Preventīvais darbs skolā: pirmās psiholoģiskās palīdzības sniegšana
16. un 17. janvārī Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas sociālā pedagoģe Indra Kolendoviča apmeklēja semināru Rīgā, kurā piedalījās vairāk nekā 40 Latvijas un Ukrainas skolotāji par tēmu – pašnāvību novēršana un pirmās psiholoģiskās palīdzības (PPP) sniegšana bērniem.
Semināra laikā dalībnieki mācījās, kā sniegt PPP bērniem, izzinot dažādas iespējamās reakcijas uz stresu, tostarp sarežģītākas reakcijas. Tāpat notika arī praktiskās pašaprūpes nodarbības. Šīs zināšanas ir svarīgas ikvienam, kas ikdienā sniedz atbalstu citiem. Dalībnieki varēja piedalīties simulācijā par emocionālā atbalsta sniegšanu, lai pilnveidotu iegūtās prasmes.
Mentālās veselības atbalsta organizācijas “Ogle” pārstāves sniedza vērtīgu informāciju par pašnāvību izpratni, novēršanas teorijām un personīgā “Drošības plāna” izstrādi. Krīzes un konsultāciju centra “Skalbes” eksperti iepazīstināja ar sniegto atbalstu krīzes situācijās un dalījās praktiskajā pieredzē.
Prevencijas darbā ar bērniem ieteikts izmantot neformālās izglītības metodes un radīt drošu un uzticamu vidi, kas mudinās bērnus atklāt savu pieredzi, pārdzīvojumus un uzdrošinās saņemt palīdzību.
Antisociālās uzvedības un spriedzes mazināšanai nepieciešams radīt veselīgu vidi, kurā bērns gūst pozitīvu piemēru. Viņam jāpalīdz sajust un jāmāca iepazīt sevi – saprast, kas notiek ar viņu, un iemācīt izteikt savas sajūtas un emocijas. Pusaudzim ir jāskaidro, kā viņa uzvedība ietekmē apkārtējos, lai rastos skaidrs priekšstats par cēloņu un seku sakarību.
• Jāmāca bērnam, ka justies vainīgam ir viena lieta, bet uzņemties atbildību ir daudz svarīgāk. Nevajag norādīt bērnam, kas ir labi, bet jāmāca saprast, kas ir labi dažādās situācijās.
• Jāmāca paust emocijas atbilstoši vecumam. Negatīvās emocijas rodas un radīsies, un mēs ar tām neko nespējam iesākt. Jāpalīdz bērnam izvēlēties saprātīgu reakciju uz negatīvo emociju.
• Jāmāca būt paškritiskam, mācoties atrisināt radušos problēmu. Nevajadzētu uzspiest noteikumus, bet gan norādīt pareizo virzienu, lai nostiprinātu lēmumu pieņemšanas prasmes. Ja bērns tiek cienīts, tad šī cieņa attur viņu darīt negatīvas lietas, un viņš jūtas cieņas vērts.
• Jāuzklausa bērns ar sapratni, pat ja viņš rīkojies pilnīgi nepareizi. Nevajag dot steidzīgas atbildes bērnam, pat neiedziļinoties jautājuma būtībā.
• Kopīga laika pavadīšana – pastaigas, sporta aktivitātes, grāmatu lasīšana, stāsti par savu bērnību, īpašas vietas apmeklēšana vai izveidošana.
• Bērnam ir nepieciešama arī vienatne jeb laiks, ko pavada pats ar sevi klusumā, savā telpā. Bērnam ir nepieciešams ne tikai sociālais kontakts, bet arī sevis apzināšanās, pietiekams iekšējais klusums, situācijas “šeit un tagad” apzināšanās, kā arī jūtu verbalizācija.
Lai bērniem paaugstinātu pašregulācijas attīstību, nepieciešami stabili vides nosacījumi, konsekventas prasības pret bērnu, pieaugušajam jāreaģē nevis uz bērna aizsargreakciju, bet jāspēj saskatīt problēmas patieso ainu. Jāmāca bērnam būt atklātam un patiesam, lai viņš kļūtu apmierināts ar savu dzīvi.
Informāciju sagatavoja sociālā pedagoģe Indra Kolendoviča
