Dzestrā pavasara rītā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas, smaržīgs tējas garainis un skolas krīta baltums rosina zīmēt uz pelēkā asfalta. Vēl agrs, vēl daudz darāmā sagatavojusi šī diena, bet ir atrasts brīdis mums pašiem un mūsu zemei.
Mēs ļaujamies latvju rakstu zīmēm, mijas Jumīši un Laimas slotiņas, Auseklīši un Ūsiņi, mēs zīmējam, un tā atrodam sevi. Ne velti saka, ka dažas jostas nes sevī stāstu par mūsu tautas senvēsturi un likteni. Ši būs mūsu josta, mūsu stāsts par Latviju.
Visu rakstu var izlasīt šeit: Latvju _zimes
