Latvijas skolas soma

Skolēni apmeklē Latvijas Kara muzeju un izzina Čekas vēsturi Latvijā

Skolēni apmeklē Latvijas Kara muzeju un izzina Čekas vēsturi Latvijā

2026.gada 25. martā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 12. D klases Vēstures padziļinātā kursa 9 skolēni Latvijas Skolas somas programmas ietvaros apmeklēja Latvijas Kara muzeja muzejpedagoģisko nodarbību “Kas ir karš?”. Nodarbība bija vērsta uz individuālas izziņas pieredzi, piedāvājot skolēniem iespēju patstāvīgi izzināt Latvijas Kara muzeja ekspozīcijas un reflektēt par mūsdienās īpaši aktuālu jautājumu – kas ir karš? Ceļvedis “Kas ir karš?” palīdzēja individuālas izziņas pieredzē katru skolēnu patstāvīgi atklāt militāro konfliktu vēsturi un domāt par kara, drošības un brīvības jēdzieniem ne vien pagātnes, bet arī mūsdienu kontekstā. Šī pieredze rosināja domāt un diskutēt par to, kāpēc kari sākas un beidzas, kāda ir brīvības vērtība un kur sākas katra atbildība par procesiem mums apkārt.

Savā pieredzē dalījās skolotāja Ilona Lagzdiņa: Individuālās izziņas ceļvedis “Kas ir karš?” Latvijas Kara muzejā palīdzēja labāk saprast kara būtību un tā ietekmi uz cilvēkiem. Tas rosināja domāt un analizēt redzēto. Pildot uzdevumus, bija interesanti pašam meklēt informāciju ekspozīcijā un saistīt to ar jautājumiem. Ceļvedis palīdzēja saprast, ka karš ietekmē ne tikai karavīrus, bet arī civiliedzīvotājus. Daži jautājumi bija sarežģītāki, bet tas lika vairāk iedziļināties. Ceļvedis “Kas ir karš?” ir vērtīgs un mūsdienīgs mācību līdzeklis, kas palīdz izprast sarežģītu tēmu interesantā un iesaistošā veidā. Tas ne tikai paplašina zināšanas par vēsturi, bet arī attīsta kritisko domāšanu un empātiju. Ceļvedis prasa laiku.

Savs viedoklis par pieredzēto Latvijas kara muzejā bija arī skolēniem. Marija novērtēja iespēju muzeja izstādes apskatīt pašiem un atbildēt uz jautājumiem, taču pietrūka gida klātbūtnes, lai palīdzētu labāk uztvert informāciju. Gretai nodarbība atstāja pietiekami lielu iespaidu, jo pieauga patriotisma un goda sajūta par mūsdienu karavīriem, kas sargā Latviju un tās neatkarību. Nodarbību labāk izprast palīdzēja izstādes par Brīvības cīņām un Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures izstādes. Emocionāli baisi un grūti bija skatīties un lasīt par to kā cilvēki izdzīvoja kara šausmas. Emocionāli smagi ietekmēja izstāde “Kā bērns izjūt karu”.  Elizabetei šis muzejs likās interesants, jo bija iespēja patstāvīgi apskatīties dažādus eksponātus, fotogrāfijas un izpētīt dažādus notikumus. Laurai Artai neierasti likās, ka nodarbībā nebija pedagoga vai gida, un pašai bija jāstaigā pa muzeju un jāaizpilda darba burtnīca, kas deva iespēju pašai izpētīt ekspozīciju sev interesējošā tempā un pievērst uzmanību tam, kas šķita svarīgākais, taču neslēpa, ka dažbrīd pietrūka skaidrojumu, jo ne vienmēr viss bija līdz galam saprotams bez papildu informācijas. Annai muzeja nodarbība ļāva papildināt savas zināšanas par Latvijas vēsturi, un ļoti novērtēja iespēju muzejā apskatīt dažādus ieročus, formas tērpus un vēsturiskos eksponātus, kas palīdzēja labāk izprast dažādus laika posmus. Savukārt Diānai patika ekspozīcijās iekļautie digitālie rīki, kas ļāva izprast ekspozīcijā sniegto informāciju vieglāk un mūsdienīgāk. Lai gan nodarbību visi skolēni atzinīgi novērtēja, tomēr visi uzsvēra, ka būtu vairāk novērtējuši, ja nodarbības skaidrošanas procesā būtu iesaistīts muzeja profesionālis – vēstures gids. 

Šajā dienā ģimnāzisti apmeklēja arī Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju “Čekas vēsture Latvijā”.  Šeit sarunā ar speciālistu skolēni izzināja bijušās Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas īslaicīgās izmeklēšanas izolatora telpas kontekstā ar vēsturiskajiem notikumiem.

Skolotāja Ilona Lagzdiņa nodarbība par ekspozīciju “Čekas vēsture Latvijā” Latvijas Okupācijas muzejā palīdzēja labāk izprast padomju represiju sistēmu un tās ietekmi uz cilvēkiem. Nodarbība bija emocionāli spēcīga, jo atklāja reālus cilvēku stāstus un netaisnību, ar ko viņi saskārās. Interesanti bija analizēt dokumentus un citus materiālus. Ekspozīcijas laikā skolēnus iepazīstināja ar bijušās represīvās iestādes autentiski saglabātajām telpām — galveno halli, aizturēto reģistrācijas istabu, kameru bloku, pastaigu laukumu, pagrabstāvu un nāves spriedumu izpildes vietu. Nodarbība palīdzēja saprast, cik svarīga ir brīvība un cilvēktiesības. Daļa informācijas bija emocionāli smaga, bet tieši tas lika vairāk aizdomāties. Kopumā nodarbība bija vērtīga un paplašināja izpratni par Latvijas vēsturi.

Ģimnāziste Marija nodarbību vērtē kā ļoti interesantu un izglītojošu, jo gan telpu izrādīšana, gan sniegtā informācija par vēsturiskajiem notikumiem, palīdzēja labāk izprast un uztvert Latvijas vēsturi.  Gretai ekskursija iedvesa tomēr šausmas, jo viņa izjuta bailes par kādreiz tur nonākušiem cilvēkiem. Patika stūra mājas gide ar savu interesanto stāstījumu, jo arī viņas izskats piestāvēja iestādes estētikai. Gretai bija žēl skatīties uz cilvēku fotogrāfijām, kas bija nošauti šajā baisajā iestādē. Gretu piesaistīja interesantie gides stāsti signalizācijas sistēmu ēkā un par to kā čekisti realizēja cilvēku iebiedēšanu. Bet pati baisākā vieta šķitusi šautuve. Evelīnai bija ļoti interesanti apskatīt vietas un uzzināt par apstākļiem, kādos atradās ieslodzītie okupācijas laikā, kā arī bija interesanti iepazīties ar dažādiem dokumentiem, kurus paizpildīja par ieslodzītajiem. Gan emocionāli, gan fiziski bija izjūtams padomju okupācijas varas smagums. Elizabetei muzeja apmeklējums šķita ļoti interesants, jo bija iespēja gan apskatīties pašu muzeju, gan dzirdēt stāstījumu un paskaidrojumu par to, kas notika čekā, kādi tur bija apstākļi u.c.. Tas radīja pārdomas par Latvijas tautas likteni un apziņu, ka jādara viss iespējamais savas brīvas, demokrātiskas valsts saglabāšanai. Elizabetei patika gide, kura ļoti aizraujoši un interesanti pastāstīja par ēkas vēsturi. Anastasijai arī bija interesanti redzēt ēkas dažādās vietas un telpas, kas palikušas no čekas laikiem. Laurai Artai Stūra mājas ekspozīcija atstāja ļoti spēcīgu iespaidu, jo, aplūkojot čekas telpas, kameras un izmeklēšanas vietas, varēja labāk izprast, cik smaga un netaisnīga bija cilvēku dzīve padomju okupācijas laikā. Īpaši aizkustinoši bija redzēt cilvēku fotogrāfijas, kuri tika nogalināti, un tas lika saprast, ka vēsture nav tikai fakti, bet reāli cilvēku likteņi. Atmosfēra muzejā bija drūma un nopietna. Kopumā šī diena muzejos lika dziļāk aizdomāties par Latvijas vēsturi, kara nozīmi un cilvēku pieredzi dažādos laikos. Tā bija vērtīga un izglītojoša pieredze. Enijai nodarbība likās ļoti interesanta, un gides stāstītais palika atmiņā, nebija garlaicīgi klausīties. Ekskursija Enijai bija ļoti emocionāla un vēstures zināšanas papildinoša. Annai patika tas, ka gide izstāstīja informāciju par cietuma nozīmi, kas vienlaicīgi  bija emocionāli smagi un rosināja pārdomas par politisko situāciju mūsdienu pasaulē. Diāna novērtēja. ka ekspozīciju vadīja gide, kas bija ļoti zinoša un spēja aizraut ar savu stāstījumu. Ekspozīcija aizrāva ar savu vēsturisko nozīmi un novērtēja, ka gide parādīja nozīmīgākās vietas ēkā. Nodarbība radīja pārdomas par padomju okupācijas varas pretlikumīgo, necilvēcīgo darbu un rosināja interesi vairāk izzināt Latvijas 20. gs. vēsturi, cilvēku likteņstāstus, kas piedzīvoja okupācijas režīmu.