā laikā Latvijā tiek sagaidīti Latvijas proklamēšanas 103 gadadienu. Neskatoties uz grūtībām, ir svarīgi saglabāt tradīcijas un svinēt atzīmējamās dienas.

Manuprāt, tauta kļūst stiprāka un vienotā ka, ja tā kopīgi pārvarēs visas problēmas. Mūsu valsts vēsture gadsimtiem ilgi bijusi raiba un 18. novembri ir jāatzīmē ar godu. Es vēlētos atjaunot visus gājēju celiņus Rēzeknē. Atcerēsimies visus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un būsim lepni par mūsu dzimteni.

(Mairis, 11. klase)

Tikko es ar klasi noskatījos piedāvāto koncertlekciju par Rīgu, ko arī vēlētos nokomentēt.

Pārsvarā man šī koncertlekcija patika, jautras, un brīžiem dažās svešvalodās dziedātās dziesmas bija interesantas un  uzlaboja noskaņojumu. Man patika arī tas, ka starp dziesmām bija interesanti fakti, gan tie, kurus es jau zināju (par lielo Kristapu, piemēram), gan arī jauni, kuri mani stipri pārsteidza (piemēram, Tokijā ir viena populāra latviešu dziesma, kuru uzrakstījis Raimonds Pauls).

Tomēr bija arī mīnusi. Manuprāt, vadītāji varētu pastāstīt vairāk interesantu, maz dzirdētu, senu faktu par Latviju, Rīgu. Daudzas dziesmas, neskatoties uz to jautro noskaņojumu, bija diezgan bērnišķīgas, kā arī daudzi fakti lielākoties bija zināmi, vairāk domāti jaunāka vecuma posmam, piemēram, par Mežaparku, Latvijas Nacionālo bibliotēku u.c.

Kopumā, saskaitot plusus un mīnusus, koncertlekcija bija jauka, jautra un, neskatoties uz bērnišķības iezīmēm, tur bija daži interesanti fakti.

(Arvīds, 10. klase)

Šodien mums visiem bija iespēja noskatīties izzinošu, interesantu video lekciju par Latvijas galvaspilsētu-Rīgu. Īstenībā daudz, ko jaunu uzzināju, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” ir pat slavena Japānā.

Šodienas lekcijas vadītāji ļoti radoši novadīja mūsu stundu, proti, dziedāja, stāstīja par Rīgu.

Leģenda saka lielā Kristapa dēļ uzcēla Rīgu.

Mēs varam lepoties ar mūsu Valsti.

(Elizabete, 9.klase)

Šī video lekcija man kārtējo reizi deva saprast, ka Latvija ir vērtību pilna valsts, ar ko es lepojos!

Bija daudz interesantu vēstures faktu, piemēram, par Lielo Kristapu un to, kā viņš pārnesa zēnu pāri upei, tas pazuda, atrada zeltu un par to naudu uzcēla Rīgu; par slaveniem Rīgas komponistiem, par to, ka Raimonda Paula dziesmu ,,Dāvāja Māriņa’’ zina pat Japānā, Rīgas Domu baznīcā, kad to uzcēla, skanēja Gregoriskais korālis. Esmu ļoti priecīga, mums ir iespēja redzēt brīnišķīgus video, lai attīstītu zināšanas par Latviju un tās vēsturi.

(Liāna, 9. klase)

sagatavoja S. Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni noskatās režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes” 

Ar Latvijas Skolas somas atbalstu š. g. 22. un 29. septembrī un 8. oktobrī skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko latviešu komēdiju pusaudžiem “Tizlenes”.  Latgales vēstniecībā “Gors”. Šī kino apmeklējuma mērķis: Iepazīt latviešu režisoru veidoto kino, aktualizēt pusaudža vecumposma nozīmi personības attīstībā, vērst izglītojamo uzmanību izkopjamām vērtībām.

Komēdija ataino pusaudžu dzīvi, pievērš uzmanību aktuālajiem jautājumiem, kas viņus satrauc. Lieliski, ka filmas režisore liek domāt par patiesajām dzīves vērtībām, kas pusaudžu vecumā bieži vien nešķiet tik svarīgi.

Skolēni ar savām klases audzinātājām un latviešu valodas un literatūras skolotājām diskutēja par šo filmu un tajā atspoguļotajiem pusaudžiem aktuālajiem jautājumiem. Kino apmeklējums skolēniem rosināja dialogu un diskusijas.

  1. klases skolēnu atziņas: “Labākā filma, ko redzēju pēdējā laikā.”

“Labi, ka bija iespēja noskatīties filmu uz lielā ekrāna kopā ar klases biedriem. “

“Cenšoties īstenot savus mērķus, nevajag pazaudēt draugus.”

  1. klases skolēnu atziņas: Filma bija amerikāņu tipa, tāpēc man ne ļoti patika . Filma bija savā ziņā pamācoša, jo šī filma ir ļoti labs piemērs tam, kur noved dzeršana, smēķēšana un melošana vecākiem, bet šo filmu īsti par pamācošu nevar nosaukt, jo diez vai kāds būs tāda pašā situācijā kādā bija aktieri. jo 1. filma ir par 1999. gadu un kā es iepriekš teicu – šī filma ir amerikāņu tipa. (Ritvars)

Man filma kopumā ne ļoti patika, jo šādas filmas man nav interesantas. Man šķiet, ka filmā rādītās situācijas tika ņemtas no dzīves – 9. klases skolnieces gribēja kļūt par populārām meitenēm skolā, tāpēc, iedvesmojoties no Holivudas filmām, skolnieces nolemj tuvāk iepazīties ar puišiem, bet tad viņas saprot, ka tā var izbojāt draudzību.

Mana atziņa no filmas: ” Nav jāklausās citus, ko viņi saka, bet jāieklausās sevī.” (Kristers)

Manuprāt, šī filma bija ļoti izglītojoša. Tajā bija globāla tēma – citu apcelšana. Man filma ļoti patika, jo galvenā varone spēja sevi mainīt uz labāko pusi.

  1. klases skolēnu atziņas:

‘’Latvijas Skolas somas’’ ietvaros bija iespēja noskatīties pusaudžu komēdiju ‘’Tizlenes.’’ Krāsainiem notikumiem pilnu, kas parāda pusaudžu gadus, skatupunktus uz nākotni, apvienojot to visu ar fantāziju pasauli.

Filmā ir redzami dažādi notikumi – ikdiena skolā, pazemojumi, problēmas ar ko sastopas tieši meitenes, domas un sapņi. Liekas tik ikdienišķi notikumi, tomēr filmā tas ir vizualizēts un liek padomāt par savu ikdienu. Kā arī fantazēšana un savu sapņu iedomāšanās filmā ir pārspīlēta, liekot arī skatītājiem aizdomāties un uzjautrināties par to par ko arī mēs sapņojām.

‘’Tizlenes’’ ir ikdienišķu notikumu attēlojums ļoti neparastā veidā, kas liek aizdomāties un pasmieties.(Elza)

 

Saturs bija pamācošs, bet pārāk paredzams. Varoņi gāja cauri vairākām problēmām un skaidroja tās, bet varēja zināt, kas būs tālāk. Filma bija lietderīga tādā ziņā, ka varēja mācīties izprast citu jauniešu rīcību, jūtas, emocijas, to, kā viņi reaģē un aizkaitinājumu un iedomāties sevi viņu vietā, secināt rīcību. Sižeta galvenā doma, manuprāt, bija diezgan šaura, bet labi izprotama un nepārprotama. (Kristiāna)

 

Filma “Tizlenes” bija ļoti amizanta, neveikla un koša, tai piemita īpašības, kas filmās mani parasti nesaista, bet, pēc filmas noskatīšanās, biju ļoti apmierināta. Tas tādēļ, ka zem šīm komiskajām situācijām un pārspīlējumiem tomēr slēpās problēmas, ar kurām jaunieši, tai skaitā es, saskaras. Filmas komiskums prata šīs problēmas, piemēram, skolēnu apcelšanu vai zemu pašvērtējumu, lieliski integrēt un vieglāk saprotamā veidā aktualizēt. ( Gunta)

 

Sarmīte Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes valsts 1. ģimnāzijas jaunieši virtuāli apmeklē audiovizuālo koncertlekciju “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1, 8. M2, 8. VA, 10.C, 11. M1, 11.M2 un 12. VH klases izglītojamie šī gada februārī iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros piedalījās audiovizuālajā koncertlekcijā “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”.  Maestro Raimands Pauls šī gada janvārī atzīmēja  85. jubileju. Koncertlekciju jauniešiem vadīja populārie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi Rūta Dūduma-Ķirse un Jānis Ķirsis, kuri izauguši ar maestro R. Paula mūziku, pēc koncertlekcijas jauniešiem bija iespēja darboties arī pašiem. Izglītojamajiem bija sniegta daudzpusīga un interesanta informācija par Latvijas iedzīvotāju mīlēto maestro un viņa profesionālo darbību.  Tika prezentēta un atskaņota mūzika, no kuras iedvesmojies komponists R. Pauls, veidojot savas kompozīcijas un spēles stilu, izglītojamie uzzināja, ar kuriem mūziķiem un dzejniekiem ir sadarbojies maestro, iepazinās ar R. Paula dziesmām, kuras tika atskaņotas dažādās interpretācijās, un guva daudz jaunas informācijas un iespaidu. Paldies koncerta vadītājiem par radošumu un augsto profesionālo sniegumu , radot izglītojamajiem iespēju iepazīt R. Paula daiļradi.

Jaunieši savās atsauksmēs par koncertlekciju raksta:

Fragmentāli dzirdot, man visvairāk patika oriģinālās dziesmas no kinofilmām kā „Ilgais ceļš kāpās” un „Vella kalpi”. Kopumā patika koncertlekcija, tā bija aktīva, daudz informācijas, vadītājus klausoties, nebija garlaicīgi.” ( Elīna, 8. VA0

“Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu. Interesanti bija klausīties viņa dziesmas. Patika,Kerijas dziesma, Laikam vairāk laika nav, Geršvina “Summertime”izpildījums. Ļoti patika raidījuma vadītāji, manuprāt, jautri un pozitīvi cilvēki.” ( Katrīne, 8.VA)

“Koncertlekcijas vadītāji bija jauki un enerģiski, raidījums kopā bija interesants un varēja uzzināt daudz ko jaunu.” ( Beāte, 8.VA)

“Es uzzināju, kādu tehniku izmanto, lai ierakstītu mūziku. Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu.  Raidījuma vadītāji stāstīja informāciju vieglā un saprotamā formā, bija interesanti klausīties un skatīties. Man patika,  ka raidījuma vadītāji ne tikai stāstīja par mūziku, bet arī to spēlēja.” ( Laura, 8.VA)

“Raidījuma vadītāji bija interesanti un muzikāli, bet man likās, ka bija pārāk daudz dziedāšanas, kas nebija īsti saistīta ar Raimondu Paulu.” ( Nikola, 8.VA)

“Es uzzināju daudz ko jaunu par maestro Raimondu Paulu, kas viņam garšo, kur viņš ieguva savu izglītību ,ar ko viņš ir sadarbojies. Vislabāk patika dziesma “Trīs vīri” un  “Summertime”.” (Artūrs, 8.VA)

“Patika dziesma no Vella kalpi, dziesma no Dāvana vientuļai sievietei, Skota Džoplina “The entertainer”,ļoti patika raidījuma vadītāji un pats raidījums, jo var daudz ko jaunu uzzināt ,un vadītāji labi spēlēja mūziku un dziedāja.” (Raitis, 8.VA)

“Man viss likās neparasts, jauns un interesants, jo iepriekš es biju zinājusi dažas dziesmas krievu valodā un  to, ka viņš ir slavens un ļoti talantīgs. Patika R. Paula dziesmas, jo tajās bija jūtama ieliktā dvēsele, patika, kā koncerta vadītāji šīs dziesmas pārveidoja dažādos stilos. Patika R. Paula humoristiskās atbildes un vadītāju brīvais uzrunas veids.” ( Elīna, 10.c)

“Es uzzināju, kāda stila mūzika Raimondam Paulam ir vistuvākā. Patika mūzikas no k/f ”Ilgais ceļš kāpās” pārveidotais variants tautiskās noskaņās. Raidījuma vadītāji bija ļoti radoši un atraktīvi. Pats raidījums bija ļoti interesants, varēja daudz ko jaunu uzzināt. Tomēr vairāk gribējās redzēt pašu Raimondu Paulu.” (Anna Marija, 10.C)

“Uzzināju daudz jaunus, interesantus faktus par maestro Raimondu Paulu, par kuriem iepriekš nekad nebiju dzirdējis. Man ļoti patika visas mākslinieku izpildītās dziesmas, jo tām bija piešķirts oriģināls, jauns skanējums, kas dziesmām lika iemirdzēties  jaunās krāsās. Raidījuma vadītāji bija ļoti atvērti un atraktīvi , arī pats raidījums bija izdevies ļoti izzinošs un interesants!” (Huberts, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu bijām mācījušies arī citos priekšmetos, tāpēc es daudz ko  no raidījumā dotās informācijas jau zināju . Tomēr raidījuma izklāsta veids bija diezgan interesants , jauniešiem viegli uztverams un aizraujošs, ka laiks paskrēja ātri  Patika, ka raidījuma vadītāji ir ļoti zinoši un profesionāli mūziķi.” (Kristiāna, 11.M1)

“Ļoti patika raidījuma vadītāju  profesionālā dziedāšana dažādos stilos ,  ierakstu veikšanas efektu demonstrējums ,kā arī vadītāju profesionālais stāstījums.” ( Dagnija, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu biju interesējies jau agrāk, tāpēc lekcijā saklausīju jau dzirdētu mūzikas skaņdarbu nosaukumus, uzzināju nedaudz vairāk par Raimond Paula dzīvi un uzskatiem. Man patika visi dziesmu pārveidojumi, tie deva tādu kā jaunu skatījumu uz  to vai citu skaņdarbu, īpaši patika “Vella Kalpi” džeza stilā. Šī koncertlekcija atšķīrās no man ierastajām lekcijām ar savu savdabīgo pasniegšanas veidu, tāpēc bija ļoti interesanti klausīties.” (Gusts, 11.M1)

“Man  patika šī koncertlekcija, jo raidījuma vadītāji bija ļoti atraktīvi un varēja redzēt, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Tas viss kopumā veidoja patīkamu atmosfēru. Vislabāk man patika dziesmas  no k/filmām un to interpretācija, piemēram, dziesma no filmas “Ilgais ceļš kāpās” tautiskās noskaņās un Rūtas Dūdumas fantastiskais izpildījums.” (Elizabete, 11.M1)

“Man ļoti patika raidījums un tā vadītāji, tas bija ļoti pozitīvi un ar humoru, taču tajā pašā laikā izglītojoši un noderīgi. Jautājumi Raimondam Paulam bija ar humoru un skolniecisku ievirzi. Vislabāk man patika R. Paula mūzika no k/f “Ilgais ceļš kāpās”, kā arī tās interpretācija tautiskās noskaņās.” (Viktorija, 11.M1)

 

7. klases skolēni apmeklē Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu “1991. gads – barikāžu laiks”

Notikumiem, kas risinājās Baltijas valstīs pirms 30 gadiem, bija pievērsta visas pasaules uzmanība. Šogad Latvijas iedzīvotāji atzīmēja “Barikādēm – 30”. Tā laika aculiecinieki dalījās atmiņās, atkal izdzīvojot sajūtas, kas bija piedzīvotas Latvijai tik nozīmīgā brīdī. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7. klases skolēni virtuāli apmeklēja Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu, paplašinot savas zināšanas par barikāžu notikumiem Rīgā, klausījās aculiecinieku, arī rēzekniešu, atmiņu stāstos,  virtuāli apskatīja muzeja eksponātus, tostarp piedalījās tiešsaistes viktorīnā, atbildot uz 1991. gada barikāžu tematikas jautājumiem un sacenšoties ar klasesbiedriem. Ieskatam daži mūsu skolēnu viedokļi:

“Man stunda patika, es uzzināju daudz ko jaunu, bet domāju, ka zinu lielāko daļu.” /Markuss, 7.B/

“Bija ļoti interesanti paklausīties šo prezentāciju, man patika. Ļoti interesanti bija pildīt tekstu, ja tas ir kā sacensības.” / Laura, 7.B/

“Šodien man bija neparasta pieredze piedalīties Online ekskursijā un klausīties par barikādēm. Man ļoti patika! Es uzzināju daudz vairāk informācijas,piemēram ,kā izskatās barikāžu zīme ,kuru deva par aktīvu piedalīšanos. Uzzināju,cik cilvēku gāja bojā .Manuprāt,tā bija ļoti vērtīga mācību stunda!” / Anna, 7.B/

“Klausīties bija ļoti interesanti , jo varēja uzzināt, kā cilvēki piedalījās barikādēs. Es uzzināju, ka Latvijā:13. janvārī sākās barikāžu laiks. 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par LR valstisko statusu”, likumā tika paziņots par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un arī es uzzināju, kādu medaļu deva par piedalīšanos barikādēs. Man arī patika piedalīties viktorīnā.” /Kristaps, 7.B/

“Šajā nodarbībā man patika atbildēt uz jautājumiem par Barikādēm, bet man nepatika klausīties, biji ļoti skumji .” /Jegors, 7.B/

“Es uzzināju, ka 1991. gada 13. janvārī Latvijā sākās barikādes. Latvijā barikādēs tika nogalināti 5 cilvēki, bet Lietuvā 14.” /Brigita, 7.B/

“Muzeja apmeklējums man patika, bija ļoti interesanti un aizraujoši.”/ Līva, 7.B/

“Man bija ļoti interesanti klausīties par barikādēm un pildīt uzdevumus. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka muzejā ir pieraksti, kur ir aprakstīta katra diena barikāžu laikā.” / Adriana, 7.B/

Savukārt 7. A klases skolēni raksta:

“Ļoti patika klausīties stāstījumu par barikāžu laiku un pildīt noslēguma testu.”

“Uzzināju, kas ir OMON”

“Uzzināju, ka arī rēzeknieši piedalījās barikādēs – Andris Eriņš, Viktors Vonogs”

“Es visu zināju, bet vērtīgi bija atkārtot.”

“Patika stāstījums par sviestmaizēm, ko ēda barikāžu laikā.”

Pateicamies LKM muzejpedagogam Vincentam Taboram par interesanto vēstures stundu!

Klases audzinātāju Jeļenas Pikumas un Vitas Seņkānes  ekrānuzņēmumi.

Sagatavoja Sarmīte Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamo dalība tiešsaistes pasākumā (Latvijas Valsts dibināšanas dienas simulācija) – Nacionālā teātra digitālā izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”

Tā kā pasaulē un mūsu valstī plosās Covid – 19 vīruss, š.g. 3., 8., 14. un 15. decembrī ģimnāzijas 9.M1, 9.M2, 9.VA, 12.M1, 12.M2, 12.VH izglītojamie un vēstures pedagogi un  latviešu valodas un literatūras pedagogi piedalījās unikālā pasākumā – digitālajā izrādē. Dalības mērķis bija piedalīties virtuālā valsts dibināšanas dienas simulācijā, izjust tā laika noskaņu, būt lieciniekiem 100 gadus senajai pagātnei, kad tika pieņemta vēsturiskā LR proklamācija.

Skolotājas I. Gailītes skatījums: Izglītojamie iepazina vēsturiskus notikumus interesantā, atraktīvā veidā, veidoja savu izpratni un pieredzi par LR dibināšanu, politisko sistēmu, tika aicināti apzināt sevi kā daļu no nākotnes sabiedrības.

Skolotājas Ā. Melnes komentārs: Izrāde ir interesanta, piemērota jauniešu auditorijai. Samērā plaša informācija par politisko partiju uzskatiem. Dažas lietas vecākas paaudzes skatītājiem varētu likties nepieņemamas. Skolēni ar interesi noskatījās izrādi un iesaistījās tās vērtēšanā, par ko liecina komentāri. Viedokļi atšķiras, bet vairumam izrāde patika.

Izglītojamo atsauksmes:

Noskatoties izrādi, es padomāju par valsti un pagātni. Arī radās pārdomas par to, ka cilvēks atradīs risinājumu un tas var ietekmēt uz nākotni. Izrāde ir aktuāla mūsdienas cilvēkam, jo var atcerēties vecos laikus un domāt, ko var izdarīt jau šodien. Izrādē katra persona var izdarīt izvēli valsta veidošanā. Izrādes par tādām tēmām man neinteresē, bet es sen nebiju redzējusi izrādes un atmosfēra mani iedvesmoja. Bija interesants izrādes sakums. (Daniela, 12.M1)

Teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” lika man pārdomāt vēstures notikumus, kas saistīti ar valsts dibināšanu. Izrādē iekļautie audio komentāri palīdzēja brīžiem uztvert informāciju pareizāk un jautrāk. Izrādi noteikti ir vērts demonstrēt atkal nākamgad ar mērķi likt jauniešiem apzināties un izglītot viņus, kā Latvijas valsts tika dibināta. ‘’Paņem telefonu, uztaisi selfiju un tagad paskaties uz to cilvēku telefonā. Tas, ko tu tur redzi, tas arī ir mūsu nākotnes veidotājs.’’ Manuprāt, šie vārdi ir ļoti atbilstoši šai izrādei, jo to ir paredzēts rādīt skolēniem jeb nākotnes Latvijas iedzīvotājiem un veidotājiem, no kuriem būs atkarīgs, kas un kā notiks. (Emīls, 12.M1)

Manuprāt, iestudējums par Latvijas proklamēšanas dienu ir veidots ļoti inovatīvā un interesantā veidā. Ceļošana laikā, galvenā varoņa versiju komentāri un popmūzikas atskaņošana piešķir izrādei humoru un atraktivitāti, taču reizē arī saglabā izglītojošo faktoru, jo skatītājs tiek iepazīstināts ar vēsturiski nozīmīgiem personāžiem – Kārli Ulmani, Ati Ķeniņu – un svarīgām politiskajām partijām. Tomēr izrādes sākums, manuprāt, varēja būt veiksmīgāks – bija pārāk daudz komentāru, kas vienu brīdi sāka likties bērnišķīgi vai kā vienkārša ņirgāšanās par personām. Taču, kad tika izskaidrots galvenā varoņa stāsts un saikne ar ceļojumu laikā, sāku vairāk novērtēt iestudējuma ideju, un man ļoti patika iedvesmojošais vēstījums, kas dzirdams lugas beigās: “Kāda būs mūsu nākotne – tas ir tavās rokās.” ( Ginta, 12.M1)

Man patika komentētājs Aksels, jo viņam bija laba humora izjūta. Citi komentētāji  arī nebija slikti, bet tomēr Aksels bija labākais. No tehniskās puses – teātra izrāde bija ļoti laba – apgaismojums, dekorācijas. Es gribētu nākotnē noskatīties kaut ko līdzīgu. Aktieri bija ļoti labi iejutušies savās lomās, un uz to bija ļoti interesanti skatīties. ( Arvis, 9.M1)

Man ļoti patika šī izrāde. Es atceros, par kādām partijām tika stāstīts un veidotas asociācijas. Manuprāt, šis mācību veids, skatoties kaut ko, ir veiksmīgs. Es ne līdz galam sapratu, kādēļ bija jāveido varoņa stāsts , bet tas veidoja interesi skatīties tālāk. Man patika mūzika un saprotama valoda, kas tika lietota izrādē. Nobeigums atstāja nepilnības sajūtu, kaut gan tas nebija slikts. (Linda, 9.M1)

Uz šo izrādi es lūkojos skeptiski, bet, noskatoties  to, man ļoti patika izrāde. Nākotnē man gribētos noskatītos arī citas līdzīgas izrādes. ( Einārs, 9.M1)

Mani aizrāva šī izrāde, man tā likās ļoti interesanta un aizraujoša. Skatoties izrādi, tu starp jokiem centies iedziļināties pagātnē un tev tas izdodas. Es uzzināju, kādu lomu spēlē katrs no Latvijas proklamēšanas dienas klātesošajiem. Un  tagad mēs dzīvojam brīvā valstī, pateicoties viņiem. Liek aizdomāties par nākotni  un pārdomāt, kas ir noticis līdz šim brīdim no mūsu valsts sākuma dibināšanas ( Annija,9.M1)

Man šī izrāde patika, jo aizrāva tās sasaiste ar mūsdienām, virtuālo realitāti, ceļošanu laikā, dzīvesstāstu, ko vēstīja aizkadra balss. Arī specefekti, kas pielietoti izrādē – gaisma, skaņa – padarīja to dzīvu. Ļoti izzinoši bija vērot šo sapulci un redzēt, kā patiesībā notika šis valstij svarīgais notikums un kā izskatījās tā dalībnieki un norises vieta. Dažkārt aizkadra balss arī tomēr traucēja sadzirdēt visu informāciju, tomēr uz svarīgākajiem brīžiem tika likts īpašs akcents. Piemēram, atmiņā palika sociāldemokrātiskās partijas, kuri izvirzīja savas prasības, uzruna. No Kārļa Ulmaņa atmiņā iespiedās teiktais, ka Latvija jāstiprina kā iekšienē, tā ārienē. Uzrunās dzirdam daudz vārdu, ko mūsdienās vairs nelietojam.( Baiba, 9.VA)

Man palīdz arī tas, ka atdarināja personas un par tām pastāstīja, jo tā ir vieglāk iegaumēt vēsturiski svarīgas personas un atpazīt personu galvenos sasniegumus un to, ko nozīmēja tas cilvēks tautai. ( Kristiāna, 9.VA)

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 

 

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8.M2 klases izglītojamo “Grafikas darbnīcas” apmeklējums Lūznavas muižā.

Mūsu ģimnāzijas 8. M2 klases 31 izglītojamais un klases audzinātāja Indra Gailīte 13.10.2020., ar iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” atbalstu, devās uz Lūznavas muižu, lai apmeklētu kompleksu pasākumu: nodarbību “Grafikas darbnīca”, tostarp radošie un atsaucīgie Lūznavas muižas darbinieki piedāvāja skolēniem Lūznavas muižas interjera apskati, paralēli skolēni veica komandu uzdevumu, kā arī noklausījās stāstījumu ar gida prezentāciju. Skolēniem bija iespēja apskatīt Lūznavas muižas regulārās izstādes gida pavadībā, Lūznavas kapelu, noklausoties stāstījumu par to. Noslēgumā klases kolektīvs piedalījās aizraujošā vides izziņas spēlē Lūznavas muižas parkā.

  1. M2 klases audzinātājas skatījums:

Lūznavas muižas piedāvājums ir kvalitatīvs, izglītojamos interesējošs un saistošs. Grafikas darbnīcā mākslinieces vadībā izglītojamie ar aizrautību veidoja grafikas darbus, kur tika akcentēti jūgendstila elementi, Tehnika  bija viegli apgūstama, izglītojamie katrs radīja vienu vai vairākus darbus. Gida stāstījums bija ļoti pārdomāts, atbilstošs pusaudžu uztverei, ar prezentāciju, interaktīvie uzdevumiem. Izglītojamie ieguva daudzpusīgu priekšstatu gan par muižas un tās kapelas vēsturi, gan kultūras piedāvājumu, gan viesnīcas darbību. Izglītojamajiem ļoti patika vides izziņas spēle Lūznavas muižā, kas prasīja erudīciju, atjautību, bet sniedza prieku un azartu, pildot uzdevumus.

Izglītojamo atsauksmes:

Lūznavas muižā jau bijām koncertos, bet šoreiz patika, ka bijām tikai mūsu  klase, varējām visu mierīgi apskatīt un pabūt pat viesnīcas istabiņās . Sākumā likās, ka grafika būs kaut kas ļoti sarežģīts, bet, kad sākām darīt, izrādījās, ka vajag būt precīziem un viss sanāks.(Rinalds,  Renārs, Polīna, Gunita)

Ļoti patika grafikas darbnīca. Mēs veidojām gan muižas, gan dažādu augu, rakstu nospiedumus. Vislabāk sanāca ar melnu krāsu uz brūna pamata. (Luīze, Viktorija, Paula, Katrīne)

Bija ļoti aizraujoši, visvairāk patika pa Lūznavas parku meklēt dažādus objektus pēc kartes un aprēķiniem. Drusku nomaldījāmies, bet audzinātāja palīdzēja. ( Ērika, Paula,Marta, Elizabete)

Forši, ka varējām aizbraukt kaut mazā, bet ekskursijā. Laikam sakarā ar Covid nekur netiksim. Bija jautri, interesanti, nezinājām iepriekš par Lūznavas muižu (Haralds , Krišjānis, Rostislavs, Linards, Roberts)

Man patika, ka atļāva spēlēt klavieres, tās bija ļoti senas.   (Žaklīna)

Uzzinājām vairāk par  muižu, tas vēsturi, bija prezentācija par Kerbedzu dzimtu. Pārsteidza, ka katrā istabā bija dažādas tapetes, daži raksti tika piedāvāti grafikas darbnīcā, kur taisījām to nospiedumus. (Laura S., Laura J., Elizabete)

Man likās, ka es neko netaisīšu, māksla nav man, bet izrādās, ka sanāca tīri labi. (Ervīns)

Man ļoti patika šī ekskursija!!! Es jutos iedvesmots un pat uzrakstīju savu pirmo rakstu par klases ekskursiju skolas avīzei „7.pakalns”! Ļoti gribētu, lai klase vēl dotos tādos braucienos! ( Mārtiņš)

Pateicamies Lūznavas muižas darbiniekiem un “Grafikas darbnīcas” vadītājai par interesanto pasākumu!

Klases audzinātājas I. Gailītes foto

 

           

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1 klases izglītojamo Muzejpedagoģiskās programmas “Seno latgaļu dzīvesveids ” apmeklējums.

 

Š.g. 12. oktobrī mūsu ģimnāzijas 8. M1 klases 31 izglītojamais, pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, devās muzejpedagoģiskās programmas apmeklējumā uz Latgales Kultūrvēstures muzeju klases audzinātājas Sandras Zeltiņas un vēstures skolotājas Ilonas Lagzdiņas vadībā. Izglītojamie iepazinās ar 10. – 13. gs. Latvijas vēsturi, iepazīstot vienas no senākajām baltu ciltīm – senos latgaļus un to atstāto kultūrmantojumu.

  1. M1 klases audzinātājas skatījums:

Muzejpedagoģiskā programma “Seno latgaļu dzīvesveids” bija saistoša un interesanta jauniešiem. Bērni ar lielu interesi klausījās gida stāstījumā  par seno latgaļu dzīvesveidu, iepazinās ar dažādiem darbarīkiem, mājokļiem, mājsaimniecības lietām, skaistumkopšanas piederumiem, ieročiem. Īpašu interesi radīja stāstījums par dzimtās pilsētas –  Rēzeknes attīstību, tās teritoriālajām izmaiņām un iedzīvotājiem vairāku desmitu gadu griezumā.

Nodarbības beigās jauniešiem bija iespēja iepazīt dažādus tautas mūzikas instrumentus un, klausoties gida stāstījumā, papildināt ar mūzikas skaņām.

Izglītojamo atsauksmes:

  • Kultūrvēstures muzejā mūsu ekskursijas vadītājs pastāstīja daudz dažādu faktu par Latviju. Mēs apskatījām vēsturiskas lietas- sākot no drēbēm līdz ēdiena bundžiņām un sadzīves priekšmetiem. Kopumā man ļoti patika. Mēs uzzinājām daudz ko jaunu un interesantu, bet dažus faktus es zināju. (Amanda)
  • Parādīja mums koka instrumentus- svilpi, kokli u.c.  (Artūrs)
  • Muzejā mums stāstīja par Rēzeknes vēsturi. No tās es uzzināju , ka Rēzeknes pirmais oficiālais nosaukums bija Rossiten. Uzzināju, kā veidojās Latvijas valsts. Interesanti bija redzēt un apskatīt 10000 vecu dzīvnieka  galvaskausu, ko bērni atrada Rēzeknes upē. Kopumā man ļoti patika. (Ella)
  • Muzejā es uzzināju, kāda izskatās asins noliešanas ierīce un kādos gadījumos to izmanto. Man parasti neinteresē muzejos, bet šoreiz bija diezgan interesanti, jo gids bija jauks.(Aiga)
  • Mums pastāstīja, kāda bija Latvijas teritorija iepriekš. Pastāstīja par to laiku, kad Latvijas teritorija bija pievienota Krievijai, par seno zemnieku dzīvi un dzīvesveidu, zemnieku darbarīkiem un ieročiem, senajām galda spēlēm. ( Valērija)
  • Es skatījos muzeja eksponātus un klausījos gida stāstījumā. Man patika, jo bija interesanti. (Demija) Paldies par sadarbību Latgales Kultūrvēstures muzeja darbiniekiem un  gidam Vincentam Taboram!
  • Klases audzinātājas S. Zeltiņas foto
  • Foto attēli      
  • Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā