Aktieris Ēriks Vilsons ar monoizrādi “R. Blaumaņa Pazudušais dēls” viesojas ģimnāzijā

Marta mēnesī sagaidījām viesi no tālās Liepājas, aktieri Ēriku Vilsonu, kurš atbrauca pie mums ar monoizrādi “R. Blaumaņa Pazudušais dēls”.  R. Blaumanis ir latviešu rakstniecības dārgakmens, kuru novērtē arī mūsdienu jaunieši.  Pasākuma mērķis: padziļināt skolēnu izpratni par R. Blaumaņa lugu ,,Pazudušais dēls”, vērst jauniešu uzmanību uz dramaturģiju kā literatūras veidu un traģēdiju kā dramaturģijas žanru, uz kopīgu refleksiju par ētiskiem jautājumiem, kas skar vecāku un bērnu, draugu un mīļoto cilvēku attiecības. R. Blaumaņa lugu  “Pazudušais dēls” 10.klases jaunieši ir iepazinuši mācību stundās, problemātika, kas tajā risināta, proti, bērnu un vecāku attiecības, draudzība un mīlestība, kļūdīšanās un piedošana joprojām ir aktuāla. Tieši šo problēmu risinājumu skatīja aktieris Ē. Vilsons savā monoizrādē. Sarunā atkārtotas arī literatūrteorijas likumības, nostiprinātas zināšanas par dramaturģiju kā literatūras veidu.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Geidāne raksta: “Izrāde bija ļoti piemērota izvēlētajai mērķauditorijai, jo 10.klasē luga “Pazudušais dēls” jau bija izlasīta, taču monoizrādes formāts sniedza jauniešiem citu teātra pieredzi, aktiera meistarīgā valoda tika izmantota kā līdzeklis lugā tēloto problēmu aktualizēšanai mūsdienās.”

Latviešu valodas un literatūras skolotājas Irēnas Prikules viedoklis: “Augsts profesionālisms, precīza lugā darbojošos tēlu emociju atklāsme, degsme, ar kādu aktieris Ē. Vilsons spēja noturēt skatītāju uzmanību, ir ļoti pozitīvi vērtējama. Izrāde ir labs apliecinājums tam, cik liela nozīme meistarīgai balss izmantošanai. Ieguvums ir arī tas, ka aktieris jauniešus rosināja uz  pārdomām par to, ,,kāpēc ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna…”. Laba mācību stundās apgūtās vielas nostiprināšana interesanta sniegumā.”

Izglītojamo viedokļi:

Monoizrāde ,,Pazudušais dēls” bija ļoti interesanta. Aktieris Ēriks Vilsons visas izrādes laikā ar mums, skatītājiem, uzturēja acu kontaktu. Labi izjutu  varoņu emocijas, jo tās attēloja ļoti pārliecinoši. Man patika, ka aktieris iesaistīja skolēnus savā spēlē. Izrāde mani rosināja padomāt par to, ko vēlētos mainīt, bet diemžēl nevar, jo dzīve nav cimds, kuru var izārdīt un sākt adīt no jauna. Es pirmo reizi biju tādā izrādē, kur visas lomas spēlē viens aktieris, un tas bija tiešām iespaidīgi, biju pārsteigta, ka viens aktieris spēj attēlot visus varoņus. (Evelīna)

Manuprāt, izrāde ,,Pazudušais dēls” bija interesanta un nepierasta. Aktieris ļoti labi veidoja spriedzi, radīja intrigu starp skatītājiem, piesaistīja uzmanību un attēloja emocijas netradicionālā veidā. Lielai daļai skolēnu, arī man, likās, ka skolēni tiks aicināti uz skatuves un vajadzēs attēlot kādu ainu, bet tas, ka nevienu neizsauca, bija pārsteigums. Brīžiem izrāde likās nedaudz garlaicīga, iespējams, tas bija tāpēc, ka es pēc lugas lasīšanas un teātra izrādes redzēšanas mācību stundās jau zināju visu, kas notiks. Kopumā izrāde bija laba, un es ar patiku to skatījos. Es to ieteiktu tiem, kam interesē aktiermāksla un R. Blaumaņa luga “Pazudušais dēls”. (Monta Undīne)

Jāatzīst, ka nekad iepriekš neesmu bijusi monoizrādē, tāpēc uzskatu, ka mums ģimnāzijā tika dota unikāla iespēja ko tādu pieredzēt. Izrādes “Pazudušais dēls” būtību papildināja Ērika Vilsona izcilais talants un spēja iejusties dažādu varoņu lomās. Aktieris ar balss intonāciju un acu skatienu spēja mani pārliecināt. Viņa sniegums bija neaprakstāmi spēcīgs un pārliecinošs, kas ļāva viņam piesaistīt skatītāju uzmanību. Biju patīkami pārsteigta, ka Ēriks Vilsons piešķīra man mātes lomu, kas lika vairāk saprast Krustiņa mātes pārdzīvojumus un izprast viņas darbības. Esmu sajūsmā pēc izrādes noskatīšanās un labprāt apmeklētu tādu vēlreiz. (Loreta)

Man ļoti patika šī izrāde, tā mani iedvesmoja un emocionāli pārsteidza. Man patika, ka Ēriks Vilsons savā izrādē iesaistīja arī skatītājus, tas lika man un citiem skatītajiem justies pilnībā piesaistītiem šai izrādei. Manuprāt, tas ir daudz interesantāk, nekā skatīties vienkāršu izrādi, kura nepiedalās skatītāji. (Vlada)

R. Blaumaņa uzrakstītā luga “Pazudušais dēls” ir ļoti emocionāla, diemžēl ar traģiskām beigām. Šī luga manī izraisa dažādas emocijas, jo varoņu liktenis mainās strauji un negaidīti. Man ļoti patika, kā aktieris Ēriks Vilsons attēloja varoņu pārdzīvojumus un izrādīja emocijas, tas bija dziļi un pārliecinoši. Kāds pat raudāja, kāds smējās, kāds ļoti iedziļinājās un klausījās līdzi. Mani ļoti aizkustināja tas, kā aktieris komunicēja un līdzdarbojās ar skatītājiem, visa uzstāšanās bija ļoti pārdomāta un izplānota. Pēc lugas visi ļoti labi atsaucās par aktieri un viņa uzstāšanās prasmi, daudzi bija pārsteigti, ka var tik interesanti spēlēt. Man izrāde ļoti patika, un es gribētu, lai mūsu skolā kaut kas līdzīgs notiktu biežāk. (Anastasija)

Manuprāt, R. Blaumaņa lugas ,, Pazudušais dēls” izrāde bija ļoti interesanta un neparasta. Pateicoties Ērika Vilsona acu skatienam, lugas laikā mani pārņēma emocijas – prieks, bēdas, aizkustinājums -, līdz ar to jutos iesaistīta izrādē, kā arī varēju izprast lugas domu daudz dziļāk. Tā iedvesmoja un lika pārdomāt par dzīves patiesību – mērķiem, attiecībām un vērtībām. ( Marija)

19. martā Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas aktu zālē notika monoizrāde “Pazudušais dēls”, ko vadīja liepājnieks Ēriks Vilsons. Man ļoti patika, ka aktieris attēloja katru cēliena maiņu īpašā veidā ar simboliskiem priekšmetiem (degošu sveci, gaismu, spuldzīti u.tml. ). Pēc skatītāju iepazīstināšanas ar sevi Vilsons izvēlējās lugas personāžus no pūļa, izrādes laikā piesaistot izvēlēto cilvēku uzmanību svarīgiem mirkļiem, kas risinās R. Blaumaņa lugā. Pēdējo cēlienu laikā sapratu, ka drīz luga beigsies, tāpēc bija mazliet skumji, ka viss iet uz beigām. ( Greta)

Liela daļa skolas pasākumu parasti nespēj noturēt ilgstošu uzmanību un tajos sāk palikt garlaicīgi. Šī izrāde nenovērsa manu uzmanību uz blakus lietām, es spēju klausīties un nepalaist gar ausīm it neko. Jutos iesaistīta procesā un ieinteresēta. Ē. Vilsonam izdevās apvienot izzinošo ar izklaidējošo, literatūras stundas ar teātri. Klausoties un skatoties  gan aktiera meistarīgo lugas spēli, gan personīgo pieredzi, luga “Pazudušais dēls” sasaistījās ar personīgajiem pārdzīvojumiem un pārdomām. Pārsteidza, ka viens aktieris spēja spēlēt vairākas lomas reizē un tā, ka viss bija viegli uztverams, kontakts ar auditoriju netika pārtraukts, un zālē valdīja patīkama, mājīga atmosfēra. Paldies par izrādi! (Diāna )

Kad ienācu aktu zālē, varēja uzreiz sajust, ka šajā telpā valda cita aura. Tas mani ieinteresēja, un es nespēju sagaidīt, kad sāksies izrāde. Man patika, kā Ēriks Vilsons iesāka lugu “Pazudušais dēls” ar satura izklāstu, lai skatītāji spētu labāk uztvert lugu. Kad viņš sāka stāstu, noskanēja zvaniņš, vēstot, ka mēs atrodamies stāstā un piedalāmies paši. Kaut es netiku izvelēta kā kāda no lugas varoņiem, es tāpat jūtu līdzi katram izteiktajam vārdam. Tas, cik perfekti aktieris parādīja dinamiskas emocijas, apbrīnojami mani pārsteidza. Tas bija vēl labāk, nekā es gaidīju! Paldies par šādu pieredzi! (Viktorija )

Esmu sajūsmā par izrādi “Pazudušais dēls”, jo tā tiešām bija ļoti emocionāla un interesanta. Es iedziļinājos izrādē un izjutu tās spēcīgo sižetu. Šī izrāde man deva iespēju vairāk izprast jau zināmo lugu un apjaust konkrētas detaļas. Aktiera Ērika Vilsona runa bija emocionāla, to radīja viņa skatiens un balss intonāciju maiņa, tādēļ bija interesanti klausīties. Savā izrādē viņš iesaistīja arī skolēnus. Bija daudz asa sižeta momentu, piemēram, kad strīdējās māte ar Krustiņu. Manuprāt, aktieris veiksmīgi tika galā ar savu darbu. Es noteikti apmeklētu vēl vienu Ē. Vilsona veidotu (tikpat emocionālu) izrādi, kas ļautu man izjust īpašu pārdzīvojumu. (Adriāna )

Gribu pateikt milzīgu paldies Ērikam Vilsonam par šo lielisko izrādi. Pirmo reizi redzēju tāda tipa izrādi- monoizrādi – un man tiešām ļoti iepatikās. Pirmkārt, patika pats aktieris, viņa loma un darbības. Otrkārt, patika, ka viņš iesaistīja publiku, kā viņš to visu stāstīja, dažreiz jokojot, minot arī piemērus no dzīves. Pati luga ir tik emocionāla, ka, noskatoties šo izrādi, es gandrīz sāku raudāt vairākas reizes. Patika arī tas, ka aktieris minēja tādus jautājumus, par kuriem lika aizdomāties un salīdzināt par savu pieredzi. Man kā cilvēkam, kuram ļoti patīk skatīties cilvēkam acīs, kad viņš kaut ko stāsta, patika tas, ka aktieris visu laiku uzturēja acu kontaktu ar skatītājiem. Cerams, ka ģimnāzijā būs iespēja  redzēt vēl kādu tikpat veiksmīgu monoizrādi. (Elīza)

Interesanta, aizraujoša, kreatīva izrāde. Līdzīgu izrādi nekad neesmu redzējusi, esmu sajūsmā par aktierspēli. Ē. Vilsonam izdevās nodot emocijas, izjūtas un pārdzīvojumus skatītājiem. Īsti neizpratu domu par lomu dalīšanu, ar kādu nolūku tas bija izdarīts. Man patika tas, ka šī izrāde bija pamācoša, atklāta un emociju pilna. Labprāt apmeklētu līdzīgas izrādes arī turpmāk. Izrādes laikā izjutu ļoti daudz emociju, kā arī  aizdomājos par savu dzīvi un dzīves gājumu, radās vēlme kaut ko darīt un mainīt. ( Samanta )

Ienākot aktu zālē, bija jūtama noteikta atmosfēra. Jau tad sajutu, ka no izrādes “Pazudušais dēls” kaut ko iegūšu. Lai gan mani neizvēlējās nevienai lomai, es jutos iesaistīts priekšnesumā. Aktieris Ēriks Vilsons ļoti labi prezentēja lugas varoņu emocijas un deva iespēju iejusties varoņu lomās. Pēc šīs lugas uzveduma vairāk un dziļāk sapratu lugas darbību. Priekšnesums deva jaunus uzskatus par varoņu darbības pamatojumu. Luga kopumā bija ļoti interesanta un deva iespēju radoši domāt un iedvesmoties. ( Aleksis)

Monoizrāde “Pazudušais dēls” man ļoti patika, jo, manuprāt, tā bija dvēseliska un interesanta. Esmu gandarīta par to, ka tika dota iespēja apmeklēt  izrādi aktiera  Ēriks Vilsona sniegumā. Bija ļoti interesanti klausīties viņa stāstījumu par dramaturģiju, skatīties, kā viņš var savu teikto iedzīvināt ar žestiem. Ļoti patika arī tas, ka viņam bija acu kontakts ar visiem skatītājiem, tas padarīja izrādi interesantāku. Esmu ļoti priecīga par to, ka savā izrādē viņš iesaistīja arī dažus no skolēniem. Varbūt ne fiziski, bet gan emocionāli iesaistīti tika itin visi, kas, manuprāt, ir ļoti labs veids, kā iedrošināt tos, kuriem nepatīk uzstāties. Nākotnē vēlētos vēl noskatīties kādu šī aktiera izveidotu izrādi. (Valērija )

Nekad iepriekš nebiju redzējusi monoizrādi, tāpēc man tā likās ļoti interesanta. Man patika tas, kā aktieris Ēriks Vilsons spēja attēlot vairākus tēlus vienlaikus un iejusties lomās tik precīzi. Bērnībā gribēju kļūt par aktrisi, un, skatoties izrādi, atcerējos, kāpēc tik ļoti to gribēju. Es esmu  izlasījusi lugu “Pazudušais dēls”, un man tā patika, taču dzīvē, redzot un dzirdot lugas tekstus tik izteiksmīgi un pārliecinoši, es sajutu pilnīgi jaunas izjūtas un emocijas, kas man lika vēl vairāk novērtēt aktiermākslu. Noteikti draugiem ieteikšu noskatīties kādu monoizrādi, ja ir tāda iespēja.  (Lorete)

Redzētā izrāde par pazudušo dēlu bija ļoti interesanta. Pirms izrādes biju lasījusi R. Blaumaņa lugu, tāpēc bija jauki redzēt, kā tēli tiek attēloti aktiera skatījumā. Pats aktieris stāstu padarīja vēl interesantāku, jo iesaistīja skatītājus, ar ikkatru veidoja acu kontaktu un ļoti izteiksmīgi runāja, tas piesaistīja manu uzmanību. Man ļoti patika arī tas, ka aktieris bija tikai viens un ka vides attēlošanai izmantoja ikdienišķas lietas, kā arī mani ļoti piesaistīja gaismas, kas atradās uz skatuves, jo, manuprāt, tās deva dramatisku vēstījumu. Domāju, ka noteikti vēlreiz apmeklētu šādu izrādi, un ceru, ka aktieris ciemosies mūsu skolā atkal. ( Enija)

Pēc izrādes ,,Pazudušais dēls’’ skatīšanās es biju emocionāli pozitīvi piepildīta. Aktieris Ēriks Vilsons profesionāli nospēlēja pārdzīvojumus, emocijas, sajūtas, kuras piešķirtas lugas tēliem. Pirmo reizi esmu redzējusi  monoizrādi un varu teikt, ka es noteikti gribu noskatīties vēl kādu Ē. Vilsona izrādi. E. Vilsona balss intonācija un acu skatiens pārliecināja mani un deva jaunu izpratni par šo R. Blaumaņa lugu. Izrāde bija ļoti izglītojoša arī tiem, kuri varbūt līdz galam nesaprata autora vēsti, lasot lugu. Es ieteiktu visiem skolēniem noskatīties kādu no E. Vilsona monoizrādēm, jo te tiešām var gūt spilgtas emocijas. (Anna )

Ē. Vilsona izrāde “Pazudušais dēls” mani ļoti iedvesmoja, aktieris ļoti pārliecināti un dzīvi atveidoja visus notikumus. Skatoties izrādi, es it kā nokļuvu lugā un izjutu to. Es sāku domāt arī par saviem konfliktiem ģimenē. Sapratu, ka nav bezizejas situāciju, ka vienmēr visām problēmām var atrast risinājumus, ceļš to atrisināšanai var būt grūts, bet nav neiespējams, ir tikai jāpieliek visi savi spēki. Izrādes laikā es arī līdzpārdzīvoju Krustiņam, es gribēju un cerēju, ka vecāki viņam palīdzēs un viņš varēs būt ar savu mīļoto, nevis ar Matildi, kura mīl Krustiņu, bet viņš viņu nē. Krustiņš centās būt morāli stiprs, jo viņš ir nogājis ļoti sarežģītu dzīves ceļa posmu, bet iznākums neveiksmīgs. ( Adriana)

Es neapmeklēju bieži teātra izrādes, tomēr šī Ērika Vilsona monoizrāde mani ļoti patīkami pārsteidza. Jau ienākot aktu zālē, bija sajūtama tāda neparasta, intīma atmosfēra.  Aktieris uzreiz nepievērsās  lugas spēlēšanai, bet uzvedināja skatītājus uz dažādiem jautājumiem par dzīvību, vērtībām un tad pakāpeniski iesaistīja auditoriju jau lugā “Pazudušais dēls”. Var skaidri redzēt, ka aktierim ir liela pieredze. Par to liecina viņa pārliecinošais stāstījums publikai, cik ātri viņš spēj pārslēgties no viena tēlu uz otru, cik aktīvi uztur kontaktu ar skatītājiem un galu galā pārsteidzoši, kā viņš viens pats spēja noturēt mūsu uzmanību gandrīz divas stundas. Pēc izrādes man stāstīja skolasbiedri, ka, nejauši ieskatoties zālē, viņiem likās, ka tur notiek sava veida kults, tomēr tas tikai nozīmē, cik aizraujoši Ē. Vilsons spēlēja šo izrādi.( Emma)

19.martā man bija iespēja vērot Ērika Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls”. Līdz šim nebiju redzējusi nevienu monoizrādi, “Pazudušais dēls” kļuva par pirmo, kuru biju piedzīvojusi. Izrāde bija interesanta, neskatoties uz to, ka lugas saturu es jau zināju. Man patika, ka Ē. Vilsons pirms lugas nedaudz pastāstīja par traģēdijas žanru, R. Blaumani un viņa “bēēēdu” lugu, ka arī par savu dzīves pieredzi. Man bija neparasti novērot, kā viens aktieris attēlo vairākus varoņus vienlaikus, kā arī likās interesanti, ka Ē. Vilsons, attēlojot kādu varoni, vērsās pie skatītājiem.

Šī monoizrāde  mani mudināja pārdomāt R. Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”, es atklāju viņu no cita skatu punkta. Līdz šim es Krustiņa traģēdiju vēroju kā skatītājs, bet lugas laikā es izjutu varoņu emocijas un pārdzīvojumus. Es sev atklāju jaunu izrādes veidu – monoizrādi, kurā piedalās tikai viens aktieris. Man ļoti patika Ērika Vilsona monoizrāde, un es labprāt vēlētos noskatīties vēl dažas viņa izrādes. (Baiba)

R. Blaumaņa «Pazudušais dēls» ir aizraujoša un emocionāla monoizrāde, kas ,,ievilka” mani kā tās skatītāju dziļi notikumos. Aktiera Ērika Vilsona spēli vērtēju kā iespaidīgu, sniedzot dzīvīgi reālistiskus un sirdi aizkustinošus mirkļus. Stāsts par zaudējumu, mīlestību un atgriezenisko saikni piedāvā domāt, kā arī ļauj izjust pilnīgu līdzpārdzīvojumu galvenajam varonim Krustiņam. Man ļoti patika tas, ka aktieris par tēliem izvēlējās skatītājus. Varu arī teikt, ka bija par ko padomāt, ko atcerēties no dzīves, jo pirms izrādes aktieris teica patiešām svarīgas lietas par dzīvi, ko katrs no mums var sasaistīt ar savu dzīvi. Es visiem ieteiktu noskatīties monoizrādi “Pazudušais dēls”, it īpaši tiem, kas meklē dziļas emocijas un spēcīgu teātra pieredzi. ( Vasilisa )

Man ļoti patika R. Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” monoizrāde, kur visās lomās spēja iejusties viens aktieris Ēriks Vilsons, tas, kā viņš tēloja dažādus tēlus, mani pārsteidza, jo es vēl nekad nebiju redzējis tādu izrādi. Vēl man patika tas, kā viņš uzturēja acu kontaktu ar publiku un ar izvēlētiem jauniešiem, kuriem piešķīra lugas varoņu lomas. Man šī bija pirmā saskaršanās ar monoizrādi, pēc manām domām, uzstāties tādā izrādē ir grūti, jo vajag ļoti ātri mainīt iejušanos tēlu pārdzīvojumos  un atklāt atšķirīgas emocijas. Kopumā visas izrādes laikā nepalika garlaicīgi, jo stāsts par pazudušo dēļu, kurš jau bija zināms,  tika ļoti interesanti demonstrēts. ( Kristofers)

Noskatoties monoizrādi ,,Pazudušais dēls” pirmo reizi, biju pārsteigts, cik iespaidīga var būt viena indivīda izrāde. Aktieris E. Vilsons brīvi pārvaldīja emocijas, pārliecinoši stāstīja un bija mani pilnībā ienesis savā pasaulē. Viņa sniegums lika man izjust dziļu katarsi un atklāja, cik spēcīga var būt viena cilvēka spēja ietekmēt skatītājus. Mani pārsteidza, ka aktieris ātri pārslēdzās no vienas lomas uz citu, piešķirot tām īpašu dzīvību un personību. Tā kā zināju izrādes sižetu, man bija interesanti, kā aktieris attīstīs tālāko notikumu gaitu.  Esmu pateicīgs par šo neaizmirstamo pieredzi! ( Dāvids )

Otrdien, 2024. gada 19. martā, es noskatījos Ērika Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls”. Protams, pirmais, ko šajā monoizrādē jāuzslavē, ir lieliskā aktiera spēle, lieliskais acu kontakts ar skatītājiem un, iespējams, unikālais stāstījums. Bija arī patīkami redzēt, ka Ēriks Vilsons mēģina iesaistīt skatītājus stāstīšanas procesā. Diemžēl man pašam neizdevās iejusties lomā, taču tas, ko es redzēju, bija ļoti saistošs. Ērika Vilsona aktiermeistarība un radošums noteikti ir lietas, kas padara monologu priekšnesumus vēl interesantākus. Es iesaku ikvienam apmeklēt Ērika Vilsona izrādi un izmēģināt kaut ko jaunu un atšķirīgu. (Markuss)

Es neesmu īpašs izrāžu cienītājs, bet otrdien, 2024. gada 19.martā, esmu noskatījies Ē. Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls”. Protams, pirmais, par ko var paslavēt šo izrādi, ir izcila aktiera spēle, brīnumains acu kontakts ar publiku un ,neapšaubāmi, unikālais stāstījums. Man ļoti patika tas, ka aktieris konkrētās lomās mēģināja iesaistīt arī skatītājus. Diemžēl man pašam nesanāca iejusties lomā, taču, cik  redzēju savus klasesbiedrus, tas bija ļoti interesanti. Ē. Vilsonam, neapšaubāmi, ir laba un  ilga skatuviskā pieredze un radošums, kas padara spēlēto monoizrādi  interesantāku. Es ieteiktu saviem vienaudžiem apmeklēt kādu no Ē. Vilsona izrādēm, lai izmēģinātu kaut ko jaunu un lai atklātu ko neparastu skatuves mākslā. (Markuss)

Ērika Vilsona iestudētā izrāde ,,Pazudušais dēls” man likās ļoti neparasta. Es nekad neesmu apmeklējis monoizrādi, tāpēc  ļoti apbrīnoju to, kā Ēriks Vilsons spēja mainīt lomas tik ātri visas izrādes laikā. Tā kā man bija uzticēta galvenā varoņa Krustiņa loma, es patiešām spēju izjust katra dialoga un momenta spriedzi. Pārsteidza arī Ērika Vilsona stingrais acu kontakts ar lugas varoņiem, kas parastam izrādes skatītājam lika iejusties kāda varoņa lomā. Kopumā šī izrāde man palīdzēja labāk saprast lugas “Pazudušais dēls” traģisko stāstu. ( Eduards )

Ērika Vilsona monoizrāde pēc R. Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” bija man unikāla pieredze. Intonācijas maiņa, pārslēdzoties  no viena lugas varoņa uz otru, ir apbrīnojama. Prieks, ka aktieris izmantoja ikdienišķu, neformālu attieksmi pret skatītājiem, tā deva uzticamību un vieglāku  noskaņojumu smagnējai lugai. Skatuve minimāli dekorēta, bet tā bija gaumīga pieeja, jo visa uzmanība veltīta aktierim un galdam, pie kura viņš darbojās. Apgaismojumam bija nozīmīga loma, tai vienai svecei, kuras nokrišana dramatiskajā brīdī un Ērika Vilsona sejas izgaismojums, sniedza lielāku efektu nekā lielo griestu lampu izslēgšanās citās izrādēs. Šai izrādei bija ļoti unikāls elements – aktiera sadarbība ar izvēlētajiem skatītājiem. Jauniešu iesaiste kāpināja un paaugstināja emocijas un attieksmi pret darbu. Izrāde atstāja uz mani lielu iespaidu, jo tā man atklāja jaunu skatuves uzstāšanās veidu. (Loreta)

Šis pasākums, proti, lugas ,,Pazudušais dēls” izrāde, bija patiesi saistošs un aizraujošs piedzīvojums, aktieris Ē. Vilsons  mani iedvesmoja ar savu enerģiju un talantu. Viņš sniedza brīnišķīgu izrādi, pilnu dzīvības un emocijām. Viņa izpildījums bija bagāts ar dziļumu un jūtām, kas piesaistīja un aizkustināja mani. Viņa spēja iedzīvoties notikušajā  un patiesi atklāt emocijas bija patiesi iespaidīga, atstājot iespaidu, kas saglabāsies ilgi pēc izrādes beigām. (Marks)

Man ļoti patika monoizrāde ,,Pazudušais dēls” un aktieris, kurš spēlēja vairākas lomas uzreiz. Viņš bija ļoti emocionāls, un es biju pilnībā iegrimis stāstā. Es šādā izrādē biju pirmo reizi un, ņemot vērā faktu, ka man nav hobijs skatīties izrādes, jo nevaru ilgi nosēdēt vienā vietā un koncentrēties, bet tieši šī izrāde man atvēra acis uz šāda veida mākslu, un es gribētu redzēt atkal kaut ko tādu.  Ē. Vilsons  spēlē ļoti reālistiski, ja es būtu viņa vietā, es to nespētu. Protams, es biju pārsteigts, cik viņš ir talantīgs, ka var bez vilcināšanās un nekavējoties no viena  varoņa iejusties otrā. Aktieris arī strādāja ar skatītājiem, kas ir uzslavas vērts, deva skatītājiem lomas un runāja ar viņiem. Vērtēju ar 10 ballēm. (Jegors)

19.martā ģimnāzijā skatījāmies monoizrādi “Pazudušais dēls”, kuru spēlēja Ēriks Vilsons, monoizrāde bija ļoti interesanta. Skatoties izrādi, bija daudz foršu emociju. Ļoti patika, kā viņš izteica savas emocijas, dažiem no skatītājiem pat tika dotas dažādas lomas, tas, manuprāt, arī ļoti kolosāli, ka skatītāji var iejusties lugas personāžos. Izrādes vadītājam bija ļoti labs acu kontakts, vadot izrādi, viņš paguva ieskatīties katram acīs, tas bija ļoti iepriecinoši un patīkami, mēs visi bijām vienoti. Paldies! (Kristofers )

Otrdien, 2024. gada19. martā, es noskatījos Ērika Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls”. Protams, pirmais, ko šajā monoizrādē jāuzslavē, ir lieliskā aktieru spēle, lieliskais acu kontakts ar skatītājiem un, iespējams, unikālais stāstījums. Bija arī patīkami redzēt, ka Ēriks Vilsons mēģina iesaistīt skatītājus stāstīšanas procesā. Diemžēl man pašam neizdevās iejusties lomā, taču tas, ko es redzēju, bija ļoti saistošs. Ērika Vilsona skatuviskā prasme un radošums noteikti ir tas, kas padara monologu priekšnesumus vēl interesantākus. Es iesaku ikvienam apmeklēt Ērika Vilsona izrādi un izmēģināt kaut ko jaunu un atšķirīgu. ( Marks Gregors)

Tā bija mana pirmā reize, kad es skatījos monoizrādi. Es pat iepriekš nezināju, ka tāda eksistē, paldies Ērikam Vilsonam par to, ka iepazīstināja ar tādu netradicionālo teātri. Mani pārsteidza viņa runas un tēlošanas spējas. Es arī gribētu runāt tik skaļi un izteiksmīgi, likās, ka viņš runā mikrofonā, bet tā nebija. Es nezinu, kā var nospēlēt visus varoņus uzreiz, bet Vilsons to paveica lieliski, viņš parādīja visas varoņu emocijas, nododot to traģēdiju mums, jaunajiem skatītājiem. Taču Vilsons mums ne tikai rādīja teātri, bet arī pastāstīja par žanru – traģēdija un paplašināja mūsu redzesloku. Tas, ko es noteikti atcerēšos, ir tas, ka Blaumanis sākotnēji nosauca savu darbu par bēdu lugu un ka ir jāatzīstas mīlestībā, citādi zaudēsi to uz visiem laikiem. Vēl mani kā ne pārāk atvērtu cilvēku pārsteidza acu kontakts un darbs ar publiku kopumā. Es ieguvu Ažas lomu, kas noturēja manu uzmanību un koncentrēšanos izrādei. Paldies, Ērik Vilson, par to, ka atbraucāt pie mums un veltījāt mums savu laiku! (Sofja )

Pēc monoizrādes “Pazudušais dēls” noskatīšanās man palika tikai pozitīvas emocijas. Ēriks Vilsons ļoti profesionāli parādīja šīs R. Blaumaņa traģēdijas emocijas un galveno ideju. Man šķiet, ka viņš zina visus aktiermākslas noslēpumus un prot lieliski izteikt savas emocijas, nenovēršot uzmanību no savas lomas ar svešiem trokšņiem un kustībām. Šī bija pirmā monoizrāde, ko es redzēju, un man ļoti patika, manuprāt, tikai labs aktieris spēj izteikt vairāku lomu sajūtas un tās nesajaukt. Ir brīnišķīgi, ka ir prasme uzstāties uz skatuves ar visām lomām un nesatraukties. Viss priekšnesums bija ļoti rūpīgi izplānots un  sagatavots, man patika tā izpildījums. Es labprāt dotos uz šādu monoizrādi vēlreiz un labprāt noskatītos arī citas Ērika Vilsona izrādes pie mums ģimnāzijā. (Viktorija)

Ance: Izrāde bija emocionāla un interesanta. Aktiera tēlojums mani ieveda pārdomās ne tikai par Krustiņa dzīvi, bet arī savējo, tā bija neparasta pieredze- redzēt šo izrādi no cita skatupunkta. Aktierim veiksmīgi izdevās iesaistīt skatītājus savā izrādē un iegūt emocionālo saikni ar katru no mums.  Aktieris lika aizdomāties par problēmām, kas skar mūs ikvienu, kā arī par lietām, ko nevaram ietekmēt.

Elizabete: Es pirmo reizi biju monoizrādē, man likās ļoti interesanti skatīties, kā spēlē viens aktieris. Monoizrādē aktieris daudz runāja ar skatītājiem, stāstīja piemērus no ikdienas dzīves, kas palīdzēja saprast sižetu. Aktieris lugā iesaistīja arī skatītājus, piešķirot lomas.

Katrīna : Monoizrādes skatīšanās man bija jauna pieredze. Izrādes laikā varēja ne tikai uzzināt lugas sižetu, bet arī iejusties tajā kā vienam no lugas tēliem. Emocijas, kuras raidīja aktieris, palīdzēja izprast lugas domu un piedalīties līdzpārdzīvojumā.

Paula: Visinteresantākais bija sākums, kad aktieris stāstīja par lugu, par tās žanru, tādējādi ievadot ikvienu skatītāju teātra dramaturģijas pasaulē. Tomēr man labāk būtu paticis, ja es iepriekš nezinātu lugas sižetu, jo tas man diemžēl traucēja.

Daniils: Skatoties šo izrādi, man bija interesanti vērot, kā viens aktieris var spēlēt visu lugas varoņu lomas. Aktiera spēle bija emocionāla, labi saprotama.

Evelīna: Man ļoti patika izrāde, laiks paskrēja nemanot. Aktieris ar skatītājiem veidoja nepārtrauktu acu kontaktu, veidoja sarunu. Man bija interesanti izprast aktiera izjūtas, ko viņš demonstrēja ar dažādiem paņēmieniem.

Evelīna: Izrāde man ļoti, ļoti patika. Iespējams, tas bija arī tāpēc, ka man bija piešķirta loma, tas lika ļoti līdzpārdzīvot un sekot lugas notikumu virzībai, jo Ē. Vilsons veidoja acu kontaktu ar iesaistītajiem lomu tēlotājiem. Kādu brīdi no pārdzīvojuma man acīs pat sariesās asaras, jo nespēju slēpt savas emocijas.

Liliana: Lugu mēs bijām analizējuši literatūras stundās, tāpēc sižets bija zināms. Bet man ļoti patika pats aktieris, viņa darbs, attieksme pret skatītājiem un atmosfēra zālē.

Anna: Monoizrāde iesākās kā vienkārša aktiera saruna ar skatītājiem, kad viņš iepazīstināja ar lugas tēliem un risinātajām problēmām. Kā skatītāja jutos ļoti iesaistīta lugas norisē, jo aktieris man bija piešķīris Ažas lomu. Brīži, kad, runājot Ažas tekstu, aktieris lūkojās man acīs, bija emocionāli visspēcīgākie, jo mani piepildīja visdažādākās emocijas: bēdas, izmisums, bailes, nu gluži tā, it kā es pati būtu Aža ar viņas nelaimīgo likteni. Šī saikne ar tēliem noteikti padarīja izrādi neaizmirstamu.

Ilma: Šī izrāde ir pierādījums tam, ka, lai izrāde būtu laba, nav nepieciešami daudzi aktieri un milzīgas dekorācijas. Ēriks Vilsons visu paveica viens pats.

Amanda: Pēc izrādes “Pazudušais dēls” noskatīšanās sapratu, cik neparasts ir šāds formāts. Aktiera vēstījums bija emocionāls, personisks un aizraujošs. Man visvairāk patika, ka viņš sadalīja arī lomas un  iesaistīja izrādes norisē.

Esmu noskatījusies monoizrādi “Pazudušais dēls” un pēc izrādes man parādījās vairākas pārdomas. Bija ļoti interesanti paklausīties tieši Ērika Vilsona interpretāciju par grāmatas saturu. Aktieris lieliski izstāstīja saturu, ar izteiksmi un dažādiem piemēriem, kā arī viņš aktualizēja vairākas filozofiskas tēmas. Man ļoti patika novērot viņa emocijas un bija ļoti patīkami viņu klausīties. Ja būtu tāda iespēja, es vēlētos vēl apmeklēt viņa izrādes. (Valerija)

Manuprāt, aktieris Ēriks Vilsons spēja apbrīnojami emocionāli pasniegt “Pazudušo dēlu”. Katrs varonis bija pārdomāts, un uzstāšanās radīja vēlmi izlasīt lugu vēlreiz. Man ļoti patika īpatnējais skatuves un sēdvietu izkārtojums, it īpaši, kā lampas palīdzēja atšķirt lugas varoņus. (Laura)

Manuprāt, bija labi izveidota atmosfēra apkārt aktierim, viņa nosacījums ar cilvēku ierobežotu skaitu arī ietekmēja izrādi, jo tas ļāva atrasties viņa redzes laukā, komunicēt ar skatītāju un atrasties tā laukā. Pēc manām domām, bija labs ievads, kas palīdzēja saprast, ko domā pats aktieris par pazudušo dēlu. Aktiera spēle bija izcila, katrs personāžs bija saprotami parādīts un nospēlēts, aktiera mīmika, izteiksmes, intonācija arī bija forša. Papildināšu ar to, ka dažas tēmas sākumā aizķēra personīgi mani, it īpaši par to, kā viņš jaunībā neatzinās mīlestībā, iespējams, tas lika man aizdomāties par kaut ko. ( Ervīns)

Apmeklētā Ērika Vilsona “Pazudušais dēls” monoizrāde izraisīja man vairākas pozitīvas emocijas izrādes laikā. Aktierim lieliski sanāca attēlot vairākus varoņus un emocijas, kas piesaistīja uzmanību. Nevar nepieminēt arī interesantu risinājumu, kā izrādes sākums aizsākās, kad aktieris iesāka runāt, bet mēs bijām pārliecināti, ka viņš aprunājās ar mums kā ar skatītājiem pirms izrādes. Īpaši gribētu pieminēt tehniskos risinājumus. Skatītāji sēdēja tuvu aktierim, kas palīdzēja dziļi saprast emocijas un notiekošo, gaismas tikai novietotas tā, ka tās arī palīdzēja izprast notiekošo. Aktieris izmantoja vairākas asociācijas, piemēram, zīmuļus, skaņas un sveci notiekošā aprakstīšanai. Esmu pateicīga, ka mēs bijām šīs monoizrādes apmeklētāji. (Ella)

Manuprāt, aktiera Ērika Vilsona monoizrāde bija ļoti interesanta, emocionāla un savā ziņā unikāla. Ļoti spilgti tika attēlotas emocijas, kuras pārdzīvoja galvenie varoņi lugā. Kā arī ļoti interesanti attēloja dažādas situācijas uz sava galda, arī izveidojot komfortu atmosfēru ar dažādām gaismām un sveci. Es labprāt vēlreiz apmeklētu monoizrādi tieši aktiera Ērika Vilsona izpildījumā, arī citus izpildījumus. (Gunita)

Biju dzirdējis vairāku skolēnu draugu pārrunas par šo izrādi, kura daudziem patika, kā arī man, jo tas bija kaut kas jauns. Agrāk nebiju redzējis tādas izrādes, kurās piedalās viena persona. Pārsvarā man patika izrāde emocionāli, tā kā esmu lasījis grāmatu un skatījies izrādi par pazudušo dēlu. Un viņam, manuprāt, izdevās attēlot  varoņus, kurus es, lasot grāmatu, iedomājos, kādi tie varētu būt. Vēl man patika, kā viņš to pasniedza un tās sajūtas, skatoties viņa izrādi, bija kolosālas. Kopumā es ieteiktu šāda tipa izrādi ikvienam noskatīties, jo tas ir pārsteidzoši. ( Kristaps)

Man ļoti patika Ērika Vilsona monoizrāde, jo viņš ļoti interesanti runāja un viņa acīs atspoguļojās emocijas. Šīs izrādes sākums manī izraisīja dziļas pārdomas un lika aizdomāties par lietām, kurām neesmu pievērsusi lielu uzmanību. Ērika Vilsona teātra rādīšanas veids man likās ļoti unikāls, viņš kā aktierus izmantoja skatītājus, taču viņiem nekas nebija jādara. Ēriks Vilsons ar viņiem runāja tā, it kā viņi būtu lugas varoņi, un tas bija ļoti interesanti un aizraujoši. Es labprāt vēlreiz apmeklētu šādu izrādi. (Alma)

Noskatoties izrādi, mani ieinteresēja monologi, man ļoti patika, kā tika parādīta Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijas darbs “Pazudušais dēls”. Tas man izraisīja bailes it īpaši tajā vietā, kur viņš aizvēra galdu. Es labprāt aizietu uz vēl vienu monologu. Man patika tas, ka viņš izvēlējās cilvēkus, uz kuriem attēlot galvenos varoņus, tas palīdzēja orientēties ar to, kas bija darbā.( Lauris )

Man patika Ērika Vilsona monoizrāde “Pazudušais dēls”, jo līdz šim nebiju apmeklējis tāda veida izrādes. Aktieris spēja pasniegt lugas emocijas ļoti precīzi, kā arī plašāk atklāja galveno varoņu savstarpējās attiecības. Neskatoties uz to, ka izrādē piedalījās tikai viens aktieris, visa monoizrāde bija ļoti dinamiska. Es labprāt apmeklētu vēl kādu Ērika Vilsona monoizrādi, jo tā atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. ( Armands)

Manuprāt, izrāde bija ļoti saistoša, ieinteresējoša, pat aktuāla mūsdienās. Gan tās klausīšanās laikā, gan pēc noklausīšanās radās dažādas pārdomas un secinājumi, ne tikai par pašu lugu, tās saturu un autora domām, bet arī dažādām dzīves filozofijām, ko, manuprāt, rosināja aktiera dziļā emocionāla saistība un darba izprašana. Ļoti ieinteresējoši likās aktiera pieeja lugas izklāstīšanai, kuras sākumā tika vēstīts par, šķietami, nesaistītām lietām, tomēr tas palīdzēja iedziļināt skatītājus izrādē, tos tādējādi “ieslidot” lugai ar filozofiskām idejām. (Ervīns)

Kā pēc tik dvēseliska ceļojuma koncentrēties matemātikas stundā? Ērika Vilsona izrāde “Pazudušais dēls” piepildīja telpu ar īpašu auru, šķita, sienas vibrē ar emocijām. Piecelšanās no izvēlētās vietas nozīmētu pārlauzt pārdomu piepildīto klusumu. Ļoti patika, ka monoizrādes sākumā jaunieši tikai iepazīstināti ar traģēdijas vēsturi, Rūdolfa Blaumaņa dzīves anekdotēm un filozofiskiem stāstiem par izvēli. Ēriks Vilsons ir apdāvināts ar fantastiskām aktiermākslas spējām un ar savu izdomu lieliski paspilgtināja drāmas sižetu. Šo izrādi ieteiktu noskatīties ikvienam sabiedrības pārstāvim, jo tā Rūdolfa Blaumaņa bēdu lugu “Pazudušais dēls” pasniedz daudz interesantākā un saistošākā veidā! (Amanda)

Izrāde ” Pazudušais dēls” ļāva skaidrāk izprast galveno varoņu darbības, kas tika mūsdienīgi interpretētas. Aktiera Ērika Vilsona spēle bija uzmanību piesaistoša un intriģējoša. Izrādes gaitā prātā nāca pārdomas par dzīvi, kas saistās ar līdzīgiem atgadījumiem no personīgās pieredzes. Noteikti ieteiktu ikvienam apmeklēt piedāvāto izrādi, bet vispirms izlasot drāmu! (Dārta)

Man ļoti patika šī izrāde, tā bija neierasta un pamācoša. Mākslinieks viens pats notēloja visus tēlus  lugā “Pazudušais dēls”. Bija aizraujoši skatīties, kā aktieris iejutās tēlos un parādīja kādus dzīves sižetus. Es sapratu, cik svarīgi ir domāt ikdienā, pirms kaut ko dari. Izrāde pievelk skatītāju uzmanību ar dziļu stāstu un spēcīgam emocijām. Izrāde rada iespēju padomāt par to, cik svarīgi ir sapratne un atbalsts, kad saskaramies ar dzīves grūtībām. Kopumā bija ļoti iespaidīgi un domāšanu provocējoša izrāde, kas piesaista un iedvesmo skatītājus. (Adrians)

Aktiera un dramaturga Ērika Vilsona monoizrādē “Pazudušais dēls” tiek atainotas bērnu un vecāku savstarpējās attiecības 19. gadsimtā pēc Rūdolfa Blaumaņa darba motīviem, kas ir aktuālas arī mūsdienās. Uzskatu, ka izrāde ir jāuztver kā mākslas darbs. Skatuves mākslinieks kopā ar klātesošajiem pārrunāja un diskutēja par lugā “Pazudušais dēls” iztirzātajām tēmām. Manuprāt, būtiskākais bija tas, ka ikviens varēja aizdomāties par ētisko jautājumu nozīmi savā dzīvē, to jēgu, kā arī par pārdzīvojumiem, kuri var kļūt par traģēdiju. Skatītāji tika iepazīstināti ar dramaturģiju kā daiļliteratūras veidu. Ē. Vilsons mūsdienīgi spēja jauniešiem parādīt latviešu klasiku, pateicoties izcilajam dramaturģijas un aktierspēles meistardarbam. (Mārtiņš)

Noskatoties Ērika Vilsona iestudēto teātra izrādi, lugu “ Pazudušais dēls”, manī valdīja savādas emocijas. Mani ļoti aizrāva tas veids, kā Ēriks Vilsons rāda šo lugu, šī metode lika vairāk iedziļināties lugas domā, un sajūt dziļāku saikni ar stāstu. Šī luga patiešām deva neaprakstāmas emocijas un pārdomas, tā lika aizdomāties par pagātni, nākotni un tagadni. Es tiešām katram iesaku apmeklēt Ērika Vilsona teātra izrādi“ Pazudušai dēls”. (Annija)

Nesen es ar klasi apmeklējām Rūdolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”. Pirmo reizi savā dzīve es redzēju izrādi, kurā uzstājās tikai viens aktieris, kurš ļoti aktīvi interaktēja ar publiku, dodot skatītājiem savas unikālās lomas. Izrādes laikā, es ļoti viegli izjutu sevi visā apkārt notiekošajā. Aktieris ļoti labi mainīja intonācijas un akcentus, kā arī spēja visu veikli un interesanti pasniegt publikai. Daudzviet es smējos, dažviet arī izjutu bēdas, bet kopumā man atmiņā palika patīkamas sajūtas un atmiņas par doto izrādi. (Polina)

Nesen apmeklējot Ērika Vilsona izrādi “Pazudušais dēls”, es varu teikt, ka man tā ļoti patika. Izrādes sākumā aktieris ļoti interesanti pastāstīja R. Blaumaņa lugas būtību. Pati tā saukta bēdu luga tika parādīta talantīgi un ļoti saprotami. Ar šī izrādes palīdzību es atcerējās daudzas izlasītās lugas detaļas un tā vēl ciešāk paliks manā atmiņā. Tāpat īpaši gribas atzīmēt aktiera mijiedarbību ar publiku. Man ļoti patika Viņa pieeja, iepazīstinot zālē sēdošos kā lugas varoņus. Es arī ieteiktu saviem draugiem apmeklēt šo izrādi. (Viktorija)

Ērika Vilsona monoizrāde “Pazudušais dēls” man likās ļoti interesanta un amizanta. Manuprāt, šī izrāde ir lieliska iespēja, kā cilvēkam, kurš nav lasījis Rūdolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”, viegli saprast un interpretēt to. Es ļoti novērtēju, ka aktieris dalījās ar savu dzīves pieredzi, tas izveidoja īpašu, patīkamu iespaidu par viņu. Kā arī man ļoti patika, ka Ēriks Vilsons iesaistīja izrādē skatītājus, piešķīra tiem dažādas lomas no lugas, tas lika iedziļināties un sekot šai izrādei. Kopumā esmu ļoti pārsteigta par monoizrādes augsto kvalitāti, jo tajā piedalījās tikai viens aktieris, kas padarīja to par neaizmirstamu! (Kristīne)

Es piekrītu mākslinieka teiktajam: “Gribētos attīt kamolu un sākt visu no jauna”. Bet vai tad mēs nevaram jau sākt tīt kamolu ar pareizo galu? “ (Elizabete)

Iestudējuma aktieris un režisors Ēriks Vilsons, izmantoja Rūdolfa Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” sižetu. Tas uzdod jautājumus par sociālo statusu, bērnu un vecāku attiecībām, par draudzību un mīlestību, kā arī par kļūdīšanos un piedošanu. Tā ir pielāgota, lai tā būtu pievilcīga mūsdienu jauniešiem. Es apbrīnoju Ē. Vilsona spēju ieskatīties cilvēku raksturos un attēlot tos tā, ka pēc vairākiem gadu desmitiem darbs vēl arvien ir mūsdienīgs. Mani ieintriģēja aktiera brīvība uz skatuves un sveces izmantošana, tā piedeva priekšnesumam siltu vidi, bet pēdējā cēlienā tā tika izmantota, lai dramatizētu aktiera sejas vaibstus. Radās pārdomas par dzīves jēgu. Piemēram, kāpēc ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu – izārdīt un sākt adīt atkal…  (Paula)

Kopā ar klasi bija iespēja noskatīties Ērika Vilsona monoizrādi, izmantojot Rūdolfa Blaumaņa bēdu lugas ”Pazudušais dēls” sižetu. Kā skatītāju ļoti piesaistīja aktiera tēlošana, būdams viens pats uz skatuves, un dažu skolēnu iesaistīšana galveno varoņu lomās, kas, manuprāt, palīdzēja daudz vieglāk saprast tēlu jūtas, rīcību un to personību. Šī izrāde pievērsa uzmanību tēmām, kas arī mūsdienās ir ļoti aktuālas, piemēram, vecāku un bērnu attiecības, draudzība, kļūdīšanās un piedošana. Pirmo reizi sastapos ar šādu teātra izrādes veidu un noteikti vēlētos redzēt arī citus mākslas darbus. (Megija)