Programma “Latvijas skolas soma”

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norises (skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, un kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu.

“Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 9. klašu izglītojamie apmeklē  Brīvvalsts dārgumu namā.

“Brīvvalsts dārgumu nams” ir jauna kultūrvieta Rēzeknes upes krastos pie paša pilskalna, kas radīta, lai apkopotu un padarītu sabiedrībai pieejamu informāciju par Latvijas pirmās brīvvalsts militāro un civilo apbalvojumu vēsturi, kā arī dažādām organizācijām, kas saistītas ar valsts un pilsonisko organizāciju darbību laika periodā no Latvijas Neatkarības kara līdz Otrajam pasaules karam.

Izstāžu namā eksponēti vairāki simti dažādu vēstures liecību no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no 1918. gada līdz 1940. gadam, atklājot tieši Latgales un Rēzeknes vēstures lappuses.

Ekspozīcija izveidota, ņemot vērā aktuālākās mūsdienu tendences – te iespējams gan virtuāli piemērīt medaļas, gan darboties digitālos stendos. Otrajā stāvā, savukārt, ir atvēlēta vieta mainīgām ekspozīcijām, kur pagaidām apskatāmas Latgales mākslinieku gleznas, kā arī gleznas, kurās atainotas Latgales ainavas.

Visu trīs devīto klašu skolēni apmeklēja izstāžu namu š.g. 1. februārī ar mērķi iepazīt skolēnus par rakstiskajiem, lietiskajiem un vizuālajiem vēstures avotiem, kas saglabājušies no Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas perioda.

9.A klases izglītojamo viedokļi

02.02.23. mēs devāmies uz “Brīvvalsts dārgumu nams”, kur pavadījām apmēram 40 minūtes. Šis divstāvīgs nams ir sadalīts kā muzejs pirmajā stāvā un kā galerija otrajā. Ļoti interesanti bija pastaigāt un aplūkot dažādus priekšmetus, militārās formas, traukus, rotaslietas, plakātus utt. Vairāki priekšmeti, kā mums skaidroja gids, ir tikai vienā eksemplārā, tas mani iespaidoja. Vēl bija ļoti skaista gleznu izstāde, interesanti bija novērot senlatviešu glezniecības paņēmienus un tehnikas. Kopumā neliela ekskursija pa “Brīvvalsts dārgumu nams” bija aizraujoša un informatīva, jo mācīties un redzēt bildes no interneta ir viens, bet redzēt dzīvajā un apskatīt vissmalkākās detaļas ir cita lieta.

Brīvvalsts dārgumu nama nelielajā ekskursijā man patika pētīt senās nozīmītes, es apbrīnoju to, kā pirms tik daudziem gadiem cilvēkiem izdevās uztaisīt tik smalkus metāla darbus bez kaut kāda papildus profesionālā aprīkojuma. Man ļoti patika interjera dizains, tas bija tumšs un noslēpmains, manuprāt, tas izcili iederējās. Vienīgais, kas ne līdz galam bija labs, tā bija interaktīvā spēle. Tā nereaģēja uz manām plaukstas darbībām. Uzejot uz otro stāvu, man bija sajūta, ka esmu nonācis citā zemē. Viss dizains un telpu izkārtojums bija pilnīgi pretējs, viss bija balts, pilns ar gleznām. Runājot par gleznām, tās bija fantastiskas.

Šī nelielā ekskursija man ļoti patika. Paldies skolotājai un nama darbiniekiem.

Apciemojot “Brīvvalsts dārgumu namu” mani, ļoti pārsteidza tas, ka ir daudz senas un ļoti nozīmīgas lietas saglabājušās labā stāvoklī. Man patika tas, kā bija viss aprīkots, visu varēja labi saskatīt. Pārsteidza arī tas, ka tur bija viens žetoniņš, kuru attēlo vēl joprojām mūsdienās un kuru izdod robežsargiem Terehovā.

Brīvvalsts dārgumu namā es redzēju lietas, ko nekad iepriekš dzīvē nebiju redzējusi – brošas, goda balvas un daudz ko citu. Šī bija interesanta pieredze uzzināt, kas notika Latvijā kādreiz, no liecībām, kas palikušas, piemēram, unikālie plakāti un stāsti, kas slēpjas zem ikvienas goda zīmes vai lietas, kas atradās namā. Tā bija unikāla iespēja redzēt visu ar savām acīm nevis tikai grāmatās. Unikālās telpas radīja vēl lieliskāku atmosfēru, kas tikai pastiprināja manu interesi.

Man ļoti patika apmeklēt šo namu un mani visvairāk pārsteidza stāsti, kas slēpās zem priekšmetiem un interesantie fakti.

Nesen mēs ar klasi bijām brīvvalsts dārgumu namā un redzējām daudz ko jaunu, interesantu un neredzētu. Man viss patika, es ieguvu sev daudz jaunas un interesantas informācijas. Man likās interesanti tas, ka tur ir ļoti daudz eksponātu, neskatoties uz nama izmēriem.

Man šī ekskursija ļoti patika un es ieteiktu daudziem, kam patīk vēsture, uz turieni aiziet. Pats es labprāt tur atgrieztos un vēlreiz visu apskatītu.

Bija interesanti apmeklēt vietu, kuru nebiju iepriekš apmeklējusi. Bija gan skaisti, gan pamācoši, gan interesanti. Visvairāk man patika, kā viss bija izkārtots, bija gan kaut kas no mākslas, gan arī no kara laikiem. Redzēju kara laiku inventāru, piemēram, piespraudes, nozīmītes, traukus. Un , protams, arī redzēju ļoti skaistas gleznas ar Rēzeknes ainavām.

Man patika mācību ekskursija Dārgumu namā. Manuprāt, tā bija interesanta un izzinoša. Es uzzināju jaunas lietas un faktus par Latviju, Latvijas vēsturi.

Man bija iespēja apskatīt daudzas vēstures liecības. Kā arī muzejā bija iespēja apskatīt un izmēģināt dažādas instalācijas. Interesantas bija arī gleznas, tajās bija attēlota Rēzekne un Rēzeknes novads, tās bija ļoti skaistas.

Pagājušajā nedēļā ar klasi bijām ”Dārgumu namā”, man ļoti patika gleznu izstāde, kurā varēja redzēt Latgali no dažādām vietām, par kurām pat nebiju aizdomājusies. Kā arī bija izstāde ar dažādiem vēsturiskajiem objektiem, visvairāk man patika dažādu sfēru objekti un plakāti, mums par tiem izstāstīja ļoti sīki un konkrēti.

Apmeklējot izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams”, es uzzināju un redzēju daudz ko jaunu. Pirmā stāva telpā bija novietoti daudzi interesanti eksponāti, bija daudz to laiku zobenu, rokas nažu, trauku, piespraužu u.c. Otrajā stāvā bija mākslas darbi, to autoru apraksts, kā arī varēja pētīt grāmatas par to laiku karavīriem, ģerboņiem, tajās grāmatās bija daudz fotogrāfiju un ilustrējumu. Kopumā man šī mācību nodarbība patika.

2. februārī es ar 9.A klasi devos uz Brīvvalsts dārgumu namu Rēzeknē. Ēkas pirmajā stāvā bija ļoti daudz senu objektu, piemēram, zobeni, medaļas, raksti, dažādas monētas un citi objekti. Otrajā stāvā bija dažādas gleznas un neparastas formas krēsls. Viens no interesantākajiem objektiem bija fotoaparāts, ar kuru fotografējoties cilvēkam parādās kakla rota. Man patika apmeklēt šo vietu, jo bija interesanti apskatīt neikdienišķus objektus, kā arī uztaisīt kopējo bildi ar kolēģiem.

Tā kā šis pārgājiens notika pirmās stundas laikā, tas ļoti labi ievadīja dienas sākumu, man patika. Gribētos vairāk aplūkot tādus apskates objektus stundu laikā.

Man ļoti patika mūsu mācību ekskursija, jo uzzināju daudz jaunu lietu par Latvijas laikiem senatnē, kā arī apskatīju skaistus mākslas darbus, dažādus arheoloģiskos priekšmetus un foto, video materiālus. Kā arī pati izstāžu nama ēka ir ļoti skaista. Man tā šķiet, jo mani ļoti uzrunā veco laiku arhitektūra sajaukta kopā ar mūsdienīgo.

Ekskursija man ļoti patika. Pirmo reizi savā dzīvē biju redzējis Latvijas ordeņus, tādus kā Triju Zvaigžņu ordeni, Lāčplēša Kara ordeni un Atzinības krustu. Kā arī es redzēju to laiku zemessardzes tērpus. Biju arī redzējis Latvijas armijas zobenu. Kopumā ļoti patika.

9.B klases izglītojamie

Mūsu klase aizgāja ekskursijā uz dārgumu namu. Es gaidīju reālus dārgakmeņus, piemēram, briljantus. Bet īstenība bija interesantāka. Man bija dota iespēja apskatīt Pirmā un Otrā pasaules kara ieročus, medaļas, iepazīt interesantus faktus, kā arī iedziļināties pagātnes notikumos. Manuprāt, šāda veida mācību stundas ir ļoti labs veids, kā izglītoties ar lielāku interesi. Es gribētu vairāk šāda veida mācības stundas, ne tikai vēsturē.

Man muzeja apmeklējums ļoti patika. Visvairāk iepatikās gleznu izstāde, kur varēja salīdzināt Rēzekni agrāk un tagad. Patika arī piekariņi un ordeņi.

Man patika apmeklēt Brīvvalsts dārgumu namu! Man bija ļoti interesanti klausīties gida stāstīto. Visvairāk mani ieinteresēja militārie apbalvojumi, krūšu nozīmes un ordeņi. It sevišķi mani iespaidoja tas, ka visus šos apbalvojumus un ordeņus izgatavoja latviešu juvelieri un mākslinieki bez mūsdienu tehnoloģijām. Man ļoti patika kabatas pulksteņi un to piekariņi. Otrajā stāvā atradās latviešu mākslinieku gleznas, kuras bija interesanti apskatīt.

Man ļoti patika šī muzeja apmeklējums. Tur varēja apskatīt dažādas senas lietas, kas arī ir saistītas ar karu. Kā arī varēja apskatīt ļoti skaistas gleznas, kur varēja uzzināt vairāk par Rēzekni un ne tikai. Mani pārsteidza ierīce, uz kuras varēja likt puzli, kur attēlots vēsturisks zīmējums, kā arī kartītes.

Namā “Brīvvalsts dārgumu nams” es uzzināju daudz interesantu faktu par Rēzeknes un Latvijas vēsturi. Es biju izbrīnīts par to, cik daudz vēsturisku notikumu bija noticis uz tagadējās Rēzeknes zemes. Kopumā šī mazā ekskursija man ļoti patika.

Man patika Brīvvalsts dārgumu nama apmeklējums, jo tur varēja uzzināt daudz ko jaunu par Latviju posmā no Latvijas neatkarības līdz Otrajam pasaules karam. Visinteresantākais bija uzzināt par brīvvalsts militāro un civilo apbalvojumu vēsturi, kā arī paskatīties uz pašiem apbalvojumiem dzīvē. Kā arī man patika gleznu ekspozīcija otrajā stāvā, tur visas gleznas bija ļoti skaistas un ar savu atmosfēru. Kopumā man patika Brīvvalsts dārgumu nams, es labprāt atkal apmeklētu to.

“Brīvvalsts” dārgumu nams bija ļoti interesanta vieta Rēzeknē, piepildīta ar vēsturiskām liecībām. Man ļoti patika kara piederumu, aksesuāru kolekcijas un gleznas otrajā stāvā.

Brīvvalsts dārgumu namā uzzināju par eksemplāru vēsturi, to nozīmi arhīvā, cik dārgi tie ir. Parādījās ļoti liels iespaids par Rēzeknes eksistenci, jo, izrādās, ka tā glabā svarīgas vēstures liecības un mākslas darbus. Man šķita, ka visneparastākā lieta bija lietots kara zobens ļoti labā stāvoklī.

Man ļoti patika mini ekskursija uz Brīvvalsts dārgumu namu, tas ir interesants un diezgan moderns muzejs. Tur varēja apskatīt daudz dažādu gleznu un pagātnes piemiņas zīmes. Pati uzzināju diezgan daudz jauna, ko nezināju. Ja būs iespēja, apmeklēšu to vēlreiz.

Mūsu klasei bija lieliska iespēja apmeklēt 2022. gada augustā atklāto “Brīvvalsts dārgumu namu”. Tas ir izstāžu nams, kurā var aplūkot vēsturiskus un unikālus priekšmetus kā no Latvijas, tā arī no visā pasaulē dzīvojošajiem kolekcionāru privātkolekcijām. Īpaša uzmanība starp visiem priekšmetiem tika pievērsta pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordenim. Izstādē aplūkojām Latvijas valsts policijas,  robežsargu dažādus ordeņus, fotogrāfijas, krūšu nozīmes, zobenus un citus apbalvojumus. Interesants fakts, ka visi ordeņi un valsts apbalvojumi tika izgatavoti Latvijā.

Lielākoties patika. Interesanti bija pastaigāt pa 1. stāvu, kur bija zobeni, pavēles, kā izskatījās karavīrs, varēja arī kopā nobildēties. Gids stāstīja daudz interesanta. par mūsu Rēzekni. 2. stāvā bija daudz skaistu gleznu, pat tādas, kas attēloja mūsu Rēzekni. Mani priecēja pastaiga un šī ekskursija, tas nedaudz dažādoja ikdienu.

Izstāžu nams man ļoti patika, jo es varēju apskatīt ļoti daudz interesantu priekšmetu, piemēram, krūšu nozīmes, senas šķiltavas, pulksteņu piekariņus, ordeņus un pat ieročus – zobenus un nažus. Bija redzamas arī karavīru formas un arī Latvijas karogs, kas bija no vilnas, bet izskatījās tik smalks, ka nekad nevarētu pateikt, ka no vilnas.

Brīvvalsts dārgumu nams ir ļoti skaista ēka. Es uzzināju faktu, ka tā celtniecībā ir izmantoti akmeņi no Rēzeknes pilskalna. Izrādās, ka šos akmeņus ilgu laiku varēja ņemt un izmantot savām vajadzībām, ko cilvēki arī darīja. Pašā namā bija daudz visādu interesantu lietu. Man vislabāk patika pētīt kartes, kas ir izvietotas atvilktnēs. Kopumā man patika šī vēstures stunda, jo ļauj labāk saprast to, ko mēs esam mācījušies klasē.

Šajā muzejā man vislabāk patika interaktīvie elementi, piemēram, iespēja virtuāli uzlaikot pilsētas mēra ķēdi, nobildēties un atsūtīt foto uz e-pastu. Vispār ekskursija bija laba. Varēja drusku citādi pavadīt laiku, nevis tikai skolas solā.

9.C klases izglītojamo viedokļi

Mans viedoklis par iestādi, kuru mēs apmeklējām ar klasi, ir iespaidīgs. Man patika šī vieta, es labprāt apmeklētu to vēlreiz. Es uzzināju daudz jaunas informācijas par vēstures faktiem, par kostīmiem, par vēstures ordeņiem un arī par gleznām. Es biju izbrīnīts, cik tur vēsturisku lietu, es nekad nedomāju, ka tāds ir vēl saglabājies līdz mūsu laikiem. Mani arī izbrīnīja tas, ka šo iestādi uzņēmēji uzcēla par savu naudu. Interjers man ļoti patika. Es labprāt aizietu uz turieni vēlreiz.

Man ļoti patika šis muzejs, uzzināju daudz jauna par Latviju un to vēsturi, visvairāk man patika tas, kā gids stāstīja par latviešu strēlniekiem un rādīja Latvijas Valsts ordeņus.

Nesen ar klasi bijām Latvijas starp kara perioda mantu muzeja izstādē. Skatoties uz vēsturiskajiem priekšmetiem un to daudzumu, radās iespaids un manī nostiprinājās doma, ka Latvija nav nemaz tik maza valsts ar nabadzīgu vēsturisko mantojumu. Redzot priekšmetus, domas, ka tie ir starp karu perioda atribūti, kas nupat no Hitlera un Ļeņina/Staļina valdīšanas laika ir saglabājušies un pilda dekoratīvo funkciju mūsdienās, neļauj aizmirst karu asiņaino pagātni, kura, diemžēl vai par laimi, ir arī mūsu pagātne.

Man ļoti patika ekskursija muzejā. Ceru, ka par savas valsts un PSRS vēsturi uzzināsim vēl daudz jaunu lietu šādā netradicionālā, bet ļoti interesantā un aizraujošā veidā.

Man muzejā patika, ka te ir dažādi eksponāti, kā medaļas, zobeni un citi priekšmeti, kas bija pagātnē, un kā otrajā stāvā ir dažādas gleznas. Man vēl patika, ka muzejā ir video, kurā varēja redzēt, kā karavīri maršēja. Bija arī akmenim līdzīgs galds, kurā ir projektora attēls, kas reaģē uz roku kustībām. Bija interesanti uzzināt, ka visus eksponātus nopirka no kolekcionāriem un ka mūsdienās var vēl iegūt Lāčplēša ordeni.

Mani iespaidoja tas, ka muzejs ir uzcelts ar daļu no pilskalna pils.

Man brīvvalsts dārgumu nams likās ļoti moderns un interesants. Tur bija daudz senu objektu, kuri mani interesēja. Man visvairāk patika vecie zobeni un interaktīvais galdiņš, uz kura varēja pildīt dažas puzles. Vienīgais, kas man nepatika interaktīvajā galdiņā, bija tas, ka kontroles nebija pārāk labas. Otrais stāvs man muzejā neinteresēja, jo tur bija tikai gleznas un vecas kartes. Šis muzejs ir labs piemērs, kad moderni pasniedz vecas lietas, tad tas kļūst daudz interesantāk jaunākām paaudzēm.

Man namā patika veco ordeņu un apbalvojumu izstāde, kur varēja paskatīties, kādi bija apbalvojumi agrāk un kādus arī tagad izmanto, arī patika gleznu izstāde, kur bija ļoti daudz ko paskatīties par to, kā gleznotāji attēloja Rēzekni un vispār to laiku, kā arī patika, kā tur viss izvietots. Nepatika tas ka, nevarēja visu apskatīt mierīgi, jo pa vienu stundu visu izskatīt nevar, tur vajag 2h.

Mēs apmeklējām izstāžu namu “Brīvvalsts dārgumu nams”. Šajā namā varēja apskatīt dažādus Latvijas dārgumus, piemēram, seno laiku ordeņus, trofejas, grāmatas, dažādas latviešu mākslinieku gleznas utt. Man patika šajā namā, jo bija interesanti izpētīt vecās vēstules, afišas, plakātus, pilsētu kartes un gleznas. Es uzzināju nedaudz vairāk par ordeņiem un par kādiem nopelniem tos pasniedza. Bija iespēja apskatīt pudeli, kas vienīgā ir saglabājusies no kādreizējās alus ražotnes Rēzeknē.

Mūsu klasē 1. februārī apmeklēja muzeju “Brīvvalsts dārgumu nams”, kur bija iespēja apskatīt artefaktus, priekšmetus, objektus kopš kara laikiem Latvijā. Bija ļoti interesanti aplūkot dažādus ordeņus, plakātus, kartes, apģērbus, ieročus utt. Otrajā stāvā varēja apskatīt mākslinieku gleznas, tās bija ļoti krāšņas, spilgtas un uzmanību piesaistošas. “Brīvvalsts dārgumu nams” ir restaurēta ēka, tā ir ļoti mūsdienīga, stilīga un izsmalcināta. Man patika pavadīt vēstures stundu šādā formātā, bija interesanti un aizraujoši.

Apmeklējot šo namu, man patika apskatīt gleznas, kuras tapa senos laikos. Gleznas bija veidotas tumšos un arī gaišos toņos. Mani vairāk piesaistīja gleznas, kuras bija pasteļtoņos. Gleznās tie attēloja viņu dzīvi. Bija interesanti dzirdēt, ka šī ēka nav muzejs, bet gan izstāžu nams. Pirmajā stāvā apskatīju ordeņus, senus dārgumus un uzzināju, kura ir pati dārgākā lieta šajā namā.

Mēs ar klasi esam apmeklējuši jaunu kultūrvietu Rēzeknē – ,,Brīvvalsts dārgumu nams”. Izstāžu namā esam apskatījuši vairākus eksponātus – dažādas vēstures liecības no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no 1918. gada līdz 1940. gadam, atklājot tieši Latgales un Rēzeknes vēstures lappuses. Man ļoti patika, ka ekspozīcijas ir izveidotas, ņemot vērā aktuālākās mūsdienu tendences, te iespējams gan virtuāli piemērīt medaļas, gan darboties digitālos stendos. Bet otrajā stāva man bija iespēja apskatīt Latgales mākslinieku gleznas, kā arī gleznas, kurās atainotas Latgales ainavas.

1. februārī mēs ar klasi vēstures stundas laikā apmeklējām “Brīvvalsts dārgumu namu”. Šajā iestādē varēja apskatīt priekšmetus no Latvijas 1. neatkarības laikam līdz Otrajam pasaules karam.

Man patika šāda veida stunda, jo, esot šajā iestādē, priekšmeti un uzzinātā informācija palīdzēja labāk saprast un vizualizēt notikumu gaitu, par ko mēs mācījāmies iepriekšējās stundās. Es uzzināju diezgan daudz informācijas par tā laika Latvijas svarīgākajiem apbalvojumiem (dažādiem ordeņiem), militārajām uniformām un to sīkākiem priekšmetiem. Man interesanti likās tas, ka ekspozīcija tika veidota, ņemot vērā arī mūsdienu tendences (varēja virtuāli piemērīt medaļas un spēlēt atmiņas spēli).

Izstāžu nama “Brīvvalsts dārgumu nams” apmeklējums man ļoti patika. Bija ļoti interesanti uzzināt, cik dažādi ir ordeņi, cik dažādi ir paveiktie darbi, par kuriem pasniedz ordeņus. Aizraujoši bija arī iepazīt Rēzeknes vēsturi, karavīru formas. Bet visinteresantākais objekts visā muzejā man šķita 1940. gada Rēzeknes un Kārsavas karte, jo tajā varēja redzēt manas mājas. Kartē varēju atpazīt visus vecos celiņus, par kuriem tēvs bija stāstījis, interesanti bija redzēt arī šaursliežu dzelzceļu. Šis nams ir pilns ļoti interesantu dārgumu, es gribētu vēl kādu reizi uz turieni aiziet un tikt ievilkta uz vēl vismaz 3 stundām.

Apmeklējot izstāžu namu, man daudz kas patika, bija interesanti skatīties uz vēstures relikvijām. Apskatīt un uzzināt par dažādiem ordeņiem. Ļoti patika apskatīt vēsturisko karti un atrast tajā manas mājas. Arī gleznas apskatīt bija interesanti, skaisti, nomierinoši un pēc tam vēl saglabājās melanholiskās mūzikas noskaņojums. Man gribētos, lai mums būtu bijis vel vairāk laika, lai mierīgāk varētu visu apskatīt.

Brīvvalsts dārgumu namā bija diezgan interesenti. Varēja apskatīt daudz dažādu piespraužu, karavīru tērpus, zobenus, vecās kartes un afišas. Visvairāk man patika vecās kartes, apskatīt pazīstamās vietas tajā laikā. Patika arī afišas un to noformējums. Piespraudēm gan nepievērsu pārāk lielu uzmanību, jo to bija ļoti daudz. Otrajā stāvā varēja apskatīt dažādu mākslinieku gleznas, kas saistītas ar Latviju vai paši mākslinieki ir saistīti ar Latviju.

Trešdienas apmeklējums uz Brīvvalsts dārgumu namu man ļoti patika. Biju pārsteigta par to, cik skaisti bija dažādi goda ordeņi un krūšu zīmes. Ģide ļoti interesanti stāstīja par priekšmetu vēsturi. Otrā stāva ekspozīcija arī bija ļoti skaista un aizraujoša. Mani iedvesmoja redzēt, kā Rēzekne izskatījās agrāk mākslinieku darbos.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni piedalās radošajā darbnīcā “Mana runa pārliecina”

Sadarbībā ar biedrību ” Horeogrāfu asociācija” un programmas “Latvijas skolas somas” atbalstu ģimnāzistiem bija iespēja praktiski darboties radošajā darbnīcā “Mana runa pārliecina”, kas risinājās  27.01.2023. Radošo darbnīcu mērķis- izkopt runas mākslu, zināt veiksmīgas uzstāšanās detaļas, izprast, ka runas māksla ir attīstāma visas dzīves laikā. Radošajā darbnīcā pieredzējuši pasākumu vadītāji un improvizatori, balstoties uz improvizācijas teātrī un publiskās runas meistarklasēs pārbaudītiem uzdevumiem, jauniešiem piedāvā caur smiekliem un uzdevumiem apgūt publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipus. Radošā darbnīca ir praktiska – pēc improvizatoru piemēra jauniešiem ir iespēja uz brīdi pašiem būt aktieriem un caur interesantiem uzdevumiem improvizēt. Katrs uzdevums tiek papildināts ar konkrētu tehniku, kuru jaunieši var izmantot arī ikdienas komunikācijā – klausīšanas, stresa pārvarēšana, runas stils, ķermeņa kustība, vārdu krājums, intonācija u.c.

Ielūkosimies, ko par šo pieredzi saka paši jaunieši:

Pēc radošās darbnīcas 11. C  klases jaunieši ir dalījušies iespaidos un izteikuši sekojošas domas un komentārus latviešu un angļu valodās:

 “Radošā darbnīca bija ļoti interesanta, mūs iepazīstināja ar dažādiem vingrinājumiem. Uzzinājām vairāk par saviem klases biedriem, pateicoties interesantiem uzdevumiem, strādājām ar improvizāciju un priekšnesumu citu priekšā. Esmu pārliecināta, ka katrs kaut ko paņēma sev, un tā bija aizraujoša un izglītojoša pieredze.”

“In my opinion, the lesson was quite entertaining and fascinating. Public speaking is important, but unfortunately, it’s found by many to be difficult and perplexing. A smorgasbord of useful advice concerning performing and monologues was given, as well as some practice of dealing with distractions and multitasking during speeches. The lecture was also surprisingly amusing.”

“Kad devos uz nodarbību, noteikti nebiju gaidījusi kaut ko tik aizraujošu un interesantu. Ļoti atraktīvs pedagogs, kas spēj interesanti iesaistīt cilvēkus publiskās runas praktizēšanā. No nodarbības aizgāju pacilātā noskaņojumā un noteikti ar jaunām zināšanām.”

“Nodarbība man nelikās īpaši interesanta. Neraugoties uz to, ka skolā nebaidos runāt klases priekšā vai jau kopš bērnības esmu pieradusi uzstāties uz skatuves, nodarbībā biju satraukta. Es nejutos ērti un biju ļoti noslēgta. Es atteicos piedalīties uzdevumos un nolēmu vienkārši novērot. Man patika, kā mani klases biedri improvizēja un cik labi viņi spēja uzstāties.”

“Bija prieks apmeklēt šo pasākumu kopā ar klasi, jo tas notika ļoti interesantā formātā, varējām iziet un veikt dažus uzdevumus, kuros trenējām savu runu un prasmi uzstāties publiski. Nodarbības gaitā, pildot uzdevumus, varējām uzzināt arī ko jaunu par klases biedriem, ko vēl nezinājām. Domāju, ka šajā nodarbībā visi izjūta pozitīvas emocijas.”

“Man ļoti patika šis publiskās runas uzlabošanas stundas, jo mums iemācīja daudz jaunus, interesantus veidus, kā uzlabot mūsu publiskās runas un tās stilu. Tika akcentēti mūsu publiskās runas lielākās kļūdas. Kopumā man ļoti patika šīs 2 stundas.”

“Pasākums bija ļoti informatīvs un interesants, noteikti bija tā vērts ierasties, ieguvu jaunu pieredzi un ieteikumus. Noteikti atkārtotu šāda veida aktivitātes.”

8.B klases skolēnu viedokļi:

Dāvids – Paldies par tādām stundām, jutos kā atgrieztos teātra mākslā, mācījos nebaidīties no tā, ka varētu pateikt kaut ko sliktu…

Emīlija – Man ļoti patika iespēja, kura mums tika dota, iespēja pārvarēt savas skatuves bailes. Jautru pavadīt laiku ar klasesbiedriem neuztraukties ne par ko. Vislabāk man patika asociāciju attēlošana un stāsts ar bildēm. Kopumā bija ļoti forši.

Samanta – Šodien es ļoti jauki pavadīju laiku ar saviem draugiem un klases biedriem. Man ļoti patika šis pasākums. Bija ļoti izpalīdzīgs un palīdzēja nomierināties. Šajā pasākumā es varēju izteikt savas domas, kas man ir ļoti liels sasniegums. Parasti man ir bail izpaust savas domas, bet šoreiz es to varēju izdarīt un bija ļoti patīkami.

Margarita – Man ļoti patika šis pasākums, manuprāt, mēs vairāk palikām tuvāki ar klasi. Man ļoti patika, ka mūs vairāk iemācīja kontrolēt savu stresu, esmu pārliecināta, ka man tas palīdzēs un es varēšu labāk kontrolēt savu uztraukumu. Esmu pateicīga par šīm nodarbībām  un pieredzi.

Karlīna – Man šis divas stundas patika, bet pati atvērties nevarēju, nezinu, varbūt klases dēļ vai kaut kā cita. Bet domāju nākotnē man šie uzdevumi un pieredze noderēs.

Agate – Nebiju gaidījusi šitādu pasākumu un kaut gan sākumā nebiju ieinteresēta, beigās sanāca ļoti forši. Es tiešām izbaudīju, redzēju, kā visi atveras. Varēja redzēt, kā daži pat komunicē viens ar otru dažās aktivitātes un man tas likās kruti. Man tiešām patika un tagad ir smaids sejā. Nezinu kam pateikties, bet paldies par šo mazo pasākumu! 😀

Līva – Man ļoti patika, jo man patīk teātris un tas bija kaut kas ļoti līdzīgs. Varēja izkustēties un sev uzlabot garastāvokli un uzņemt enerģiju. Uzzināt, kā mazināt stresu publikas priekšā.

Evelīna – Man ļoti patika šis pasākums, jo tas man atļāva radoši izpausties un nebaidīties no tā. Patika, ka visi klases biedri iesaistījās un neviens nepalika malā. Vislabāk patika pēdējais uzdevums ar improvizāciju.

Gabriels – Man ļoti patika šī stunda, bija daudz dažādas interesantas aktivitātes un problēmu risināšanas. Ceru, ka varēs vēlreiz piedalīties šādās aktivitātēs!

Džūlija – Man personīgi ļoti patika pēdējās spēles, īpaši Aleksa un Filipa humoristiskais stāsts. Manuprāt, spēle, kurā skaitījām līdz 8 un kratījām rokas un kājas es jutos enerģijas pilna !!:)- rezultātā mēs ar Agati likām kājas pār pleciem uz skraidījām uz ēdnīcu pēc maizes;)

Erlends – Šī bija ļoti laba nodarbe, patika strādāt gan ar vārdu uzd, gan ar rādīšanu. Visvairāk patika spēles ar asociācijām un rādīšanu, it īpaši pēdējais uzd, jo bija jautri, manuprāt, klases atmosfēra uzlabojās.

Alise – Man viss ļoti patika, agrāk nebiju nekad tik aktīvi piedalījusies daudzās aktivitātēs, kurus bija piedāvājusi mums skolotāja. Tika uzlabotas attiecības ar klasesbiedriem un nebija tik stresaini uzstāties vai kaut ko rādīt klases priekšā.

Georgs – Man patika nodarbība, bija ļoti jautra un interesanta. Es uzzināju aktivitātes, kuras var pielietot, lai nomierināties. Man visvairāk patika beigas, jo tur bija smieklīgas situācijas.

Alekss – Šodienas pasākums bija ļoti interesants. Man ļoti patika pati tēma par sevis iedrošināšanu. Visas radošās un fiziskās aktivitātes reāli palīdzēja un sniedza pozitīvas emocijas. Gribētos vairāk tādu pasākumu, lai uzlabotu savu priekšnesumu uzstāšanos un būt drosmīgam.

Evelīna – Man patika aktivitātes, no šīm stundām varēja iegūt pārliecību sev un censties mierīgi uztvert stresu. Tas īstenībā atļāva atvērties, liels paldies cilvēkiem kas vadīja stundas.

Kristiāna – Man ļoti patika šis pasākums un es to tiešām izbaudīju, atradu atbildi uz dažiem saviem sākotnējiem jautājumiem, un pēc šī man noteikti būs vieglāk atvērties un izprast sevi. Man nebija īsti veiksmīgs partneris otrajā reizē, bet patika veidot stāstījumu ar nesaistītiem vārdiem, jo tie ikdienas drūmo stāstījumu pārvērta ļoti interesantu un aizraujošu. Bija jauki sadarboties ar draugiem, improvizēt un meklēt ātras izejas no dažādām situācijām, patika, ka vajadzēja ātri domāt, kā rīkoties dažādās saziņas situācijās.

Rita – Man ļoti patika nodarbība. Es jutos ērtāk nekā citās nodarbībās, tādēļ, ka es biju klases lokā un man bija vieglāk runāt, improvizēt viņu priekšā nekā svešu cilvēku. Uzdevumi ar asociācijām patika vislabāk, jo tajos bija visvieglāk darboties.

Armands – Man šī nodarbība ļoti palīdzēja. Man patika tā spēle, kur vajadzēja dalīties pāros un stāstīt stāstu, kad tavs biedrs saka nesaistītas lietas. Man vēl patika otrā spēle, kura arī bija pāros.

Viktorija – Bija jautri, varēja no sirds pasmieties, kad to var darīt, man patika, ka nebija tā, ka teica, kuram iet priekšā, bet gāja tie, kuri gribēja, ļoti jauka skolotāja bija, kura vadīja šo visu. Man patika, kad strādājām pārī un izdomājām tos vārdus, ar kuriem kas asociējas, jo bija interesanti.

Uļjana – Šodienas nodarbība man ļoti patika. Tā man palīdzēja uzdrošināties darīt dažādas lietas. Kā, piemēram, kad mēs sarunājamies pāros, runājām par savu dzīvi un otrs cilvēks deva pavisam nesaistītus vārdus. Es pēc šis nodarbības jūtos drošāk.

Anastasija – Man viss ļoti patika. Es iemācījos nebaidīties prezentēt savus darbus un prezentācijas. Tas ļoti palīdzēja man, un īpaši man patika spēle, kur mēs kaut ko stāstījām un pārējie darīja kaut ko aizmugurē. Vēlāk tie pagriezās un mēģināja pateikt, kas notika. Dēļ manis šī spēle bija interesanta, jo Tev vajag iztēloties un izdomāt, kas tur vispār notika.

Emīls – Man viss patika, jo mums mācīja būt drosmīgiem uz skatuves. Bija interesanti uzdevumi. Patika spēle, kur vajadzēja rādīt priekšmetus. Bija jautri un interesanti. Biju priecīgs darboties šajā pasākumā.

Kristiāna – Man patika, kā viss bija mierīgi nebija obligāti jāiet priekšā, tikai ja vēlējies. Piemēram, kad vajadzēja izlikties par priekšmetu, katrs gāja, kad bija ideja, ne jau tad, kad viņu piespieda. Bija interesanti klausīties, ka var nomierināties, ja tu stresā, piemēram, izkratīt rokas un kājas.

Adrians – Man viss ļoti patika. Bija interesanti un varēja būt drošākam ar laiku. Bija interesanti uzdevumi. Patika spēle, kur vajadzēja dalīties pāros. Pateicoties pasākumam, varēja kļūt drošam un nebaidīties iet klases priekšā.

Santa – Man ļoti patika šī nodarbība. Es sāku justies vairāk enerģiska. Manuprāt, šādas nodarbības ļoti saliedē klasi un tu sāc justies brīvi savā kolektīvā. Es noteikti izmantošu dažus no viņas ieteikumiem, kā labāk atbrīvoties no stresa.

Filips – Man patika aktivitātes šajā pasākumā (visas). Bija interesanti un varēja brīvi runāt. Es uzzināju par dažādām aktivitātēm. Visvairāk patika pēdējais uzdevums ar pauzi.

Nikola – Bija ļoti jauki, jo klasesbiedri sāka atvērties un stāstīt jautrus notikumus, piemēram, “Stāsta un ainas” spēlē.

 10.E klases izglītojamo viedokļi:

Man ļoti patika, labi pavadīt laiku, varēja labi pasmieties. Tās divas mācību stundas, manuprāt, bija labākās tajā piektdienā. Varēja trenēties runāt klases priekšā, lai tas noderētu nākotnē, lielākā publikā. Iemācījāmies dažādus improvizācijas veidus un atcerējāmies daudz citas lietas, ko jau zinājām. Ja būtu iespēja, tad noteikti vēl piedalītos.

Man ļoti patika pasākums, uzzināju daudz ko jaunu, attīstīju savas komunikācijas prasmes, labāk iepazinu klasesbiedrus.

Man ļoti patika šis pasākums, bija interesanti un jautri. Tika pilnveidotas publiskās uzstāšanās prasmes, veicot dažādas aktivitātes gan katrs atsevišķi, gan kopā. Es gribētu, lai šādi pasākumi skolā notiktu biežāk, jo tas ir gan noderīgi, gan arī diezgan jautri.

Pasākums piektdien man patika, jo bija jautri. Mēs visi mēģinājām izskaidrot savu viedokli par dažādām situācijām, dažādu grūtību ietekmē. Es personīgi atvēros no citas puses, lai ar humoru izstāstīt par situāciju, kura bija man izvēlēta. Man nepatika uzdevums uz dikciju, jo man bija neērti, tas bija smieklīgi.

Piektdienas pasākums man ļoti patika. Bija ļoti jautras, jaukas, noderīgas atrakcijas. Mums bija iespēja erudēt sevi, kļūt pašpārliecinātākiem, drošākiem. Manuprāt, daudzi klasesbiedri vēlētos atkārtoti apmeklēt šo pasākumu, jo klase iejutās, kļuva tuvāka. Pasākums lika arī aizdomāties par savu dikciju.

Pasākums bija ļoti foršs, mēs ar klasi daudz smējāmies. Mēs uzstājāmies klases priekšā un spēlējām dažādas spēles, kas attīstīja mūsu runu un domāšanu!

Ļoti interesants pasākums! Vadītājs zina, ko dara. Man ļoti patika šis pasākums, vēlētos vēl šādus pasākumus. Bija ļoti interesanti pavadīt laiku ar klasesbiedriem un uzaicinātu ciemiņu. Ļoti daudz ko uzzinājām, spēlējām spēles, bija interesanti.

Piektdienas pasākums bija ļoti interesants un noderīgs. Šajā pasākumā es uzzināju, kā uzlabot savu runu, kā uzvesties publikas priekšā. Bija jautras aktivitātes, kurās varēja pārbaudīt sevi un klasesbiedrus. Man ļoti patika, vēlētos vēl vairāk tādus pasākumus. 🙂

Man ļoti patika pasākums. Ļoti patika aizraujošas brīvās runas spēles ar klasesbiedriem. Jautri un ar jēgu pavadījām laiku, vēlētos, lai tādi pasākumi notiek biežāk parastu stundu vietā.

Kopumā man ļoti patika, atmosfēra bija ļoti jautra, pirmoreiz redzēju klasi saliedētu, kas mani ļoti izbrīnīja, bet priecē joprojām. Būtu prieks piedalīties vēl līdzīgos pasākumos.

Bija ļoti ineteresanti, man ļoti patika. Runa bija pamācoša un attīstīja publisko runāšanu.

Pasākums kopēji bija ļoti jautrs, izzinošs. Pārsniedza manas ekspektācijas. It īpaši izcēlās vadītāja harisma un spēles, kas tika uzdotas.

Man ļoti patika šis pasākums- jautrs un aizraujošs😁

Pasākums bija diezgan labs. Pirmo reizi redzēju improvizatoru, tāpēc man bija diezgan interesanti. Uzdevumi bija lieliski, un kad citi viņus pildīja, bija priecīgi. Visa klase piedalās, un tāpēc bija labi. Mūsu viesis bija ērts cilvēks.

Piektdien manai klasei bija iespēja apmeklēt radošās nodarbības, kuras notika 4. un 6. stundas laikā. Tās bija organizēta interaktīvā veidā, lai mudinātu skolēnus pašus darboties. Mums bija iespēja noklausīties un piedalīties dažādos uzdevumos, lai veicinātu mūsu publiskās runas prasmju uzlabošanos. Ikvienam tika piešķirta arī lapa ar noteiktām skaņām, kuras, regulāri izrunājot, ir iespēja uzlabot savu dikciju. Esmu ļoti gandarīta ar dāvāto man un manai klasei iespēju piedalīties šādā pasākumā.

Man ļoti patika pasākums. Bija interesanti paskatīties, kā klasesbiedri sevi radoši parāda.

Ļoti patika arī vadītājs, jo bija smieklīgs un atvērts. Kopumā – viss bija lieliski!

Pasākums, kurš šodien notika, man ļoti patika. Vēlētos lai tādas lietas notiek daudz biežāk. Tas palīdz skolēniem justies drošāk uzstājoties , kā arī justies saliedētiem klasē. Puisis, kurš vadīja nodarbību, bija ļoti patīkams un foršs cilvēks, ļoti aktīvs. Nenožēloju, ka aizgāju.

Man ļoti patika, ļoti laba iespēja ieraudzīt savu runu no citas puses. Gribētos, lai tādas iespējas būtu vairāk. Pasākums bija 10 no 10 🙂

11.B klases izglītojamo viedokļi:

Kristaps: Piektdienas pasākums par pašattīstību man ļoti patika, un es gribētu vairāk piedalīties šādos pasākumos. Gribu pateikties skolas vadībai, par šādu iespēju piedalīties šajā pasākumā. Pasākuma vadītājs māk komunicēt ar cilvēkiem, skatuves priekšā, kas mani ļoti iepriecināja.

Rimants: Piektdien notika interesantas runas mākslas aktivitātes. To laikā mums bija iespējas uzlabot runas un improvizācijas prasmes caur interesantiem, īsiem uzdevumiem. Man patika šis pasākums, jo man bija interesanti ieraudzīt klasesbiedrus, pildot šos uzdevumus. It īpaši man patika uzdevums, kad četri cilvēki meloja un bija nepieciešams uzzināt, kurš saka patiesību par  dalībnieku somās atrasto priekšmetu.

Agate: Pasākums, kas veltīts pašizaugsmei un publiskās uzstāšanās iemaņu attīstībai, bija ļoti interesants un interaktīvs. Tāda tipa pasākumi netika veikti agrāk, taču tos varētu organizēt lielākā mērā, jo tas iesaistīja visus vienaudžus, kas parasti ir reti. Pasākuma vadītājs Jānis ļoti labi visu organizēja un skaidroja. Bija interesantas spēles attīstībai.

Einārs: Šis pasākums man ļoti patika, jo tas ļāva man iziet no manas komforta zonas un izmēģināt izpildīt uzdevumus, kādus es vēl neesmu pildījis,  kā arī es uzzināju veidu, kā uzlabot savas runas spējas. Šī veida nodarbību es ieteiktu visiem, jo no šī pasākuma vat iemācīties daudz ko jaunu, kas noderēs man dzīvē.

Amanda: Piektdien ar klasi apmeklējām pasākumu, kas bija veltīts personīgās attīstības sekmēšanai un publiskās uzstāšanās prasmju uzlabošanai. Biju pārsteigta par iegūtajām zināšanām, aktivitātēm un pasākuma vadītāja harizmu.

Pirms gāju uz šo pasākumu, domāju, ka būs lekcija par publisko uzstāšanos, kas, manuprāt, nebūtu interesanti, tāpēc negribēju iet, taču ļoti priecājos, ka tomēr aizgāju. Biju pārsteigta no iegūtajām teorētiskajām zināšanām- Arnolda Liniņa dikcijas vingrinājumus, kas trenē vārdu izrunu un sekmē skaidru runu. Biju pārsteigta, ka dikciju un izrunu var trenēt un attīstīt.

Ļoti iepriecināja, ka pasākuma vadītājs visu tikšanos vadīja neformālā aktivitāšu formā. Mūsdienu jauniešus, kas ir iegrimuši tehnoloģiju pasaulē, ir grūti ieinteresēt un piesaistīt viņu uzmanību. Katrai aktivitātei tika pieaicināts viens vai vairāki jaunieši, kas, veicot noteikto aktivitāti, attīstīja savas publiskās uzstāšanās iemaņas. Tā, manuprāt, vislabāk arī var trenēties- praktiski darot. Pati arī piedalījos 2 aktivitātēs, kur ne vien pārvarēju bailes no uzstāšanās publikas priekšā, bet arī sasmīdināju klasesbiedrus un ieguvu balvu no pasākuma vadītāja- loterijas biļeti. Šīs aktivitātes ne vien uzlabo noskaņojumu, bet arī padara drošāku publikas priekšā. Īpaši vēlos atzīmēt pasākuma vadītāja harizmu- tiešām redzams, ka sava amata lietpratējs. Viņā gribējās klausīties un ieklausīties, jo vadītājam piemīt spēja pievērst jaunās paaudzes uzmanību, kā arī nodot galveno ideju vienkāršā un atraktīvā veidā.                                                             Pasākums tiešām bija noderīgs pašizaugsmē. Bez šaubām, atmiņā paliks gan pasākuma vadītājs, gan aktivitātes, kas ne vien veicināja katra individuālu izaugsmi, bet arī sekmēja klases kolektīva saliedētību. Gribētos biežāk piedalīties šāda tipa pasākumos. Esmu sajūsmā.

Matīss: Piektdien ar klasi apmeklējām LSS pasākumu publiskās runas prasmju uzlabošanai. Manuprāt, pasākuma vadītāja harizma un prasme ieinteresēt publiku šo pasākumu tiešām uzlaboja, kā arī tas, ka  nebija domāts kā lekcija, bet kā interaktīvs pasākums ar vairākiem jautriem, interesantiem un aizraujošiem uzdevumiem. Mūsdienu jaunatnei noteikti vairāk vai mazāk patīk būt uzmanības centrā, tādēļ šis pasākums bija labi piemērots jauniešiem, jo tas deva ikkatram izrādīt savas publiskās runas prasmes, kā arī iejusties publiskā runātāja lomā.

Aleksandrs: 27. janvāri notika pašizaugsmes un publiskās uzstāšanās iemaņu attīstības pasākums. Visvairāk pārsteidza vadītājs – lielisks cilvēks ar labu humoru, interesantiem vingrinājumiem un foršiem uzdevumiem, kurus mēs pildījām, lietojot improvizāciju galvā. Spēks improvizēt dzīvē ir noderīgs, tieši svarīgajos gadījumos, ka arī attīsta dzīves pieredzi. Jautra atmosfēra, pasākuma vadītāja atsaucība pret mums un iespēja paskatīties uz klasesbiedriem neērtā momentā uzlaboja garastāvokli uz visu dienu, kā arī uzzināju kaut ko jaunu. Gribētu piedalīties tieši tādos vai līdzīgās pasākumos biežāk. Paldies par iespēju!

Linda: Šī nodarbība man šķita ļoti aizraujoša un izaicinoša, jo visiem tika dots savs runas brīdis un noteikts uzdevums. Tika iesaistīti visi, līdz ar ko bija vērts līdzdarboties. Kā arī tika attīstītas gan runas, gan uzstāšanās prasmes, kopīgo uzdevumu pildīšanas gaitā. Kopumā šis pasākums ir atstājis labas emocijas un vērtīgas atmiņas.

Karīna S.: Šis pasākums bija diezgan jautrs un uzmundrinošs pēc smagās mācību dienas. Mums iedeva lapu ar burtiem un skaņām un pastāstīja metodi, kā uzlabot savu dikciju. Tāpat arī mēs mācījāmies piesaistīt sev klausītājus, būt pārliecinātiem un attīstījām domāšanu un atmiņu dažādu aktivitāšu veidā. Šis pasākums atstāja pēc sevis gaišas un priecīgas emocijas.

Alise: “Mana runa iedrošina” bija ļoti aktuāls mums, jauniešiem, pasākums, kas ļāva katram klasesbiedram improvizēt, runāt publikas priekšā un pārvarēt introverta īpašības. Daudziem patīk saliedēšanās pasākumi, es neesmu izņēmums, ļoti patīkami, ka skolas pasākumu dēļ klasesbiedriem ir iespēja tuvāk iepazīt vienam otru un palikt vēl saliedētākiem. Kā arī iepriecēja tas, ka nodarbības vadītājs piedāvāja vingrinājumus dikcijas uzlabošanai. Labprāt apmeklētu vēl tāda veida pasākumus.

Lauris: Pasākums bija jautrs, iemācīja, kā vajag uzstāties, tomēr drusku par vēlu, ZPD jau bija aizstāvēts, tomēr tas netraucēja izpriecāties un izklaidēties. Ieteiktu citiem arī piedalīties šādos pasākumos.

Ritvars: Piektdien notika pasākums, kas veltīts pašizaugsmei un publiskās uzstāšanās iemaņu attīstībai. Vadītājs parādīja mums lieliskus vingrinājumus raitai un skaidrai runai, kā arī deva padomus par uzstāšanos svarīgajos dzīves gadījumos. Turklāt mēs ar klasesbiedriem jautri pavadījām laiku.

11.D klases izglītojamo viedokļi

“Piektdien piedalījāmies publiskās runas meistarklasē, kurā mums bija iespēja uzzināt dažādas tehnikas, ar kuru palīdzību mazināt stresu pirms uzstāšanās un veiksmīgāk tikt galā ar negaidītām situācijām uz skatuves. Meistarklases vadītāja Elīna, atraktīva un iedvesmojoša, mudināja no komforta zonas izkāpt pat klusākos mūsu klases cilvēkus, līdz beigās ikkatrs bija uzstājies klases priekšā, publiski runājot. Šis pasākums bija ļoti noderīgs un radīja manī pozitīvas emocijas.” (Gunta)

“Man patika šis pasākums, jo tajā bija daudz interesantu aktivitāšu, kas ne tikai bija jautras, bet arī ļoti noderīgas savas publiskās uzstāšanas un vispār komunikācijas prasmju attīstīšanai. Bija jautri spēlēt dažādas asociāciju spēles, kā arī vadītāja ieteica dažus vingrinājumus pildīt mājās, vai arī pirms uzstāšanās, kas palīdzēs uzlabot spēju ātri saprast, ko pateikt brīdī, kad uzstājoties kaut kas aiziet greizi, kā arī attīsta prasmes raiti runāt. Šos ieteikumus es obligāti ņemšu vērā un pildīšu.”(Arvīds )

“Manuprāt, pasākums bija ļoti izzinošs un informatīvs. Tajā iegūtās zināšanas noteikti noderēs man kā skolniecei, jo publiskā uzstāšanās un runa ir būtiska skolas darbos un citos pasākumos. Papildus tam varēju sajusties brīvāk un izprast veidus, kā labāk tikt vaļā no stresa tajos gadījumos, kad tas ir traucēklis. Atmosfēra nebija saspīlēta, kas ļāva justies brīvāk. Viss bija super!”(Santa)

“Trauksmes sajūta un stress ir ļoti izplatīts jauniešu un pusaudžu vidū. Nodarbības laikā bija jāpilda dažādi uzdevumi, kuros katrs varēja gan publiski, gan savā starpā ar kādu no skolēniem izteikties. Bija arī uzdevumi, kuros bija jāizmanto ķermenis – jāveic kustības. Bija interesanti uzzināt, kā tikt galā vai mazināt stresu, arī atbrīvoties no bailēm runāt publikas priekšā.”(Katrīna)

“Ejot uz šo pasākumu, es biju skeptiska. Sākumā man bija grūti, jo nepatīk uzstāties, runāt auditorijas priekšā. Daži uzdevumi man patika, bet daži ne. Ja šāds pasākumus notiktu vairākas reizes, manuprāt, no viņa būtu lielāka jēga.”(Beatrise)

“Man ļoti patika šis pasākums, jo tas bija aizraujošs un papildināts ar interesantām aktivitātēm. Visvairāk man patika veidot stāstus kopā ar klasesbiedriem, jo tas bija ļoti jautri. Pasākuma vadītāja bija aktīva un jauka, kas veidoja patīkamu atmosfēru.”(Baiba)

“Nodarbība man ļoti patika, jo vadītāja spēja pat visnoslēgtākajos cilvēkos atdzīvināt kustību un runas spēju. Vingrinājumi bija jauki un bija tiešām daudz jārunā un jādomā.”(Unda)

“Liels paldies par pasākumu “Mana runa pārliecina”. Brīnišķīga iespēja iegūt prasmes, kā cīnīties ar stresu. Man ļoti patika aktivitātes. Liels paldies vadītājai par jauku komunikāciju ar skolēniem!”(Amēlija)

“Pasākums “Mana runa pārliecina”, bija interesants un noderīgs. Šajā pasākumā varēja uzzināt par paņēmieniem, kā nomierināties pirms uzstāšanās vai eksāmeniem. Tas palīdzēja atvērties arī dažiem kautrīgiem skolēniem. Esmu pateicīga par iespēju apmeklēt šo pasākumu.”(Alīna)

“Man pasākumā patika aktivitātes, bet mani šis nebija noderīgs, jo man nav uztraukuma vai stresa. Šī nodarbība varētu palīdzēt cilvēkiem, kuriem rodas stress, kad tie runā publiski. Skatoties kopumā, tā bija laba pieredze.”(Jana)

“Manuprāt, aktivitātes ir ļoti progresīvi mūs ietekmējušas. Vadītāja izdomāja dažādus uzdevumus, lai dalībnieki spētu tos veikt kopā. Aktivitātes palīdzēja, pazemināt stresa līmeni, kā arī aktivizēt pozitīvas emocijas…”(Leons)

“Man ļoti patika šīs pasākums, jo tur bija pastāstīts par to, kā cīnīties ar stresu, kas savukārt var palīdzēt kaut kādās stresa situācijās.”(Vladislavs)

“Pasākums man ļoti patika. Tas bija pamācošs, kā rīkoties dažādās publiskās runas uztraukuma un stresa situācijās.” (Sintija Diāna)

“Nodarbības mērķis bija iepazīties ar veidiem, kā tikt vaļā no stresa, kas ļoti spēj palīdzēt dažādās situācijās. Stresa novēršana un pārvaldība var samazināt augstu asinsspiedienu, depresiju utt. Kopumā nodarbība bija ļoti interesanta un noderīga ikvienam no mums.”(Elīza)

10.C klases skolēnu viedokļi

Aiga

Pasākums ,,Mana runa iedrošina” bija ļoti aizraujošs un interesants. Lektore bija laipna un atsaucīga. Man patika pozitīvā atmosfēra. Uzzināju, ko darīt pirms publiskās uzstāšanās, ja ir satraukums. Bija iespēja paspēlēt dažādas spēles, kurās vajadzēja gan izkustēties, gan runāt. Vissaistošākā un smieklīgākā aktivitāte bija, kad vajadzēja iet klases priekšā un komandā pa pieci izdomāt nebijušu stāstu, kas it kā ir noticis ar mūsu klasei. Kopumā man šī stunda patika.

Amanda

Es apmeklēju pasākumu – “Mana runa iedrošina”. Pasākuma mērķis bija iegūt zināšanas par veidiem, kā kļūt drošākam publiskās uzstāšanās laikā. Manuprāt, šīs lekcijas sasniedzamais rezultāts tika panākts. Pēc tikšanās ar pasākuma veidotāju es uzzināju vairākus paņēmienus, kā iedrošināt sevi pirms uzstāšanās. Tos es noteikti izmantošu savās uzstāšanās reizēs. Pasākuma laikā mūsu klasei bija vienreizējā iespēja iegūt daudz jaunu zināšanu, kārtīgi izsmieties un gūt pozitīvas emocijas. Es noteikti vēlētos apmeklēt vēl tāda veida pasākumus, iespējams, tikai pie cita pedagoga. Kopumā man šis pasākums likās ļoti saistošs.

Viktorija A.

Šādā pasākuma es esmu piedalījusies pirmo reizi.

Pasākums bija diezgan interesants, man tas lika ieinteresēties un arī iesaistīties procesā. Es uzzināju vairākas metodes, kā mazināt stresu, pirms publiskās runas. Kā pareizi stāvēt uzstājoties, kur likt rokas. Mēs pildījām uzdevumus, kuros vajadzēja pārvarēt savas bailes, uzstājoties publikas priekšā. Visās spēlēs mēs līdzdarbojāmies ar klasi, kas mūs vairāk satuvināja un padarīja visus uzdevumus aizraujošus un smieklīgus.

Domāju, ka tāda tipa pasākumi ir diezgan pamācoši un noderīgi, tāpēc tos vajadzētu rīkot biežāk.

Karīna

Es biju ļoti ieinteresēta šāda tipa nodarbībās. No sākuma biju domājusi, ka būs garlaicīgi, bet jau nodarbības sākumā sapratu, ka biju kļūdījusies. Man ļoti patika, ka mēs mācījāmies brīva formā, kad vajag teikt, pastāstīt par to, kā jūtos un, kas liek man uztraukties. Bija interesanti klausīties klases biedrus un darboties kopā. Es vēlētos, lai šāda brīvās formas nodarbības notiktu biežāk.

Matīss

Kopumā man pasākums ļoti patika.

Sākumā, kad tika pateikts, ka uz pasākumu varēs doties stundu laikā, likās, ka tā būs tikai tukša pļāpāšana par to, no kurienes rast motivāciju un kā iedrošināt sevi. Bet, kad ierados un piedalījos pasākumā, biju patīkami pārsteigts. Vadītāja bija patīkama un deva tiešām noderīgus ieteikumus un paņēmienus publiskās runāšanas un kreativitātes uzlabošanai. Un pēc pasākuma beigām jūtos gluži motivēts un iedrošināts. Bet pats labākais pasākumā bija tas, ka tas notika piektdienas smagāko stundu laikā, kas ļāva smadzenēm nedaudz atpūsties.

Raitis

Man patika šis pasākums, un es uzskatu, ka tas man bija noderīgs, es uzzināju, ko vajag darīt, lai nomierinātos pirms uzstāšanas. Bija interesanti paklausīties ieteikumus, kā un ko ir jādara, lai justies drošāk, uzstājoties publikas priekša. Es ieteiktu apmeklēt tāda veida pasākumus pat tiem, kas domā par to, ka tas viņam nevajadzīgs, jo, apmeklējot pasākumu, varēja uzzināt noderīgu informāciju par to, ka vajag rīkoties stresa gadījumā, piemēram, pirms ZPD aizstāvēšanas, mutiskas daļās eksāmena utt.

Egita

Manuprāt, nodarbība “Mana runa iedrošina”, bija ļoti noderīga gan man, gan arī citiem RV1Ģ skolēniem, kas bija šajā nodarbībā un aktīvi darbojās līdzi.

Man patika, ka spēles gaitā visiem bija iespēja piedalīties, pārvarēt savas bailes un atklāt kaut ko jaunu.

Abas nodarbības pagāja ātri un interesanti, pat neskatoties uz to, ka sākumā šķita, ka atkal būs kaut kas neinteresants.

Manuprāt, pamatskolas klasēm arī noderētu tādas nodarbības, it sevišķi 9. klasēm, tāpēc ka viņiem šogad eksāmeni, kuros ir mutiskā daļa. Tādas nodarbības palīdzētu viņiem neuztraukties runāšanas laikā.

Roberts S.

Pasākumu “Mana runa iedrošina” es uzskatu par pozitīvu un motivējošu iespēju apmeklētājiem novērtēt savu un citu runas. Manuprāt, iedrošināšana ir spēcīgs instruments, kas var palīdzēt pārvarēt izaicinājumus un virzīt citus uz panākumiem. Ja runa patiešām uzmundrina un ir empātiska, tā var iedvesmot dalībniekus rīkoties un veikt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Labi pasniegta runa var atstāt ilglaicīgu vai pat mūžīgu iespaidu un sniegt vērtīgu ieskatu uz savu dzīvi, kā arī sniegt norādījumus personīgajai un arī profesionālajai attīstībai.

Vineta

Šī nodarbība man likās ļoti interesanta, neparasta un inovatīva manā mācību procesā. Tā bija, manuprāt, ļoti noderīga mana vecuma jauniešiem, jo šajā nodarbībā vēstīja par jauniem veidiem stresa novēršanai pirms publiskās runas. Uzzināju interesantus faktus par cilvēku stresa rašanās iemesliem. Man šī nodarbība atstāja tikai patīkamu iespaidu. Bija iespēja uzlabot komunikāciju ar klases biedriem, kā arī iepazīt tuvāk klases biedrus, ar kuriem nekomunicēju ikdienā. Nodarbība pavēra man jaunas iespējas publiskajā runā, jo uzzināju metodes pārliecinātākai runai.

Elīna

”Mana runa iedrošina” ir pasākums, kas māca būt pārliecinātam par sevi un vairāk atvērties apkārtējiem cilvēkiem.

Ar mums sarunājās laipna sieviete. Viņa stāstīja par vairākiem veidiem, kā noņemt stresu pirms uzstāšanās, kā stāvēt un kur likt rokas, kad jau esi publikas priekšā. Laiks pagāja nemanāmi un šī nodarbība bija diezgan aizraujoša. Tomēr visa pasākuma laikā bija neliels stress, ka es būšu uzmanības centrā.

Kopumā varu teikt, ka šis pasākums bija interesants, kaut gan ne tik noderīgs. Manuprāt, nepašpārliecināti cilvēki pēc šīs runas joprojām paliks tādi paši, un viņu pārliecība nemainīsies.

Dāvis

Manuprāt, šis pasākums palīdzēja dažiem palikt drošākiem, bet ne man, jo vingrinājumi, kurus deva, lai palīdzēt palikt drošākam publikas priekšā, man personīgi nepalīdzēja. Es varu piebilst to, ka, darot šo ar saviem draugiem un klases biedriem, nebūs tik iedarbīgs efekts, ja to darītu kādas svešas publikas priekšā, jo tev būs iespēja parādīt savas prasmes, kuras cilvēki vēl nav redzējuši.

Iluta

Nesen mūsu klasei bija iespēja piedalīties aizraujošā lekcijā” Mana runa iedrošina”.

Šīs lekcijas laikā mums pastāstīja vairākus paņēmienus, kā padarīt mūsu runu pašpārliecinātāku un drošāku. Ļoti interesanti likās uzdevumi, kas palīdz samazināt stresu pirms uzstāšanās publikas priekšā. Manuprāt, klasei arī palīdzēja vairāk saliedēties, pildot uzdevumus, kuros vajadzēja veidot asociācijas, jo tā mēs vairāk uzzinājām viens par otru, padalījāmies ar dažādiem stāstiem no dzīves.

Kopumā lekcija šķita ļoti interesanta, tajā varēja apgūt lietas, ko ikdienā mums neviens nestāsta un nerāda. Tā noteikti bija lieliska iespēja iedrošināt sevi, kļūt pašpārliecinātākam, kas mums noteikti palīdzēs turpmākajā dzīvē.

Haralds

Šis pasākums, manuprāt, ir ļoti noderīgs jauniešiem, jo ļoti daudziem ir bail stāties publikas priekšā, teikt savas domas vai pat vienkārši nolasīt kādu tekstu.

Bija redzams, ka nodarbības vadītāja ir pieredzējusi savā jomā un saprot, par ko runā. Personīgi man bija ļoti aizrautīgi uzzināt paņēmienus, kā uz skatuves mazināt stresu.

Kā arī daži uzdevumi palīdz ne tikai skatuves runai, bet arī ikdienā, piemēram, uzdevums kurš palīdz atrast saistību starp dažādām tēmām.

Kopumā es teiktu, ka pasākumam ir nozīme un tam vajadzētu attīstīties un gūt popularitāti jauniešu lokā.

Simona

Mūsdienās jauniešiem ir ļoti grūti iziet skatuves priekšā un runāt, tāpēc, es uzskatu, šāda veida pasākumus ir noderīgi rīkot.

Es nekad nebiju bijusi tādos pasākumos. Es arī esmu viena no tām jaunietēm, kurai ir diezgan grūti uzstāties publikas priekšā, taču, neskatoties uz to, pasākums man ļoti patika. Es uzzināju, kā efektīvi noņemt stresu un uztraukumu, kas man bija galvenais, jo katru reizi pirms uzstāšanās es uztraucos. Man patika arī visas aktivitātes, kuras mums sarīkoja pasākuma mentore.

Kaut arī klases priekšā bija daudz vieglāk uzstāties un runāt, es ņemšu vērā visus mentores padomus, protams, arī lietošu, kā arī ceru, ka šādi pasākumi notiks vēl!

Estere

Manuprāt, tā bija jauna pieredze un kaut kas neparasts skolas dzīvē. Es uzzināju daudzus veidus, kā var sevi nomierināt stresa situācijā un kā labāk, brīvāk uzvesties publikas priekšā. Nodarbības beigās es varēju pamanīt, ka klasesbiedri jūtas brīvāk un nebija tik nomākti. Man diezgan patika pasākums “Mana runa iedrošina”, jo iepriekš nekad tāds pasākums netika organizēts. Uz nodarbības beigām mans noskaņojums uzlabojās, jo sākotnēji tas nebija tik pozitīvs. Tāpat arī uzzināju, kā var sevi ātri un efektīvi nomierināt. Es gribētu, lai kādreiz vēlreiz būtu tāda nodarbība.

Kitija

Es piedalījos nodarbībā, kuras gaitā var iemācīties pārvarēt bailes, uzstājoties uz skatuves.

Manuprāt, šī nodarbība bija nedaudz noderīga, jo ar vienu reizi tie, kuriem ir bailes no uzstāšanās, tās nepārvarēs, tomēr pēc nodarbības esmu kļuvusi mazliet atvērtāka. Piemēram, es ļoti baidos uzstāties, man vēl joprojām pēc šīs nodarbības ir bail to darīt. Sangviniķi ir dzimuši, lai uzstātos, taču melanholiķi nepratīs uzstāties kā sangviniķi, jo viņi ir atvērti un komunikabli, turpretī melanholiķi ir noslēgti un nerunīgi.

Pēc manām domām, tie cilvēki, kuriem ir lielas bailes uzstāties publikas priekšā, nekad nepārstās baidīties, jo viņi nav radīti skatuvei.

Raivo

Nodarbība bija ļoti interesanta, kurā es ieguvu padomus par drošu runu publikas priekšā. Domāju, ka nākotnē es tos izmantošu, kad būs iespēja, lai iegūtu labākus sasniegumus. Nodrošināšu savu runas raitumu un izvērsīšu tās domu ar jauniem vingrinājumiem, kurus es ieguvu, jo tie man palīdzēs paskaidrot plašāk, ko es mēģinu izteikt mutiski. Runa vienmēr ir bijusi vajadzīga un ir vislabākais un skanīgākais cilvēka instruments, ar kuru var komunicēt un iedvesmot citus.

Austra

Pasaulē ir daudz šausmīgu un bailīgu lietu. Un skatuves runa ierindojas 2. vietā pēc zirnekļiem. Tā ir viena no lietām, ko es uzzināju pasākumā “Mana runa iedrošina”.

Manuprāt, šis bija pasākums bija tieši laikā! Pēc manām domām šis pasākums palīdzēja ar sevis izpaušanas veidu. Tas veicināja manu vēlēšanos un tieksmi uz pašizaugsmi, kas ir ļoti apsveicami ņemot vērā manu slinkuma pakāpi. Pasākums tiešām nostiprināja manu skatuves runāšanas prasmi, bija ļoti daudz dažādu personalizētu padomu. Ar pāris no demonstrētajiem vingrinājumiem esmu jau sastapusies citās tamlīdzīgās nodarbībās un varu skaidri pateikt, ka tie strādā.

Kopumā šis pasākums bija ļoti izzinošs un noderīgs tīri praktiski, ņemot vērā ZPD nākamgad, un neskaitot to es ticu, ka šī prakse man noderēs arī vēl tālākā nākotnē.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni barikāžu aizstāvju mēneša ietvaros noskatījās

 latviešu režisora Viestura Kairiša filmu “Janvāris”

26.01.2023. Latgales vēstniecībā “Gors” noskatījās filmu “Janvāris” ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu.  Šo iespēju izmantoja vidusskolas posma jaunieši. Režisora Viestura Kairiša jaunā spēlfilma “Janvāris” ir guvusi starptautisku novērtējumu. Filma ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā, kas vēsta par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Apmeklējuma mērķis bija iepazīt barikāžu laiku, izprast tā laika jauniešu skatījumu uz dzīvi un iekšējās pretrunas, ko atklāj režisors, kā arī pārzināt jaunāko latviešu kino mākslu. Pēc filmas noskatīšanās klases kolektīvi apsprieda filmas sižetu ar valodu, vēstures un  kulturoloģijas skolotājiem, piedalījās diskusijās un dalījās piedzīvotajā.

Lūk, daži skolēnu viedokļi:

Filmā tika atainoti 1991. gada notikumi, kad pēc skolas beigšanas puisis vārdā Jazis nevar nolemt, ko darīt pēc skolas. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, Rīgā būvē barikādes. Kaut arī jaunieši filmā ir tāli no visas šīs politikas, apstākļi tāpat ievelk viņus šajos politiskajos notikumos. (Artūrs, 10.E)

Filma man ļoti patika. No sākuma nevarēja gluži saprast filmas tematiku, bet kopumā filma bija ļoti forša un interesanta. Patika izmantotā mūzika. Labi kadri. Nenožēloju, ka aizgāju uz filmu. (Toms, 10.E)

Filma īstenībā bija interesanta. Sākumā biju domājusi, pēc citu skolēnu atsauksmēm, ka nebūs tik laba, tomēr man patika. Biežāk ar klasi iet kaut ko skatīties, jo tas ir ne tikai forši, bet arī izglītojoši. (Sabīne, 10.E)

Filmā bija interesanta interpretācija par janvāra barikāžu notikumiem , kā tie ietekmēja parastu jauniešu, ļaužu dzīvi un kā tas izpaudās. (Elīna, 10.E)

Man šī filma ļoti patika. Ļoti patika aktieri un galvenā varoņa stāsts, jo viņā atpazinu mazliet no sevis. Ļoti aizrāva filmas vizuālais aspekts, jo filma bija pilna ar ļoti skaistiem kadriem ar ainavām, cilvēkiem utt. Ļoti patika! (Marta, 10.E)

Sižets no paša sākuma var ievilkt lielu daļu skatītāju, jo jau paša filmas sākuma notiek kaut kas interesants (Jazis filmē okupēto ēku un tās apkārtni.) Filmas gaitā var redzēt galvenā tēla ambīcijas un viņa mērķi, bet tas viss nav. Mēs esam iepazīstināti ar citiem tēliem, kuri filmas gaitā atklāj savas vēlmes un izrāda savu personību, manuprāt, tas ir galvenais, lai filma izdotos, un es varētu teikt, tas viņiem izdevās. (Valters, 10.E)

Filma bija interesanta. Uz filmu nācu ar noskaņu, ka tā būs ar ļoti nopietnu vēsturisku skatu, bet filma bija mākslinieciska- tas nav slikti, tikai tas, ka to nebiju gaidījusi. Bet kopumā patika, interesants piegājiens no filmas skolas skolēnu skatupunkta, un kā vienā ģimenē var būt dažādas nostājas. Patika arī tā sauktais “over-shadowing”,  kad filmas sākumā ir kāds mazsvarīgs moments, kas filmas gaitā patiesībā pārtop par ko nopietnāku, kas šajā gadījumā bija galvenā varoņa tēlošana par “vali jūras krastā”. Nezinu, cik tajā ir patiesības, bet, cik nopratu, filmā tika izmantoti arī kadri no īstiem notikumiem- barikāžu laika. Patika arī izmantotā mūzika un filmēšanas stils. Vienīgais, kas varbūt nedaudz atstāja mani neizpratnē, bija slenga lietojums, kas īsti neiederējās tā laika tematikā, bet nu ko es varu teikt, neesmu tos laikus piedzīvojusi, kā arī pāris kadri bija saraustīti un līdz galam neizskaidroti. (Margita, 10.E)

“Filma “Janvāris” deva iespēju ieskatīties režisora Viestura Kairiša biogrāfijā. Jo tajā laikā arī pats režisors paņēma pirmo reizi kameru rokās.

Filmā mijās mīlestība ar Latvijas vēsturi. Tomēr sižets likās vietām neloģisks, bet vēstures notikumi tika izklāstīti secīgi.” 11.A

“Šī filma man ne pārāk patika . Gaidīju tiešām vairāk vēsturisku filmu par barikādēm . Bet kopumā scenārija pamatā pavisam vienkāršs stāsts. “Janvārī” izmantoti ar dažādām kamerām un dažādā stilistikā filmēti kadri, un tas ienes daudzslāņainību, noslēpumu, reizēm arī apjukumu; šis paņēmiens neļauj skatītājam ieslīgt emocionālā “parastu vēsturisku filmu” izraisītā atmiņu transā.”11.A

“Viestura Kairiša filma “Pavasaris” ir barikāžu laika un OMON iebrukšanas reāls atspoguļojums. Filmas scenārijs ir veidots, balstoties uz reāliem notikumiem, tā liek izdzīvot pagātnes notikumus caur galveno varoņu tēliem, kas palīdz vieglāk uztvert notikumus, jo galvenie varoņi ir jaunieši, kuru starpā parādās mīlestības kvēle. Jaunietis ir definējums vārdam cilvēks, kurš ir attīstības stadijā, apkārtesošo uztver tuvāk sirdij, emocionālāk, ir karjeras un mīlestības meklējumos. Filmā tiek atspoguļota jauniešu realitāte: tusiņi, mīlestība, politiskie notikumi un citi personību ietekmējošie faktori. Filma ir diezgan depresīva un liek aizdomāties par galvenajām dzīves vērtībām, kas daudziem var atšķirties.” 11.A

“Filmā es saskatīju vairākas sižeta attīstības līnijas un svarīgākās tā laika problēmas, kur daža aktualitāte neizzūd vēl joprojām. Par filmu man ir dalīts viedoklis, jo no ikdienišķā patērētāja puses es diez vai izvēlētos noskatīties šo filmu vēlreiz, savukārt no mākslinieciskā viedokļa filmā bija ietverts daudz momentu dziļām pārdomām. 11.A

“Filmas sākotnējā ideja bija laba, taču režisoriem, scenāristiem neizdevās pilnā apjomā nodot filmas galveno domu. Ja tiktu uzņemta filmu par reālo cilvēku, kurš reāli ar kameru uzņēma tagad janvārī notiekošo un parādītu tā cilvēka dzīvesstāstu, filma būtu daudz jēgpilnāka. Sižetam arī bija robi, kadru secība dažās vietās nebija loģiska. Atvērts fināls, manuprāt, nebija labākais veids, kā pabeigt filmu, turklāt pēc kadra, kur abi sēž barikāžu epicentrā, sekoja kadrs ar atmiņām vai nākotnes vīzijām, tas netika nedz norādīts, nedz precizēts( kas tieši tas bija). Personīgi man nav skaidrs, kas notika ar galvenajiem varoņiem, kāda varētu būt to tālākā mijiedarbība.” 11.A

“Man filma “Janvāris” daļēji patika. Patika, jo tika filmēta Latvijas vēsture pēc PSRS sabrukuma, ka Latvijas ieguva sev brīvību un ka cīnījās par to. Arī patika, ka filma tika attēloti jauniešu dzīve un intereses tajos laikos. Nepatika, jo bija ainas, kuras nav piemērotas bērniem, ka arī filmas beigas bija nesaprotamās.” 11.A

“Filmā tika saskatītas vairākas kulminācijas, kuras skatītājiem lika aizdomāties par dzīvi. Pateicoties filmai, varēja redzēt barikāžu laika atspoguļojumu. Filmas beigās nebija saskatāms situācijas jeb problēmas atrisinājums, tāpēc skatītāji var to izdomāt paši. Kopumā filma patika.” 11.A

“Filma man nepatika, jo tai bija maz sakara ar karu, lai gan filma tika pasniegta kā stāsts par militāro situāciju Latvijā, arī jēga bija ļoti izplūdusi un semantiskā ķēde bija slikti izbūvēta. Filmu ražošana ir slikta. Bet pati bilde man patika, tā bija labi uzņemta un pārnesa pagātnes atmosfēru.” 11.A

“Godīgi sakot man nepatika šī filma. Es nesapratu galveno domu filmai. Visvairāk man nepatika, ka filmai bija neloģiska notikumu gaita, bet patika, ka galvenais varonis tēloja depresijas stāvokli, ka viņš tēloja tā laika problēmas.” 11.A

“Filma man likās nedaudz depresīva. Momentiem varoņu darbības bija nesaprotamas un dīvainas. Visvairāk patika filmas vizuālā daļa, skaisti nofilmēti kadri. Aktieru spēle arī bija diezgan izteiksmīga un kvalitatīva. Interesanti bija interpretēta tā laika situācija no jauniešu skatpunkta.” 11.A

“Filma ”Janvāris” man nepatika, bet tā atspoguļoja barikāžu laika sabiedrības noskaņu. Filmā varēja aplūkot dažādus skaistus Latvijas dabas skatus, kā arī aktieri spēja reālistiski atspoguļot emocijas. Savukārt, atkārtoti šo filmu es nevēlētos skatīties.”11.A

“Mans viedoklis par šo brīnišķīgo filmu ir tāds, ka filma man nepatika, jo neesmu šo žanru fanāts, bet domāju, ka filma atradīs savu auditoriju. Filmas beigās bija nesaprotamas, jo beigās viņi stāvēja kaut kādā dīķī saulrietā. Filmas sižets man arī šķita nesaprotams. 11.A

“Man ļoti patika filma, jo tajā bija attēlots barikāžu laiks, kas bija ļoti grūts laiks, bet visi vēsturiskie notikumi bija parādīti. Jaunieši sapņoja būt par režisoriem un padomju savienība vēl neatzina Baltijas valstu neatkarību un pie pirmajiem iebrauca Lietuvā. Latvieši uzreiz sāka darbību, veidojot barikādes un galvenais varonis no drauga aizņēmās kameru un sāka notikumu filmēt. Vienu operatoru nošāva un no tā daudzi pārdzīvoja. Kopumā filma bija interesanta, jo man patīk skatīties vēsturiskus notikumus.”(Raivo, 10.C)

“Kopumā man filma patika. Ļoti liela uzmanība pievērsta lietām, kas raksturo filmā parādīto laikmetu: ģērbšanās stils, tā laika mēbeles un tehnika, un tā laika jauniešu paradumi. Patika arī filmas skaņas režisūra. Mūzika filigrāni ataino tēla fizisko un morālo stāvokli, kad tas ir vajadzīgs, kā arī rada tā laika atmosfēru. Bet nepatika viena lieta. Starp filmas fragmentiem nav lielas sižetiskās saites, tāpēc filma likās fragmentāra un nesaistīta.”(Matīss, 10.C)

“Šis ir šedevrs kinematogrāfijā. Šī patiesi varētu būt viena no visu laiku labākajām režisētām latviešu filmām un arī vizuāli labākā. Es nevaru novērtēt par zemu, cik iespaidīgi ir redzēt reālās pasaules vēsturiskos kadrus no Rīgas barikādēm, kas patiesi saplūst ar kadriem, kas filmēti 30 gadus vēlāk. Bet ir tikai viens nopietns trūkums, kas neļauj šim būt sirreālista ieskatam 90. gadu dzīvē Latvijā – romantika. Šīs filmas romantiskais apakšsižets, manuprāt, tika uzskatīts par galveno stāstu, taču šķiet, ka tā ir samērā slikti uzrakstīta. Tajā bija stereotipiskas līnijas tieši no 90. gadu padomju laiku romāniem, un Jāzepa reakcija uz šķiršanos bija ārprātīgi pārmērīgi dramatiska.”(Roberts, 10.C)

“Filma bija ļoti interesanta un pamācoša, mēs uzzinājām, kā dzīvoja ļaudis barikāžu laikā, man ļoti patika šī filma, viss, ko es redzēju, domāju, ka noderēs vēsturē. Neskatoties uz to, ka šī filma ir vecākas paaudzes, es ieteiktu arī jaunākas skolas paaudzēm. Gribētu piebilst, ka dažus momentus nesapratu, bet es ļoti iejutos sižetā, bet kopumā es tiešām pateicos par iespēju aiziet uz šo filmu, kā arī labprāt aizietu uz vēl kādu filmu.”(Dagnija, 10.C)

“Man filma patika, bija interesanti paskatīties tā laika notikumus. Aktieri labi nospēlēja savas lomas, kā arī bija interesants sižets, kurš brīžiem deva iespēju aizdomāties par to, kā sajutās cilvēki barikāžu laika. Es domāju, ka filmā varētu mazliet vairāk pastāstīt un paradīt par barikāžu laiku, kā tur dzīvoja cilvēki, ko darīja utt.”(Raitis, 10.C)

“Noskatoties šo filmu, varēja gūt ieskatu par barikāžu laika notikumiem no jauniešu skatupunkta. Bija redzamas ainas, kā Rīgā tiek būvētas barikādes, kā arī vērojama cilvēku attieksme pret šo vēsturisko pasākumu. Šī filma man nelikās īpaši saistoša, taču tai nebija ne vainas, bija skatāma, bet mani nepiesaista šāda stila filmas.”(Aiga, 10.C)

“Filma “Janvāris” man likās ļoti pamācoša un aizraujoša. Manuprāt, tā bija mūsu vecumam piemērota. Es noteikti varētu ieteikt šo filmu noskatīties visiem paziņām un draugiem, kas to vēl nebija redzējuši. Protams, es vēl gribētu apmeklēt šāda veida filmas.”(Amanda, 10.C)

“Manuprāt, filma galīgi nebija aizraujoša. Nevar izprast domu, ko režisoru mēģina vēstīt filmas gaitā. Filmas kadri nebija izprotami secības ziņā, kā arī, manuprāt, tēmu par barikādēm katrs skolēns ir dzirdējis pārāk bieži, tāpēc neuzskatu, ka tas šobrīd ir īpaši aktuāli. Savukārt filmas kvalitātei gan nebija ne vainas. Izskatījās diezgan reālistiski, kā tas varētu izskatīties šajā laika periodā. Nejūtu informatīvu ieguvumu no šīs filmas.”(Linards, 10.C)

“Filma man likās diezgan skumīga. Diezgan labi parādīti tie laiki. Filma ne īpaši mani uzrunāja, jo bija grūti izprast filmas jēgu, ja es iepriekš nebūtu zinājis, par ko ir filma, es padomātu, ka tā ir par rašu nevienlīdzību.”(Haralds, 10.C)

“Manuprāt, filma bija vairāk vecākās paaudzes cilvēkiem. Filma mani īsti nepiesaistīja, bet bija diezgan laba. Sižets bija labs, nepatika izklāsts. Daži fragmentus mazliet līdz galam neizpratu, es ļoti iedziļinājos filmā, kā arī es gribētu pateikties par iespēju apmeklēt šo filmu, jo manuprāt viņa man noderēs tā kā tā bija vēsturiska filma. Es labprāt vēl apmeklētu tāda tipa pasākumus.”(Gatis, 10.C)

“Filma “Janvāris” bija interesanti nofilmēta, bet momentiem viņa šķita garlaicīga, it sevišķi filmas sākums. Kaut gan filma bija laba, bet pēc viņas beigām parādījās jautājums, kurā momentā Jāzeps  aizgāja no augstskolas? Kāpēc filma beidzās tieši tā? Un vēl pāris līdzīgi. Neskatoties uz ne ļoti interesanto sākumu filma man patika.”(Egita, 10.C)

“Manuprāt, bija ļoti pamācoši apskatīties spēlfilmu režisora Viestura Kairiša “Janvāris”. Filma bija par 30 gadus senu vēsturi par Latviju uz barikādēm. Bija attēlots, ka tajos laikos gan nebija viegli, gan droši. Visiem trīcēja sirds no uztraukuma un no tā, ka nevarēja paredzēt kas būs tālāk. Man bija ļoti interesanti ieskatīties to laiku notikumos.”(Viktorija, 10.C)

“Noskatoties šo filmu par barikādēm, varēja apskatīt, ka Rīgā tiek uzsākts barikāžu laiks, tomēr, manuprāt, šī filma gluži nebija par barikādēm tik daudz kā par cilvēku attiecībām un jauniešu dzīvesveidu, mani šī filma nepiesaistīja, jo nesaskatīju tiešu saikni ar barikāžu laiku.”(Estere, 10.C)

“Tas ir “lēni degošs” rakstura pētījums, kas notiek Latvijas 1991. gada janvāra politisko konfliktu laikā ar Padomju Savienību. Šim labi iestudētajam pilngadības stāstam par topošo filmu veidotāju klājas labāk ar vēsturisko kontekstu nekā ar blāvo romantiku.”(Markuss, 10.C)

“Šī filma, pēc manām domām, bija ļoti nesaprotama. Tāpēc, ka grūti bija saprast filmas jēgu un ko filmā gribēja attēlot. Taču interesanti bija noskatīties šo filmu. Manuprāt, tā bija pusaudžu tematika, ka interesē. Domāju, šī filma ir vērta, lai to noskatītos, bet, lai saprastu, ir jāiedziļinās.”(Viktorija, 10.C)

“Manuprāt, filma “Janvāris” nebija ļoti izdevusies, tā nespēja mani ieinteresēt, jo bija domāta noteiktai cilvēku kategorijai, piem, kino industrijas darbiniekiem. Kopumā tas laiks bija parādīts ļoti depresīvi un samāksloti. Uzskatu, ka varēja labāk attēlot šo laiku, kaut kā pozitīvāk ar lielāku vēsturisko ieguldījumu, jo parādīja noteiktu slāni cilvēku – kino skolas studentus.”(Renārs, 10.C)

“Manuprāt, filma “Janvāris “ ir ļoti specifiska, kas man ne ļoti patika. Mani ieinteresēja pats stāsts un sižets, bet bija grūti uztvert, ko šī filma parāda un māca. Visticamāk, lai es varētu ar pilnu baudu un izpratni skatīties šo filmu, man vajadzētu to noskatīties vēlreiz un ar lielāku izpratni par vēsturi.”(Karīna, 10.C)

“Filma “Janvāris” izraisīja ļoti jauktas emocijas. Bija brīži, kad filma mani satrauca un aizrāva, piemēram, kad uz galveno varoni uzbruka omon Lietuvas teritorijā. Aizrāva arī filmas beigas, kad pilsētā sākās pilnīgs haoss un cilvēki nezināja, kur bēgt un slēpties. Kopumā filma bija man nesaprotama, tāpēc ka tajā notika ļoti daudz darbību, kuras nedeva man koncentrēties un saprast to notikumu iemeslu un jēgu.”(Elīna, 10.C)

Annija, 12.B: Ceturtdien, 26. janvārī, kopā ar savu klasi devos uz Latgales Vēstniecību GORS skatīties Viestura Kairiša spēlfilmu “Janvāris”. Notikumu atspoguļojums – Latvija Trešās Atmodas laikā. Šogad janvāra barikādēm aprit 32 gadi, un filma labi atklāj tā laika pārdzīvojumus, cilvēku likteņus un tautas nacionālo apziņu. Patika mūzikas izvēle, kas vēl vairāk piedeva 90to gadu garšu 🙂

Kimons, 12.B: Filma “Janvāris” kārtējo reizi atgādina par 1991. gada satraucošajām dienām. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā. Neskatoties uz režisora izvēlēto tēmu, viņam neizdevās mani ieinteresēt, jo filmas notikumi virzījās uz priekšu pārāk ātri un bija grūti sekot galvenajai domai, un just līdzi galvenajiem varoņiem.

Kristiāns, 12.B: Janvāris” ir V. Kairiša meistarīgais režijas darbs, kas pārsteidz ar iespaidīgo kinematogrāfiju un vēstījumu par barikādēm Latvijā. V.Kairiša talants radīt emocionāli piesātinātas un atmiņā paliekošas ainas un tēlus raksturo filmu “Janvāris” kā vērtīgu kultūras mantojumu.

Arvīds, 12.B: Man filma patika, tajā tika atspoguļotas daudzas jauniešu problēmas, no kuram daļa problēmu ir arī no mūsdienām, un dala problēmu vairāk tam laikam, par kuru bija filma.

Rolands, 12.B: Filma bija aizraujoša, neparasts sižets. Skatoties filmu, bija interesanti salīdzināt ar mūsdienu laikiem.

Zlata, 12.B: Filma bija neparasta , man patika , ka filmā bija momenti, kuri bija filmēti ar vecas kameras efektu , kā arī filmas estētika bija neparasta un krāšņa . Filmas scenārijs , man liekas, ir nedaudz nepabeigts , bija tāda sajūta .

Mairis, 12.B: Noskatoties šo filmu, es labi sapratu, ko piedzīvoja jaunieši Latvijas neatkarības atgūšanas laikā. Galvenais varonis Jazis bija radošās dabas cilvēks un viņam bija jāatrod apslēptais skaistums ikdienā. Filmas ainās tika labi atainots kinooperatoru un filmētāju neatlaidība iegūt neaizmirstamu bildi ar vēsturiskiem notikumiem.

Beatrise, 12.B: Esmu iepazinusies ar Viestura Kairiša filmām jau iepriekš, bet filmu “Janvāris” redzēju pirmo reizi. Šī vēsturiskā drāma bija aizkustinoša, balstīta uz patiesiem vēsturiskiem faktiem. Mīlestība, karš, dzīves sauciens un sabiedrības pielāgošanās dzīves apstākļiem bija ļoti teicami atainota no galvenā varoņa skatpunkta un ikdienas. Pamācoša un ar dziļu domu veltīta filma ikvienam jaunietim un pieaugušajam, kas kaut nedaudz var izjust pagātnes notikumus un iejusties barikāžu laikā.

Ieva, 12.B: Filma “Janvāris” mana skatījumā ir diezgan specifiska. Ideja, kuru autors gribēja parādīt, bija saprotama, taču ne uzreiz, filmas kompozīcija man izraisīja daudz jautājumu.

Daniils, 12.B: Filma bija interesanta. Pēc filmas noskatīšanās palika savdabīgas emocijas un bija iemesls aizdomāties.

Anastasija, 12.B: Patika skatīties filmu. Pārsteidza, ka bija izvēlēts sarunvalodas stils , lai labāk saprast emocijas un jūtas. Brīnišķīgi sanāca saistīt vēsturisko notikumu ar mūsdienās problēmām.

Mikhail, 12.B: Barikāžu laikam ir ļoti liela nozīme mūsdienu Latvijas vēsturē. Šī akcija, ko tauta veica savas pašnoteikšanās dēļ, parādīja Latvijas iedzīvotāju gribu cīnīties par savu brīvību. Tomēr man likās, ka filma galveno uzmanību pievērsa ne tik daudz pašam periodam, cik filmas galveno varoņu ekscentriskumam. Ļoti iespējams, ka cilvēki tajos laikos tiešām bija tādi, kā filmā parādīts. Bet man šķiet, ka būtu daudz labāk un skatītājam patīkamāk, atnākot uz filmu, kas saistīta ar valsts vēsturi, redzēt tajā ko nacionālāku. Filmā daudzas ainas absolūti nav savstarpēji saistītas un skatītājs var pazaudēt sižeta pamatlīniju.

Jūlija, 12.B: 26. janvārī es kopā ar saviem klasesbiedriem devos uz jauno latviešu filmu “Janvāris”. Filmā tika atklāta jauniešu dzīve, kuri barikāžu un armijā iesaukšanas laikā vēlējās sasniegt savu, kļūt par kino režisoriem. Man patika, kā tika atklāti mātes pārdzīvojumi, raizes par dēla dzīvību.

Laimonis, 12.B: Kopā filma patika, ideja ar tādu veida filmēšanu ir gan interesanta. Neskatoties uz to, ka vietām pazūd sižets un parādās nesaprotamas sižeta līnijas, kopumā bija labi.

Omars, 12.B: Filma, manuprāt, diezgan labi atspoguļoja barikāžu laiku. Visā tautā bija vērojams uztraukums, jo bija skaidrs, ka Maskava tik vienkārši neatlaidīs rokas no Latvijas. Ikviens tolaik saprata, ko nozīmē vēsturiski notikumi. Iemūžināt tos bija svarīgi, uz ko tika likts uzsvars filmā, lai gan daudziem tas nepatika un šķita nepareizi bāzt kameru visur.

Renārs, 12.B: Es uzskatu, ka autors ar šo filmu ir domājis parādīt pārdzīvojumus barikāžu laikā no sava skatu punkta. Man šī filma no sižeta puses neinteresēja, jo sižets ir diezgan banāls, taču aktieru spēle un laika noskaņa filmā atveidota diezgan labi.

Amanda, 11.B : Man filma patika. Tajā bija atainotas 1991.gada barikādes. Manuprāt, filmas režisoriem un aktieriem ļoti precīzi izdevās paskaidrot vēsturiskos notikumus jauniešiem saprotamā valodā. Uzmanību piesaistīja, ka filmas centrā bija 2 jaunieši, kas izdzīvoja šos notikumus no sākuma līdz galam. Tāpēc laikam tik saprotama un uztverama filma likās.

Linda, 11.B: Skatoties šo filmu, sākumā bija grūti saprast galveno domu, taču tika labi atspoguļotas galveno varoņu Jāzepa un Annas emocijas un attiecības sakarībā ar tā laika pasākumiem un notikumiem. Kā arī filmā “Janvāris” man patika mūzika un tās izmantojums konkrētajos momentos. Kopumā tika panākta noteikta atmosfēra, kas raksturo šo filmu un skar skatītāja jūtas, emocijas.

Karīna, 11.B: Filma “Janvāris” bija par jauniešiem, kuri gribēja būt režisori un veidot filmas. Galvenais varonis Jazis pats arī veidoja savu filmu. Šī filma parādīja, kā notika barikādes. Man šī filma patika, bet nevarēju līdz galam saprast pašu filmas jēgu, kas tur beigās notika, un filmas atrisinājumu.

Lauris, 11.B: Filma bija pilnīgākais murgs, ko varēja nofilmēt tikai latvieši. Filmā it kā bija par barikādēm , bet kāpēc barikādes varēja redzēt tikai uz filmas beigām, kāpēc vajadzēja lieko informāciju, kas pat nekā neaizskar barikādes. Labāk filmas budžetu atdotu Latvijas ceļu remontiem.

Kristaps, 11B: Filma, man personīgi, neieinteresēja, jo filmas sākumu es nesapratu, tikai vidū sapratu, par ko ir šī filma. Filmai arī, manā skatījumā, nebija konkrēta nobeiguma, kas arī atvēra manu skatu uz šo filmu. Protams, ka es ieteiktu noskatīties šo filmu visiem, kas ir Latvijas patrioti, ja pat nepatīk šī filma. Gribu pateikties skolas vadībai par šādu iespēju noskatīties šo filmu.

Agate, 11.B: Mani filma neieinteresēja. Pēc manām domām, filma nav aktuāla jauniešiem, jo filmas, kas ir saistītas ar padomju laikiem, jauniešus neinteresē, jo parādījušies daudzi interesanti filmu žanri. Kā arī filmā bija diezgan nesaprotama sižeta līnija, kuras mainījās ar “zibens ātrumu”, tāpēc autora galveno domu bija grūti saprast. Filma mani neieinteresēja un nepiesaistīja nekādu uzmanību. Jauniešiem šāda veida filmu es neieteiktu.

Oksana, 11.B: Filma bija diezgan interesanta, bet grūti tieši no sākuma bija saprast, par ko ir runa. Filmā tika atspoguļotas attiecības starp meiteni un puisi, kuri abi ir radošas personas. Grūtās attiecības ar vecākiem un mammas mīlestība pret dēlu, viņa ļoti negribēja laist viņu karot. Arī bija parādītas problēmas karjerā, piemēram, par to, ja ne viss notiek tā, kā mums gribas. Lai kaut ko sasniegtu vajag arī daudz strādāt un ne vienmēr izdosies no pirmās reizes.

Einārs, 11.B: Man šī filma patika, jo šajā filmā tika rādīta pusaudža dzīve 90. gados barikāžu laikā. Šī filma man lika saprast, ka dzīve tajā laikā bija grūta un ar problēmām pilna. Bet vienīgais, kas man nepatika, ka filma šķita nepabeigta, jo netika parādītas beigas. Šo filmu es ieteiktu noskatīties visiem, jo tā parāda 90. gadu dzīvi.

Daniels, 11.B: Noskatījos filmu “Janvāris”. Lai gan filmai ir mākslinieciska integritāte, es uzskatu, ka filmas stāsts un veids, kā šis sižets tika rādīts, bija slikts. Manuprāt, sižets bija pārāk sasteigts un bija daudz stāstu punktu, kas tā arī netika pabeigti, piemēram, galvenā varoņa  mīlas dzīve un tas, kas īsti notika pēc barikādēm. Varoņi bija garlaicīgi, un tiem filmā nebija liela mērķa.

Rodrigo, 11.B: Filma “Janvāris” ir interesanta, pārdomāta un labi režisēta. Filmai bija ļoti labs treileris, bet pati īstenībā filma nebija tik aizraujoša un skatāma. Pēc treilera tika gaidāma spriedze, asinis, karš, ieroči, taču realitātē filma bija par dīvainu mīlestību. Ļoti maz tika iekļauti barikāžu notikumi un filma nebija tik skatāma kā gaidīts.

Annija, 11.B: Filma “Janvāris” man likās neinteresanta, jo ar barikādēm un karu tā tika saistīta ļoti maz, vairāk filmā tika attēlota zēna personīgā dzīve. Vēsturiska drāmas filma, treilerī tika parādīta daudz interesantāka un aizraujošāka nekā patiesībā bija. Iespējams patiktu mākslinieciskiem cilvēkiem, jo bija saistīta ar mākslu.

Karīna, 11.B.: Filma “Janvāris” ir diezgan spilgts darbs. Uz ekrāna tika parādīta 90. gadu pieaugušo ikdienas dzīve un problēmas. Taču filmas beigās galvenie varoņi Jāzeps un Anna tika iekļauti militārā situācijā valstī. Muzikālais pavadījums un vizuālais noformējums viens otru papildināja un bija elpu aizraujoši. Lai gan personīgi man bija grūti noskatīties filmas nobeigumu, bija jūtama emocionālā spriedze.

Valērijs, 11.B: Filma kopumā man nepatika – grūti izsekot sižeta būtību un attīstību. Darbības vietas mainās ļoti strauji, varoņu darbības dažkārt nav izskaidrojamas un pamatotas. 1991. gada notikumiem veltīts pārāk maz laika, nav īpaša sakara starp filma varoņiem un tā laika notikumiem un procesiem. Mūzika ļoti kaitinoša un atkārtojas vairākas reizes vienā un tādā pašā kompozīcijā

Viktorija, 11.B: Noskatoties filmu, es nesapratu galveno domu. Bija attiecības starp galvenajiem varoņiem. Sapratu, ka vajag virzīties uz savu mērķi un nepadoties, kā to darīja galvenais varonis, jo viņš, neskatoties ne uz ko, filmēja svarīgus notikumus. Man nepatika filma, jo bija daudz lieko momentu, kas traucēja saprast filmas galveno domu. Es gribu pateikties skolas vadībai, kas iedeva iespēju noskatīties šo filmu..

Valērija, 11.B: Skatoties filmu Janvāris, bija daudz pārdomām. Pirmo, ko gribētos teikt, ir tas, ka filma atšķiras no treilera, kuru mēs skatījāmies latviešu valodas stundā. Varu teikt, ka filma tomēr bija par tā jaunekļa jūtām un dzīvi, nekā par barikādēm un to grūto laiku. Jautājot sev, kas palika prātā pēc filmas, ar pārliecību varu teikt, ka tikai savstarpējas attiecības starp galvenajiem varoņiem un kā gāja jauneklim  viņa karjerā

Mihails, 11.B: Janvāris” ir spēcīga un emocionāla filma par barikādēm Rīgā 90. gadu sākumā. Filma demonstrē latviešu tautas drosmi un neatlaidību cīņā par brīvību. Režisore notikumus rāda atturīgi, aktieri izcili savās lomās. Filma parāda ne tikai cilvēku varonību, bet arī cenu, ko viņi maksāja par savu brīvību. Viņš arī uzsver, cik svarīgi ir atcerēties pagātni un cienīt vēsturi..

Ritvars, 11.B: Filma “Janvāris” bija filma par barikāžu dienu notikumiem 1991. gadā, kura galvenais tēls Jazis mēģināja kļūt par operatoru. Filma man deva negatīvas un pozitīvas emocijas, lielākoties negatīvas, jo nepatika galvenais tēls un filmas vizuālā daļa. Par to vai filma ir vēsturiski pareiza, es nezinu, taču paziņas teica, ka nebija precīzi.

Matīss, 11.B: Latviešu kinofilma “Janvāris” kas bija 20.gs 91. gada barikāžu laika atainojums, man šķita ļoti lēna, bet uzmanību saistoša. Es uzskatu, lai labāk pievērstu jauniešu uzmanību un iegūtu jauniešu patiku, tai vajadzētu būt ātrākai, jo daudzas scēnas bija bezjēdzīgas un neinteresantas, kas palēnināja filmas gaitu un tādēļ neatbilda mūsdienu filmu standartiem.

Rimants, 11.B: Man patika šī filma. Šobrīd pasaulē ir grūta situācija, bet šī filma mani iedvesmoja. Neskatoties uz šo, filmai ir arī dažas problēmas. Manuprāt, tajā bija par daudz seksa scēnu, un es tajā nesaskatīju loģisku noslēgumu. Šie divi faktori ietekmēja manu filmas uztveri, bet pēc tā ,kā noskatījos filmu, es paliku apmierināts, jo filma ir laba.

Sagatavoja projekta “Latvijas Skolas soma” koordinatore Sarmīte Arbidāne

Latvijas skolas somas pasākumi Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā maija mēnesī

Skaistais pavasara mēnesis maijs ir atnācis ne vien ar saulainākām dienām, bet ir bagātinājis ģimnāzistu ikdienu ar diviem Latvijas skolas somas pasākumiem – 11. klašu izglītojamajiem bija lieliska iespēja piedalīties Horeogrāfu asociācijas vadītajā praktiskajā nodarbībā “Mana runa iedrošina”; otrajā pasākumā piedalījās visa ģimnāzijas lielā saime, tas bija veltīts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanai – koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija!”

Tā kā šajā mācību gadā 11. klašu izglītojamajiem atbilstoši jaunajai pieejai mācību procesā jākārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā, kurā viena no eksāmena daļām ir mutvārdu daļa, tad mērķtiecīgi tika meklēti risinājumi, kā papildināt jauniešu zināšanas un prasmes uzstāšanās mākslā, kas viennozīmīgi noderēs arī turpmākajā ģimnāzistu dzīvē. Pieredzējis pasākumu vadītājs un improvizators Krišjānis Berķis, balstoties uz improvizācijas teātrī un publiskās runas meistarklasēs pārbaudītiem uzdevumiem, caur smiekliem un jokiem iepazīstināja ģimnāzistus ar stratēģijām, kā pārvarēt bailes, kā ieinteresēt publiku un noturēt uzmanību, kā veidot saturu un paust viedokli. Nodarbības sākumā ģimnāzistiem bija iespēja iepazīt vienam otru ar jautrām un atraktīvām spēlēm, trenējot acu kontaktu un atmiņu. Praktiskajā nodarbībā “Mana runa iedrošina” ģimnāzisti apguva praktiskas iemaņas, savas uzstāšanās plānošanai. Darbojās uz skatuves, veidoja monologu un dialogu ar publiku. Praktiski vingrinājās stresa pārvaldīšanā pirms uzstāšanās. Nodarbības laikā jaunieši darbojās dažādās grupās. Laiks paskrēja nemanot, jautri darbojoties, tika iegūtas jaunas prasmes. Iegūtās prasmes noderēs, uzstājoties ar radošajiem darbiem, aizstāvot   izveidotās prezentācijas. Lūk, daži viedokļi:

Man ļoti patika nodarbība par publisko uzstāšanos, jo tajā ar interesantām aktivitātēm apguvām publiskās runas pamatus, kā arī paši mēģinājām publiski uzstāties. Es uzskatu, ka šī ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas cilvēkam ir jāprot, tāpēc tas ir ļoti aktuāli jauniešiem, lai zinātu, kā pareizi un interesanti uzstāties publikas priekšā. ( Ilva )

Prasme labi runā ir viena no cilvēka svarīgākajām vērtībām, apmeklējot semināru par publisko uzstāšanos, es uzzināju, kā var uzlabot prasmi pareizi runāt un uzrunāt apkārtējos. Piemēram, liela uzmanība ir jāpievērš tam, kā cilvēks stāv un žestikulē. Publiski uzstājoties, cilvēkam jāstāv brīvi, nesakrustojot ne rokas, ne kājas. Lai runu padarītu vēl interesantāku, vajag meistarīgi lietot dažādas intonācijas un balss tembrus. Lai gan runa liekas pavisam parasta un ikdienišķa lieta, tā noteikti ir jāuzlabo un jāpilnveido visas dzīves laikā, jo tā ir kā mūsu vizītkarte. ( Diāna )

Publiskās runas nodarbība bija ne tikai patīkama, bet arī izzinoša, nostiprinājām zināmas lietas un, protams, uzzinājām ko interesantu. Mums bija jāizpilda uzdevumi, lai mācītos  izskatīties  labāk un pārliecinošāk sabiedrības priekšā. Atceros – ir jāstāv uz divām kājām, lai izskatītos pārliecinošāk. Rokas nevar likt aiz muguras vai priekšā, rokas jātur uz sāniem, ja vieglāk, sarunā var izmantot rokas, žestus. Lai cilvēkiem būtu interesanti klausīties, nevar runāt monotoni un garlaicīgi. Godīgi sakot, šī nodarbība man patika un bija ļoti nepieciešama. (Gabriella )

Manai klasei bija iespēja piedalīties nodarbībās “Mana runa pārliecina”. Nodarbība ļāva gan pārliecināties par savām spējām, gan novērtēt tās no cita skatpunkta, jo tika piedāvāti dažādi uzdevumu, kuru mērķis bija  sekmēt to, lai mēs kļūtu pārliecinātāki  un precīzāki uzstājoties. Nodarbība man šķita noderīga, jo bija iespēja gan pavērot klasesbiedrus un viņu ieradumus uzstājoties, gan noskaidrot, kā uzstāties, lai klausītājiem būtu labs priekšstats. Nodarbības laikā mums bija gan jāstrādā pāros un jāveic uzdevums ar asociācijām, gan  jāstāsta par sevi, gan grupās jāveido stāstījums un jādemonstrē visas klases priekšā.  (Endija)

Kopā ar klasi piedalījos mācību stundās, kas veltītas publiskajai runai. Sākumā mums vadītājs pastāstīja , kas  ir publiskā uzstāšanās un kādēļ šo prasmju attīstīšana  ir nepieciešama. Tad mēs sākām praktisko daļu. Sadalījāmies pa pāriem. Viens no mums sāka stāstīt kādu stāstu, uzņemot laiku, kad viņš pabeidza, otram tas bija jāatkārto,  un otrādi. Tālāk mums bija jāsamainās ar pāriem un jāveido stāsts kopā. Tas bija ļoti interesanti un uzjautrinoši. Beigās mēs sadalījāmies pa 4 un veidojām stāstu uz skatuves. Šī stunda man ļoti patika, bija interesanti paskatīties, ko spēju es un kā rīkojas citi. Sanāca ļoti brīnišķīgi un pat aizraujoši. ( Sofja )

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanai koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija!” izvērtās par emocionālu piedzīvojumu visai lielajai ģimnāzijas saimei. Laikapstākļi bija pateicīgi koncertlekcijas norisei skolas Svētku laukumā, kur visi skolēni un skolotāji baudīja saulaino pavasari un mūziķu Justa un Grētas uzstāšanos, kuras laikā izbaudījām ne vien latviešu komponistu sacerētos skaņdarbus, bet  guvām arī mākslinieku sagatavoto informāciju par Latvijas valsts vēsturē būtiskiem faktiem, kuri, protams, bija zināmi, bet tomēr tika atsaukti izglītojamo atmiņās. Lūk, dažas atsauksmes par šo koncertlekciju:

Forši, ka skolā notika kas tāds! Pirmo reizi bijām tādā koncertā skolā tas bija piedzīvojums. Gribētu vēl, tikai citus māksliniekus. (Armands, Roberts, Krišjānis,  Linards)

Bijām dzirdējuši šos māksliniekus internetā, bet dzīvajā nekad, tāpēc klausīties un dejot līdzi bija ļoti aizraujoši. Dažas dziesmas bija ļoti zināmas, bet dažas kas jaunas.( Elizabete, Marta, Mārtiņš, Ieva, Ērika )

Koncerts un skolā? Pandēmijas laikā mēs vispār varējām visu klausīties tikai attālināti, tāpēc šis bija piedzīvojums. Un tieši maijā īpaši nepieciešams, kad esam noguruši no mācībām. Grēta un Justs mūs iedvesmoja!! (Elizabete, Luīze, Viktorija)

Mēs parasti uz koncertiem neejam, tāpēc bija interesanti. Dziesmas mums patika vidēji, bet pēc koncerta bija labs garastāvoklis. Vispār varētu uzaicināt citus māksliniekus, jo latviešu dziedātājus mēs maz zinām. (Kristers, Rostislavs, Rodions, Gatis)

Tā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apgūst jaunas zināšanas, izbauda jaunas emocijas, gūst jaunas prasmes un pieredzi.

Eduarda Veidenbauma dzimtās mājas – muzejs “Kalāči”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 9.VA klases un 10. C klases izglītojamie 8. aprīlī devas izglītojošā mācību ekskursijā, kuras laikā bija lieliska iespēja papildus apmeklēt dzejnieka Eduarda Veidenbauma dzimtās mājas – muzeju “Kalāči”.

1. Veidenbaums ir pagājušā gadsimta slavenākais dumpinieks. Viņa personība un dzeja ir aktuāla arī mūsdienu literatūrā, kuru iepazīst jaunieši. Skolēniem bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt muzeja ekspozīciju par Eduardu Veidenbaumu un dzejnieka memoriālās lietas, bet arī piedalīties interaktīvā nodarbībā, kuras laikā notika iepazīšanās ar E. Veidenbauma dzeju, dzejas radīšanas darbnīca, izmantojot spēles, neformālās izglītības metodes, “spēlēšanās ar dzeju”.

Ļoti pārdomāta, interesanta un radoša muzeja apskate gida pavadībā un iepazīšanās ar autora daiļradi, kā arī atraktīvā dzejoļu rakstīšana, iesaistot visus skolēnus. Šis muzeja apmeklējums bija ļoti noderīgs ģimnāzistiem. Lūk, dažas atsauksmes:

Muzeja apmeklējums man patika un nebija garlaicīgi. Uzskatu, ka informāciju pasniedza diezgan izzinošā un atraktīvā veidā.

Īpaši patika, kad nolasījām stāstījuma momentus un atbildējām uz papildu jautājumiem, par pavadīto laiku radās labs iespaids.

Man ļoti patika apmeklēt muzeju “Kalāči”, jo uzzināju ļoti daudz jaunas un interesantas lietas par Eduardu Veidenbaumu. Uzzināju, kā un kur viņš dzīvoja, viņš ir uzrakstījis 74 dzejoļus.

Izrādās, arī muzejā var būt interesanti!

Patika nodarbību vadītājas, viņu izvēlētās metodes un stils. Uzzināju ļoti daudz par Eduardu Veidenbaumu.

Tas bija fascinējoši- stāvēt pie  Eduarda tēva stādītā ozola.

Pirmo reizi redzēju seno laiku veļas gludināmo iekārtu, kas apskatāma muzejā. Man tagad ir izveidojies priekšstats par Eduardu Veidenbaumu un viņa daiļradi. Ceru, ka tas man noderēs 9. klases noslēguma eksāmenā.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie

iepazīst latviešu režisoru veidotās spēlfilmas un animācijas filmas

Pēc Covid ierobežojumu garā perioda ģimnāzistiem šajā mācību gada II semestrī bija lieliska iespēja Latvijas skolas somas ietvaros apmeklēt kino seansus Latgales Vēstniecībā “Gors”. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apmeklēja jaunākās latviešu spēlfimas: latviešu režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes”, to noskatījās 80 skolēni no 8.C, 9.M1, 10.C, 11.C klases, un latviešu režisores Daces Pūces spēlfilmu “Bedre” noskatījās 102 skolēni no 8.A, 8.B, 9.M2, 10.B, 10.D klases, kā arī 12. klases 25 skolēni noskatījās režisores Rozes Stiebras animācijas filmu “Saule brauca debesīs” digitālajā versijā.

Režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma ir pusaudžu komēdija par 1999. gadu, tās nosaukums ir  “Tizlenes”. Filma veidota pie mums reti sastopamajā pusaudžu komēdijas žanrā, kas pašai autorei ir ļoti tuvs. Tā aizved uz laiku pirms 20 gadiem, kad ar nepacietību un bailēm tika gaidīta jaunā tūkstošgade, un tās centrā ir trīs 9. klases skolnieces – Sarmīte, Sveta un Katrīna. Tuvojas izlaidums, un meitenes nolemj mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām “tizlenēm” pārvērsties par skolas populārākajām meitenēm.

Turpinājumā neliels ieskats skolēnu viedokļos:

Interesanta spēlfilma, kas atsauc atmiņā 1999. gadu- 2000.gadu. Aicina atcerēties pusaudžu gadus,  fantāzijas, sapņus un vīzijas. Filmā veiksmīgi attēlota un parādīta tieši tā paaudze, kas 2000. gadu sākumā bija pusaudži , proti,  gan ģērbšanās stils, gan  attiecības starp vienaudžiem un    vecākiem, gan uzvedības kultūra, gan intereses un vēlēšanās izpausties un pašapliecināties. Ļoti patika aktieru spēle, kas nelika vilties- nepiespiesta, dabiska, ticama.

Ieteiktu visiem noskatīties šo filmu!

Manuprāt, šī filma bija īpaša un interesanta. Tajā bija humors, pamācoši brīži un ticami stāsti. Man patika, kad filmas beigās Sarmīte vairs neuztraucās, par ko pārējie saka un varēja saprast ,ka viņas tēls ir pieaugušāks. (Ernests)

Šodien redzētā filma “Tizlenes” bija diezgan interesanta un aizraujoša. Tā bija par drusku vecākiem laikiem, kad vēl bija podziņu telefoni, bet jaunmodīga. Dažos fragmentos bija jautri un varēja pasmieties. Viegli uztverama, jo lietoti viegli un saprotami vārdi. Kopumā man patika šī filma. (Aiga)

Man patika filma, ko šodien redzēju, jo tajā labi tika parādīta daudzu pusaudžu problēma un parādīts, kā šo problēmu var atrisināt. (Amālija)

Man filma patika, jo viņa bija interesanta un jautra. Es domāju, ka šī filma ir ļoti laba, jo tur bija parādīts, ka nekad nevajag padoties un viss var izdoties, tikai pašam jātic un jādara, lai pamainīties un citviet sižets rādīja reālos un īstos dzīves momentus, kas skolā var gadīties. (Raitis)

Normāla, krāšņa filma. Aktualizē kādas mūsdienīgas problēmas, kaut vai tās filmā ir pārspīlētas. Domāju, man patika filma, bet ir sajūta, ka kaut ko līdzīgu jau esmu redzējis.(Ervīns)

Šodien noskatījos filmu “Tizlenes”. Kopumā filma man patika, bija interesanti. Es ieteiktu noskatīties šo filmu pusaudžiem. (Amanda)

Filma bija diezgan interesanta, bet aktieru izruna brīžiem bija nesaprotama. Uzzināju 90.gadu stilu un uzskatus. (Annija)

Man patika šī filma, tā bija ļoti interesanta. Es iemācījos, ka draugi ir svarīgāki par popularitāti. (Kristiāna)

Man filma patika. Tas skāra pusaudžiem aktuālas tēmas un bija ļoti interesanti skatīties.(Valērija)

Filma bija pamācoša un interesanta, bet bija daļas, kuras varēja nedaudz uzlabot. (Dāvis)

Manuprāt, filma ir diezgan normāla. Komēdija bieži nelikās smieklīga, tomēr dažreiz ir patiešām humoristiski momenti. Ir sajūta, ka tā domāta skatītājiem no pagājušām paaudzēm un varētu likties labāka tiem, kuri mācījās 2000. gados, nevis mūsdienu skolēniem. Sižets nav slikts, tomēr ir pilns ar klišejām. Vienīgā lieta, kas atšķir to no citiem līdzīgiem kinematogrāfijas darbiem, ir notikumu valsts. Kopumā, es to novērtētu 7/10.

Filma ir diezgan interesanta, bet, manuprāt, vietām dīvaina. Interesanti bija uzzināt, kādas bija pusaudžu intereses un vaļasprieki 2000. gados. Bet atklāti sakot, šķiet, ka dažas lietas ir ļoti stipri pārspīlētas, tāpēc man personīgi brīžiem zuda interese par filmu. Ja režisoram bija doma veidot komēdiju, tad viņam tas izdevās, bet ja, nē, tad diemžēl es šo filmu neuztvēru nopietni.

Filma bija interesanta, ar diezgan aktuālu sižetu. Patika, ka filma veidota pēc amerikāņu kino veida, patīkami apzināties, ka latviešu kino attīstās.

Operatoru un montētāju darbs bija izdarīts kvalitatīvi, bet kopumā visu izjauc neinteresants sižets.

Režisores D. Pūces filmā “Bedre” ļoti spēcīgs bija Markusa tēls, viņš rādīja, kā dzīvi redz pusaudzis. Savdabīgs bija Jūrnieka tēls, neko tādu iepriekš nebijām sastapuši ne kino, ne literatūrā. Latviešu kino kļūst modernāks. (Mārtiņš, Ieva, Ērika, Rinalds)

Filma “Bedre” bija diezgan garlaicīga, izņemot pašas beigas, jo bija ļoti paredzama. (Linards, Haralds, Roberts)

Šī filma tiešām jāskatās uz lielā ekrāna, jo liela nozīme dažādām detaļām, gaismām, aktieru mīmikai. Bija dažreiz skumji un baisi, īpaši nedzimušā zīdainīša tik atklāta parādīšana . Nekad nebijām aizdomājušās par tādiem cilvēkiem kā Jūrnieks.  (Elizabete, Elizabete, Luīze, Viktorija)

Kāpēc mani pieaugušie nesaprot? Kāpēc mani nepieņem pieaugušie? Kāpēc eksistē vardarbība? Šādus jautājumus uzdeva filma. Tomēr skaisti, ka pretim šīm negācijām bija likts skaistums un mīlestība- to simbolizēja vitrāža. Vienīgi, ka dzīvē mēs daudz ko nokavējam, vistraģiskāk, ja tā ir nāve, kad neko nevar mainīt. ( Paula, Laura)

Savukārt 12. klases skolēni noskatījās animācijas filmu “Saule brauca debesīs”, kuras režisore ir Roze Stiebra. Šī animācijas filma ietver sevī dziļu simbolisko nozīmi, nes kulturoloģisku informāciju par mūsu tautu, tās vērtībām. Pirms animācijas filmas noskatīšanās jaunieši izpētīja recenzijas par šo mākslas darbu, tika pētīta animācijas tēlu simboliskā nozīme. Turpinājumā jauniešu viedokļi:

21. 21. gadsimtā kinomāksla ir spērusi ļoti lielu soli pašattīstībā, bet vai filma var pastāvēt bez specefektiem un dialogiem?

Protams, ka jā. Filmās ar spožu sižetu, populāriem aktieriem un neaprakstāmiem specefektiem nav vajadzības iedziļināties, lai to saprast. Manuprāt, Rozes Stiebras animācijas filma ,,Saule brauca debesīs,, ir īpaša. Tā prasa iedziļināšanos gan sižetā, gan simbolos, gan arī dziesmās un dialogos. Dažādas krāsas, saule, mēness, vilka attiecības ar kazu un cilvēka lomas cildināšana parāda to, ka katra vecuma grupa izprastu šo daiļdarbu citādāk. Mūžības telpu mēs varam saprast kā kārtējo lokāciju filmā vai arī kā vietu, kurā kādreiz tiek ikkatrs cilvēks un, lai to pamest, ir nepieciešams kaut ko zaudēt.

Es uzskatu, ka R. Stiebras daiļdarbs liek aizdomāties par notiekošu ne tikai daiļdarbā , bet arī par apstākļiem, kurus novērojam sev apkārt. (Emīls)

Manuprāt, latviešu animācijas mūsdienās raksturo ļoti daudzveidīgs tehniku izmantojums un tēlaina izteiksme. Animācijas filmas ļauj mums ielūkoties bērnībā, vēsturiski svarīgos kultūras notikumos.

Viens no izcilākajiem animācijas darbiem ir Rozes Stiebras vizuālā poēma “Saules brauca debesīs”. Tā atklāj stāstu par Latviju kā Saules meitu. Darbā spilgti tiek parādītas latviešu kultūras mantojuma zīmes, simboli un garīgās vērtības.

Pagājuši jau ir 50 gadi kopš pirmās Latvijā tapušās animācijas filmas, ko radīja Roze Stiebra. Viņa turpina aktīvi darboties savā jomā arī šobrīd, veidojot, pēc manām domām, impozantus un vērienīgus mākslas darbus. (Unda)

Ir daudzi un dažādi mākslas virzieni. Katrai tautai ir izveidojies individuāls stils noteiktās kultūras jomās. Latviešu animācijas filmas ir ļoti unikālas un piemērotas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

Jebkurā mākslas darbā ir jāskatās dziļāk, nekā to bieži darām. Rozes Stiebras režisētajā animācijas filmā “Saule braucas debesīs” manāma latvju folkloras klātbūtne, kā arī simboli. kuri ir nozīmīgi mūsu tautai.

Manuprāt, katrs veidotais latviešu mākslas darbs kultūrā būtu jāapskata. Tikai tā mēs patiesi varam sekot līdzi aktualitātēm savā zemē, kuras ir ne mazāk pārsteidzošas un unikālas, kā citur. (Viktorija)

Manuprāt, latviešu kultūra var lepoties ar animācijas attīstību. Šī joma ir ļoti spēcīga, esam spējīgi gan vizuāli attēlot domu, gan piešķirts dziļu nozīmi caur simboliku un valodu.

Rozes Stiebras režisētajā animācijas filmā “Saule brauca debesīs” iekļauta ļoti plaša simbolika, tādēļ jāsaprot, ka pirms filmas skatīšanās, nepieciešams ar to tuvāk iepazīties. Tā pat mums ir spēja radīt darbus, kurus iespējams popularizēt arī starptautiski, piemēram, Ginta Zilbaloža radītā animācijas filma “Projām” veidota bez vārdiem, tikai ar mūziku, kas ļauj piekļuvi plašākam mērogam, nekā tikai Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Es uzskatu, ka latviešu sabiedrībā ir daudz talantīgu režisoru, kuri specializējas animācijas filmu veidošanā, un viņu darbi ir atzinības vērti. (Sintija)

Latviešu kultūras animācijas filmas kļūst aizvien populārākas un izplatītākas mūsdienās. Šis filmu žanrs  ir sasniedzis ievērojamu atzinību visas pasaules kino industrijā, kā arī Latvijā.

Viena no šīs sfēras pārstāvēm ir Roze Stiebra, kas ir ieguldījusi milzīgu darbu sava mūža garumā, izveidojot ne mazāk kā 60 latviešu animācijas filmas. Pati jaunāka režisores animācija „Saule brauca debesīs” ir unikāls un vienreizējs darbs, kas īpašā veidā izceļ latviešu kultūru. Animācija ir ar dziļu domu, kura jāatklāj katram individuāli.

Latviešu kultūras kino industrija strauji attīstās un kļūst aizvien populārākas un skatāmākas. Uzskatu, ka ikvienam no mums būtu jāvelta laiks mūsu kultūras izpētīšanai visdažādākajos veidos. ( Kārlis Kristiāns )

Latviešu kino industrija attīstās arvien vairāk. Top arvien labāki un izglītojošāki kino industrijas darbi.

Rozes Stiebras animācijas filma ”Saule brauca debesīs” ir spilgts tam piemērs, jo šajā darbā ir ieguldīts milzīgs darb, kā arī šajā darba ir ļoti liela simboliskā nozīme, kas darbu darba nozīmi, galveno domu pavērš pavisam no citas puses. Skatoties šo darbu cilvēks gan attīsta savu intelektu, gan arvien vairāk sākt pievērst uzmanību simboliem un to izprašanai, pamanīšanai.

Šī filma ir, manuprāt jānoskatās ikvienam sevi cienošam Latvijas jaunietim, pilsonim, jo tā ir daļa no kultūras un tas ir labs materiāls sevis izglītošanai. ( Kaspars )

Šis mācību gada II semestris bija Latvijas skolas somas patīkamu pasākumu piesātināts, kas bagātināja jauniešus un pavēra jaunus apvāršņus latviešu kultūras izzināšanā.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 10. A  klases izglītojamie apgūst karikatūras mākslas žanru

Ģimnāzijas 10. A klases skolēni izteica vēlmi iepazīt mākslas žanru – karikatūra. Ķekavas Novadpētniecības muzejs piedāvāja šādu iespēju- novadīt muzejpedagoģisko tiešsaistes radošo nodarbību “Iepazīsti karikatūru kā mākslas žanru”. Nodarbība izvērtās interesanta un izglītojoša. Laba laika organizācija ar lekciju kā ievadu un karikatūras zīmēšanas treniņu kā praktisko daļu, līdz ar to skolēniem nebija garlaicīgi un viņu uzmanība šim procesam tika noturēta visu nodarbības laiku. Lūk, ko par šo nodarbību saka paši skolēni:

Šī nodarbība bija ļoti uzzinoša un pamācoša, jo agrāk neesmu iedziļinājusies šajā tēmā. Tagad saprotu, ka karikatūru zīmēšana ir vesela māksla, pārsteidza tas, ka šobrīd ir arī mākslinieki, kas specializējās karikatūru zīmēšanas mākslā. Prieks par to, ka mums bija iespēja ne tikai iepazīties ar to, kas tad ir karikatūras, bet arī pašiem izmēģināt tās zīmēt.

Paldies, par šo interesanto nodarbību, es sapratu atšķirības starp karikatūrām, šaržu un komiksiem, apguvu karikatūru zīmēšanas pamatus un pat uzzināju par tādu muzeju esamību Latvijā un citiem nozīmīgiem cilvēkiem!

Stunda man ļoti patika ,jo man patīk zīmēt karikatūras un uzzināju vēl vairāk par tām. Uzzināju ,kas ir šaržs un ar ko tas atšķiras no karikatūras. Labprāt vēl vēlētos stundas saistībā ar karikatūrām vai kādu citu mākslas veidu.

Mani ļoti ieinteresēja nodarbība par karikatūru, jo es izpratu tās nozīmi. Es iepazinos arī ar jaunu jēdzienu šaržs. Kā galveno priekšrocību šai stundai varu atzīmēt to, ka mums bija pārsvarā praktisks darbs, kas likās ļoti interesanti un piesaistoši tēmai.

Man ļoti patika šī nodarbība, jo tā bija ļoti pamācoša. Šīs nodarbības laikā papildināju zināšanas par karikatūrām un to veidošanu. Stundas laikā arī pati zīmēju savas karikatūras, taču iepriekš šo nebiju darījusi. Šī bija laba pieredze karikatūru pasaulē.

Viss bija ļoti labi un interesanti un ,bez šaubām, man izdevās uzzīmēt karikatūru uz Vladimiru Putinu, kuru es nosauc par Plutonu. Es ļoti labi pavadīju laiku un sapratu, kas tas ir saržs.

Man daļēji patika zīmēt karikatūras. Ideja laba, interesanta, taču man kā cilvēkam, kam ar vizuālo mākslu attiecības ir uz Jūs, īsti nepatika.

Nodarbība bija ļoti interesanta, daudz jaunas informācijas. Uzzināju, kas ir šaržs. Bija interesanti uzzīmēt savu karikatūru. Bija ļoti pozitīva un jautra stunda.

Man patika nodarbība, tā bija interesanta un pamācoša. Šaržs iepatikās visvairāk, brīvajā laikā mēģināšu to zīmēt.

Pasākums, kurā mūsu klasei tika stāstīts par karikatūrām, bija interesants, jo bija daudz informācijas par karikatūrām, strādājošiem māksliniekiem. Es arī uzzināju, ko nozīmē šaržs un kā tas atšķiras no karikatūrām. Kā arī bija interesantas nodarbības , kad varēja uzzīmēt pašam savu karikatūra.

Šodien stunda bija ļoti interesanta un, manuprāt, karikatūru zīmēšanu pārbaudes darbos būtu bīstama. 🙂 Uzzīmēju sev apburošu darbu, tāpēc esmu laimīga. Varēšu lielīties vecākiem, jo atklāju jaunu talantu.

Man ļoti patīk, uzzināju jauno informāciju par karikatūrām. Patika zīmēt. Mēs arī uzzinājām par šaržu, man vairāk patika šaržs.

Kopumā stunda man ļoti patika, jo iepriekš nekad nebiju zīmējusi karikatūrās.

Sākumā uzskatīju, ka tās būs garlaicīgas un neinteresantas, jo pats vārds karikatūrā man asociējas ar kaut ko nopietnu.

Tomēr šī pieredze man ļoti patika un es vēlētos veidot vēl darbus saistībā ar karikatūru. 🙂

Man patīk nodarbības, es uzzināju jaunas lietas par to, kā vajag pareizi zīmēt.

Nodarbība bija ļoti interesanta. Man patika zīmēt un apgūt dažādas karikatūru viltības. Uzzināju, kas ir šaržs un kādu domu tas nes.

Man patika, bija jautri, smieklīgi, pozitīvi.

Bija ļoti interesanti uzzināt, kas ir karikatūra. Bija aizrautīgi arī pazīmēt. Prezentācija bija informatīva. Uzzināju jaunu informāciju, man viss patika.

Man ļoti patika šī nodarbība. Tā bija ļoti noderīga un interesanta. Tagad zināšu, kā zīmēt karikatūras un varēšu pielietot to dažādās stundās. Paldies par šādu aizrautīgu prezentāciju.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni piedalās Fotogrāfijas izglītības platformas ISSP

tiešsaistes lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” 10. – 12. klases skolēniem.

Janvāra  mēneša izskaņā 11. klases ģimnāzisti piedalījās L. Graudumnieces lasītajā lekcijā. Skolēniem apgūstot kulturoloģijas priekšmetu, šī lekcija bija nozīmīgs papildinformācijas avots, tās mērķis bija veicināt skolēnu interesi par laikmetīgo mākslu un fotogrāfiju Latvijā, radīt izpratni par laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas pielietošanas veidiem savas identitātes meklējumos un veidošanā. Nodarbība tika veidota no divām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Skolēni iepazinās ar trīs Latvijas autoriem – Annemariju Gulbi, Reini Hofmani, Tomu Harjo – un viņu darbiem. Lekcijas laikā skolēniem tika radīta iespēja video formātā noklausīties minēto autoru stāstījumu par sēriju tapšanu un identitātes jautājumiem.

Pēc nodarbības, skolēni dalījās viedokļos par piedzīvoto.

Kultūras pamatu stundās dzirdētā tiešsaistes lekcija ”Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā”  man ļoti patika. Pirmkārt, lekcijas tēmas objekts ir aktuāls. Laikmetīgo fotogrāfiju popularitāte aizvien pieaug un tās kļūst par objektiem daudzās izstādēs Latvijā. Aizvien pieaugošā popularitāte uzrunā  apgūt vairāk jaunu zināšanu  par šo mākslas veidu, lai spētu sekot līdzi atbilstoši tajā bieži notiekošajām novitātēm (jauni fotografēšanas paņēmieni, vizuālie risinājumi). Otrkārt, tēma tika pasniegta viegli un daudzpusīgi. Lekcijas saturs bija  kodolīgs, un tas padarīja lekcijas klausīšanos par aizraujošu, bet materiālu-viegli uztveramu. Labi izveidots vizuālais formāts arī palīdzēja vieglāk uztvert izskanējušo informāciju, bet lekcijas beigās uzdotie jautājumi un uzdevumi labāk nostiprināja jauno vielu. Treškārt, no šis lekcijas esmu uzzinājis par talantīgiem autoriem, kuri iepriekš man diemžēl nebija zināmi. Tagad, kad jau esmu  uzzinājis par viņiem, es sāku iepazīt arī citus viņu darbus, kuri netika aplūkoti lekcijā. ( Linards)

Lekcija “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” man šķita ļoti interesanta un noderīga. 3 cilvēku stāsti, kas bija apskatīti lekcijā bija ļoti neparasti un aizraujoši, piemēram, pēc Reiņa Hofmaņa stāsta, es uzzināju to, ka pastāv tādas cilvēku grupas, kas pārģērbjas par kādiem tēliem, veido spēles un savā starpā arī cīnās un spēlē. Annemarijas Gulbes stāsts un darbi, likās ļoti aktuāli, kaut arī sabiedrība šī tēma ir maz apspriesta un daudzi cilvēki pat baidās vai nevēlas par to runāt. Toms Harjo savā stāstījumā ļoti interesanti pastāstīja par to, kā viņš radoši izpaužas, apejot rāmjus, kā arī tas, ka, fotografējot tukšas telpas, cilvēki tās var piepildīt ar savu iztēli. Es domāju, ka šī lekcija būtu noderīga arī citiem jauniešiem,  jo tā skar mums svarīgu tēmu – identitāte. ( Ilva)

Pirmais iespaids par lekciju, izlasot tās tēmu, bija tāds, ka lekcija būs neinteresanta, skumīga, bet, kad tā sākās, es sapratu, ka ir vērts paklausīties un paskatīties. Mūs visus iepazīstināja ar to, ko mēs klausīsimies un skatīsimies. Visas lekcijas garumā mums tika iedota iespēja noskatīties 3 intervijas ar cilvēkiem, kuri stāstīja par saviem projektiem un to realizēšanu, to, kā fotografēšana veido daļu no viņu dzīves identitātes u.tml. Pēc interviju noskatīšanās grupās visiem kopā bija diezgan forši padiskutēt un padalīties ar savām domām par redzēto un idejām, kuras Tu, ja būtu tāda iespēja, gribētu realizēt. Visvairāk man patika Annemarijas Gulbes stāsts par savas identitātes veidošanos ar fotografēšanu. Vienīgais mīnuss, man liekas, bija tāds,  ka nebija pietiekami laika, jo mēs gribējām ilgāk padiskutēt. Lekciju būtu vērts noskatīties citiem pusaudžiem un jauniešiem, jo tā ir ļoti izzinoša un liek vēlreiz pārdomāt visu par redzēto un dzirdēto. ( Elīna)

Lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” uzzināju to, kas vispār ir laikmetīgā fotogrāfija un kā tajā var izpaust savu identitāti. Bija ļoti interesanti apskatīties mākslinieku veiktos darbus un ielikto domu. Patika, ka bija pašiem iespēja iesaistīties aktivitātēs un aizdomāties par to, kā es izpaustu savu identitāti caur fotogrāfijām, ko vēlētos paust. Patīkami pārsteidza, ka lielākajai daļai klasesbiedru domas bija līdzīgas. Kopumā bija interesanti un izglītojoši, kā arī tas satuvināja mūsu klasi vairāk. (Ramona)

Mācību stundā notika lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām. Līdz šim es neesmu par tādu dzirdējusi, tāpēc bija interesanti uzzināt, kas tas īsti ir. Bija parādīti video materiāli, kur mākslinieki- Toms Harjo, Annemarija Gube un Reinis Hofmanis – stāstīja par saviem darbiem un aktuālām problēmām tajās. Katra mākslinieka darbi bija interesanti. Toma darbs par reliģiju, Annemarijas atklātās fotogrāfijas un Reiņa darbs ar fantāziju pasauli. Man visvairāk patika Reiņa darbs, jo tas likās aizraujošs un es arī gribētu iejusties kādā noteiktā tēlā, tā sakot, iedziļināties savā fantāziju pasaulē. Protams, interesants arī bija uzdevums, kuru vajadzēja veikt grupās. Varēja apspriesties ar pārējiem un uzzināt, kas vairāk patika viņiem, vai arī saprast, ka kādam ir līdzīgas intereses ar tavējām. Kopumā man ļoti patika šī nodarbība. ( Katrīna)

Lekcija bija interesanta un raisīja dažādas pārdomas un diskusijas ar vienaudžiem. Manuprāt, lekcijas tēma bija piemērota un aktuāla mūsu sabiedrībai. Patika tas, ka varēja paust savu viedokli brīvā formā un apzināties to, ka vienaudži domā līdzīgi par tēmām, kas tika apskatītas. Uzzināju arī daudz ko jaunu, piemēram, to, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kas spēj atklāti runāt par tēmām, pret kurām sabiedrībai mūsdienās ir radušies aizspriedumi. (Malēna)

Noklausoties lekciju, izbaudīju jaunas un neparastas emocijas, jo agrāk nepievērsu lielu uzmanību latviešu māksliniekiem. Lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām Latvijā man likās ļoti aizraujoša, jo tika piedāvāti trīs burvīgi mākslinieki, kuriem ir dažāda pieeja mākslai, dažāda identitāte. Katrs mākslinieks savā video paskaidroja, kāpēc tieši bija tāda pieeja fotogrāfiju radīšanai, arī bija iespēja video laikā aplūkot visu mākslinieku lieliskās fotogrāfijas. Noklausoties lekciju un pati padarbojoties savā grupā, sapratu, ka katra māksla ir laikmetīga un nav vienkārši skaista bilde, bet vienmēr ir svarīgs saturs, kā mākslinieks piedāvā aplūkot savu mākslas darbu. Man ļoti patika lekcija, lika par daudzām lietām aizdomāties, kā arī tagad, pateicoties lekcijai, sāku sekot līdzi visiem trim māksliniekiem un viņu darbiem sociālajos medijos. Ar lielāko prieku noklausītos vēl vienu lekciju par laikmetīgām fotogrāfijām Latvijā! ( Viktorija)

Šī nodarbība deva iespēju iepazīt tuvāk jauno, laikmetīgo fotogrāfu dzīves uztveri. Katram bija savas metodes un tēmas, kā arī robežu izpratne. Visvairāk man patika Toma Harjo mākslas izpratne. Viņš iekļāva savos darbos visus reliģiskos liegumus un savas dzīves faktus. Es vēlētos nofotografēt savu dzīves redzējumu, jo, manuprāt, tas būs līdzīgs Toma skatījumam. (Samanta)

Manas sajūtas par šo stundu bija gaišas. Bija interesanti paklausīties par fotogrāfiem, kāpēc viņi to dara, kāds ir viņu izskats foto. Visvairāk mana atmiņā palika Annemarija Gulbe, jo man tiešām patika viņas darbi un tie ir tuvāki manām interesēm, man interesē ķermeņa estētika. (Sofija)

Kino diena Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā

Mācību gada I semestra noslēgumā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā tika organizēta Kino diena. Pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, ģimnāzistiem bija iespēja noskatīties jaunākās latviešu režisoru veidotās spēlfilmas: “Emīlija. Preses karaliene.”, režisori- A. Mizišs, K. Želve, D. Sīmanis, G. Grūbe-; “Spogulī”, režisore L. Pakalniņa.

Spēlfilmas raisīja skolēnos lielas pārdomas un garas diskusijas. Vienaldzīgo nebija. Nenoliedzami, spēlfilmas rosina uz pārdomām un patieso vērtību apzināšanos. Spēlfilma “Emīlija. Preses karaliene.” Atklāj kopainu, kā vēsturiski notikumi ietekmējuši cilvēku likteņus. Savukārt spēlfilma “Spogulī” atspoguļo mūsdienu sabiedrības lielo aizraušanos ar virtuālo dzīvi, nemitīgi uzņemot un sociālajos tīklos publicējot selfijus.

Skolēnu viedokļi:

Filmā ļoti labi attēlota 20. gadsimta dzīve. No dažādām pusēm tika parādīta sabiedrība un attiecības tajā. Aktieru kostīmi ir labi pieskaņoti. Ar krāsām ir labi parādīts filmas noskaņojums. Filmas kvalitāte ir augstā līmenī.

(11. klase)

Pēc manām domām, skatīties šo filmu bija diezgan interesanti. Tajā var saskatīt daudzas atšķirības no mūsdienu ikdienas. Iesaistoši arī bija iedziļināties pagājušā gadsimta sākuma cilvēku domāšanā. Kopumā novērtēju filmu kā vienu no viskvalitatīvākajām latviešu filmām.

(11. klase)

Filmas ,,Emīlija. Latvijas preses karaliene” man ļoti patika, tā ir interesanti nofilmēta ar daudz interesantiem likteņa pagriezieniem. Man ļoti imponē operatora darbs, filmā ir ļoti daudz interesantu kadru. Emīlija filmā ir parādīta kā ļoti droša sieviete, kas tiecas pretī savam mērķim, neskatoties uz grūtībām, kas ir ļoti labs piemērs, ka nav jāapstājas.

(11. klase)

Filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” stāsta par Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, kur tiek parādīta sešās spēlfilmās un vienā dokumentālajā sērijā.    Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgo E. Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādus viņas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, sociālo statusu, uzņēmējdarbību. Filmas kvalitātei arī ir savs stāsts, jo tiek izveidots augstā līmenī un bija interesanti skatīties. E. Benjamiņas dzīvesstāsts ļāva skatītājiem ieskatīties vienā no Latvijas 20.gadsimta vēsturiskiem notikumiem.

(11. klase)

Pēc manām domām, filma ļoti labi parāda, ka nav svarīgi, cik lielas ir problēmas vai kāds tām ir iemesls, vienmēr var atrast risinājumu. Man patika vēsturisko faktu attēlojums, kas, tāpat kā filmā „Dvēseļu putenis”, paplašina redzesloku par notikumiem Latvijas vēsturē. Bija interesanti uzzināt, kāda veida informācija interesēja cilvēkiem tajā laikā un cik daudz tie uzticējās presei. (12.klase)

Manuprāt, filmas uzņemšana tika veikta ļoti augstā līmenī. Specefekti, kostīmi un aktieru darbs bija nevainojams, apliecinot, ka mūsu tauta ir spērusi lielu soli kino sfērā. Grūtības sekot līdzi mākslas darbam radīja ne tikai aizraujošās detaļas, bet arī attālināšanās no grāmatas sižeta, tāpēc man bija rūpīgi jāklausās dialogi, jāanalizē ainas. Tas raisīja sava veida nepatiku, jo es no filmas sagaidu patīkamu relaksāciju, baudas un iedvesmas smelšanos, nevis pretēji- matemātikas stundas koncentrēšanās nepieciešamību.

(12. klase)

Emīlija ir patiesi spēcīga personība latviešu vēsturē. Viņa radīja divus ienesīgus laikrakstus “Jaunākās ziņas” un “Atpūta”, bija latvju sieviešu nacionālās līgas goda biedre un  priekšniece Jūrmalas palīdzības biedrībā. Es domāju, ka Guna Zariņa lieliski iederējās Emīlijas lomā. Viņas elegance, savaldība un nosvērtība radīja sava veida šarmu.

(12. klase)

Daudzsēriju filma “Emīlija Latvijas preses karaliene” man likās nedaudz garlaicīga, tā neaizķēra mani kā skatītāju. Tomēr sižets bija diezgan labs. Pārāk ilga visu sēriju skatīšanās pēc kārtas pazaudēja manu uzmanību un interesi. Bet man patika aktieru sekmīga un dzīva tēlošana, precīza iedzīvošanās varoņos.

(10.klase)

Filma ,, Emīlija Latvijas preses karaliene” manī izraisīja gandarījumu, interesi un tā bija diezgan aizraujoša. Tajā atklājās viens no Latvijas preses nozīmīgākajiem posmiem, kuri ietekmēja Latviju. Man patika, kā aktieri spēlēja savas lomas ar emocijām. Tikai, ļoti garo sēriju dēļ dažreiz uznāca nogurums. Kopumā filma šķita laba un kvalitatīva.

(10. klase)

Šodien es noskatījos Lailas Pakalniņas filmu “Spogulī”. Filma bija interesanta un aizraujoša. Kopumā man patika. Dažos momentos bija grūti saprast galveno domu, ko gribēja pateikt režisore. Manuprāt, filma ir piemērota mūsdienu jaunatnei, jo filmā bija izmantoti dažādi mūsdienīgi elementi. Filma bija interesanta, jo skatoties varēja atrast līdzību ar brāļu Grimmu pasaku “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Es šo filmu ieteiktu noskatīties ikvienam jaunietim, kā arī pieaugušajam.

(Amanda, 9.klase)

Šajā filmā “Spogulī” interesanti bija tas, ka filma tika filmēta melnbalta. Lai uzfilmētu šo filmu, vajadzēja daudz pacietības, izturības un spēka. Man nepatika tas, ka bija filmēta selfijveidā, jo man labāk patīk tradicionālā veidā, kad kamera nekustas. Dažus fragmentus bija grūti saprast un iedziļināties. Kopumā man šī filma ne ļoti patika. Pietrūka kaut kā interesanta un dzīvīgāka.

(Aiga, 9. klase)

Filma “Spogulī” nofilmēta ne kā parasti citas. Man no sākuma bija ne ļoti saprotams filmas formāts, bet kopumā filma bija interesanta. Filmēta pēc brāļu Grimmu pasakas “Sniegbaltīte un 7 rūķīši.” Motīviem.

Pēc noskatīšanās var saprast ,ka nevar uzticēties svešiem cilvēkiem.

Es ieteiktu šo filmu noskatīties arī cietiem.

(Viktorija)

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija svin valsts svētkus

Gaidot valsts svētkus, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, pateicoties Latvijas Skolas somas radītajām iespējām, izbaudīja SIA “AUSS MEDIA” koncertlekcijas ierakstu “Mūsu stāsts par Rīgu”, stāstu par mūsu valsts galvaspilsētu Rīgu ģimnāzistiem pavēstīja Rūta Dūduma -Ķirse un Jānis Ķirsis. Sevišķi jāuzteic mākslinieki par koncertlekcijā izvēlēto mūziku, kas radīja svētku sajūtu, veidotāji iekļāvuši bagātīgu un interesantu faktu materiālu par Rīgu.

Lūk, ģimnāzistu viedokļi:

Manuprāt, koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” ir ļoti dziļš, bet vienlaikus arī interaktīvs un piesaistošs uzziņas avots par dažādām Latvijas galvaspilsētas kultūras un vēsturiskajām norisēm, kas liek tuvāk iepazīt pilsētas attīstību caur dažādiem laikmetiem raksturīgās mūzikas prizmu.

Un tieši šī saikne, kas veidojās, izpildot dziesmas un saturiski klāstot faktus, man šķiet, ļāva vieglāk uztvert vadītāju sniegto informāciju, ko pierāda arī P. Roberta pētījums, kura rezultāti atklāj melodiju pozitīvo ietekmi uz mācīšanas metodikas efektivitāti.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi radīt šāda veida stundas, kas ierosina jauniešus interesēties par savu dzimto pilsētu, valsti un tautu.

(Huberts, 12. klase)

Mūsu galvaspilsētā Rīgā dzīvo lielākais skaits Latvijas iedzīvotāju un tie , kuri mīt ārpus tās , pazīst šo skaisto pilsētu kā mazo Parīzi.  Vairums cilvēku ir pārliecināti, ka tie zina pietiekoši daudz vēsturiskas un izglītojošas informācijas par šo pilsētu, bet vienmēr  paliek neatklāti un interesanti fakti.

Izzinošajā un aizraujošajā koncertlekcijā  ‘’Mūsu stāsts par Rīgu’’ bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par vācu komponistu Rihardu Vāgneru , kurš darbojās Rīgā. Tieši tur  viņš sāka komponēt savu slaveno opera “Klīstošais holandietis”. Kā arī Rīgas spilgtākais un nozīmīgākais  kultūras objekts  ir pats greznais Operas nams , pateicoties koncertelkcijai, es uzzināju par instrumentālo skaņdarbu – uvertīru.

Manuprāt, Rīga ir kā dārgumu lāde, kura sevī glabā mūzikas, arhitektūras un mākslas pērles, un ikviens var spēt saskatīt to skaistumu un gūt patīkamu iespaidu.

(Zane, 12.klase)

Ir svarīgi popularizēt savas tautas vēsturi, kultūru, tās attīstību jauniešu vidū. Tās ir vērtības, kuras, manuprāt, ir jānodod no paaudzes paaudzē, lai saglabātu savu nacionālo pašapziņu un identitāti.

Uzskatu, ka redzētā video lekcija ir vērtīgs informācijas avots, kas satur dažādus interesantus vēsturiskus faktus par Latviju, kuri netiek pasniegti sausā teorijas veidā, bet gan papildināti un caurvīti ar mūziku. Līdzīgi arī R. Kalniņa filmā “Četri balti krekli” skatītājs tiek iepazīstināts ar latviešu tautas kultūras veidošanos. Viss tiek pasniegts caur cenzūru mūzikā, kas padara darbu daudz tuvāku sirdij, jo tiek pamodinātas tādas kā bērna atmiņas, emocijas.

Man ir prieks, ka vēstures un kādu faktu pasniegšana kļūst arvien radošāka, jo tas ir viegls un neviltots veids motivēt jauniešus izzināt savas tautas vēsturi.

( Gusts, 12. klase)

“Man ļoti patika šis brīnumaini skaistais un interesantais koncerts, bet es īpaši neko jaunu neuzzināju. Patika, ka dziedāja dažādās valodās.”

(7. klase)

“Visas dziesmas bija foršas un dažas dziesmas mani pārsteidza. Man visvairāk patika, kā dziedāja somu valodā un japāņu valodā. Visas dziesmas es esmu dzirdējis. Es savu pilsētu uzlabtu ar saldējuma fabriku, jo man ļoti garšo saldējums. Biju pārsteigts, ka Japānā dzied latviešu dziesmas.”

(7. klase)

Mēs noskatījāmies koncertlekciju par Rīgu, tās vēsturi un kultūras vietām.
Uzskatu, ka šī lekcija bija ļoti noderīga un interesanta, jo atsvaidzināju zināšanas par mūsu galvaspilsētu, kā arī uzzināju arī daudz ko jaunu. Piemēram, līdz šim nezināju, ka 2014. gadā Rīga tika nominēta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tāpat nezināju, ka ik gadu Ziemassvētkos notiek labdarības akcija “Dod pieci”. Manuprāt, tā ir ļoti jauka un svarīga akcija tieši Ziemassvētkos, lai atgādinātu, ka tie ir ne vien apdāvināšanas svētki, bet arī prieka, mīlestības, labestības svētki.
Atgādināju sev arī dažus pazīstamus uzvārdus: E. Dārziņš, Z. Liepiņš, J. Vītols, R. Pauls. Ir svarīgi neaizmirst mūsu tautas spilgtākos tēlus, jo viņi ir tie, kas ienes Latvijas vārdu vēsturē.
Man patika koncertlekcija un uzskatu, ka tādas koncertlekcijas ir interesants veids, kā iemācīties kaut ko jaunu un atgādināt sev kaut ko aizmirstu.

(Amanda, 10.klase)

Koncertprogramma “Mūsu stāsts par Rīgu” man likās ļoti aizraujoša un interesanta. Tās laikā es uzzināju vairākus interesantus faktus par Rīgu, piemēram, ka pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners tieši tad, kad mitinājās Rīgā, uzrakstīja operu “Klīstošais holandietis”. Visu izrādes laiku mūs pavadīja slavenas un lustīgas latviešu dziesmas. Piemēram, es nezināju, ka Raimonda Paula sacerētā dziesma “Dāvāja Māriņa” ir iemīļotākā latviešu dziesma Japānā. Man patika koncertlekcija, jo tajā bija zināms līdzsvars starp interesantiem faktiem un skanīgu mūziku, kas kopā veidoja neaprakstāmu harmoniju. Koncertprogrammu vadīja jautrs pāris – dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis.

(Rodrigo, 10. klase)

Kopumā man iepatikās šī koncertlekcija, pirmkārt, dziesmu dēļ, jo bija dažas dziesmas, kuras man patīk, piemēram, Ievan Polkka, somu tautas dziesma. Otrkārt, es uzzināju interesantus faktus par Latvijas pazīstamiem un slaveniem cilvēkiem, tādiem kā Valters Caps, kurš izgudrojis vismazāko fotokameru Minox, Jāzeps Vītols, kurš bijis Latvijas Konservatorijas rektors, kā arī Raimonds Pauls, pasaulē pazīstamais komponists. Vēl uzzināju no šīs koncertlekcijas, ka pirmo reizi Latvijas zemes tiek minētas Indriķa hronikās. Tomēr man gribētos, lai būtu daudz vairāk informācijas un faktu par Latvijas vēsturi, kultūru un tautas īpatnībām, jo man kā cilvēkam, kuram latviešu valoda, kultūra un tradīcijas ir neierastas. Ceru, ka nākošajā reizē būs plašāks informācijas loks.

(Valērijs, 10. klase)

Pēc koncertlekcijas “Mūsu stāsts par Rīgu” noskatīšanas, varu teikt, ka man ļoti patika, jo lekcija bija ļoti enerģiska. Es uzzināju vairāk par Rīgu, par komponistiem. Visu koncertlekciju bija gandrīz viena mūzika, bet es gribētu, lai vairāk pastāstītu par Rīgas vēsturi.

(Adelīna, 10.klase)

Kopumā koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” man patika, taču, manuprāt, ieraksts vietām bija pārlieku samākslots. Uzzināju dažus jaunus, interesantus faktus par mūsu galvaspilsētu. Piemēram, uzzināju, kāds mūzikas žanrs skanēja Rīgas Doma baznīcā, kad to tikko uzcēla. Raidījuma vadītāji prata interesanti, aizraujoši pasniegt informāciju. Patika arī dažas izpildītās dziesmas, it īpaši pirmspēdējā.

(Raivis, 12. klase)

Man patīk tāda veida lekcijas, arī šī bija labs atgādinājums par Latvijas tautu un kultūru, paplašināju arī savas zināšanas par kultūras ēkām un atsaucu atmiņā komponistus. Lekcija lika aizdomāties par latviešu tautas smago pagātni, bet tas viss ir aiz muguras, pateicoties stiprajiem un talantīgajiem latviešiem, par ko man ir liels prieks. Man radās svētku noskaņa, un tas arī ir galvenais guvums no šīs mācību stundas.

(Adrija, 12.klase)

Manuprāt, šī koncertlekcija bija diezgan interesanta un, godīgi sakot, bieži nav tādu lekciju, kuru var skatīties un neapnīk. Šī tāda bija- skatījos ar interesi. Visā šajā mācību stundā viņi diezgan labi pastāstīja par Rīgu, kā arī varēja diezgan daudz uzzināt par dziesmām, kā, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma „ Dāvāja Māriņai”  ir pat  populāra Japānā, un par to es biju diezgan pārsteigts. Man šī lekcija patika, uzzināju  daudz informācijas no tās.

(Ervīns, 9. klase)

Es uzzināju no šīs lekcijas daudz ko par Rīgu, piemēram, par Lielo Kristapu, vai arī par to, cik daudz dalībnieku piedalās dziesmusvētkos, vai arī to, ka Japānā ir populāra dziesma “Dāvāja Māriņa”. Es nepiekrītu, kad viņi teica, ka somu un japāņu valoda ir viegla, kā arī dažas dziesmas man patiktu dzirdēt nepārveidotas.

(Raitis, 9.klase)

Man patika šī koncertprogramma un arī iepriecināja. Interesanti bija klausīties vēsturi par Rīgu un dzirdēt latvju dziesmas, bet savādākā izpildījumā. Uzzināju par ,, Lielo Kristapu”, ka viņš visus pārveda no viena krasta uz otru. Uz pleca bija uzlicis mazo bērniņu un nesis pāri upei. Pēc tam bērniņš netika atrasts, bet tā vietā atrada pilnu lādi ar naudu vai bagātībām. Ir nodoms, ka par šo naudu tika uzcelta visa Rīga.

Koncertlekcija, pēc manām domām, bija ne tikai interesanta, bet arī informatīva – skatoties to ar visu klasi, es uzzināju daudz ko par Rīgu, tās vēsturi, kultūru un mākslu.

(8. klase)

Koncertekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” raisīja manī dažādas pārdomas un izjūtas. Esmu ļoti pateicīga par to, ka dzīvojam brīvā valstī un ka laika gaitā mūsu valsts un pilsētas ir ļoti attīstījušās. Es novērtēju to, ka mūsu iespējas un tradīcijas ir ļoti daudzveidīgas, kas liecina par to, ka ikviens tiek pieņemts un cienīts. Novērtēju to, ka mums ir objekti un personas, ar kurām var lepoties, kā arī tauta un zeme, kuru es varu saukt par savu un būt piederīga tai.

(Endija, 11. klase)

Šajā laikā Latvijā tiek sagaidīti Latvijas proklamēšanas 103 gadadienu. Neskatoties uz grūtībām, ir svarīgi saglabāt tradīcijas un svinēt atzīmējamās dienas.

Manuprāt, tauta kļūst stiprāka un vienotā ka, ja tā kopīgi pārvarēs visas problēmas. Mūsu valsts vēsture gadsimtiem ilgi bijusi raiba un 18. novembri ir jāatzīmē ar godu. Es vēlētos atjaunot visus gājēju celiņus Rēzeknē. Atcerēsimies visus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un būsim lepni par mūsu dzimteni.

(Mairis, 11. klase)

Tikko es ar klasi noskatījos piedāvāto koncertlekciju par Rīgu, ko arī vēlētos nokomentēt.

Pārsvarā man šī koncertlekcija patika, jautras, un brīžiem dažās svešvalodās dziedātās dziesmas bija interesantas un  uzlaboja noskaņojumu. Man patika arī tas, ka starp dziesmām bija interesanti fakti, gan tie, kurus es jau zināju (par lielo Kristapu, piemēram), gan arī jauni, kuri mani stipri pārsteidza (piemēram, Tokijā ir viena populāra latviešu dziesma, kuru uzrakstījis Raimonds Pauls).

Tomēr bija arī mīnusi. Manuprāt, vadītāji varētu pastāstīt vairāk interesantu, maz dzirdētu, senu faktu par Latviju, Rīgu. Daudzas dziesmas, neskatoties uz to jautro noskaņojumu, bija diezgan bērnišķīgas, kā arī daudzi fakti lielākoties bija zināmi, vairāk domāti jaunāka vecuma posmam, piemēram, par Mežaparku, Latvijas Nacionālo bibliotēku u.c.

Kopumā, saskaitot plusus un mīnusus, koncertlekcija bija jauka, jautra un, neskatoties uz bērnišķības iezīmēm, tur bija daži interesanti fakti.

(Arvīds, 10. klase)

Šodien mums visiem bija iespēja noskatīties izzinošu, interesantu video lekciju par Latvijas galvaspilsētu-Rīgu. Īstenībā daudz, ko jaunu uzzināju, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” ir pat slavena Japānā.

Šodienas lekcijas vadītāji ļoti radoši novadīja mūsu stundu, proti, dziedāja, stāstīja par Rīgu.

Leģenda saka lielā Kristapa dēļ uzcēla Rīgu.

Mēs varam lepoties ar mūsu Valsti.

(Elizabete, 9.klase)

Šī video lekcija man kārtējo reizi deva saprast, ka Latvija ir vērtību pilna valsts, ar ko es lepojos!

Bija daudz interesantu vēstures faktu, piemēram, par Lielo Kristapu un to, kā viņš pārnesa zēnu pāri upei, tas pazuda, atrada zeltu un par to naudu uzcēla Rīgu; par slaveniem Rīgas komponistiem, par to, ka Raimonda Paula dziesmu ,,Dāvāja Māriņa’’ zina pat Japānā, Rīgas Domu baznīcā, kad to uzcēla, skanēja Gregoriskais korālis. Esmu ļoti priecīga, mums ir iespēja redzēt brīnišķīgus video, lai attīstītu zināšanas par Latviju un tās vēsturi.

(Liāna, 9. klase)

sagatavoja S. Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni noskatās režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes” 

Ar Latvijas Skolas somas atbalstu š. g. 22. un 29. septembrī un 8. oktobrī skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko latviešu komēdiju pusaudžiem “Tizlenes”.  Latgales vēstniecībā “Gors”. Šī kino apmeklējuma mērķis: Iepazīt latviešu režisoru veidoto kino, aktualizēt pusaudža vecumposma nozīmi personības attīstībā, vērst izglītojamo uzmanību izkopjamām vērtībām.

Komēdija ataino pusaudžu dzīvi, pievērš uzmanību aktuālajiem jautājumiem, kas viņus satrauc. Lieliski, ka filmas režisore liek domāt par patiesajām dzīves vērtībām, kas pusaudžu vecumā bieži vien nešķiet tik svarīgi.

Skolēni ar savām klases audzinātājām un latviešu valodas un literatūras skolotājām diskutēja par šo filmu un tajā atspoguļotajiem pusaudžiem aktuālajiem jautājumiem. Kino apmeklējums skolēniem rosināja dialogu un diskusijas.

9. klases skolēnu atziņas: “Labākā filma, ko redzēju pēdējā laikā.”

“Labi, ka bija iespēja noskatīties filmu uz lielā ekrāna kopā ar klases biedriem. “

“Cenšoties īstenot savus mērķus, nevajag pazaudēt draugus.”

7. klases skolēnu atziņas: Filma bija amerikāņu tipa, tāpēc man ne ļoti patika . Filma bija savā ziņā pamācoša, jo šī filma ir ļoti labs piemērs tam, kur noved dzeršana, smēķēšana un melošana vecākiem, bet šo filmu īsti par pamācošu nevar nosaukt, jo diez vai kāds būs tāda pašā situācijā kādā bija aktieri. jo 1. filma ir par 1999. gadu un kā es iepriekš teicu – šī filma ir amerikāņu tipa. (Ritvars)

Man filma kopumā ne ļoti patika, jo šādas filmas man nav interesantas. Man šķiet, ka filmā rādītās situācijas tika ņemtas no dzīves – 9. klases skolnieces gribēja kļūt par populārām meitenēm skolā, tāpēc, iedvesmojoties no Holivudas filmām, skolnieces nolemj tuvāk iepazīties ar puišiem, bet tad viņas saprot, ka tā var izbojāt draudzību.

Mana atziņa no filmas: ” Nav jāklausās citus, ko viņi saka, bet jāieklausās sevī.” (Kristers)

Manuprāt, šī filma bija ļoti izglītojoša. Tajā bija globāla tēma – citu apcelšana. Man filma ļoti patika, jo galvenā varone spēja sevi mainīt uz labāko pusi.

10. klases skolēnu atziņas:

‘’Latvijas Skolas somas’’ ietvaros bija iespēja noskatīties pusaudžu komēdiju ‘’Tizlenes.’’ Krāsainiem notikumiem pilnu, kas parāda pusaudžu gadus, skatupunktus uz nākotni, apvienojot to visu ar fantāziju pasauli.

Filmā ir redzami dažādi notikumi – ikdiena skolā, pazemojumi, problēmas ar ko sastopas tieši meitenes, domas un sapņi. Liekas tik ikdienišķi notikumi, tomēr filmā tas ir vizualizēts un liek padomāt par savu ikdienu. Kā arī fantazēšana un savu sapņu iedomāšanās filmā ir pārspīlēta, liekot arī skatītājiem aizdomāties un uzjautrināties par to par ko arī mēs sapņojām.

‘’Tizlenes’’ ir ikdienišķu notikumu attēlojums ļoti neparastā veidā, kas liek aizdomāties un pasmieties.(Elza)

Saturs bija pamācošs, bet pārāk paredzams. Varoņi gāja cauri vairākām problēmām un skaidroja tās, bet varēja zināt, kas būs tālāk. Filma bija lietderīga tādā ziņā, ka varēja mācīties izprast citu jauniešu rīcību, jūtas, emocijas, to, kā viņi reaģē un aizkaitinājumu un iedomāties sevi viņu vietā, secināt rīcību. Sižeta galvenā doma, manuprāt, bija diezgan šaura, bet labi izprotama un nepārprotama. (Kristiāna)

Filma “Tizlenes” bija ļoti amizanta, neveikla un koša, tai piemita īpašības, kas filmās mani parasti nesaista, bet, pēc filmas noskatīšanās, biju ļoti apmierināta. Tas tādēļ, ka zem šīm komiskajām situācijām un pārspīlējumiem tomēr slēpās problēmas, ar kurām jaunieši, tai skaitā es, saskaras. Filmas komiskums prata šīs problēmas, piemēram, skolēnu apcelšanu vai zemu pašvērtējumu, lieliski integrēt un vieglāk saprotamā veidā aktualizēt. ( Gunta)

Sarmīte Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes valsts 1. ģimnāzijas jaunieši virtuāli apmeklē audiovizuālo koncertlekciju “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1, 8. M2, 8. VA, 10.C, 11. M1, 11.M2 un 12. VH klases izglītojamie šī gada februārī iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros piedalījās audiovizuālajā koncertlekcijā “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”.  Maestro Raimands Pauls šī gada janvārī atzīmēja  85. jubileju. Koncertlekciju jauniešiem vadīja populārie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi Rūta Dūduma-Ķirse un Jānis Ķirsis, kuri izauguši ar maestro R. Paula mūziku, pēc koncertlekcijas jauniešiem bija iespēja darboties arī pašiem. Izglītojamajiem bija sniegta daudzpusīga un interesanta informācija par Latvijas iedzīvotāju mīlēto maestro un viņa profesionālo darbību.  Tika prezentēta un atskaņota mūzika, no kuras iedvesmojies komponists R. Pauls, veidojot savas kompozīcijas un spēles stilu, izglītojamie uzzināja, ar kuriem mūziķiem un dzejniekiem ir sadarbojies maestro, iepazinās ar R. Paula dziesmām, kuras tika atskaņotas dažādās interpretācijās, un guva daudz jaunas informācijas un iespaidu. Paldies koncerta vadītājiem par radošumu un augsto profesionālo sniegumu , radot izglītojamajiem iespēju iepazīt R. Paula daiļradi.

Jaunieši savās atsauksmēs par koncertlekciju raksta:

“Fragmentāli dzirdot, man visvairāk patika oriģinālās dziesmas no kinofilmām kā „Ilgais ceļš kāpās” un „Vella kalpi”. Kopumā patika koncertlekcija, tā bija aktīva, daudz informācijas, vadītājus klausoties, nebija garlaicīgi.” ( Elīna, 8. VA0

“Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu. Interesanti bija klausīties viņa dziesmas. Patika,Kerijas dziesma, Laikam vairāk laika nav, Geršvina “Summertime”izpildījums. Ļoti patika raidījuma vadītāji, manuprāt, jautri un pozitīvi cilvēki.” ( Katrīne, 8.VA)

“Koncertlekcijas vadītāji bija jauki un enerģiski, raidījums kopā bija interesants un varēja uzzināt daudz ko jaunu.” ( Beāte, 8.VA)

“Es uzzināju, kādu tehniku izmanto, lai ierakstītu mūziku. Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu.  Raidījuma vadītāji stāstīja informāciju vieglā un saprotamā formā, bija interesanti klausīties un skatīties. Man patika,  ka raidījuma vadītāji ne tikai stāstīja par mūziku, bet arī to spēlēja.” ( Laura, 8.VA)

“Raidījuma vadītāji bija interesanti un muzikāli, bet man likās, ka bija pārāk daudz dziedāšanas, kas nebija īsti saistīta ar Raimondu Paulu.” ( Nikola, 8.VA)

“Es uzzināju daudz ko jaunu par maestro Raimondu Paulu, kas viņam garšo, kur viņš ieguva savu izglītību ,ar ko viņš ir sadarbojies. Vislabāk patika dziesma “Trīs vīri” un  “Summertime”.” (Artūrs, 8.VA)

“Patika dziesma no Vella kalpi, dziesma no Dāvana vientuļai sievietei, Skota Džoplina “The entertainer”,ļoti patika raidījuma vadītāji un pats raidījums, jo var daudz ko jaunu uzzināt ,un vadītāji labi spēlēja mūziku un dziedāja.” (Raitis, 8.VA)

“Man viss likās neparasts, jauns un interesants, jo iepriekš es biju zinājusi dažas dziesmas krievu valodā un  to, ka viņš ir slavens un ļoti talantīgs. Patika R. Paula dziesmas, jo tajās bija jūtama ieliktā dvēsele, patika, kā koncerta vadītāji šīs dziesmas pārveidoja dažādos stilos. Patika R. Paula humoristiskās atbildes un vadītāju brīvais uzrunas veids.” ( Elīna, 10.c)

“Es uzzināju, kāda stila mūzika Raimondam Paulam ir vistuvākā. Patika mūzikas no k/f ”Ilgais ceļš kāpās” pārveidotais variants tautiskās noskaņās. Raidījuma vadītāji bija ļoti radoši un atraktīvi. Pats raidījums bija ļoti interesants, varēja daudz ko jaunu uzzināt. Tomēr vairāk gribējās redzēt pašu Raimondu Paulu.” (Anna Marija, 10.C)

“Uzzināju daudz jaunus, interesantus faktus par maestro Raimondu Paulu, par kuriem iepriekš nekad nebiju dzirdējis. Man ļoti patika visas mākslinieku izpildītās dziesmas, jo tām bija piešķirts oriģināls, jauns skanējums, kas dziesmām lika iemirdzēties  jaunās krāsās. Raidījuma vadītāji bija ļoti atvērti un atraktīvi , arī pats raidījums bija izdevies ļoti izzinošs un interesants!” (Huberts, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu bijām mācījušies arī citos priekšmetos, tāpēc es daudz ko  no raidījumā dotās informācijas jau zināju . Tomēr raidījuma izklāsta veids bija diezgan interesants , jauniešiem viegli uztverams un aizraujošs, ka laiks paskrēja ātri  Patika, ka raidījuma vadītāji ir ļoti zinoši un profesionāli mūziķi.” (Kristiāna, 11.M1)

“Ļoti patika raidījuma vadītāju  profesionālā dziedāšana dažādos stilos ,  ierakstu veikšanas efektu demonstrējums ,kā arī vadītāju profesionālais stāstījums.” ( Dagnija, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu biju interesējies jau agrāk, tāpēc lekcijā saklausīju jau dzirdētu mūzikas skaņdarbu nosaukumus, uzzināju nedaudz vairāk par Raimond Paula dzīvi un uzskatiem. Man patika visi dziesmu pārveidojumi, tie deva tādu kā jaunu skatījumu uz  to vai citu skaņdarbu, īpaši patika “Vella Kalpi” džeza stilā. Šī koncertlekcija atšķīrās no man ierastajām lekcijām ar savu savdabīgo pasniegšanas veidu, tāpēc bija ļoti interesanti klausīties.” (Gusts, 11.M1)

“Man  patika šī koncertlekcija, jo raidījuma vadītāji bija ļoti atraktīvi un varēja redzēt, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Tas viss kopumā veidoja patīkamu atmosfēru. Vislabāk man patika dziesmas  no k/filmām un to interpretācija, piemēram, dziesma no filmas “Ilgais ceļš kāpās” tautiskās noskaņās un Rūtas Dūdumas fantastiskais izpildījums.” (Elizabete, 11.M1)

“Man ļoti patika raidījums un tā vadītāji, tas bija ļoti pozitīvi un ar humoru, taču tajā pašā laikā izglītojoši un noderīgi. Jautājumi Raimondam Paulam bija ar humoru un skolniecisku ievirzi. Vislabāk man patika R. Paula mūzika no k/f “Ilgais ceļš kāpās”, kā arī tās interpretācija tautiskās noskaņās.” (Viktorija, 11.M1)

7. klases skolēni apmeklē Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu “1991. gads – barikāžu laiks”

Notikumiem, kas risinājās Baltijas valstīs pirms 30 gadiem, bija pievērsta visas pasaules uzmanība. Šogad Latvijas iedzīvotāji atzīmēja “Barikādēm – 30”. Tā laika aculiecinieki dalījās atmiņās, atkal izdzīvojot sajūtas, kas bija piedzīvotas Latvijai tik nozīmīgā brīdī. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7. klases skolēni virtuāli apmeklēja Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu, paplašinot savas zināšanas par barikāžu notikumiem Rīgā, klausījās aculiecinieku, arī rēzekniešu, atmiņu stāstos,  virtuāli apskatīja muzeja eksponātus, tostarp piedalījās tiešsaistes viktorīnā, atbildot uz 1991. gada barikāžu tematikas jautājumiem un sacenšoties ar klasesbiedriem. Ieskatam daži mūsu skolēnu viedokļi:

“Man stunda patika, es uzzināju daudz ko jaunu, bet domāju, ka zinu lielāko daļu.” /Markuss, 7.B/

“Bija ļoti interesanti paklausīties šo prezentāciju, man patika. Ļoti interesanti bija pildīt tekstu, ja tas ir kā sacensības.” / Laura, 7.B/

“Šodien man bija neparasta pieredze piedalīties Online ekskursijā un klausīties par barikādēm. Man ļoti patika! Es uzzināju daudz vairāk informācijas,piemēram ,kā izskatās barikāžu zīme ,kuru deva par aktīvu piedalīšanos. Uzzināju,cik cilvēku gāja bojā .Manuprāt,tā bija ļoti vērtīga mācību stunda!” / Anna, 7.B/

“Klausīties bija ļoti interesanti , jo varēja uzzināt, kā cilvēki piedalījās barikādēs. Es uzzināju, ka Latvijā:13. janvārī sākās barikāžu laiks. 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par LR valstisko statusu”, likumā tika paziņots par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un arī es uzzināju, kādu medaļu deva par piedalīšanos barikādēs. Man arī patika piedalīties viktorīnā.” /Kristaps, 7.B/

“Šajā nodarbībā man patika atbildēt uz jautājumiem par Barikādēm, bet man nepatika klausīties, biji ļoti skumji .” /Jegors, 7.B/

“Es uzzināju, ka 1991. gada 13. janvārī Latvijā sākās barikādes. Latvijā barikādēs tika nogalināti 5 cilvēki, bet Lietuvā 14.” /Brigita, 7.B/

“Muzeja apmeklējums man patika, bija ļoti interesanti un aizraujoši.”/ Līva, 7.B/

“Man bija ļoti interesanti klausīties par barikādēm un pildīt uzdevumus. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka muzejā ir pieraksti, kur ir aprakstīta katra diena barikāžu laikā.” / Adriana, 7.B/

Savukārt 7. A klases skolēni raksta:

“Ļoti patika klausīties stāstījumu par barikāžu laiku un pildīt noslēguma testu.”

“Uzzināju, kas ir OMON”

“Uzzināju, ka arī rēzeknieši piedalījās barikādēs – Andris Eriņš, Viktors Vonogs”

“Es visu zināju, bet vērtīgi bija atkārtot.”

“Patika stāstījums par sviestmaizēm, ko ēda barikāžu laikā.”

Pateicamies LKM muzejpedagogam Vincentam Taboram par interesanto vēstures stundu!

Klases audzinātāju Jeļenas Pikumas un Vitas Seņkānes  ekrānuzņēmumi.

Sagatavoja Sarmīte Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamo dalība tiešsaistes pasākumā (Latvijas Valsts dibināšanas dienas simulācija) – Nacionālā teātra digitālā izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”

Tā kā pasaulē un mūsu valstī plosās Covid – 19 vīruss, š.g. 3., 8., 14. un 15. decembrī ģimnāzijas 9.M1, 9.M2, 9.VA, 12.M1, 12.M2, 12.VH izglītojamie un vēstures pedagogi un  latviešu valodas un literatūras pedagogi piedalījās unikālā pasākumā – digitālajā izrādē. Dalības mērķis bija piedalīties virtuālā valsts dibināšanas dienas simulācijā, izjust tā laika noskaņu, būt lieciniekiem 100 gadus senajai pagātnei, kad tika pieņemta vēsturiskā LR proklamācija.

Skolotājas I. Gailītes skatījums: Izglītojamie iepazina vēsturiskus notikumus interesantā, atraktīvā veidā, veidoja savu izpratni un pieredzi par LR dibināšanu, politisko sistēmu, tika aicināti apzināt sevi kā daļu no nākotnes sabiedrības.

Skolotājas Ā. Melnes komentārs: Izrāde ir interesanta, piemērota jauniešu auditorijai. Samērā plaša informācija par politisko partiju uzskatiem. Dažas lietas vecākas paaudzes skatītājiem varētu likties nepieņemamas. Skolēni ar interesi noskatījās izrādi un iesaistījās tās vērtēšanā, par ko liecina komentāri. Viedokļi atšķiras, bet vairumam izrāde patika.

Izglītojamo atsauksmes:

Noskatoties izrādi, es padomāju par valsti un pagātni. Arī radās pārdomas par to, ka cilvēks atradīs risinājumu un tas var ietekmēt uz nākotni. Izrāde ir aktuāla mūsdienas cilvēkam, jo var atcerēties vecos laikus un domāt, ko var izdarīt jau šodien. Izrādē katra persona var izdarīt izvēli valsta veidošanā. Izrādes par tādām tēmām man neinteresē, bet es sen nebiju redzējusi izrādes un atmosfēra mani iedvesmoja. Bija interesants izrādes sakums. (Daniela, 12.M1)

Teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” lika man pārdomāt vēstures notikumus, kas saistīti ar valsts dibināšanu. Izrādē iekļautie audio komentāri palīdzēja brīžiem uztvert informāciju pareizāk un jautrāk. Izrādi noteikti ir vērts demonstrēt atkal nākamgad ar mērķi likt jauniešiem apzināties un izglītot viņus, kā Latvijas valsts tika dibināta. ‘’Paņem telefonu, uztaisi selfiju un tagad paskaties uz to cilvēku telefonā. Tas, ko tu tur redzi, tas arī ir mūsu nākotnes veidotājs.’’ Manuprāt, šie vārdi ir ļoti atbilstoši šai izrādei, jo to ir paredzēts rādīt skolēniem jeb nākotnes Latvijas iedzīvotājiem un veidotājiem, no kuriem būs atkarīgs, kas un kā notiks. (Emīls, 12.M1)

Manuprāt, iestudējums par Latvijas proklamēšanas dienu ir veidots ļoti inovatīvā un interesantā veidā. Ceļošana laikā, galvenā varoņa versiju komentāri un popmūzikas atskaņošana piešķir izrādei humoru un atraktivitāti, taču reizē arī saglabā izglītojošo faktoru, jo skatītājs tiek iepazīstināts ar vēsturiski nozīmīgiem personāžiem – Kārli Ulmani, Ati Ķeniņu – un svarīgām politiskajām partijām. Tomēr izrādes sākums, manuprāt, varēja būt veiksmīgāks – bija pārāk daudz komentāru, kas vienu brīdi sāka likties bērnišķīgi vai kā vienkārša ņirgāšanās par personām. Taču, kad tika izskaidrots galvenā varoņa stāsts un saikne ar ceļojumu laikā, sāku vairāk novērtēt iestudējuma ideju, un man ļoti patika iedvesmojošais vēstījums, kas dzirdams lugas beigās: “Kāda būs mūsu nākotne – tas ir tavās rokās.” ( Ginta, 12.M1)

Man patika komentētājs Aksels, jo viņam bija laba humora izjūta. Citi komentētāji  arī nebija slikti, bet tomēr Aksels bija labākais. No tehniskās puses – teātra izrāde bija ļoti laba – apgaismojums, dekorācijas. Es gribētu nākotnē noskatīties kaut ko līdzīgu. Aktieri bija ļoti labi iejutušies savās lomās, un uz to bija ļoti interesanti skatīties. ( Arvis, 9.M1)

Man ļoti patika šī izrāde. Es atceros, par kādām partijām tika stāstīts un veidotas asociācijas. Manuprāt, šis mācību veids, skatoties kaut ko, ir veiksmīgs. Es ne līdz galam sapratu, kādēļ bija jāveido varoņa stāsts , bet tas veidoja interesi skatīties tālāk. Man patika mūzika un saprotama valoda, kas tika lietota izrādē. Nobeigums atstāja nepilnības sajūtu, kaut gan tas nebija slikts. (Linda, 9.M1)

Uz šo izrādi es lūkojos skeptiski, bet, noskatoties  to, man ļoti patika izrāde. Nākotnē man gribētos noskatītos arī citas līdzīgas izrādes. ( Einārs, 9.M1)

Mani aizrāva šī izrāde, man tā likās ļoti interesanta un aizraujoša. Skatoties izrādi, tu starp jokiem centies iedziļināties pagātnē un tev tas izdodas. Es uzzināju, kādu lomu spēlē katrs no Latvijas proklamēšanas dienas klātesošajiem. Un  tagad mēs dzīvojam brīvā valstī, pateicoties viņiem. Liek aizdomāties par nākotni  un pārdomāt, kas ir noticis līdz šim brīdim no mūsu valsts sākuma dibināšanas ( Annija,9.M1)

Man šī izrāde patika, jo aizrāva tās sasaiste ar mūsdienām, virtuālo realitāti, ceļošanu laikā, dzīvesstāstu, ko vēstīja aizkadra balss. Arī specefekti, kas pielietoti izrādē – gaisma, skaņa – padarīja to dzīvu. Ļoti izzinoši bija vērot šo sapulci un redzēt, kā patiesībā notika šis valstij svarīgais notikums un kā izskatījās tā dalībnieki un norises vieta. Dažkārt aizkadra balss arī tomēr traucēja sadzirdēt visu informāciju, tomēr uz svarīgākajiem brīžiem tika likts īpašs akcents. Piemēram, atmiņā palika sociāldemokrātiskās partijas, kuri izvirzīja savas prasības, uzruna. No Kārļa Ulmaņa atmiņā iespiedās teiktais, ka Latvija jāstiprina kā iekšienē, tā ārienē. Uzrunās dzirdam daudz vārdu, ko mūsdienās vairs nelietojam.( Baiba, 9.VA)

Man palīdz arī tas, ka atdarināja personas un par tām pastāstīja, jo tā ir vieglāk iegaumēt vēsturiski svarīgas personas un atpazīt personu galvenos sasniegumus un to, ko nozīmēja tas cilvēks tautai. ( Kristiāna, 9.VA)

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8.M2 klases izglītojamo “Grafikas darbnīcas” apmeklējums Lūznavas muižā.

Mūsu ģimnāzijas 8. M2 klases 31 izglītojamais un klases audzinātāja Indra Gailīte 13.10.2020., ar iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” atbalstu, devās uz Lūznavas muižu, lai apmeklētu kompleksu pasākumu: nodarbību “Grafikas darbnīca”, tostarp radošie un atsaucīgie Lūznavas muižas darbinieki piedāvāja skolēniem Lūznavas muižas interjera apskati, paralēli skolēni veica komandu uzdevumu, kā arī noklausījās stāstījumu ar gida prezentāciju. Skolēniem bija iespēja apskatīt Lūznavas muižas regulārās izstādes gida pavadībā, Lūznavas kapelu, noklausoties stāstījumu par to. Noslēgumā klases kolektīvs piedalījās aizraujošā vides izziņas spēlē Lūznavas muižas parkā.

8. M2 klases audzinātājas skatījums:

Lūznavas muižas piedāvājums ir kvalitatīvs, izglītojamos interesējošs un saistošs. Grafikas darbnīcā mākslinieces vadībā izglītojamie ar aizrautību veidoja grafikas darbus, kur tika akcentēti jūgendstila elementi, Tehnika  bija viegli apgūstama, izglītojamie katrs radīja vienu vai vairākus darbus. Gida stāstījums bija ļoti pārdomāts, atbilstošs pusaudžu uztverei, ar prezentāciju, interaktīvie uzdevumiem. Izglītojamie ieguva daudzpusīgu priekšstatu gan par muižas un tās kapelas vēsturi, gan kultūras piedāvājumu, gan viesnīcas darbību. Izglītojamajiem ļoti patika vides izziņas spēle Lūznavas muižā, kas prasīja erudīciju, atjautību, bet sniedza prieku un azartu, pildot uzdevumus.

Izglītojamo atsauksmes:

Lūznavas muižā jau bijām koncertos, bet šoreiz patika, ka bijām tikai mūsu  klase, varējām visu mierīgi apskatīt un pabūt pat viesnīcas istabiņās . Sākumā likās, ka grafika būs kaut kas ļoti sarežģīts, bet, kad sākām darīt, izrādījās, ka vajag būt precīziem un viss sanāks.(Rinalds,  Renārs, Polīna, Gunita)

Ļoti patika grafikas darbnīca. Mēs veidojām gan muižas, gan dažādu augu, rakstu nospiedumus. Vislabāk sanāca ar melnu krāsu uz brūna pamata. (Luīze, Viktorija, Paula, Katrīne)

Bija ļoti aizraujoši, visvairāk patika pa Lūznavas parku meklēt dažādus objektus pēc kartes un aprēķiniem. Drusku nomaldījāmies, bet audzinātāja palīdzēja. ( Ērika, Paula,Marta, Elizabete)

Forši, ka varējām aizbraukt kaut mazā, bet ekskursijā. Laikam sakarā ar Covid nekur netiksim. Bija jautri, interesanti, nezinājām iepriekš par Lūznavas muižu (Haralds , Krišjānis, Rostislavs, Linards, Roberts)

Man patika, ka atļāva spēlēt klavieres, tās bija ļoti senas.   (Žaklīna)

Uzzinājām vairāk par  muižu, tas vēsturi, bija prezentācija par Kerbedzu dzimtu. Pārsteidza, ka katrā istabā bija dažādas tapetes, daži raksti tika piedāvāti grafikas darbnīcā, kur taisījām to nospiedumus. (Laura S., Laura J., Elizabete)

Man likās, ka es neko netaisīšu, māksla nav man, bet izrādās, ka sanāca tīri labi. (Ervīns)

Man ļoti patika šī ekskursija!!! Es jutos iedvesmots un pat uzrakstīju savu pirmo rakstu par klases ekskursiju skolas avīzei „7.pakalns”! Ļoti gribētu, lai klase vēl dotos tādos braucienos! ( Mārtiņš)

Pateicamies Lūznavas muižas darbiniekiem un “Grafikas darbnīcas” vadītājai par interesanto pasākumu!

Klases audzinātājas I. Gailītes foto

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1 klases izglītojamo Muzejpedagoģiskās programmas “Seno latgaļu dzīvesveids ” apmeklējums.

Š.g. 12. oktobrī mūsu ģimnāzijas 8. M1 klases 31 izglītojamais, pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, devās muzejpedagoģiskās programmas apmeklējumā uz Latgales Kultūrvēstures muzeju klases audzinātājas Sandras Zeltiņas un vēstures skolotājas Ilonas Lagzdiņas vadībā. Izglītojamie iepazinās ar 10. – 13. gs. Latvijas vēsturi, iepazīstot vienas no senākajām baltu ciltīm – senos latgaļus un to atstāto kultūrmantojumu.

8. M1 klases audzinātājas skatījums:

Muzejpedagoģiskā programma “Seno latgaļu dzīvesveids” bija saistoša un interesanta jauniešiem. Bērni ar lielu interesi klausījās gida stāstījumā  par seno latgaļu dzīvesveidu, iepazinās ar dažādiem darbarīkiem, mājokļiem, mājsaimniecības lietām, skaistumkopšanas piederumiem, ieročiem. Īpašu interesi radīja stāstījums par dzimtās pilsētas –  Rēzeknes attīstību, tās teritoriālajām izmaiņām un iedzīvotājiem vairāku desmitu gadu griezumā.

Nodarbības beigās jauniešiem bija iespēja iepazīt dažādus tautas mūzikas instrumentus un, klausoties gida stāstījumā, papildināt ar mūzikas skaņām.

Izglītojamo atsauksmes:

• Kultūrvēstures muzejā mūsu ekskursijas vadītājs pastāstīja daudz dažādu faktu par Latviju. Mēs apskatījām vēsturiskas lietas- sākot no drēbēm līdz ēdiena bundžiņām un sadzīves priekšmetiem. Kopumā man ļoti patika. Mēs uzzinājām daudz ko jaunu un interesantu, bet dažus faktus es zināju. (Amanda)
• Parādīja mums koka instrumentus- svilpi, kokli u.c.  (Artūrs)
• Muzejā mums stāstīja par Rēzeknes vēsturi. No tās es uzzināju , ka Rēzeknes pirmais oficiālais nosaukums bija Rossiten. Uzzināju, kā veidojās Latvijas valsts. Interesanti bija redzēt un apskatīt 10000 vecu dzīvnieka  galvaskausu, ko bērni atrada Rēzeknes upē. Kopumā man ļoti patika. (Ella)
• Muzejā es uzzināju, kāda izskatās asins noliešanas ierīce un kādos gadījumos to izmanto. Man parasti neinteresē muzejos, bet šoreiz bija diezgan interesanti, jo gids bija jauks.(Aiga)
• Mums pastāstīja, kāda bija Latvijas teritorija iepriekš. Pastāstīja par to laiku, kad Latvijas teritorija bija pievienota Krievijai, par seno zemnieku dzīvi un dzīvesveidu, zemnieku darbarīkiem un ieročiem, senajām galda spēlēm. ( Valērija)
• Es skatījos muzeja eksponātus un klausījos gida stāstījumā. Man patika, jo bija interesanti. (Demija) Paldies par sadarbību Latgales Kultūrvēstures muzeja darbiniekiem un  gidam Vincentam Taboram!
• Klases audzinātājas S. Zeltiņas foto
• Foto attēli      
• Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā