Iniciatīva “Latvijas Skolas soma”

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norises (skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, un kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu.

“Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni piedalās Fotogrāfijas izglītības platformas ISSP

tiešsaistes lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” 10. – 12. klases skolēniem.

 

Janvāra  mēneša izskaņā 11. klases ģimnāzisti piedalījās L. Graudumnieces lasītajā lekcijā. Skolēniem apgūstot kulturoloģijas priekšmetu, šī lekcija bija nozīmīgs papildinformācijas avots, tās mērķis bija veicināt skolēnu interesi par laikmetīgo mākslu un fotogrāfiju Latvijā, radīt izpratni par laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas pielietošanas veidiem savas identitātes meklējumos un veidošanā. Nodarbība tika veidota no divām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Skolēni iepazinās ar trīs Latvijas autoriem – Annemariju Gulbi, Reini Hofmani, Tomu Harjo – un viņu darbiem. Lekcijas laikā skolēniem tika radīta iespēja video formātā noklausīties minēto autoru stāstījumu par sēriju tapšanu un identitātes jautājumiem.

Pēc nodarbības, skolēni dalījās viedokļos par piedzīvoto.

Kultūras pamatu stundās dzirdētā tiešsaistes lekcija ”Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā”  man ļoti patika. Pirmkārt, lekcijas tēmas objekts ir aktuāls. Laikmetīgo fotogrāfiju popularitāte aizvien pieaug un tās kļūst par objektiem daudzās izstādēs Latvijā. Aizvien pieaugošā popularitāte uzrunā  apgūt vairāk jaunu zināšanu  par šo mākslas veidu, lai spētu sekot līdzi atbilstoši tajā bieži notiekošajām novitātēm (jauni fotografēšanas paņēmieni, vizuālie risinājumi). Otrkārt, tēma tika pasniegta viegli un daudzpusīgi. Lekcijas saturs bija  kodolīgs, un tas padarīja lekcijas klausīšanos par aizraujošu, bet materiālu-viegli uztveramu. Labi izveidots vizuālais formāts arī palīdzēja vieglāk uztvert izskanējušo informāciju, bet lekcijas beigās uzdotie jautājumi un uzdevumi labāk nostiprināja jauno vielu. Treškārt, no šis lekcijas esmu uzzinājis par talantīgiem autoriem, kuri iepriekš man diemžēl nebija zināmi. Tagad, kad jau esmu  uzzinājis par viņiem, es sāku iepazīt arī citus viņu darbus, kuri netika aplūkoti lekcijā. ( Linards)

Lekcija “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” man šķita ļoti interesanta un noderīga. 3 cilvēku stāsti, kas bija apskatīti lekcijā bija ļoti neparasti un aizraujoši, piemēram, pēc Reiņa Hofmaņa stāsta, es uzzināju to, ka pastāv tādas cilvēku grupas, kas pārģērbjas par kādiem tēliem, veido spēles un savā starpā arī cīnās un spēlē. Annemarijas Gulbes stāsts un darbi, likās ļoti aktuāli, kaut arī sabiedrība šī tēma ir maz apspriesta un daudzi cilvēki pat baidās vai nevēlas par to runāt. Toms Harjo savā stāstījumā ļoti interesanti pastāstīja par to, kā viņš radoši izpaužas, apejot rāmjus, kā arī tas, ka, fotografējot tukšas telpas, cilvēki tās var piepildīt ar savu iztēli. Es domāju, ka šī lekcija būtu noderīga arī citiem jauniešiem,  jo tā skar mums svarīgu tēmu – identitāte. ( Ilva)

Pirmais iespaids par lekciju, izlasot tās tēmu, bija tāds, ka lekcija būs neinteresanta, skumīga, bet, kad tā sākās, es sapratu, ka ir vērts paklausīties un paskatīties. Mūs visus iepazīstināja ar to, ko mēs klausīsimies un skatīsimies. Visas lekcijas garumā mums tika iedota iespēja noskatīties 3 intervijas ar cilvēkiem, kuri stāstīja par saviem projektiem un to realizēšanu, to, kā fotografēšana veido daļu no viņu dzīves identitātes u.tml. Pēc interviju noskatīšanās grupās visiem kopā bija diezgan forši padiskutēt un padalīties ar savām domām par redzēto un idejām, kuras Tu, ja būtu tāda iespēja, gribētu realizēt. Visvairāk man patika Annemarijas Gulbes stāsts par savas identitātes veidošanos ar fotografēšanu. Vienīgais mīnuss, man liekas, bija tāds,  ka nebija pietiekami laika, jo mēs gribējām ilgāk padiskutēt. Lekciju būtu vērts noskatīties citiem pusaudžiem un jauniešiem, jo tā ir ļoti izzinoša un liek vēlreiz pārdomāt visu par redzēto un dzirdēto. ( Elīna)

Lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” uzzināju to, kas vispār ir laikmetīgā fotogrāfija un kā tajā var izpaust savu identitāti. Bija ļoti interesanti apskatīties mākslinieku veiktos darbus un ielikto domu. Patika, ka bija pašiem iespēja iesaistīties aktivitātēs un aizdomāties par to, kā es izpaustu savu identitāti caur fotogrāfijām, ko vēlētos paust. Patīkami pārsteidza, ka lielākajai daļai klasesbiedru domas bija līdzīgas. Kopumā bija interesanti un izglītojoši, kā arī tas satuvināja mūsu klasi vairāk. (Ramona)

Mācību stundā notika lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām. Līdz šim es neesmu par tādu dzirdējusi, tāpēc bija interesanti uzzināt, kas tas īsti ir. Bija parādīti video materiāli, kur mākslinieki- Toms Harjo, Annemarija Gube un Reinis Hofmanis – stāstīja par saviem darbiem un aktuālām problēmām tajās. Katra mākslinieka darbi bija interesanti. Toma darbs par reliģiju, Annemarijas atklātās fotogrāfijas un Reiņa darbs ar fantāziju pasauli. Man visvairāk patika Reiņa darbs, jo tas likās aizraujošs un es arī gribētu iejusties kādā noteiktā tēlā, tā sakot, iedziļināties savā fantāziju pasaulē. Protams, interesants arī bija uzdevums, kuru vajadzēja veikt grupās. Varēja apspriesties ar pārējiem un uzzināt, kas vairāk patika viņiem, vai arī saprast, ka kādam ir līdzīgas intereses ar tavējām. Kopumā man ļoti patika šī nodarbība. ( Katrīna)

Lekcija bija interesanta un raisīja dažādas pārdomas un diskusijas ar vienaudžiem. Manuprāt, lekcijas tēma bija piemērota un aktuāla mūsu sabiedrībai. Patika tas, ka varēja paust savu viedokli brīvā formā un apzināties to, ka vienaudži domā līdzīgi par tēmām, kas tika apskatītas. Uzzināju arī daudz ko jaunu, piemēram, to, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kas spēj atklāti runāt par tēmām, pret kurām sabiedrībai mūsdienās ir radušies aizspriedumi. (Malēna)

Noklausoties lekciju, izbaudīju jaunas un neparastas emocijas, jo agrāk nepievērsu lielu uzmanību latviešu māksliniekiem. Lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām Latvijā man likās ļoti aizraujoša, jo tika piedāvāti trīs burvīgi mākslinieki, kuriem ir dažāda pieeja mākslai, dažāda identitāte. Katrs mākslinieks savā video paskaidroja, kāpēc tieši bija tāda pieeja fotogrāfiju radīšanai, arī bija iespēja video laikā aplūkot visu mākslinieku lieliskās fotogrāfijas. Noklausoties lekciju un pati padarbojoties savā grupā, sapratu, ka katra māksla ir laikmetīga un nav vienkārši skaista bilde, bet vienmēr ir svarīgs saturs, kā mākslinieks piedāvā aplūkot savu mākslas darbu. Man ļoti patika lekcija, lika par daudzām lietām aizdomāties, kā arī tagad, pateicoties lekcijai, sāku sekot līdzi visiem trim māksliniekiem un viņu darbiem sociālajos medijos. Ar lielāko prieku noklausītos vēl vienu lekciju par laikmetīgām fotogrāfijām Latvijā! ( Viktorija)

Šī nodarbība deva iespēju iepazīt tuvāk jauno, laikmetīgo fotogrāfu dzīves uztveri. Katram bija savas metodes un tēmas, kā arī robežu izpratne. Visvairāk man patika Toma Harjo mākslas izpratne. Viņš iekļāva savos darbos visus reliģiskos liegumus un savas dzīves faktus. Es vēlētos nofotografēt savu dzīves redzējumu, jo, manuprāt, tas būs līdzīgs Toma skatījumam. (Samanta)

Manas sajūtas par šo stundu bija gaišas. Bija interesanti paklausīties par fotogrāfiem, kāpēc viņi to dara, kāds ir viņu izskats foto. Visvairāk mana atmiņā palika Annemarija Gulbe, jo man tiešām patika viņas darbi un tie ir tuvāki manām interesēm, man interesē ķermeņa estētika. (Sofija)

 

Kino diena Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā

Mācību gada I semestra noslēgumā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā tika organizēta Kino diena. Pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, ģimnāzistiem bija iespēja noskatīties jaunākās latviešu režisoru veidotās spēlfilmas: “Emīlija. Preses karaliene.”, režisori- A. Mizišs, K. Želve, D. Sīmanis, G. Grūbe-; “Spogulī”, režisore L. Pakalniņa.

Spēlfilmas raisīja skolēnos lielas pārdomas un garas diskusijas. Vienaldzīgo nebija. Nenoliedzami, spēlfilmas rosina uz pārdomām un patieso vērtību apzināšanos. Spēlfilma “Emīlija. Preses karaliene.” Atklāj kopainu, kā vēsturiski notikumi ietekmējuši cilvēku likteņus. Savukārt spēlfilma “Spogulī” atspoguļo mūsdienu sabiedrības lielo aizraušanos ar virtuālo dzīvi, nemitīgi uzņemot un sociālajos tīklos publicējot selfijus.

Skolēnu viedokļi:

Filmā ļoti labi attēlota 20. gadsimta dzīve. No dažādām pusēm tika parādīta sabiedrība un attiecības tajā. Aktieru kostīmi ir labi pieskaņoti. Ar krāsām ir labi parādīts filmas noskaņojums. Filmas kvalitāte ir augstā līmenī.

(11. klase)

Pēc manām domām, skatīties šo filmu bija diezgan interesanti. Tajā var saskatīt daudzas atšķirības no mūsdienu ikdienas. Iesaistoši arī bija iedziļināties pagājušā gadsimta sākuma cilvēku domāšanā. Kopumā novērtēju filmu kā vienu no viskvalitatīvākajām latviešu filmām.

(11. klase)

Filmas ,,Emīlija. Latvijas preses karaliene” man ļoti patika, tā ir interesanti nofilmēta ar daudz interesantiem likteņa pagriezieniem. Man ļoti imponē operatora darbs, filmā ir ļoti daudz interesantu kadru. Emīlija filmā ir parādīta kā ļoti droša sieviete, kas tiecas pretī savam mērķim, neskatoties uz grūtībām, kas ir ļoti labs piemērs, ka nav jāapstājas.

(11. klase)

Filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” stāsta par Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, kur tiek parādīta sešās spēlfilmās un vienā dokumentālajā sērijā.    Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgo E. Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādus viņas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, sociālo statusu, uzņēmējdarbību. Filmas kvalitātei arī ir savs stāsts, jo tiek izveidots augstā līmenī un bija interesanti skatīties. E. Benjamiņas dzīvesstāsts ļāva skatītājiem ieskatīties vienā no Latvijas 20.gadsimta vēsturiskiem notikumiem.

(11. klase)

Pēc manām domām, filma ļoti labi parāda, ka nav svarīgi, cik lielas ir problēmas vai kāds tām ir iemesls, vienmēr var atrast risinājumu. Man patika vēsturisko faktu attēlojums, kas, tāpat kā filmā „Dvēseļu putenis”, paplašina redzesloku par notikumiem Latvijas vēsturē. Bija interesanti uzzināt, kāda veida informācija interesēja cilvēkiem tajā laikā un cik daudz tie uzticējās presei. (12.klase)

Manuprāt, filmas uzņemšana tika veikta ļoti augstā līmenī. Specefekti, kostīmi un aktieru darbs bija nevainojams, apliecinot, ka mūsu tauta ir spērusi lielu soli kino sfērā. Grūtības sekot līdzi mākslas darbam radīja ne tikai aizraujošās detaļas, bet arī attālināšanās no grāmatas sižeta, tāpēc man bija rūpīgi jāklausās dialogi, jāanalizē ainas. Tas raisīja sava veida nepatiku, jo es no filmas sagaidu patīkamu relaksāciju, baudas un iedvesmas smelšanos, nevis pretēji- matemātikas stundas koncentrēšanās nepieciešamību.

(12. klase)

Emīlija ir patiesi spēcīga personība latviešu vēsturē. Viņa radīja divus ienesīgus laikrakstus “Jaunākās ziņas” un “Atpūta”, bija latvju sieviešu nacionālās līgas goda biedre un  priekšniece Jūrmalas palīdzības biedrībā. Es domāju, ka Guna Zariņa lieliski iederējās Emīlijas lomā. Viņas elegance, savaldība un nosvērtība radīja sava veida šarmu.

(12. klase)

Daudzsēriju filma “Emīlija Latvijas preses karaliene” man likās nedaudz garlaicīga, tā neaizķēra mani kā skatītāju. Tomēr sižets bija diezgan labs. Pārāk ilga visu sēriju skatīšanās pēc kārtas pazaudēja manu uzmanību un interesi. Bet man patika aktieru sekmīga un dzīva tēlošana, precīza iedzīvošanās varoņos.

(10.klase)

Filma ,, Emīlija Latvijas preses karaliene” manī izraisīja gandarījumu, interesi un tā bija diezgan aizraujoša. Tajā atklājās viens no Latvijas preses nozīmīgākajiem posmiem, kuri ietekmēja Latviju. Man patika, kā aktieri spēlēja savas lomas ar emocijām. Tikai, ļoti garo sēriju dēļ dažreiz uznāca nogurums. Kopumā filma šķita laba un kvalitatīva.

(10. klase)

Šodien es noskatījos Lailas Pakalniņas filmu “Spogulī”. Filma bija interesanta un aizraujoša. Kopumā man patika. Dažos momentos bija grūti saprast galveno domu, ko gribēja pateikt režisore. Manuprāt, filma ir piemērota mūsdienu jaunatnei, jo filmā bija izmantoti dažādi mūsdienīgi elementi. Filma bija interesanta, jo skatoties varēja atrast līdzību ar brāļu Grimmu pasaku “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Es šo filmu ieteiktu noskatīties ikvienam jaunietim, kā arī pieaugušajam.

(Amanda, 9.klase)

Šajā filmā “Spogulī” interesanti bija tas, ka filma tika filmēta melnbalta. Lai uzfilmētu šo filmu, vajadzēja daudz pacietības, izturības un spēka. Man nepatika tas, ka bija filmēta selfijveidā, jo man labāk patīk tradicionālā veidā, kad kamera nekustas. Dažus fragmentus bija grūti saprast un iedziļināties. Kopumā man šī filma ne ļoti patika. Pietrūka kaut kā interesanta un dzīvīgāka.

(Aiga, 9. klase)

Filma “Spogulī” nofilmēta ne kā parasti citas. Man no sākuma bija ne ļoti saprotams filmas formāts, bet kopumā filma bija interesanta. Filmēta pēc brāļu Grimmu pasakas “Sniegbaltīte un 7 rūķīši.” Motīviem.

Pēc noskatīšanās var saprast ,ka nevar uzticēties svešiem cilvēkiem.

Es ieteiktu šo filmu noskatīties arī cietiem.

(Viktorija)

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija svin valsts svētkus

Gaidot valsts svētkus, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, pateicoties Latvijas Skolas somas radītajām iespējām, izbaudīja SIA “AUSS MEDIA” koncertlekcijas ierakstu “Mūsu stāsts par Rīgu”, stāstu par mūsu valsts galvaspilsētu Rīgu ģimnāzistiem pavēstīja Rūta Dūduma -Ķirse un Jānis Ķirsis. Sevišķi jāuzteic mākslinieki par koncertlekcijā izvēlēto mūziku, kas radīja svētku sajūtu, veidotāji iekļāvuši bagātīgu un interesantu faktu materiālu par Rīgu.

Lūk, ģimnāzistu viedokļi:

Manuprāt, koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” ir ļoti dziļš, bet vienlaikus arī interaktīvs un piesaistošs uzziņas avots par dažādām Latvijas galvaspilsētas kultūras un vēsturiskajām norisēm, kas liek tuvāk iepazīt pilsētas attīstību caur dažādiem laikmetiem raksturīgās mūzikas prizmu.

Un tieši šī saikne, kas veidojās, izpildot dziesmas un saturiski klāstot faktus, man šķiet, ļāva vieglāk uztvert vadītāju sniegto informāciju, ko pierāda arī P. Roberta pētījums, kura rezultāti atklāj melodiju pozitīvo ietekmi uz mācīšanas metodikas efektivitāti.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi radīt šāda veida stundas, kas ierosina jauniešus interesēties par savu dzimto pilsētu, valsti un tautu.

(Huberts, 12. klase)

Mūsu galvaspilsētā Rīgā dzīvo lielākais skaits Latvijas iedzīvotāju un tie , kuri mīt ārpus tās , pazīst šo skaisto pilsētu kā mazo Parīzi.  Vairums cilvēku ir pārliecināti, ka tie zina pietiekoši daudz vēsturiskas un izglītojošas informācijas par šo pilsētu, bet vienmēr  paliek neatklāti un interesanti fakti.

Izzinošajā un aizraujošajā koncertlekcijā  ‘’Mūsu stāsts par Rīgu’’ bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par vācu komponistu Rihardu Vāgneru , kurš darbojās Rīgā. Tieši tur  viņš sāka komponēt savu slaveno opera “Klīstošais holandietis”. Kā arī Rīgas spilgtākais un nozīmīgākais  kultūras objekts  ir pats greznais Operas nams , pateicoties koncertelkcijai, es uzzināju par instrumentālo skaņdarbu – uvertīru.

Manuprāt, Rīga ir kā dārgumu lāde, kura sevī glabā mūzikas, arhitektūras un mākslas pērles, un ikviens var spēt saskatīt to skaistumu un gūt patīkamu iespaidu.

(Zane, 12.klase)

 

Ir svarīgi popularizēt savas tautas vēsturi, kultūru, tās attīstību jauniešu vidū. Tās ir vērtības, kuras, manuprāt, ir jānodod no paaudzes paaudzē, lai saglabātu savu nacionālo pašapziņu un identitāti.

Uzskatu, ka redzētā video lekcija ir vērtīgs informācijas avots, kas satur dažādus interesantus vēsturiskus faktus par Latviju, kuri netiek pasniegti sausā teorijas veidā, bet gan papildināti un caurvīti ar mūziku. Līdzīgi arī R. Kalniņa filmā “Četri balti krekli” skatītājs tiek iepazīstināts ar latviešu tautas kultūras veidošanos. Viss tiek pasniegts caur cenzūru mūzikā, kas padara darbu daudz tuvāku sirdij, jo tiek pamodinātas tādas kā bērna atmiņas, emocijas.

Man ir prieks, ka vēstures un kādu faktu pasniegšana kļūst arvien radošāka, jo tas ir viegls un neviltots veids motivēt jauniešus izzināt savas tautas vēsturi.

( Gusts, 12. klase)

“Man ļoti patika šis brīnumaini skaistais un interesantais koncerts, bet es īpaši neko jaunu neuzzināju. Patika, ka dziedāja dažādās valodās.”

(7. klase)

“Visas dziesmas bija foršas un dažas dziesmas mani pārsteidza. Man visvairāk patika, kā dziedāja somu valodā un japāņu valodā. Visas dziesmas es esmu dzirdējis. Es savu pilsētu uzlabtu ar saldējuma fabriku, jo man ļoti garšo saldējums. Biju pārsteigts, ka Japānā dzied latviešu dziesmas.”

(7. klase)


Mēs noskatījāmies koncertlekciju par Rīgu, tās vēsturi un kultūras vietām.
Uzskatu, ka šī lekcija bija ļoti noderīga un interesanta, jo atsvaidzināju zināšanas par mūsu galvaspilsētu, kā arī uzzināju arī daudz ko jaunu. Piemēram, līdz šim nezināju, ka 2014. gadā Rīga tika nominēta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tāpat nezināju, ka ik gadu Ziemassvētkos notiek labdarības akcija “Dod pieci”. Manuprāt, tā ir ļoti jauka un svarīga akcija tieši Ziemassvētkos, lai atgādinātu, ka tie ir ne vien apdāvināšanas svētki, bet arī prieka, mīlestības, labestības svētki.
Atgādināju sev arī dažus pazīstamus uzvārdus: E. Dārziņš, Z. Liepiņš, J. Vītols, R. Pauls. Ir svarīgi neaizmirst mūsu tautas spilgtākos tēlus, jo viņi ir tie, kas ienes Latvijas vārdu vēsturē.
Man patika koncertlekcija un uzskatu, ka tādas koncertlekcijas ir interesants veids, kā iemācīties kaut ko jaunu un atgādināt sev kaut ko aizmirstu.

(Amanda, 10.klase)


Koncertprogramma “Mūsu stāsts par Rīgu” man likās ļoti aizraujoša un interesanta. Tās laikā es uzzināju vairākus interesantus faktus par Rīgu, piemēram, ka pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners tieši tad, kad mitinājās Rīgā, uzrakstīja operu “Klīstošais holandietis”. Visu izrādes laiku mūs pavadīja slavenas un lustīgas latviešu dziesmas. Piemēram, es nezināju, ka Raimonda Paula sacerētā dziesma “Dāvāja Māriņa” ir iemīļotākā latviešu dziesma Japānā. Man patika koncertlekcija, jo tajā bija zināms līdzsvars starp interesantiem faktiem un skanīgu mūziku, kas kopā veidoja neaprakstāmu harmoniju. Koncertprogrammu vadīja jautrs pāris – dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis.

(Rodrigo, 10. klase)

Kopumā man iepatikās šī koncertlekcija, pirmkārt, dziesmu dēļ, jo bija dažas dziesmas, kuras man patīk, piemēram, Ievan Polkka, somu tautas dziesma. Otrkārt, es uzzināju interesantus faktus par Latvijas pazīstamiem un slaveniem cilvēkiem, tādiem kā Valters Caps, kurš izgudrojis vismazāko fotokameru Minox, Jāzeps Vītols, kurš bijis Latvijas Konservatorijas rektors, kā arī Raimonds Pauls, pasaulē pazīstamais komponists. Vēl uzzināju no šīs koncertlekcijas, ka pirmo reizi Latvijas zemes tiek minētas Indriķa hronikās. Tomēr man gribētos, lai būtu daudz vairāk informācijas un faktu par Latvijas vēsturi, kultūru un tautas īpatnībām, jo man kā cilvēkam, kuram latviešu valoda, kultūra un tradīcijas ir neierastas. Ceru, ka nākošajā reizē būs plašāks informācijas loks.

(Valērijs, 10. klase)

Pēc koncertlekcijas “Mūsu stāsts par Rīgu” noskatīšanas, varu teikt, ka man ļoti patika, jo lekcija bija ļoti enerģiska. Es uzzināju vairāk par Rīgu, par komponistiem. Visu koncertlekciju bija gandrīz viena mūzika, bet es gribētu, lai vairāk pastāstītu par Rīgas vēsturi.

(Adelīna, 10.klase)

Kopumā koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” man patika, taču, manuprāt, ieraksts vietām bija pārlieku samākslots. Uzzināju dažus jaunus, interesantus faktus par mūsu galvaspilsētu. Piemēram, uzzināju, kāds mūzikas žanrs skanēja Rīgas Doma baznīcā, kad to tikko uzcēla. Raidījuma vadītāji prata interesanti, aizraujoši pasniegt informāciju. Patika arī dažas izpildītās dziesmas, it īpaši pirmspēdējā.

(Raivis, 12. klase)

 

Man patīk tāda veida lekcijas, arī šī bija labs atgādinājums par Latvijas tautu un kultūru, paplašināju arī savas zināšanas par kultūras ēkām un atsaucu atmiņā komponistus. Lekcija lika aizdomāties par latviešu tautas smago pagātni, bet tas viss ir aiz muguras, pateicoties stiprajiem un talantīgajiem latviešiem, par ko man ir liels prieks. Man radās svētku noskaņa, un tas arī ir galvenais guvums no šīs mācību stundas.

(Adrija, 12.klase)

Manuprāt, šī koncertlekcija bija diezgan interesanta un, godīgi sakot, bieži nav tādu lekciju, kuru var skatīties un neapnīk. Šī tāda bija- skatījos ar interesi. Visā šajā mācību stundā viņi diezgan labi pastāstīja par Rīgu, kā arī varēja diezgan daudz uzzināt par dziesmām, kā, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma „ Dāvāja Māriņai”  ir pat  populāra Japānā, un par to es biju diezgan pārsteigts. Man šī lekcija patika, uzzināju  daudz informācijas no tās.

(Ervīns, 9. klase)

Es uzzināju no šīs lekcijas daudz ko par Rīgu, piemēram, par Lielo Kristapu, vai arī par to, cik daudz dalībnieku piedalās dziesmusvētkos, vai arī to, ka Japānā ir populāra dziesma “Dāvāja Māriņa”. Es nepiekrītu, kad viņi teica, ka somu un japāņu valoda ir viegla, kā arī dažas dziesmas man patiktu dzirdēt nepārveidotas.

(Raitis, 9.klase)

 

Man patika šī koncertprogramma un arī iepriecināja. Interesanti bija klausīties vēsturi par Rīgu un dzirdēt latvju dziesmas, bet savādākā izpildījumā. Uzzināju par ,, Lielo Kristapu”, ka viņš visus pārveda no viena krasta uz otru. Uz pleca bija uzlicis mazo bērniņu un nesis pāri upei. Pēc tam bērniņš netika atrasts, bet tā vietā atrada pilnu lādi ar naudu vai bagātībām. Ir nodoms, ka par šo naudu tika uzcelta visa Rīga.

Koncertlekcija, pēc manām domām, bija ne tikai interesanta, bet arī informatīva – skatoties to ar visu klasi, es uzzināju daudz ko par Rīgu, tās vēsturi, kultūru un mākslu.

(8. klase)

Koncertekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” raisīja manī dažādas pārdomas un izjūtas. Esmu ļoti pateicīga par to, ka dzīvojam brīvā valstī un ka laika gaitā mūsu valsts un pilsētas ir ļoti attīstījušās. Es novērtēju to, ka mūsu iespējas un tradīcijas ir ļoti daudzveidīgas, kas liecina par to, ka ikviens tiek pieņemts un cienīts. Novērtēju to, ka mums ir objekti un personas, ar kurām var lepoties, kā arī tauta un zeme, kuru es varu saukt par savu un būt piederīga tai.

(Endija, 11. klase)

Šajā laikā Latvijā tiek sagaidīti Latvijas proklamēšanas 103 gadadienu. Neskatoties uz grūtībām, ir svarīgi saglabāt tradīcijas un svinēt atzīmējamās dienas.

Manuprāt, tauta kļūst stiprāka un vienotā ka, ja tā kopīgi pārvarēs visas problēmas. Mūsu valsts vēsture gadsimtiem ilgi bijusi raiba un 18. novembri ir jāatzīmē ar godu. Es vēlētos atjaunot visus gājēju celiņus Rēzeknē. Atcerēsimies visus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un būsim lepni par mūsu dzimteni.

(Mairis, 11. klase)

Tikko es ar klasi noskatījos piedāvāto koncertlekciju par Rīgu, ko arī vēlētos nokomentēt.

Pārsvarā man šī koncertlekcija patika, jautras, un brīžiem dažās svešvalodās dziedātās dziesmas bija interesantas un  uzlaboja noskaņojumu. Man patika arī tas, ka starp dziesmām bija interesanti fakti, gan tie, kurus es jau zināju (par lielo Kristapu, piemēram), gan arī jauni, kuri mani stipri pārsteidza (piemēram, Tokijā ir viena populāra latviešu dziesma, kuru uzrakstījis Raimonds Pauls).

Tomēr bija arī mīnusi. Manuprāt, vadītāji varētu pastāstīt vairāk interesantu, maz dzirdētu, senu faktu par Latviju, Rīgu. Daudzas dziesmas, neskatoties uz to jautro noskaņojumu, bija diezgan bērnišķīgas, kā arī daudzi fakti lielākoties bija zināmi, vairāk domāti jaunāka vecuma posmam, piemēram, par Mežaparku, Latvijas Nacionālo bibliotēku u.c.

Kopumā, saskaitot plusus un mīnusus, koncertlekcija bija jauka, jautra un, neskatoties uz bērnišķības iezīmēm, tur bija daži interesanti fakti.

(Arvīds, 10. klase)

Šodien mums visiem bija iespēja noskatīties izzinošu, interesantu video lekciju par Latvijas galvaspilsētu-Rīgu. Īstenībā daudz, ko jaunu uzzināju, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” ir pat slavena Japānā.

Šodienas lekcijas vadītāji ļoti radoši novadīja mūsu stundu, proti, dziedāja, stāstīja par Rīgu.

Leģenda saka lielā Kristapa dēļ uzcēla Rīgu.

Mēs varam lepoties ar mūsu Valsti.

(Elizabete, 9.klase)

Šī video lekcija man kārtējo reizi deva saprast, ka Latvija ir vērtību pilna valsts, ar ko es lepojos!

Bija daudz interesantu vēstures faktu, piemēram, par Lielo Kristapu un to, kā viņš pārnesa zēnu pāri upei, tas pazuda, atrada zeltu un par to naudu uzcēla Rīgu; par slaveniem Rīgas komponistiem, par to, ka Raimonda Paula dziesmu ,,Dāvāja Māriņa’’ zina pat Japānā, Rīgas Domu baznīcā, kad to uzcēla, skanēja Gregoriskais korālis. Esmu ļoti priecīga, mums ir iespēja redzēt brīnišķīgus video, lai attīstītu zināšanas par Latviju un tās vēsturi.

(Liāna, 9. klase)

sagatavoja S. Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni noskatās režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes” 

Ar Latvijas Skolas somas atbalstu š. g. 22. un 29. septembrī un 8. oktobrī skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko latviešu komēdiju pusaudžiem “Tizlenes”.  Latgales vēstniecībā “Gors”. Šī kino apmeklējuma mērķis: Iepazīt latviešu režisoru veidoto kino, aktualizēt pusaudža vecumposma nozīmi personības attīstībā, vērst izglītojamo uzmanību izkopjamām vērtībām.

Komēdija ataino pusaudžu dzīvi, pievērš uzmanību aktuālajiem jautājumiem, kas viņus satrauc. Lieliski, ka filmas režisore liek domāt par patiesajām dzīves vērtībām, kas pusaudžu vecumā bieži vien nešķiet tik svarīgi.

Skolēni ar savām klases audzinātājām un latviešu valodas un literatūras skolotājām diskutēja par šo filmu un tajā atspoguļotajiem pusaudžiem aktuālajiem jautājumiem. Kino apmeklējums skolēniem rosināja dialogu un diskusijas.

  1. klases skolēnu atziņas: “Labākā filma, ko redzēju pēdējā laikā.”

“Labi, ka bija iespēja noskatīties filmu uz lielā ekrāna kopā ar klases biedriem. “

“Cenšoties īstenot savus mērķus, nevajag pazaudēt draugus.”

  1. klases skolēnu atziņas: Filma bija amerikāņu tipa, tāpēc man ne ļoti patika . Filma bija savā ziņā pamācoša, jo šī filma ir ļoti labs piemērs tam, kur noved dzeršana, smēķēšana un melošana vecākiem, bet šo filmu īsti par pamācošu nevar nosaukt, jo diez vai kāds būs tāda pašā situācijā kādā bija aktieri. jo 1. filma ir par 1999. gadu un kā es iepriekš teicu – šī filma ir amerikāņu tipa. (Ritvars)

Man filma kopumā ne ļoti patika, jo šādas filmas man nav interesantas. Man šķiet, ka filmā rādītās situācijas tika ņemtas no dzīves – 9. klases skolnieces gribēja kļūt par populārām meitenēm skolā, tāpēc, iedvesmojoties no Holivudas filmām, skolnieces nolemj tuvāk iepazīties ar puišiem, bet tad viņas saprot, ka tā var izbojāt draudzību.

Mana atziņa no filmas: ” Nav jāklausās citus, ko viņi saka, bet jāieklausās sevī.” (Kristers)

Manuprāt, šī filma bija ļoti izglītojoša. Tajā bija globāla tēma – citu apcelšana. Man filma ļoti patika, jo galvenā varone spēja sevi mainīt uz labāko pusi.

  1. klases skolēnu atziņas:

‘’Latvijas Skolas somas’’ ietvaros bija iespēja noskatīties pusaudžu komēdiju ‘’Tizlenes.’’ Krāsainiem notikumiem pilnu, kas parāda pusaudžu gadus, skatupunktus uz nākotni, apvienojot to visu ar fantāziju pasauli.

Filmā ir redzami dažādi notikumi – ikdiena skolā, pazemojumi, problēmas ar ko sastopas tieši meitenes, domas un sapņi. Liekas tik ikdienišķi notikumi, tomēr filmā tas ir vizualizēts un liek padomāt par savu ikdienu. Kā arī fantazēšana un savu sapņu iedomāšanās filmā ir pārspīlēta, liekot arī skatītājiem aizdomāties un uzjautrināties par to par ko arī mēs sapņojām.

‘’Tizlenes’’ ir ikdienišķu notikumu attēlojums ļoti neparastā veidā, kas liek aizdomāties un pasmieties.(Elza)

 

Saturs bija pamācošs, bet pārāk paredzams. Varoņi gāja cauri vairākām problēmām un skaidroja tās, bet varēja zināt, kas būs tālāk. Filma bija lietderīga tādā ziņā, ka varēja mācīties izprast citu jauniešu rīcību, jūtas, emocijas, to, kā viņi reaģē un aizkaitinājumu un iedomāties sevi viņu vietā, secināt rīcību. Sižeta galvenā doma, manuprāt, bija diezgan šaura, bet labi izprotama un nepārprotama. (Kristiāna)

 

Filma “Tizlenes” bija ļoti amizanta, neveikla un koša, tai piemita īpašības, kas filmās mani parasti nesaista, bet, pēc filmas noskatīšanās, biju ļoti apmierināta. Tas tādēļ, ka zem šīm komiskajām situācijām un pārspīlējumiem tomēr slēpās problēmas, ar kurām jaunieši, tai skaitā es, saskaras. Filmas komiskums prata šīs problēmas, piemēram, skolēnu apcelšanu vai zemu pašvērtējumu, lieliski integrēt un vieglāk saprotamā veidā aktualizēt. ( Gunta)

 

Sarmīte Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes valsts 1. ģimnāzijas jaunieši virtuāli apmeklē audiovizuālo koncertlekciju “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1, 8. M2, 8. VA, 10.C, 11. M1, 11.M2 un 12. VH klases izglītojamie šī gada februārī iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros piedalījās audiovizuālajā koncertlekcijā “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”.  Maestro Raimands Pauls šī gada janvārī atzīmēja  85. jubileju. Koncertlekciju jauniešiem vadīja populārie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi Rūta Dūduma-Ķirse un Jānis Ķirsis, kuri izauguši ar maestro R. Paula mūziku, pēc koncertlekcijas jauniešiem bija iespēja darboties arī pašiem. Izglītojamajiem bija sniegta daudzpusīga un interesanta informācija par Latvijas iedzīvotāju mīlēto maestro un viņa profesionālo darbību.  Tika prezentēta un atskaņota mūzika, no kuras iedvesmojies komponists R. Pauls, veidojot savas kompozīcijas un spēles stilu, izglītojamie uzzināja, ar kuriem mūziķiem un dzejniekiem ir sadarbojies maestro, iepazinās ar R. Paula dziesmām, kuras tika atskaņotas dažādās interpretācijās, un guva daudz jaunas informācijas un iespaidu. Paldies koncerta vadītājiem par radošumu un augsto profesionālo sniegumu , radot izglītojamajiem iespēju iepazīt R. Paula daiļradi.

Jaunieši savās atsauksmēs par koncertlekciju raksta:

Fragmentāli dzirdot, man visvairāk patika oriģinālās dziesmas no kinofilmām kā „Ilgais ceļš kāpās” un „Vella kalpi”. Kopumā patika koncertlekcija, tā bija aktīva, daudz informācijas, vadītājus klausoties, nebija garlaicīgi.” ( Elīna, 8. VA0

“Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu. Interesanti bija klausīties viņa dziesmas. Patika,Kerijas dziesma, Laikam vairāk laika nav, Geršvina “Summertime”izpildījums. Ļoti patika raidījuma vadītāji, manuprāt, jautri un pozitīvi cilvēki.” ( Katrīne, 8.VA)

“Koncertlekcijas vadītāji bija jauki un enerģiski, raidījums kopā bija interesants un varēja uzzināt daudz ko jaunu.” ( Beāte, 8.VA)

“Es uzzināju, kādu tehniku izmanto, lai ierakstītu mūziku. Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu.  Raidījuma vadītāji stāstīja informāciju vieglā un saprotamā formā, bija interesanti klausīties un skatīties. Man patika,  ka raidījuma vadītāji ne tikai stāstīja par mūziku, bet arī to spēlēja.” ( Laura, 8.VA)

“Raidījuma vadītāji bija interesanti un muzikāli, bet man likās, ka bija pārāk daudz dziedāšanas, kas nebija īsti saistīta ar Raimondu Paulu.” ( Nikola, 8.VA)

“Es uzzināju daudz ko jaunu par maestro Raimondu Paulu, kas viņam garšo, kur viņš ieguva savu izglītību ,ar ko viņš ir sadarbojies. Vislabāk patika dziesma “Trīs vīri” un  “Summertime”.” (Artūrs, 8.VA)

“Patika dziesma no Vella kalpi, dziesma no Dāvana vientuļai sievietei, Skota Džoplina “The entertainer”,ļoti patika raidījuma vadītāji un pats raidījums, jo var daudz ko jaunu uzzināt ,un vadītāji labi spēlēja mūziku un dziedāja.” (Raitis, 8.VA)

“Man viss likās neparasts, jauns un interesants, jo iepriekš es biju zinājusi dažas dziesmas krievu valodā un  to, ka viņš ir slavens un ļoti talantīgs. Patika R. Paula dziesmas, jo tajās bija jūtama ieliktā dvēsele, patika, kā koncerta vadītāji šīs dziesmas pārveidoja dažādos stilos. Patika R. Paula humoristiskās atbildes un vadītāju brīvais uzrunas veids.” ( Elīna, 10.c)

“Es uzzināju, kāda stila mūzika Raimondam Paulam ir vistuvākā. Patika mūzikas no k/f ”Ilgais ceļš kāpās” pārveidotais variants tautiskās noskaņās. Raidījuma vadītāji bija ļoti radoši un atraktīvi. Pats raidījums bija ļoti interesants, varēja daudz ko jaunu uzzināt. Tomēr vairāk gribējās redzēt pašu Raimondu Paulu.” (Anna Marija, 10.C)

“Uzzināju daudz jaunus, interesantus faktus par maestro Raimondu Paulu, par kuriem iepriekš nekad nebiju dzirdējis. Man ļoti patika visas mākslinieku izpildītās dziesmas, jo tām bija piešķirts oriģināls, jauns skanējums, kas dziesmām lika iemirdzēties  jaunās krāsās. Raidījuma vadītāji bija ļoti atvērti un atraktīvi , arī pats raidījums bija izdevies ļoti izzinošs un interesants!” (Huberts, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu bijām mācījušies arī citos priekšmetos, tāpēc es daudz ko  no raidījumā dotās informācijas jau zināju . Tomēr raidījuma izklāsta veids bija diezgan interesants , jauniešiem viegli uztverams un aizraujošs, ka laiks paskrēja ātri  Patika, ka raidījuma vadītāji ir ļoti zinoši un profesionāli mūziķi.” (Kristiāna, 11.M1)

“Ļoti patika raidījuma vadītāju  profesionālā dziedāšana dažādos stilos ,  ierakstu veikšanas efektu demonstrējums ,kā arī vadītāju profesionālais stāstījums.” ( Dagnija, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu biju interesējies jau agrāk, tāpēc lekcijā saklausīju jau dzirdētu mūzikas skaņdarbu nosaukumus, uzzināju nedaudz vairāk par Raimond Paula dzīvi un uzskatiem. Man patika visi dziesmu pārveidojumi, tie deva tādu kā jaunu skatījumu uz  to vai citu skaņdarbu, īpaši patika “Vella Kalpi” džeza stilā. Šī koncertlekcija atšķīrās no man ierastajām lekcijām ar savu savdabīgo pasniegšanas veidu, tāpēc bija ļoti interesanti klausīties.” (Gusts, 11.M1)

“Man  patika šī koncertlekcija, jo raidījuma vadītāji bija ļoti atraktīvi un varēja redzēt, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Tas viss kopumā veidoja patīkamu atmosfēru. Vislabāk man patika dziesmas  no k/filmām un to interpretācija, piemēram, dziesma no filmas “Ilgais ceļš kāpās” tautiskās noskaņās un Rūtas Dūdumas fantastiskais izpildījums.” (Elizabete, 11.M1)

“Man ļoti patika raidījums un tā vadītāji, tas bija ļoti pozitīvi un ar humoru, taču tajā pašā laikā izglītojoši un noderīgi. Jautājumi Raimondam Paulam bija ar humoru un skolniecisku ievirzi. Vislabāk man patika R. Paula mūzika no k/f “Ilgais ceļš kāpās”, kā arī tās interpretācija tautiskās noskaņās.” (Viktorija, 11.M1)

 

7. klases skolēni apmeklē Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu “1991. gads – barikāžu laiks”

Notikumiem, kas risinājās Baltijas valstīs pirms 30 gadiem, bija pievērsta visas pasaules uzmanība. Šogad Latvijas iedzīvotāji atzīmēja “Barikādēm – 30”. Tā laika aculiecinieki dalījās atmiņās, atkal izdzīvojot sajūtas, kas bija piedzīvotas Latvijai tik nozīmīgā brīdī. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7. klases skolēni virtuāli apmeklēja Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu, paplašinot savas zināšanas par barikāžu notikumiem Rīgā, klausījās aculiecinieku, arī rēzekniešu, atmiņu stāstos,  virtuāli apskatīja muzeja eksponātus, tostarp piedalījās tiešsaistes viktorīnā, atbildot uz 1991. gada barikāžu tematikas jautājumiem un sacenšoties ar klasesbiedriem. Ieskatam daži mūsu skolēnu viedokļi:

“Man stunda patika, es uzzināju daudz ko jaunu, bet domāju, ka zinu lielāko daļu.” /Markuss, 7.B/

“Bija ļoti interesanti paklausīties šo prezentāciju, man patika. Ļoti interesanti bija pildīt tekstu, ja tas ir kā sacensības.” / Laura, 7.B/

“Šodien man bija neparasta pieredze piedalīties Online ekskursijā un klausīties par barikādēm. Man ļoti patika! Es uzzināju daudz vairāk informācijas,piemēram ,kā izskatās barikāžu zīme ,kuru deva par aktīvu piedalīšanos. Uzzināju,cik cilvēku gāja bojā .Manuprāt,tā bija ļoti vērtīga mācību stunda!” / Anna, 7.B/

“Klausīties bija ļoti interesanti , jo varēja uzzināt, kā cilvēki piedalījās barikādēs. Es uzzināju, ka Latvijā:13. janvārī sākās barikāžu laiks. 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par LR valstisko statusu”, likumā tika paziņots par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un arī es uzzināju, kādu medaļu deva par piedalīšanos barikādēs. Man arī patika piedalīties viktorīnā.” /Kristaps, 7.B/

“Šajā nodarbībā man patika atbildēt uz jautājumiem par Barikādēm, bet man nepatika klausīties, biji ļoti skumji .” /Jegors, 7.B/

“Es uzzināju, ka 1991. gada 13. janvārī Latvijā sākās barikādes. Latvijā barikādēs tika nogalināti 5 cilvēki, bet Lietuvā 14.” /Brigita, 7.B/

“Muzeja apmeklējums man patika, bija ļoti interesanti un aizraujoši.”/ Līva, 7.B/

“Man bija ļoti interesanti klausīties par barikādēm un pildīt uzdevumus. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka muzejā ir pieraksti, kur ir aprakstīta katra diena barikāžu laikā.” / Adriana, 7.B/

Savukārt 7. A klases skolēni raksta:

“Ļoti patika klausīties stāstījumu par barikāžu laiku un pildīt noslēguma testu.”

“Uzzināju, kas ir OMON”

“Uzzināju, ka arī rēzeknieši piedalījās barikādēs – Andris Eriņš, Viktors Vonogs”

“Es visu zināju, bet vērtīgi bija atkārtot.”

“Patika stāstījums par sviestmaizēm, ko ēda barikāžu laikā.”

Pateicamies LKM muzejpedagogam Vincentam Taboram par interesanto vēstures stundu!

Klases audzinātāju Jeļenas Pikumas un Vitas Seņkānes  ekrānuzņēmumi.

Sagatavoja Sarmīte Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamo dalība tiešsaistes pasākumā (Latvijas Valsts dibināšanas dienas simulācija) – Nacionālā teātra digitālā izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”

Tā kā pasaulē un mūsu valstī plosās Covid – 19 vīruss, š.g. 3., 8., 14. un 15. decembrī ģimnāzijas 9.M1, 9.M2, 9.VA, 12.M1, 12.M2, 12.VH izglītojamie un vēstures pedagogi un  latviešu valodas un literatūras pedagogi piedalījās unikālā pasākumā – digitālajā izrādē. Dalības mērķis bija piedalīties virtuālā valsts dibināšanas dienas simulācijā, izjust tā laika noskaņu, būt lieciniekiem 100 gadus senajai pagātnei, kad tika pieņemta vēsturiskā LR proklamācija.

Skolotājas I. Gailītes skatījums: Izglītojamie iepazina vēsturiskus notikumus interesantā, atraktīvā veidā, veidoja savu izpratni un pieredzi par LR dibināšanu, politisko sistēmu, tika aicināti apzināt sevi kā daļu no nākotnes sabiedrības.

Skolotājas Ā. Melnes komentārs: Izrāde ir interesanta, piemērota jauniešu auditorijai. Samērā plaša informācija par politisko partiju uzskatiem. Dažas lietas vecākas paaudzes skatītājiem varētu likties nepieņemamas. Skolēni ar interesi noskatījās izrādi un iesaistījās tās vērtēšanā, par ko liecina komentāri. Viedokļi atšķiras, bet vairumam izrāde patika.

Izglītojamo atsauksmes:

Noskatoties izrādi, es padomāju par valsti un pagātni. Arī radās pārdomas par to, ka cilvēks atradīs risinājumu un tas var ietekmēt uz nākotni. Izrāde ir aktuāla mūsdienas cilvēkam, jo var atcerēties vecos laikus un domāt, ko var izdarīt jau šodien. Izrādē katra persona var izdarīt izvēli valsta veidošanā. Izrādes par tādām tēmām man neinteresē, bet es sen nebiju redzējusi izrādes un atmosfēra mani iedvesmoja. Bija interesants izrādes sakums. (Daniela, 12.M1)

Teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” lika man pārdomāt vēstures notikumus, kas saistīti ar valsts dibināšanu. Izrādē iekļautie audio komentāri palīdzēja brīžiem uztvert informāciju pareizāk un jautrāk. Izrādi noteikti ir vērts demonstrēt atkal nākamgad ar mērķi likt jauniešiem apzināties un izglītot viņus, kā Latvijas valsts tika dibināta. ‘’Paņem telefonu, uztaisi selfiju un tagad paskaties uz to cilvēku telefonā. Tas, ko tu tur redzi, tas arī ir mūsu nākotnes veidotājs.’’ Manuprāt, šie vārdi ir ļoti atbilstoši šai izrādei, jo to ir paredzēts rādīt skolēniem jeb nākotnes Latvijas iedzīvotājiem un veidotājiem, no kuriem būs atkarīgs, kas un kā notiks. (Emīls, 12.M1)

Manuprāt, iestudējums par Latvijas proklamēšanas dienu ir veidots ļoti inovatīvā un interesantā veidā. Ceļošana laikā, galvenā varoņa versiju komentāri un popmūzikas atskaņošana piešķir izrādei humoru un atraktivitāti, taču reizē arī saglabā izglītojošo faktoru, jo skatītājs tiek iepazīstināts ar vēsturiski nozīmīgiem personāžiem – Kārli Ulmani, Ati Ķeniņu – un svarīgām politiskajām partijām. Tomēr izrādes sākums, manuprāt, varēja būt veiksmīgāks – bija pārāk daudz komentāru, kas vienu brīdi sāka likties bērnišķīgi vai kā vienkārša ņirgāšanās par personām. Taču, kad tika izskaidrots galvenā varoņa stāsts un saikne ar ceļojumu laikā, sāku vairāk novērtēt iestudējuma ideju, un man ļoti patika iedvesmojošais vēstījums, kas dzirdams lugas beigās: “Kāda būs mūsu nākotne – tas ir tavās rokās.” ( Ginta, 12.M1)

Man patika komentētājs Aksels, jo viņam bija laba humora izjūta. Citi komentētāji  arī nebija slikti, bet tomēr Aksels bija labākais. No tehniskās puses – teātra izrāde bija ļoti laba – apgaismojums, dekorācijas. Es gribētu nākotnē noskatīties kaut ko līdzīgu. Aktieri bija ļoti labi iejutušies savās lomās, un uz to bija ļoti interesanti skatīties. ( Arvis, 9.M1)

Man ļoti patika šī izrāde. Es atceros, par kādām partijām tika stāstīts un veidotas asociācijas. Manuprāt, šis mācību veids, skatoties kaut ko, ir veiksmīgs. Es ne līdz galam sapratu, kādēļ bija jāveido varoņa stāsts , bet tas veidoja interesi skatīties tālāk. Man patika mūzika un saprotama valoda, kas tika lietota izrādē. Nobeigums atstāja nepilnības sajūtu, kaut gan tas nebija slikts. (Linda, 9.M1)

Uz šo izrādi es lūkojos skeptiski, bet, noskatoties  to, man ļoti patika izrāde. Nākotnē man gribētos noskatītos arī citas līdzīgas izrādes. ( Einārs, 9.M1)

Mani aizrāva šī izrāde, man tā likās ļoti interesanta un aizraujoša. Skatoties izrādi, tu starp jokiem centies iedziļināties pagātnē un tev tas izdodas. Es uzzināju, kādu lomu spēlē katrs no Latvijas proklamēšanas dienas klātesošajiem. Un  tagad mēs dzīvojam brīvā valstī, pateicoties viņiem. Liek aizdomāties par nākotni  un pārdomāt, kas ir noticis līdz šim brīdim no mūsu valsts sākuma dibināšanas ( Annija,9.M1)

Man šī izrāde patika, jo aizrāva tās sasaiste ar mūsdienām, virtuālo realitāti, ceļošanu laikā, dzīvesstāstu, ko vēstīja aizkadra balss. Arī specefekti, kas pielietoti izrādē – gaisma, skaņa – padarīja to dzīvu. Ļoti izzinoši bija vērot šo sapulci un redzēt, kā patiesībā notika šis valstij svarīgais notikums un kā izskatījās tā dalībnieki un norises vieta. Dažkārt aizkadra balss arī tomēr traucēja sadzirdēt visu informāciju, tomēr uz svarīgākajiem brīžiem tika likts īpašs akcents. Piemēram, atmiņā palika sociāldemokrātiskās partijas, kuri izvirzīja savas prasības, uzruna. No Kārļa Ulmaņa atmiņā iespiedās teiktais, ka Latvija jāstiprina kā iekšienē, tā ārienē. Uzrunās dzirdam daudz vārdu, ko mūsdienās vairs nelietojam.( Baiba, 9.VA)

Man palīdz arī tas, ka atdarināja personas un par tām pastāstīja, jo tā ir vieglāk iegaumēt vēsturiski svarīgas personas un atpazīt personu galvenos sasniegumus un to, ko nozīmēja tas cilvēks tautai. ( Kristiāna, 9.VA)

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 

 

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8.M2 klases izglītojamo “Grafikas darbnīcas” apmeklējums Lūznavas muižā.

Mūsu ģimnāzijas 8. M2 klases 31 izglītojamais un klases audzinātāja Indra Gailīte 13.10.2020., ar iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” atbalstu, devās uz Lūznavas muižu, lai apmeklētu kompleksu pasākumu: nodarbību “Grafikas darbnīca”, tostarp radošie un atsaucīgie Lūznavas muižas darbinieki piedāvāja skolēniem Lūznavas muižas interjera apskati, paralēli skolēni veica komandu uzdevumu, kā arī noklausījās stāstījumu ar gida prezentāciju. Skolēniem bija iespēja apskatīt Lūznavas muižas regulārās izstādes gida pavadībā, Lūznavas kapelu, noklausoties stāstījumu par to. Noslēgumā klases kolektīvs piedalījās aizraujošā vides izziņas spēlē Lūznavas muižas parkā.

  1. M2 klases audzinātājas skatījums:

Lūznavas muižas piedāvājums ir kvalitatīvs, izglītojamos interesējošs un saistošs. Grafikas darbnīcā mākslinieces vadībā izglītojamie ar aizrautību veidoja grafikas darbus, kur tika akcentēti jūgendstila elementi, Tehnika  bija viegli apgūstama, izglītojamie katrs radīja vienu vai vairākus darbus. Gida stāstījums bija ļoti pārdomāts, atbilstošs pusaudžu uztverei, ar prezentāciju, interaktīvie uzdevumiem. Izglītojamie ieguva daudzpusīgu priekšstatu gan par muižas un tās kapelas vēsturi, gan kultūras piedāvājumu, gan viesnīcas darbību. Izglītojamajiem ļoti patika vides izziņas spēle Lūznavas muižā, kas prasīja erudīciju, atjautību, bet sniedza prieku un azartu, pildot uzdevumus.

Izglītojamo atsauksmes:

Lūznavas muižā jau bijām koncertos, bet šoreiz patika, ka bijām tikai mūsu  klase, varējām visu mierīgi apskatīt un pabūt pat viesnīcas istabiņās . Sākumā likās, ka grafika būs kaut kas ļoti sarežģīts, bet, kad sākām darīt, izrādījās, ka vajag būt precīziem un viss sanāks.(Rinalds,  Renārs, Polīna, Gunita)

Ļoti patika grafikas darbnīca. Mēs veidojām gan muižas, gan dažādu augu, rakstu nospiedumus. Vislabāk sanāca ar melnu krāsu uz brūna pamata. (Luīze, Viktorija, Paula, Katrīne)

Bija ļoti aizraujoši, visvairāk patika pa Lūznavas parku meklēt dažādus objektus pēc kartes un aprēķiniem. Drusku nomaldījāmies, bet audzinātāja palīdzēja. ( Ērika, Paula,Marta, Elizabete)

Forši, ka varējām aizbraukt kaut mazā, bet ekskursijā. Laikam sakarā ar Covid nekur netiksim. Bija jautri, interesanti, nezinājām iepriekš par Lūznavas muižu (Haralds , Krišjānis, Rostislavs, Linards, Roberts)

Man patika, ka atļāva spēlēt klavieres, tās bija ļoti senas.   (Žaklīna)

Uzzinājām vairāk par  muižu, tas vēsturi, bija prezentācija par Kerbedzu dzimtu. Pārsteidza, ka katrā istabā bija dažādas tapetes, daži raksti tika piedāvāti grafikas darbnīcā, kur taisījām to nospiedumus. (Laura S., Laura J., Elizabete)

Man likās, ka es neko netaisīšu, māksla nav man, bet izrādās, ka sanāca tīri labi. (Ervīns)

Man ļoti patika šī ekskursija!!! Es jutos iedvesmots un pat uzrakstīju savu pirmo rakstu par klases ekskursiju skolas avīzei „7.pakalns”! Ļoti gribētu, lai klase vēl dotos tādos braucienos! ( Mārtiņš)

Pateicamies Lūznavas muižas darbiniekiem un “Grafikas darbnīcas” vadītājai par interesanto pasākumu!

Klases audzinātājas I. Gailītes foto

 

           

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1 klases izglītojamo Muzejpedagoģiskās programmas “Seno latgaļu dzīvesveids ” apmeklējums.

 

Š.g. 12. oktobrī mūsu ģimnāzijas 8. M1 klases 31 izglītojamais, pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, devās muzejpedagoģiskās programmas apmeklējumā uz Latgales Kultūrvēstures muzeju klases audzinātājas Sandras Zeltiņas un vēstures skolotājas Ilonas Lagzdiņas vadībā. Izglītojamie iepazinās ar 10. – 13. gs. Latvijas vēsturi, iepazīstot vienas no senākajām baltu ciltīm – senos latgaļus un to atstāto kultūrmantojumu.

  1. M1 klases audzinātājas skatījums:

Muzejpedagoģiskā programma “Seno latgaļu dzīvesveids” bija saistoša un interesanta jauniešiem. Bērni ar lielu interesi klausījās gida stāstījumā  par seno latgaļu dzīvesveidu, iepazinās ar dažādiem darbarīkiem, mājokļiem, mājsaimniecības lietām, skaistumkopšanas piederumiem, ieročiem. Īpašu interesi radīja stāstījums par dzimtās pilsētas –  Rēzeknes attīstību, tās teritoriālajām izmaiņām un iedzīvotājiem vairāku desmitu gadu griezumā.

Nodarbības beigās jauniešiem bija iespēja iepazīt dažādus tautas mūzikas instrumentus un, klausoties gida stāstījumā, papildināt ar mūzikas skaņām.

Izglītojamo atsauksmes:

  • Kultūrvēstures muzejā mūsu ekskursijas vadītājs pastāstīja daudz dažādu faktu par Latviju. Mēs apskatījām vēsturiskas lietas- sākot no drēbēm līdz ēdiena bundžiņām un sadzīves priekšmetiem. Kopumā man ļoti patika. Mēs uzzinājām daudz ko jaunu un interesantu, bet dažus faktus es zināju. (Amanda)
  • Parādīja mums koka instrumentus- svilpi, kokli u.c.  (Artūrs)
  • Muzejā mums stāstīja par Rēzeknes vēsturi. No tās es uzzināju , ka Rēzeknes pirmais oficiālais nosaukums bija Rossiten. Uzzināju, kā veidojās Latvijas valsts. Interesanti bija redzēt un apskatīt 10000 vecu dzīvnieka  galvaskausu, ko bērni atrada Rēzeknes upē. Kopumā man ļoti patika. (Ella)
  • Muzejā es uzzināju, kāda izskatās asins noliešanas ierīce un kādos gadījumos to izmanto. Man parasti neinteresē muzejos, bet šoreiz bija diezgan interesanti, jo gids bija jauks.(Aiga)
  • Mums pastāstīja, kāda bija Latvijas teritorija iepriekš. Pastāstīja par to laiku, kad Latvijas teritorija bija pievienota Krievijai, par seno zemnieku dzīvi un dzīvesveidu, zemnieku darbarīkiem un ieročiem, senajām galda spēlēm. ( Valērija)
  • Es skatījos muzeja eksponātus un klausījos gida stāstījumā. Man patika, jo bija interesanti. (Demija) Paldies par sadarbību Latgales Kultūrvēstures muzeja darbiniekiem un  gidam Vincentam Taboram!
  • Klases audzinātājas S. Zeltiņas foto
  • Foto attēli      
  • Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā