Iniciatīva “Latvijas Skolas soma”

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norises (skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, un kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu.

“Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.

Latvijas skolas somas pasākumi Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā maija mēnesī

Skaistais pavasara mēnesis maijs ir atnācis ne vien ar saulainākām dienām, bet ir bagātinājis ģimnāzistu ikdienu ar diviem Latvijas skolas somas pasākumiem – 11. klašu izglītojamajiem bija lieliska iespēja piedalīties Horeogrāfu asociācijas vadītajā praktiskajā nodarbībā “Mana runa iedrošina”; otrajā pasākumā piedalījās visa ģimnāzijas lielā saime, tas bija veltīts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanai – koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija!”

Tā kā šajā mācību gadā 11. klašu izglītojamajiem atbilstoši jaunajai pieejai mācību procesā jākārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā, kurā viena no eksāmena daļām ir mutvārdu daļa, tad mērķtiecīgi tika meklēti risinājumi, kā papildināt jauniešu zināšanas un prasmes uzstāšanās mākslā, kas viennozīmīgi noderēs arī turpmākajā ģimnāzistu dzīvē. Pieredzējis pasākumu vadītājs un improvizators Krišjānis Berķis, balstoties uz improvizācijas teātrī un publiskās runas meistarklasēs pārbaudītiem uzdevumiem, caur smiekliem un jokiem iepazīstināja ģimnāzistus ar stratēģijām, kā pārvarēt bailes, kā ieinteresēt publiku un noturēt uzmanību, kā veidot saturu un paust viedokli. Nodarbības sākumā ģimnāzistiem bija iespēja iepazīt vienam otru ar jautrām un atraktīvām spēlēm, trenējot acu kontaktu un atmiņu. Praktiskajā nodarbībā “Mana runa iedrošina” ģimnāzisti apguva praktiskas iemaņas, savas uzstāšanās plānošanai. Darbojās uz skatuves, veidoja monologu un dialogu ar publiku. Praktiski vingrinājās stresa pārvaldīšanā pirms uzstāšanās. Nodarbības laikā jaunieši darbojās dažādās grupās. Laiks paskrēja nemanot, jautri darbojoties, tika iegūtas jaunas prasmes. Iegūtās prasmes noderēs, uzstājoties ar radošajiem darbiem, aizstāvot   izveidotās prezentācijas. Lūk, daži viedokļi:

Man ļoti patika nodarbība par publisko uzstāšanos, jo tajā ar interesantām aktivitātēm apguvām publiskās runas pamatus, kā arī paši mēģinājām publiski uzstāties. Es uzskatu, ka šī ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas cilvēkam ir jāprot, tāpēc tas ir ļoti aktuāli jauniešiem, lai zinātu, kā pareizi un interesanti uzstāties publikas priekšā. ( Ilva )

Prasme labi runā ir viena no cilvēka svarīgākajām vērtībām, apmeklējot semināru par publisko uzstāšanos, es uzzināju, kā var uzlabot prasmi pareizi runāt un uzrunāt apkārtējos. Piemēram, liela uzmanība ir jāpievērš tam, kā cilvēks stāv un žestikulē. Publiski uzstājoties, cilvēkam jāstāv brīvi, nesakrustojot ne rokas, ne kājas. Lai runu padarītu vēl interesantāku, vajag meistarīgi lietot dažādas intonācijas un balss tembrus. Lai gan runa liekas pavisam parasta un ikdienišķa lieta, tā noteikti ir jāuzlabo un jāpilnveido visas dzīves laikā, jo tā ir kā mūsu vizītkarte. ( Diāna )

Publiskās runas nodarbība bija ne tikai patīkama, bet arī izzinoša, nostiprinājām zināmas lietas un, protams, uzzinājām ko interesantu. Mums bija jāizpilda uzdevumi, lai mācītos  izskatīties  labāk un pārliecinošāk sabiedrības priekšā. Atceros – ir jāstāv uz divām kājām, lai izskatītos pārliecinošāk. Rokas nevar likt aiz muguras vai priekšā, rokas jātur uz sāniem, ja vieglāk, sarunā var izmantot rokas, žestus. Lai cilvēkiem būtu interesanti klausīties, nevar runāt monotoni un garlaicīgi. Godīgi sakot, šī nodarbība man patika un bija ļoti nepieciešama. (Gabriella )

Manai klasei bija iespēja piedalīties nodarbībās “Mana runa pārliecina”. Nodarbība ļāva gan pārliecināties par savām spējām, gan novērtēt tās no cita skatpunkta, jo tika piedāvāti dažādi uzdevumu, kuru mērķis bija  sekmēt to, lai mēs kļūtu pārliecinātāki  un precīzāki uzstājoties. Nodarbība man šķita noderīga, jo bija iespēja gan pavērot klasesbiedrus un viņu ieradumus uzstājoties, gan noskaidrot, kā uzstāties, lai klausītājiem būtu labs priekšstats. Nodarbības laikā mums bija gan jāstrādā pāros un jāveic uzdevums ar asociācijām, gan  jāstāsta par sevi, gan grupās jāveido stāstījums un jādemonstrē visas klases priekšā.  (Endija)

Kopā ar klasi piedalījos mācību stundās, kas veltītas publiskajai runai. Sākumā mums vadītājs pastāstīja , kas  ir publiskā uzstāšanās un kādēļ šo prasmju attīstīšana  ir nepieciešama. Tad mēs sākām praktisko daļu. Sadalījāmies pa pāriem. Viens no mums sāka stāstīt kādu stāstu, uzņemot laiku, kad viņš pabeidza, otram tas bija jāatkārto,  un otrādi. Tālāk mums bija jāsamainās ar pāriem un jāveido stāsts kopā. Tas bija ļoti interesanti un uzjautrinoši. Beigās mēs sadalījāmies pa 4 un veidojām stāstu uz skatuves. Šī stunda man ļoti patika, bija interesanti paskatīties, ko spēju es un kā rīkojas citi. Sanāca ļoti brīnišķīgi un pat aizraujoši. ( Sofja )

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas atzīmēšanai koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija!” izvērtās par emocionālu piedzīvojumu visai lielajai ģimnāzijas saimei. Laikapstākļi bija pateicīgi koncertlekcijas norisei skolas Svētku laukumā, kur visi skolēni un skolotāji baudīja saulaino pavasari un mūziķu Justa un Grētas uzstāšanos, kuras laikā izbaudījām ne vien latviešu komponistu sacerētos skaņdarbus, bet  guvām arī mākslinieku sagatavoto informāciju par Latvijas valsts vēsturē būtiskiem faktiem, kuri, protams, bija zināmi, bet tomēr tika atsaukti izglītojamo atmiņās. Lūk, dažas atsauksmes par šo koncertlekciju:

Forši, ka skolā notika kas tāds! Pirmo reizi bijām tādā koncertā skolā tas bija piedzīvojums. Gribētu vēl, tikai citus māksliniekus. (Armands, Roberts, Krišjānis,  Linards)

Bijām dzirdējuši šos māksliniekus internetā, bet dzīvajā nekad, tāpēc klausīties un dejot līdzi bija ļoti aizraujoši. Dažas dziesmas bija ļoti zināmas, bet dažas kas jaunas.( Elizabete, Marta, Mārtiņš, Ieva, Ērika )

Koncerts un skolā? Pandēmijas laikā mēs vispār varējām visu klausīties tikai attālināti, tāpēc šis bija piedzīvojums. Un tieši maijā īpaši nepieciešams, kad esam noguruši no mācībām. Grēta un Justs mūs iedvesmoja!! (Elizabete, Luīze, Viktorija)

Mēs parasti uz koncertiem neejam, tāpēc bija interesanti. Dziesmas mums patika vidēji, bet pēc koncerta bija labs garastāvoklis. Vispār varētu uzaicināt citus māksliniekus, jo latviešu dziedātājus mēs maz zinām. (Kristers, Rostislavs, Rodions, Gatis)

Tā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apgūst jaunas zināšanas, izbauda jaunas emocijas, gūst jaunas prasmes un pieredzi.

 

Eduarda Veidenbauma dzimtās mājas – muzejs “Kalāči”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 9.VA klases un 10. C klases izglītojamie 8. aprīlī devas izglītojošā mācību ekskursijā, kuras laikā bija lieliska iespēja papildus apmeklēt dzejnieka Eduarda Veidenbauma dzimtās mājas – muzeju “Kalāči”.

  1. Veidenbaums ir pagājušā gadsimta slavenākais dumpinieks. Viņa personība un dzeja ir aktuāla arī mūsdienu literatūrā, kuru iepazīst jaunieši. Skolēniem bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt muzeja ekspozīciju par Eduardu Veidenbaumu un dzejnieka memoriālās lietas, bet arī piedalīties interaktīvā nodarbībā, kuras laikā notika iepazīšanās ar E. Veidenbauma dzeju, dzejas radīšanas darbnīca, izmantojot spēles, neformālās izglītības metodes, “spēlēšanās ar dzeju”.

Ļoti pārdomāta, interesanta un radoša muzeja apskate gida pavadībā un iepazīšanās ar autora daiļradi, kā arī atraktīvā dzejoļu rakstīšana, iesaistot visus skolēnus. Šis muzeja apmeklējums bija ļoti noderīgs ģimnāzistiem. Lūk, dažas atsauksmes:

Muzeja apmeklējums man patika un nebija garlaicīgi. Uzskatu, ka informāciju pasniedza diezgan izzinošā un atraktīvā veidā.

Īpaši patika, kad nolasījām stāstījuma momentus un atbildējām uz papildu jautājumiem, par pavadīto laiku radās labs iespaids.

Man ļoti patika apmeklēt muzeju “Kalāči”, jo uzzināju ļoti daudz jaunas un interesantas lietas par Eduardu Veidenbaumu. Uzzināju, kā un kur viņš dzīvoja, viņš ir uzrakstījis 74 dzejoļus.

Izrādās, arī muzejā var būt interesanti!

Patika nodarbību vadītājas, viņu izvēlētās metodes un stils. Uzzināju ļoti daudz par Eduardu Veidenbaumu.

Tas bija fascinējoši- stāvēt pie  Eduarda tēva stādītā ozola.

Pirmo reizi redzēju seno laiku veļas gludināmo iekārtu, kas apskatāma muzejā. Man tagad ir izveidojies priekšstats par Eduardu Veidenbaumu un viņa daiļradi. Ceru, ka tas man noderēs 9. klases noslēguma eksāmenā.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie

iepazīst latviešu režisoru veidotās spēlfilmas un animācijas filmas

Pēc Covid ierobežojumu garā perioda ģimnāzistiem šajā mācību gada II semestrī bija lieliska iespēja Latvijas skolas somas ietvaros apmeklēt kino seansus Latgales Vēstniecībā “Gors”. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamie apmeklēja jaunākās latviešu spēlfimas: latviešu režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes”, to noskatījās 80 skolēni no 8.C, 9.M1, 10.C, 11.C klases, un latviešu režisores Daces Pūces spēlfilmu “Bedre” noskatījās 102 skolēni no 8.A, 8.B, 9.M2, 10.B, 10.D klases, kā arī 12. klases 25 skolēni noskatījās režisores Rozes Stiebras animācijas filmu “Saule brauca debesīs” digitālajā versijā.

Režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma ir pusaudžu komēdija par 1999. gadu, tās nosaukums ir  “Tizlenes”. Filma veidota pie mums reti sastopamajā pusaudžu komēdijas žanrā, kas pašai autorei ir ļoti tuvs. Tā aizved uz laiku pirms 20 gadiem, kad ar nepacietību un bailēm tika gaidīta jaunā tūkstošgade, un tās centrā ir trīs 9. klases skolnieces – Sarmīte, Sveta un Katrīna. Tuvojas izlaidums, un meitenes nolemj mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām “tizlenēm” pārvērsties par skolas populārākajām meitenēm.

Turpinājumā neliels ieskats skolēnu viedokļos:

Interesanta spēlfilma, kas atsauc atmiņā 1999. gadu- 2000.gadu. Aicina atcerēties pusaudžu gadus,  fantāzijas, sapņus un vīzijas. Filmā veiksmīgi attēlota un parādīta tieši tā paaudze, kas 2000. gadu sākumā bija pusaudži , proti,  gan ģērbšanās stils, gan  attiecības starp vienaudžiem un    vecākiem, gan uzvedības kultūra, gan intereses un vēlēšanās izpausties un pašapliecināties. Ļoti patika aktieru spēle, kas nelika vilties- nepiespiesta, dabiska, ticama.

Ieteiktu visiem noskatīties šo filmu!

Manuprāt, šī filma bija īpaša un interesanta. Tajā bija humors, pamācoši brīži un ticami stāsti. Man patika, kad filmas beigās Sarmīte vairs neuztraucās, par ko pārējie saka un varēja saprast ,ka viņas tēls ir pieaugušāks. (Ernests)

Šodien redzētā filma “Tizlenes” bija diezgan interesanta un aizraujoša. Tā bija par drusku vecākiem laikiem, kad vēl bija podziņu telefoni, bet jaunmodīga. Dažos fragmentos bija jautri un varēja pasmieties. Viegli uztverama, jo lietoti viegli un saprotami vārdi. Kopumā man patika šī filma. (Aiga)

Man patika filma, ko šodien redzēju, jo tajā labi tika parādīta daudzu pusaudžu problēma un parādīts, kā šo problēmu var atrisināt. (Amālija)

Man filma patika, jo viņa bija interesanta un jautra. Es domāju, ka šī filma ir ļoti laba, jo tur bija parādīts, ka nekad nevajag padoties un viss var izdoties, tikai pašam jātic un jādara, lai pamainīties un citviet sižets rādīja reālos un īstos dzīves momentus, kas skolā var gadīties. (Raitis)

Normāla, krāšņa filma. Aktualizē kādas mūsdienīgas problēmas, kaut vai tās filmā ir pārspīlētas. Domāju, man patika filma, bet ir sajūta, ka kaut ko līdzīgu jau esmu redzējis.(Ervīns)

 

Šodien noskatījos filmu “Tizlenes”. Kopumā filma man patika, bija interesanti. Es ieteiktu noskatīties šo filmu pusaudžiem. (Amanda)

Filma bija diezgan interesanta, bet aktieru izruna brīžiem bija nesaprotama. Uzzināju 90.gadu stilu un uzskatus. (Annija)

Man patika šī filma, tā bija ļoti interesanta. Es iemācījos, ka draugi ir svarīgāki par popularitāti. (Kristiāna)

Man filma patika. Tas skāra pusaudžiem aktuālas tēmas un bija ļoti interesanti skatīties.(Valērija)

Filma bija pamācoša un interesanta, bet bija daļas, kuras varēja nedaudz uzlabot. (Dāvis)

Manuprāt, filma ir diezgan normāla. Komēdija bieži nelikās smieklīga, tomēr dažreiz ir patiešām humoristiski momenti. Ir sajūta, ka tā domāta skatītājiem no pagājušām paaudzēm un varētu likties labāka tiem, kuri mācījās 2000. gados, nevis mūsdienu skolēniem. Sižets nav slikts, tomēr ir pilns ar klišejām. Vienīgā lieta, kas atšķir to no citiem līdzīgiem kinematogrāfijas darbiem, ir notikumu valsts. Kopumā, es to novērtētu 7/10.

Filma ir diezgan interesanta, bet, manuprāt, vietām dīvaina. Interesanti bija uzzināt, kādas bija pusaudžu intereses un vaļasprieki 2000. gados. Bet atklāti sakot, šķiet, ka dažas lietas ir ļoti stipri pārspīlētas, tāpēc man personīgi brīžiem zuda interese par filmu. Ja režisoram bija doma veidot komēdiju, tad viņam tas izdevās, bet ja, nē, tad diemžēl es šo filmu neuztvēru nopietni.

Filma bija interesanta, ar diezgan aktuālu sižetu. Patika, ka filma veidota pēc amerikāņu kino veida, patīkami apzināties, ka latviešu kino attīstās.

Operatoru un montētāju darbs bija izdarīts kvalitatīvi, bet kopumā visu izjauc neinteresants sižets.

Režisores D. Pūces filmā “Bedre” ļoti spēcīgs bija Markusa tēls, viņš rādīja, kā dzīvi redz pusaudzis. Savdabīgs bija Jūrnieka tēls, neko tādu iepriekš nebijām sastapuši ne kino, ne literatūrā. Latviešu kino kļūst modernāks. (Mārtiņš, Ieva, Ērika, Rinalds)

Filma “Bedre” bija diezgan garlaicīga, izņemot pašas beigas, jo bija ļoti paredzama. (Linards, Haralds, Roberts)

Šī filma tiešām jāskatās uz lielā ekrāna, jo liela nozīme dažādām detaļām, gaismām, aktieru mīmikai. Bija dažreiz skumji un baisi, īpaši nedzimušā zīdainīša tik atklāta parādīšana . Nekad nebijām aizdomājušās par tādiem cilvēkiem kā Jūrnieks.  (Elizabete, Elizabete, Luīze, Viktorija)

Kāpēc mani pieaugušie nesaprot? Kāpēc mani nepieņem pieaugušie? Kāpēc eksistē vardarbība? Šādus jautājumus uzdeva filma. Tomēr skaisti, ka pretim šīm negācijām bija likts skaistums un mīlestība- to simbolizēja vitrāža. Vienīgi, ka dzīvē mēs daudz ko nokavējam, vistraģiskāk, ja tā ir nāve, kad neko nevar mainīt. ( Paula, Laura)

Savukārt 12. klases skolēni noskatījās animācijas filmu “Saule brauca debesīs”, kuras režisore ir Roze Stiebra. Šī animācijas filma ietver sevī dziļu simbolisko nozīmi, nes kulturoloģisku informāciju par mūsu tautu, tās vērtībām. Pirms animācijas filmas noskatīšanās jaunieši izpētīja recenzijas par šo mākslas darbu, tika pētīta animācijas tēlu simboliskā nozīme. Turpinājumā jauniešu viedokļi:

  1. 21. gadsimtā kinomāksla ir spērusi ļoti lielu soli pašattīstībā, bet vai filma var pastāvēt bez specefektiem un dialogiem?

Protams, ka jā. Filmās ar spožu sižetu, populāriem aktieriem un neaprakstāmiem specefektiem nav vajadzības iedziļināties, lai to saprast. Manuprāt, Rozes Stiebras animācijas filma ,,Saule brauca debesīs,, ir īpaša. Tā prasa iedziļināšanos gan sižetā, gan simbolos, gan arī dziesmās un dialogos. Dažādas krāsas, saule, mēness, vilka attiecības ar kazu un cilvēka lomas cildināšana parāda to, ka katra vecuma grupa izprastu šo daiļdarbu citādāk. Mūžības telpu mēs varam saprast kā kārtējo lokāciju filmā vai arī kā vietu, kurā kādreiz tiek ikkatrs cilvēks un, lai to pamest, ir nepieciešams kaut ko zaudēt.

Es uzskatu, ka R. Stiebras daiļdarbs liek aizdomāties par notiekošu ne tikai daiļdarbā , bet arī par apstākļiem, kurus novērojam sev apkārt. (Emīls)

Manuprāt, latviešu animācijas mūsdienās raksturo ļoti daudzveidīgs tehniku izmantojums un tēlaina izteiksme. Animācijas filmas ļauj mums ielūkoties bērnībā, vēsturiski svarīgos kultūras notikumos.

Viens no izcilākajiem animācijas darbiem ir Rozes Stiebras vizuālā poēma “Saules brauca debesīs”. Tā atklāj stāstu par Latviju kā Saules meitu. Darbā spilgti tiek parādītas latviešu kultūras mantojuma zīmes, simboli un garīgās vērtības.

Pagājuši jau ir 50 gadi kopš pirmās Latvijā tapušās animācijas filmas, ko radīja Roze Stiebra. Viņa turpina aktīvi darboties savā jomā arī šobrīd, veidojot, pēc manām domām, impozantus un vērienīgus mākslas darbus. (Unda)

 

Ir daudzi un dažādi mākslas virzieni. Katrai tautai ir izveidojies individuāls stils noteiktās kultūras jomās. Latviešu animācijas filmas ir ļoti unikālas un piemērotas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

Jebkurā mākslas darbā ir jāskatās dziļāk, nekā to bieži darām. Rozes Stiebras režisētajā animācijas filmā “Saule braucas debesīs” manāma latvju folkloras klātbūtne, kā arī simboli. kuri ir nozīmīgi mūsu tautai.

Manuprāt, katrs veidotais latviešu mākslas darbs kultūrā būtu jāapskata. Tikai tā mēs patiesi varam sekot līdzi aktualitātēm savā zemē, kuras ir ne mazāk pārsteidzošas un unikālas, kā citur. (Viktorija)

Manuprāt, latviešu kultūra var lepoties ar animācijas attīstību. Šī joma ir ļoti spēcīga, esam spējīgi gan vizuāli attēlot domu, gan piešķirts dziļu nozīmi caur simboliku un valodu.

Rozes Stiebras režisētajā animācijas filmā “Saule brauca debesīs” iekļauta ļoti plaša simbolika, tādēļ jāsaprot, ka pirms filmas skatīšanās, nepieciešams ar to tuvāk iepazīties. Tā pat mums ir spēja radīt darbus, kurus iespējams popularizēt arī starptautiski, piemēram, Ginta Zilbaloža radītā animācijas filma “Projām” veidota bez vārdiem, tikai ar mūziku, kas ļauj piekļuvi plašākam mērogam, nekā tikai Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Es uzskatu, ka latviešu sabiedrībā ir daudz talantīgu režisoru, kuri specializējas animācijas filmu veidošanā, un viņu darbi ir atzinības vērti. (Sintija)

Latviešu kultūras animācijas filmas kļūst aizvien populārākas un izplatītākas mūsdienās. Šis filmu žanrs  ir sasniedzis ievērojamu atzinību visas pasaules kino industrijā, kā arī Latvijā.

Viena no šīs sfēras pārstāvēm ir Roze Stiebra, kas ir ieguldījusi milzīgu darbu sava mūža garumā, izveidojot ne mazāk kā 60 latviešu animācijas filmas. Pati jaunāka režisores animācija „Saule brauca debesīs” ir unikāls un vienreizējs darbs, kas īpašā veidā izceļ latviešu kultūru. Animācija ir ar dziļu domu, kura jāatklāj katram individuāli.

Latviešu kultūras kino industrija strauji attīstās un kļūst aizvien populārākas un skatāmākas. Uzskatu, ka ikvienam no mums būtu jāvelta laiks mūsu kultūras izpētīšanai visdažādākajos veidos. ( Kārlis Kristiāns )

Latviešu kino industrija attīstās arvien vairāk. Top arvien labāki un izglītojošāki kino industrijas darbi.

Rozes Stiebras animācijas filma ”Saule brauca debesīs” ir spilgts tam piemērs, jo šajā darbā ir ieguldīts milzīgs darb, kā arī šajā darba ir ļoti liela simboliskā nozīme, kas darbu darba nozīmi, galveno domu pavērš pavisam no citas puses. Skatoties šo darbu cilvēks gan attīsta savu intelektu, gan arvien vairāk sākt pievērst uzmanību simboliem un to izprašanai, pamanīšanai.

Šī filma ir, manuprāt jānoskatās ikvienam sevi cienošam Latvijas jaunietim, pilsonim, jo tā ir daļa no kultūras un tas ir labs materiāls sevis izglītošanai. ( Kaspars )

 

Šis mācību gada II semestris bija Latvijas skolas somas patīkamu pasākumu piesātināts, kas bagātināja jauniešus un pavēra jaunus apvāršņus latviešu kultūras izzināšanā.

 

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 10. A  klases izglītojamie apgūst karikatūras mākslas žanru

 

Ģimnāzijas 10. A klases skolēni izteica vēlmi iepazīt mākslas žanru – karikatūra. Ķekavas Novadpētniecības muzejs piedāvāja šādu iespēju- novadīt muzejpedagoģisko tiešsaistes radošo nodarbību “Iepazīsti karikatūru kā mākslas žanru”. Nodarbība izvērtās interesanta un izglītojoša. Laba laika organizācija ar lekciju kā ievadu un karikatūras zīmēšanas treniņu kā praktisko daļu, līdz ar to skolēniem nebija garlaicīgi un viņu uzmanība šim procesam tika noturēta visu nodarbības laiku. Lūk, ko par šo nodarbību saka paši skolēni:

Šī nodarbība bija ļoti uzzinoša un pamācoša, jo agrāk neesmu iedziļinājusies šajā tēmā. Tagad saprotu, ka karikatūru zīmēšana ir vesela māksla, pārsteidza tas, ka šobrīd ir arī mākslinieki, kas specializējās karikatūru zīmēšanas mākslā. Prieks par to, ka mums bija iespēja ne tikai iepazīties ar to, kas tad ir karikatūras, bet arī pašiem izmēģināt tās zīmēt.

Paldies, par šo interesanto nodarbību, es sapratu atšķirības starp karikatūrām, šaržu un komiksiem, apguvu karikatūru zīmēšanas pamatus un pat uzzināju par tādu muzeju esamību Latvijā un citiem nozīmīgiem cilvēkiem!

Stunda man ļoti patika ,jo man patīk zīmēt karikatūras un uzzināju vēl vairāk par tām. Uzzināju ,kas ir šaržs un ar ko tas atšķiras no karikatūras. Labprāt vēl vēlētos stundas saistībā ar karikatūrām vai kādu citu mākslas veidu.

Mani ļoti ieinteresēja nodarbība par karikatūru, jo es izpratu tās nozīmi. Es iepazinos arī ar jaunu jēdzienu šaržs. Kā galveno priekšrocību šai stundai varu atzīmēt to, ka mums bija pārsvarā praktisks darbs, kas likās ļoti interesanti un piesaistoši tēmai.

Man ļoti patika šī nodarbība, jo tā bija ļoti pamācoša. Šīs nodarbības laikā papildināju zināšanas par karikatūrām un to veidošanu. Stundas laikā arī pati zīmēju savas karikatūras, taču iepriekš šo nebiju darījusi. Šī bija laba pieredze karikatūru pasaulē.

Viss bija ļoti labi un interesanti un ,bez šaubām, man izdevās uzzīmēt karikatūru uz Vladimiru Putinu, kuru es nosauc par Plutonu. Es ļoti labi pavadīju laiku un sapratu, kas tas ir saržs.

Man daļēji patika zīmēt karikatūras. Ideja laba, interesanta, taču man kā cilvēkam, kam ar vizuālo mākslu attiecības ir uz Jūs, īsti nepatika.

Nodarbība bija ļoti interesanta, daudz jaunas informācijas. Uzzināju, kas ir šaržs. Bija interesanti uzzīmēt savu karikatūru. Bija ļoti pozitīva un jautra stunda.

 

Man patika nodarbība, tā bija interesanta un pamācoša. Šaržs iepatikās visvairāk, brīvajā laikā mēģināšu to zīmēt.

Pasākums, kurā mūsu klasei tika stāstīts par karikatūrām, bija interesants, jo bija daudz informācijas par karikatūrām, strādājošiem māksliniekiem. Es arī uzzināju, ko nozīmē šaržs un kā tas atšķiras no karikatūrām. Kā arī bija interesantas nodarbības , kad varēja uzzīmēt pašam savu karikatūra.

Šodien stunda bija ļoti interesanta un, manuprāt, karikatūru zīmēšanu pārbaudes darbos būtu bīstama. 🙂 Uzzīmēju sev apburošu darbu, tāpēc esmu laimīga. Varēšu lielīties vecākiem, jo atklāju jaunu talantu.

Man ļoti patīk, uzzināju jauno informāciju par karikatūrām. Patika zīmēt. Mēs arī uzzinājām par šaržu, man vairāk patika šaržs.

Kopumā stunda man ļoti patika, jo iepriekš nekad nebiju zīmējusi karikatūrās.

Sākumā uzskatīju, ka tās būs garlaicīgas un neinteresantas, jo pats vārds karikatūrā man asociējas ar kaut ko nopietnu.

Tomēr šī pieredze man ļoti patika un es vēlētos veidot vēl darbus saistībā ar karikatūru. 🙂

Man patīk nodarbības, es uzzināju jaunas lietas par to, kā vajag pareizi zīmēt.

Nodarbība bija ļoti interesanta. Man patika zīmēt un apgūt dažādas karikatūru viltības. Uzzināju, kas ir šaržs un kādu domu tas nes.

Man patika, bija jautri, smieklīgi, pozitīvi.

Bija ļoti interesanti uzzināt, kas ir karikatūra. Bija aizrautīgi arī pazīmēt. Prezentācija bija informatīva. Uzzināju jaunu informāciju, man viss patika.

Man ļoti patika šī nodarbība. Tā bija ļoti noderīga un interesanta. Tagad zināšu, kā zīmēt karikatūras un varēšu pielietot to dažādās stundās. Paldies par šādu aizrautīgu prezentāciju.

 

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni piedalās Fotogrāfijas izglītības platformas ISSP

tiešsaistes lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” 10. – 12. klases skolēniem.

 

Janvāra  mēneša izskaņā 11. klases ģimnāzisti piedalījās L. Graudumnieces lasītajā lekcijā. Skolēniem apgūstot kulturoloģijas priekšmetu, šī lekcija bija nozīmīgs papildinformācijas avots, tās mērķis bija veicināt skolēnu interesi par laikmetīgo mākslu un fotogrāfiju Latvijā, radīt izpratni par laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas pielietošanas veidiem savas identitātes meklējumos un veidošanā. Nodarbība tika veidota no divām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Skolēni iepazinās ar trīs Latvijas autoriem – Annemariju Gulbi, Reini Hofmani, Tomu Harjo – un viņu darbiem. Lekcijas laikā skolēniem tika radīta iespēja video formātā noklausīties minēto autoru stāstījumu par sēriju tapšanu un identitātes jautājumiem.

Pēc nodarbības, skolēni dalījās viedokļos par piedzīvoto.

Kultūras pamatu stundās dzirdētā tiešsaistes lekcija ”Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā”  man ļoti patika. Pirmkārt, lekcijas tēmas objekts ir aktuāls. Laikmetīgo fotogrāfiju popularitāte aizvien pieaug un tās kļūst par objektiem daudzās izstādēs Latvijā. Aizvien pieaugošā popularitāte uzrunā  apgūt vairāk jaunu zināšanu  par šo mākslas veidu, lai spētu sekot līdzi atbilstoši tajā bieži notiekošajām novitātēm (jauni fotografēšanas paņēmieni, vizuālie risinājumi). Otrkārt, tēma tika pasniegta viegli un daudzpusīgi. Lekcijas saturs bija  kodolīgs, un tas padarīja lekcijas klausīšanos par aizraujošu, bet materiālu-viegli uztveramu. Labi izveidots vizuālais formāts arī palīdzēja vieglāk uztvert izskanējušo informāciju, bet lekcijas beigās uzdotie jautājumi un uzdevumi labāk nostiprināja jauno vielu. Treškārt, no šis lekcijas esmu uzzinājis par talantīgiem autoriem, kuri iepriekš man diemžēl nebija zināmi. Tagad, kad jau esmu  uzzinājis par viņiem, es sāku iepazīt arī citus viņu darbus, kuri netika aplūkoti lekcijā. ( Linards)

Lekcija “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” man šķita ļoti interesanta un noderīga. 3 cilvēku stāsti, kas bija apskatīti lekcijā bija ļoti neparasti un aizraujoši, piemēram, pēc Reiņa Hofmaņa stāsta, es uzzināju to, ka pastāv tādas cilvēku grupas, kas pārģērbjas par kādiem tēliem, veido spēles un savā starpā arī cīnās un spēlē. Annemarijas Gulbes stāsts un darbi, likās ļoti aktuāli, kaut arī sabiedrība šī tēma ir maz apspriesta un daudzi cilvēki pat baidās vai nevēlas par to runāt. Toms Harjo savā stāstījumā ļoti interesanti pastāstīja par to, kā viņš radoši izpaužas, apejot rāmjus, kā arī tas, ka, fotografējot tukšas telpas, cilvēki tās var piepildīt ar savu iztēli. Es domāju, ka šī lekcija būtu noderīga arī citiem jauniešiem,  jo tā skar mums svarīgu tēmu – identitāte. ( Ilva)

Pirmais iespaids par lekciju, izlasot tās tēmu, bija tāds, ka lekcija būs neinteresanta, skumīga, bet, kad tā sākās, es sapratu, ka ir vērts paklausīties un paskatīties. Mūs visus iepazīstināja ar to, ko mēs klausīsimies un skatīsimies. Visas lekcijas garumā mums tika iedota iespēja noskatīties 3 intervijas ar cilvēkiem, kuri stāstīja par saviem projektiem un to realizēšanu, to, kā fotografēšana veido daļu no viņu dzīves identitātes u.tml. Pēc interviju noskatīšanās grupās visiem kopā bija diezgan forši padiskutēt un padalīties ar savām domām par redzēto un idejām, kuras Tu, ja būtu tāda iespēja, gribētu realizēt. Visvairāk man patika Annemarijas Gulbes stāsts par savas identitātes veidošanos ar fotografēšanu. Vienīgais mīnuss, man liekas, bija tāds,  ka nebija pietiekami laika, jo mēs gribējām ilgāk padiskutēt. Lekciju būtu vērts noskatīties citiem pusaudžiem un jauniešiem, jo tā ir ļoti izzinoša un liek vēlreiz pārdomāt visu par redzēto un dzirdēto. ( Elīna)

Lekcijā “Identitātes meklējumi Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā” uzzināju to, kas vispār ir laikmetīgā fotogrāfija un kā tajā var izpaust savu identitāti. Bija ļoti interesanti apskatīties mākslinieku veiktos darbus un ielikto domu. Patika, ka bija pašiem iespēja iesaistīties aktivitātēs un aizdomāties par to, kā es izpaustu savu identitāti caur fotogrāfijām, ko vēlētos paust. Patīkami pārsteidza, ka lielākajai daļai klasesbiedru domas bija līdzīgas. Kopumā bija interesanti un izglītojoši, kā arī tas satuvināja mūsu klasi vairāk. (Ramona)

Mācību stundā notika lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām. Līdz šim es neesmu par tādu dzirdējusi, tāpēc bija interesanti uzzināt, kas tas īsti ir. Bija parādīti video materiāli, kur mākslinieki- Toms Harjo, Annemarija Gube un Reinis Hofmanis – stāstīja par saviem darbiem un aktuālām problēmām tajās. Katra mākslinieka darbi bija interesanti. Toma darbs par reliģiju, Annemarijas atklātās fotogrāfijas un Reiņa darbs ar fantāziju pasauli. Man visvairāk patika Reiņa darbs, jo tas likās aizraujošs un es arī gribētu iejusties kādā noteiktā tēlā, tā sakot, iedziļināties savā fantāziju pasaulē. Protams, interesants arī bija uzdevums, kuru vajadzēja veikt grupās. Varēja apspriesties ar pārējiem un uzzināt, kas vairāk patika viņiem, vai arī saprast, ka kādam ir līdzīgas intereses ar tavējām. Kopumā man ļoti patika šī nodarbība. ( Katrīna)

Lekcija bija interesanta un raisīja dažādas pārdomas un diskusijas ar vienaudžiem. Manuprāt, lekcijas tēma bija piemērota un aktuāla mūsu sabiedrībai. Patika tas, ka varēja paust savu viedokli brīvā formā un apzināties to, ka vienaudži domā līdzīgi par tēmām, kas tika apskatītas. Uzzināju arī daudz ko jaunu, piemēram, to, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kas spēj atklāti runāt par tēmām, pret kurām sabiedrībai mūsdienās ir radušies aizspriedumi. (Malēna)

Noklausoties lekciju, izbaudīju jaunas un neparastas emocijas, jo agrāk nepievērsu lielu uzmanību latviešu māksliniekiem. Lekcija par laikmetīgajām fotogrāfijām Latvijā man likās ļoti aizraujoša, jo tika piedāvāti trīs burvīgi mākslinieki, kuriem ir dažāda pieeja mākslai, dažāda identitāte. Katrs mākslinieks savā video paskaidroja, kāpēc tieši bija tāda pieeja fotogrāfiju radīšanai, arī bija iespēja video laikā aplūkot visu mākslinieku lieliskās fotogrāfijas. Noklausoties lekciju un pati padarbojoties savā grupā, sapratu, ka katra māksla ir laikmetīga un nav vienkārši skaista bilde, bet vienmēr ir svarīgs saturs, kā mākslinieks piedāvā aplūkot savu mākslas darbu. Man ļoti patika lekcija, lika par daudzām lietām aizdomāties, kā arī tagad, pateicoties lekcijai, sāku sekot līdzi visiem trim māksliniekiem un viņu darbiem sociālajos medijos. Ar lielāko prieku noklausītos vēl vienu lekciju par laikmetīgām fotogrāfijām Latvijā! ( Viktorija)

Šī nodarbība deva iespēju iepazīt tuvāk jauno, laikmetīgo fotogrāfu dzīves uztveri. Katram bija savas metodes un tēmas, kā arī robežu izpratne. Visvairāk man patika Toma Harjo mākslas izpratne. Viņš iekļāva savos darbos visus reliģiskos liegumus un savas dzīves faktus. Es vēlētos nofotografēt savu dzīves redzējumu, jo, manuprāt, tas būs līdzīgs Toma skatījumam. (Samanta)

Manas sajūtas par šo stundu bija gaišas. Bija interesanti paklausīties par fotogrāfiem, kāpēc viņi to dara, kāds ir viņu izskats foto. Visvairāk mana atmiņā palika Annemarija Gulbe, jo man tiešām patika viņas darbi un tie ir tuvāki manām interesēm, man interesē ķermeņa estētika. (Sofija)

 

Kino diena Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā

Mācību gada I semestra noslēgumā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā tika organizēta Kino diena. Pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, ģimnāzistiem bija iespēja noskatīties jaunākās latviešu režisoru veidotās spēlfilmas: “Emīlija. Preses karaliene.”, režisori- A. Mizišs, K. Želve, D. Sīmanis, G. Grūbe-; “Spogulī”, režisore L. Pakalniņa.

Spēlfilmas raisīja skolēnos lielas pārdomas un garas diskusijas. Vienaldzīgo nebija. Nenoliedzami, spēlfilmas rosina uz pārdomām un patieso vērtību apzināšanos. Spēlfilma “Emīlija. Preses karaliene.” Atklāj kopainu, kā vēsturiski notikumi ietekmējuši cilvēku likteņus. Savukārt spēlfilma “Spogulī” atspoguļo mūsdienu sabiedrības lielo aizraušanos ar virtuālo dzīvi, nemitīgi uzņemot un sociālajos tīklos publicējot selfijus.

Skolēnu viedokļi:

Filmā ļoti labi attēlota 20. gadsimta dzīve. No dažādām pusēm tika parādīta sabiedrība un attiecības tajā. Aktieru kostīmi ir labi pieskaņoti. Ar krāsām ir labi parādīts filmas noskaņojums. Filmas kvalitāte ir augstā līmenī.

(11. klase)

Pēc manām domām, skatīties šo filmu bija diezgan interesanti. Tajā var saskatīt daudzas atšķirības no mūsdienu ikdienas. Iesaistoši arī bija iedziļināties pagājušā gadsimta sākuma cilvēku domāšanā. Kopumā novērtēju filmu kā vienu no viskvalitatīvākajām latviešu filmām.

(11. klase)

Filmas ,,Emīlija. Latvijas preses karaliene” man ļoti patika, tā ir interesanti nofilmēta ar daudz interesantiem likteņa pagriezieniem. Man ļoti imponē operatora darbs, filmā ir ļoti daudz interesantu kadru. Emīlija filmā ir parādīta kā ļoti droša sieviete, kas tiecas pretī savam mērķim, neskatoties uz grūtībām, kas ir ļoti labs piemērs, ka nav jāapstājas.

(11. klase)

Filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” stāsta par Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, kur tiek parādīta sešās spēlfilmās un vienā dokumentālajā sērijā.    Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgo E. Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādus viņas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, sociālo statusu, uzņēmējdarbību. Filmas kvalitātei arī ir savs stāsts, jo tiek izveidots augstā līmenī un bija interesanti skatīties. E. Benjamiņas dzīvesstāsts ļāva skatītājiem ieskatīties vienā no Latvijas 20.gadsimta vēsturiskiem notikumiem.

(11. klase)

Pēc manām domām, filma ļoti labi parāda, ka nav svarīgi, cik lielas ir problēmas vai kāds tām ir iemesls, vienmēr var atrast risinājumu. Man patika vēsturisko faktu attēlojums, kas, tāpat kā filmā „Dvēseļu putenis”, paplašina redzesloku par notikumiem Latvijas vēsturē. Bija interesanti uzzināt, kāda veida informācija interesēja cilvēkiem tajā laikā un cik daudz tie uzticējās presei. (12.klase)

Manuprāt, filmas uzņemšana tika veikta ļoti augstā līmenī. Specefekti, kostīmi un aktieru darbs bija nevainojams, apliecinot, ka mūsu tauta ir spērusi lielu soli kino sfērā. Grūtības sekot līdzi mākslas darbam radīja ne tikai aizraujošās detaļas, bet arī attālināšanās no grāmatas sižeta, tāpēc man bija rūpīgi jāklausās dialogi, jāanalizē ainas. Tas raisīja sava veida nepatiku, jo es no filmas sagaidu patīkamu relaksāciju, baudas un iedvesmas smelšanos, nevis pretēji- matemātikas stundas koncentrēšanās nepieciešamību.

(12. klase)

Emīlija ir patiesi spēcīga personība latviešu vēsturē. Viņa radīja divus ienesīgus laikrakstus “Jaunākās ziņas” un “Atpūta”, bija latvju sieviešu nacionālās līgas goda biedre un  priekšniece Jūrmalas palīdzības biedrībā. Es domāju, ka Guna Zariņa lieliski iederējās Emīlijas lomā. Viņas elegance, savaldība un nosvērtība radīja sava veida šarmu.

(12. klase)

Daudzsēriju filma “Emīlija Latvijas preses karaliene” man likās nedaudz garlaicīga, tā neaizķēra mani kā skatītāju. Tomēr sižets bija diezgan labs. Pārāk ilga visu sēriju skatīšanās pēc kārtas pazaudēja manu uzmanību un interesi. Bet man patika aktieru sekmīga un dzīva tēlošana, precīza iedzīvošanās varoņos.

(10.klase)

Filma ,, Emīlija Latvijas preses karaliene” manī izraisīja gandarījumu, interesi un tā bija diezgan aizraujoša. Tajā atklājās viens no Latvijas preses nozīmīgākajiem posmiem, kuri ietekmēja Latviju. Man patika, kā aktieri spēlēja savas lomas ar emocijām. Tikai, ļoti garo sēriju dēļ dažreiz uznāca nogurums. Kopumā filma šķita laba un kvalitatīva.

(10. klase)

Šodien es noskatījos Lailas Pakalniņas filmu “Spogulī”. Filma bija interesanta un aizraujoša. Kopumā man patika. Dažos momentos bija grūti saprast galveno domu, ko gribēja pateikt režisore. Manuprāt, filma ir piemērota mūsdienu jaunatnei, jo filmā bija izmantoti dažādi mūsdienīgi elementi. Filma bija interesanta, jo skatoties varēja atrast līdzību ar brāļu Grimmu pasaku “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Es šo filmu ieteiktu noskatīties ikvienam jaunietim, kā arī pieaugušajam.

(Amanda, 9.klase)

Šajā filmā “Spogulī” interesanti bija tas, ka filma tika filmēta melnbalta. Lai uzfilmētu šo filmu, vajadzēja daudz pacietības, izturības un spēka. Man nepatika tas, ka bija filmēta selfijveidā, jo man labāk patīk tradicionālā veidā, kad kamera nekustas. Dažus fragmentus bija grūti saprast un iedziļināties. Kopumā man šī filma ne ļoti patika. Pietrūka kaut kā interesanta un dzīvīgāka.

(Aiga, 9. klase)

Filma “Spogulī” nofilmēta ne kā parasti citas. Man no sākuma bija ne ļoti saprotams filmas formāts, bet kopumā filma bija interesanta. Filmēta pēc brāļu Grimmu pasakas “Sniegbaltīte un 7 rūķīši.” Motīviem.

Pēc noskatīšanās var saprast ,ka nevar uzticēties svešiem cilvēkiem.

Es ieteiktu šo filmu noskatīties arī cietiem.

(Viktorija)

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija svin valsts svētkus

Gaidot valsts svētkus, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni, pateicoties Latvijas Skolas somas radītajām iespējām, izbaudīja SIA “AUSS MEDIA” koncertlekcijas ierakstu “Mūsu stāsts par Rīgu”, stāstu par mūsu valsts galvaspilsētu Rīgu ģimnāzistiem pavēstīja Rūta Dūduma -Ķirse un Jānis Ķirsis. Sevišķi jāuzteic mākslinieki par koncertlekcijā izvēlēto mūziku, kas radīja svētku sajūtu, veidotāji iekļāvuši bagātīgu un interesantu faktu materiālu par Rīgu.

Lūk, ģimnāzistu viedokļi:

Manuprāt, koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” ir ļoti dziļš, bet vienlaikus arī interaktīvs un piesaistošs uzziņas avots par dažādām Latvijas galvaspilsētas kultūras un vēsturiskajām norisēm, kas liek tuvāk iepazīt pilsētas attīstību caur dažādiem laikmetiem raksturīgās mūzikas prizmu.

Un tieši šī saikne, kas veidojās, izpildot dziesmas un saturiski klāstot faktus, man šķiet, ļāva vieglāk uztvert vadītāju sniegto informāciju, ko pierāda arī P. Roberta pētījums, kura rezultāti atklāj melodiju pozitīvo ietekmi uz mācīšanas metodikas efektivitāti.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi radīt šāda veida stundas, kas ierosina jauniešus interesēties par savu dzimto pilsētu, valsti un tautu.

(Huberts, 12. klase)

Mūsu galvaspilsētā Rīgā dzīvo lielākais skaits Latvijas iedzīvotāju un tie , kuri mīt ārpus tās , pazīst šo skaisto pilsētu kā mazo Parīzi.  Vairums cilvēku ir pārliecināti, ka tie zina pietiekoši daudz vēsturiskas un izglītojošas informācijas par šo pilsētu, bet vienmēr  paliek neatklāti un interesanti fakti.

Izzinošajā un aizraujošajā koncertlekcijā  ‘’Mūsu stāsts par Rīgu’’ bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par vācu komponistu Rihardu Vāgneru , kurš darbojās Rīgā. Tieši tur  viņš sāka komponēt savu slaveno opera “Klīstošais holandietis”. Kā arī Rīgas spilgtākais un nozīmīgākais  kultūras objekts  ir pats greznais Operas nams , pateicoties koncertelkcijai, es uzzināju par instrumentālo skaņdarbu – uvertīru.

Manuprāt, Rīga ir kā dārgumu lāde, kura sevī glabā mūzikas, arhitektūras un mākslas pērles, un ikviens var spēt saskatīt to skaistumu un gūt patīkamu iespaidu.

(Zane, 12.klase)

 

Ir svarīgi popularizēt savas tautas vēsturi, kultūru, tās attīstību jauniešu vidū. Tās ir vērtības, kuras, manuprāt, ir jānodod no paaudzes paaudzē, lai saglabātu savu nacionālo pašapziņu un identitāti.

Uzskatu, ka redzētā video lekcija ir vērtīgs informācijas avots, kas satur dažādus interesantus vēsturiskus faktus par Latviju, kuri netiek pasniegti sausā teorijas veidā, bet gan papildināti un caurvīti ar mūziku. Līdzīgi arī R. Kalniņa filmā “Četri balti krekli” skatītājs tiek iepazīstināts ar latviešu tautas kultūras veidošanos. Viss tiek pasniegts caur cenzūru mūzikā, kas padara darbu daudz tuvāku sirdij, jo tiek pamodinātas tādas kā bērna atmiņas, emocijas.

Man ir prieks, ka vēstures un kādu faktu pasniegšana kļūst arvien radošāka, jo tas ir viegls un neviltots veids motivēt jauniešus izzināt savas tautas vēsturi.

( Gusts, 12. klase)

“Man ļoti patika šis brīnumaini skaistais un interesantais koncerts, bet es īpaši neko jaunu neuzzināju. Patika, ka dziedāja dažādās valodās.”

(7. klase)

“Visas dziesmas bija foršas un dažas dziesmas mani pārsteidza. Man visvairāk patika, kā dziedāja somu valodā un japāņu valodā. Visas dziesmas es esmu dzirdējis. Es savu pilsētu uzlabtu ar saldējuma fabriku, jo man ļoti garšo saldējums. Biju pārsteigts, ka Japānā dzied latviešu dziesmas.”

(7. klase)


Mēs noskatījāmies koncertlekciju par Rīgu, tās vēsturi un kultūras vietām.
Uzskatu, ka šī lekcija bija ļoti noderīga un interesanta, jo atsvaidzināju zināšanas par mūsu galvaspilsētu, kā arī uzzināju arī daudz ko jaunu. Piemēram, līdz šim nezināju, ka 2014. gadā Rīga tika nominēta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tāpat nezināju, ka ik gadu Ziemassvētkos notiek labdarības akcija “Dod pieci”. Manuprāt, tā ir ļoti jauka un svarīga akcija tieši Ziemassvētkos, lai atgādinātu, ka tie ir ne vien apdāvināšanas svētki, bet arī prieka, mīlestības, labestības svētki.
Atgādināju sev arī dažus pazīstamus uzvārdus: E. Dārziņš, Z. Liepiņš, J. Vītols, R. Pauls. Ir svarīgi neaizmirst mūsu tautas spilgtākos tēlus, jo viņi ir tie, kas ienes Latvijas vārdu vēsturē.
Man patika koncertlekcija un uzskatu, ka tādas koncertlekcijas ir interesants veids, kā iemācīties kaut ko jaunu un atgādināt sev kaut ko aizmirstu.

(Amanda, 10.klase)


Koncertprogramma “Mūsu stāsts par Rīgu” man likās ļoti aizraujoša un interesanta. Tās laikā es uzzināju vairākus interesantus faktus par Rīgu, piemēram, ka pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners tieši tad, kad mitinājās Rīgā, uzrakstīja operu “Klīstošais holandietis”. Visu izrādes laiku mūs pavadīja slavenas un lustīgas latviešu dziesmas. Piemēram, es nezināju, ka Raimonda Paula sacerētā dziesma “Dāvāja Māriņa” ir iemīļotākā latviešu dziesma Japānā. Man patika koncertlekcija, jo tajā bija zināms līdzsvars starp interesantiem faktiem un skanīgu mūziku, kas kopā veidoja neaprakstāmu harmoniju. Koncertprogrammu vadīja jautrs pāris – dziedātāja Rūta Dūduma un komponists Jānis Ķirsis.

(Rodrigo, 10. klase)

Kopumā man iepatikās šī koncertlekcija, pirmkārt, dziesmu dēļ, jo bija dažas dziesmas, kuras man patīk, piemēram, Ievan Polkka, somu tautas dziesma. Otrkārt, es uzzināju interesantus faktus par Latvijas pazīstamiem un slaveniem cilvēkiem, tādiem kā Valters Caps, kurš izgudrojis vismazāko fotokameru Minox, Jāzeps Vītols, kurš bijis Latvijas Konservatorijas rektors, kā arī Raimonds Pauls, pasaulē pazīstamais komponists. Vēl uzzināju no šīs koncertlekcijas, ka pirmo reizi Latvijas zemes tiek minētas Indriķa hronikās. Tomēr man gribētos, lai būtu daudz vairāk informācijas un faktu par Latvijas vēsturi, kultūru un tautas īpatnībām, jo man kā cilvēkam, kuram latviešu valoda, kultūra un tradīcijas ir neierastas. Ceru, ka nākošajā reizē būs plašāks informācijas loks.

(Valērijs, 10. klase)

Pēc koncertlekcijas “Mūsu stāsts par Rīgu” noskatīšanas, varu teikt, ka man ļoti patika, jo lekcija bija ļoti enerģiska. Es uzzināju vairāk par Rīgu, par komponistiem. Visu koncertlekciju bija gandrīz viena mūzika, bet es gribētu, lai vairāk pastāstītu par Rīgas vēsturi.

(Adelīna, 10.klase)

Kopumā koncertlekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” man patika, taču, manuprāt, ieraksts vietām bija pārlieku samākslots. Uzzināju dažus jaunus, interesantus faktus par mūsu galvaspilsētu. Piemēram, uzzināju, kāds mūzikas žanrs skanēja Rīgas Doma baznīcā, kad to tikko uzcēla. Raidījuma vadītāji prata interesanti, aizraujoši pasniegt informāciju. Patika arī dažas izpildītās dziesmas, it īpaši pirmspēdējā.

(Raivis, 12. klase)

 

Man patīk tāda veida lekcijas, arī šī bija labs atgādinājums par Latvijas tautu un kultūru, paplašināju arī savas zināšanas par kultūras ēkām un atsaucu atmiņā komponistus. Lekcija lika aizdomāties par latviešu tautas smago pagātni, bet tas viss ir aiz muguras, pateicoties stiprajiem un talantīgajiem latviešiem, par ko man ir liels prieks. Man radās svētku noskaņa, un tas arī ir galvenais guvums no šīs mācību stundas.

(Adrija, 12.klase)

Manuprāt, šī koncertlekcija bija diezgan interesanta un, godīgi sakot, bieži nav tādu lekciju, kuru var skatīties un neapnīk. Šī tāda bija- skatījos ar interesi. Visā šajā mācību stundā viņi diezgan labi pastāstīja par Rīgu, kā arī varēja diezgan daudz uzzināt par dziesmām, kā, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma „ Dāvāja Māriņai”  ir pat  populāra Japānā, un par to es biju diezgan pārsteigts. Man šī lekcija patika, uzzināju  daudz informācijas no tās.

(Ervīns, 9. klase)

Es uzzināju no šīs lekcijas daudz ko par Rīgu, piemēram, par Lielo Kristapu, vai arī par to, cik daudz dalībnieku piedalās dziesmusvētkos, vai arī to, ka Japānā ir populāra dziesma “Dāvāja Māriņa”. Es nepiekrītu, kad viņi teica, ka somu un japāņu valoda ir viegla, kā arī dažas dziesmas man patiktu dzirdēt nepārveidotas.

(Raitis, 9.klase)

 

Man patika šī koncertprogramma un arī iepriecināja. Interesanti bija klausīties vēsturi par Rīgu un dzirdēt latvju dziesmas, bet savādākā izpildījumā. Uzzināju par ,, Lielo Kristapu”, ka viņš visus pārveda no viena krasta uz otru. Uz pleca bija uzlicis mazo bērniņu un nesis pāri upei. Pēc tam bērniņš netika atrasts, bet tā vietā atrada pilnu lādi ar naudu vai bagātībām. Ir nodoms, ka par šo naudu tika uzcelta visa Rīga.

Koncertlekcija, pēc manām domām, bija ne tikai interesanta, bet arī informatīva – skatoties to ar visu klasi, es uzzināju daudz ko par Rīgu, tās vēsturi, kultūru un mākslu.

(8. klase)

Koncertekcija “Mūsu stāsts par Rīgu” raisīja manī dažādas pārdomas un izjūtas. Esmu ļoti pateicīga par to, ka dzīvojam brīvā valstī un ka laika gaitā mūsu valsts un pilsētas ir ļoti attīstījušās. Es novērtēju to, ka mūsu iespējas un tradīcijas ir ļoti daudzveidīgas, kas liecina par to, ka ikviens tiek pieņemts un cienīts. Novērtēju to, ka mums ir objekti un personas, ar kurām var lepoties, kā arī tauta un zeme, kuru es varu saukt par savu un būt piederīga tai.

(Endija, 11. klase)

Šajā laikā Latvijā tiek sagaidīti Latvijas proklamēšanas 103 gadadienu. Neskatoties uz grūtībām, ir svarīgi saglabāt tradīcijas un svinēt atzīmējamās dienas.

Manuprāt, tauta kļūst stiprāka un vienotā ka, ja tā kopīgi pārvarēs visas problēmas. Mūsu valsts vēsture gadsimtiem ilgi bijusi raiba un 18. novembri ir jāatzīmē ar godu. Es vēlētos atjaunot visus gājēju celiņus Rēzeknē. Atcerēsimies visus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un būsim lepni par mūsu dzimteni.

(Mairis, 11. klase)

Tikko es ar klasi noskatījos piedāvāto koncertlekciju par Rīgu, ko arī vēlētos nokomentēt.

Pārsvarā man šī koncertlekcija patika, jautras, un brīžiem dažās svešvalodās dziedātās dziesmas bija interesantas un  uzlaboja noskaņojumu. Man patika arī tas, ka starp dziesmām bija interesanti fakti, gan tie, kurus es jau zināju (par lielo Kristapu, piemēram), gan arī jauni, kuri mani stipri pārsteidza (piemēram, Tokijā ir viena populāra latviešu dziesma, kuru uzrakstījis Raimonds Pauls).

Tomēr bija arī mīnusi. Manuprāt, vadītāji varētu pastāstīt vairāk interesantu, maz dzirdētu, senu faktu par Latviju, Rīgu. Daudzas dziesmas, neskatoties uz to jautro noskaņojumu, bija diezgan bērnišķīgas, kā arī daudzi fakti lielākoties bija zināmi, vairāk domāti jaunāka vecuma posmam, piemēram, par Mežaparku, Latvijas Nacionālo bibliotēku u.c.

Kopumā, saskaitot plusus un mīnusus, koncertlekcija bija jauka, jautra un, neskatoties uz bērnišķības iezīmēm, tur bija daži interesanti fakti.

(Arvīds, 10. klase)

Šodien mums visiem bija iespēja noskatīties izzinošu, interesantu video lekciju par Latvijas galvaspilsētu-Rīgu. Īstenībā daudz, ko jaunu uzzināju, piemēram, ka Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” ir pat slavena Japānā.

Šodienas lekcijas vadītāji ļoti radoši novadīja mūsu stundu, proti, dziedāja, stāstīja par Rīgu.

Leģenda saka lielā Kristapa dēļ uzcēla Rīgu.

Mēs varam lepoties ar mūsu Valsti.

(Elizabete, 9.klase)

Šī video lekcija man kārtējo reizi deva saprast, ka Latvija ir vērtību pilna valsts, ar ko es lepojos!

Bija daudz interesantu vēstures faktu, piemēram, par Lielo Kristapu un to, kā viņš pārnesa zēnu pāri upei, tas pazuda, atrada zeltu un par to naudu uzcēla Rīgu; par slaveniem Rīgas komponistiem, par to, ka Raimonda Paula dziesmu ,,Dāvāja Māriņa’’ zina pat Japānā, Rīgas Domu baznīcā, kad to uzcēla, skanēja Gregoriskais korālis. Esmu ļoti priecīga, mums ir iespēja redzēt brīnišķīgus video, lai attīstītu zināšanas par Latviju un tās vēsturi.

(Liāna, 9. klase)

sagatavoja S. Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolēni noskatās režisores Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdiju “Tizlenes” 

Ar Latvijas Skolas somas atbalstu š. g. 22. un 29. septembrī un 8. oktobrī skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko latviešu komēdiju pusaudžiem “Tizlenes”.  Latgales vēstniecībā “Gors”. Šī kino apmeklējuma mērķis: Iepazīt latviešu režisoru veidoto kino, aktualizēt pusaudža vecumposma nozīmi personības attīstībā, vērst izglītojamo uzmanību izkopjamām vērtībām.

Komēdija ataino pusaudžu dzīvi, pievērš uzmanību aktuālajiem jautājumiem, kas viņus satrauc. Lieliski, ka filmas režisore liek domāt par patiesajām dzīves vērtībām, kas pusaudžu vecumā bieži vien nešķiet tik svarīgi.

Skolēni ar savām klases audzinātājām un latviešu valodas un literatūras skolotājām diskutēja par šo filmu un tajā atspoguļotajiem pusaudžiem aktuālajiem jautājumiem. Kino apmeklējums skolēniem rosināja dialogu un diskusijas.

  1. klases skolēnu atziņas: “Labākā filma, ko redzēju pēdējā laikā.”

“Labi, ka bija iespēja noskatīties filmu uz lielā ekrāna kopā ar klases biedriem. “

“Cenšoties īstenot savus mērķus, nevajag pazaudēt draugus.”

  1. klases skolēnu atziņas: Filma bija amerikāņu tipa, tāpēc man ne ļoti patika . Filma bija savā ziņā pamācoša, jo šī filma ir ļoti labs piemērs tam, kur noved dzeršana, smēķēšana un melošana vecākiem, bet šo filmu īsti par pamācošu nevar nosaukt, jo diez vai kāds būs tāda pašā situācijā kādā bija aktieri. jo 1. filma ir par 1999. gadu un kā es iepriekš teicu – šī filma ir amerikāņu tipa. (Ritvars)

Man filma kopumā ne ļoti patika, jo šādas filmas man nav interesantas. Man šķiet, ka filmā rādītās situācijas tika ņemtas no dzīves – 9. klases skolnieces gribēja kļūt par populārām meitenēm skolā, tāpēc, iedvesmojoties no Holivudas filmām, skolnieces nolemj tuvāk iepazīties ar puišiem, bet tad viņas saprot, ka tā var izbojāt draudzību.

Mana atziņa no filmas: ” Nav jāklausās citus, ko viņi saka, bet jāieklausās sevī.” (Kristers)

Manuprāt, šī filma bija ļoti izglītojoša. Tajā bija globāla tēma – citu apcelšana. Man filma ļoti patika, jo galvenā varone spēja sevi mainīt uz labāko pusi.

  1. klases skolēnu atziņas:

‘’Latvijas Skolas somas’’ ietvaros bija iespēja noskatīties pusaudžu komēdiju ‘’Tizlenes.’’ Krāsainiem notikumiem pilnu, kas parāda pusaudžu gadus, skatupunktus uz nākotni, apvienojot to visu ar fantāziju pasauli.

Filmā ir redzami dažādi notikumi – ikdiena skolā, pazemojumi, problēmas ar ko sastopas tieši meitenes, domas un sapņi. Liekas tik ikdienišķi notikumi, tomēr filmā tas ir vizualizēts un liek padomāt par savu ikdienu. Kā arī fantazēšana un savu sapņu iedomāšanās filmā ir pārspīlēta, liekot arī skatītājiem aizdomāties un uzjautrināties par to par ko arī mēs sapņojām.

‘’Tizlenes’’ ir ikdienišķu notikumu attēlojums ļoti neparastā veidā, kas liek aizdomāties un pasmieties.(Elza)

 

Saturs bija pamācošs, bet pārāk paredzams. Varoņi gāja cauri vairākām problēmām un skaidroja tās, bet varēja zināt, kas būs tālāk. Filma bija lietderīga tādā ziņā, ka varēja mācīties izprast citu jauniešu rīcību, jūtas, emocijas, to, kā viņi reaģē un aizkaitinājumu un iedomāties sevi viņu vietā, secināt rīcību. Sižeta galvenā doma, manuprāt, bija diezgan šaura, bet labi izprotama un nepārprotama. (Kristiāna)

 

Filma “Tizlenes” bija ļoti amizanta, neveikla un koša, tai piemita īpašības, kas filmās mani parasti nesaista, bet, pēc filmas noskatīšanās, biju ļoti apmierināta. Tas tādēļ, ka zem šīm komiskajām situācijām un pārspīlējumiem tomēr slēpās problēmas, ar kurām jaunieši, tai skaitā es, saskaras. Filmas komiskums prata šīs problēmas, piemēram, skolēnu apcelšanu vai zemu pašvērtējumu, lieliski integrēt un vieglāk saprotamā veidā aktualizēt. ( Gunta)

 

Sarmīte Arbidāne,

d.v.a.j.

Rēzeknes valsts 1. ģimnāzijas jaunieši virtuāli apmeklē audiovizuālo koncertlekciju “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1, 8. M2, 8. VA, 10.C, 11. M1, 11.M2 un 12. VH klases izglītojamie šī gada februārī iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros piedalījās audiovizuālajā koncertlekcijā “Mūsu maestro. Raimonds Pauls”.  Maestro Raimands Pauls šī gada janvārī atzīmēja  85. jubileju. Koncertlekciju jauniešiem vadīja populārie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi Rūta Dūduma-Ķirse un Jānis Ķirsis, kuri izauguši ar maestro R. Paula mūziku, pēc koncertlekcijas jauniešiem bija iespēja darboties arī pašiem. Izglītojamajiem bija sniegta daudzpusīga un interesanta informācija par Latvijas iedzīvotāju mīlēto maestro un viņa profesionālo darbību.  Tika prezentēta un atskaņota mūzika, no kuras iedvesmojies komponists R. Pauls, veidojot savas kompozīcijas un spēles stilu, izglītojamie uzzināja, ar kuriem mūziķiem un dzejniekiem ir sadarbojies maestro, iepazinās ar R. Paula dziesmām, kuras tika atskaņotas dažādās interpretācijās, un guva daudz jaunas informācijas un iespaidu. Paldies koncerta vadītājiem par radošumu un augsto profesionālo sniegumu , radot izglītojamajiem iespēju iepazīt R. Paula daiļradi.

Jaunieši savās atsauksmēs par koncertlekciju raksta:

Fragmentāli dzirdot, man visvairāk patika oriģinālās dziesmas no kinofilmām kā „Ilgais ceļš kāpās” un „Vella kalpi”. Kopumā patika koncertlekcija, tā bija aktīva, daudz informācijas, vadītājus klausoties, nebija garlaicīgi.” ( Elīna, 8. VA0

“Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu. Interesanti bija klausīties viņa dziesmas. Patika,Kerijas dziesma, Laikam vairāk laika nav, Geršvina “Summertime”izpildījums. Ļoti patika raidījuma vadītāji, manuprāt, jautri un pozitīvi cilvēki.” ( Katrīne, 8.VA)

“Koncertlekcijas vadītāji bija jauki un enerģiski, raidījums kopā bija interesants un varēja uzzināt daudz ko jaunu.” ( Beāte, 8.VA)

“Es uzzināju, kādu tehniku izmanto, lai ierakstītu mūziku. Uzzināju vairāk par Raimondu Paulu.  Raidījuma vadītāji stāstīja informāciju vieglā un saprotamā formā, bija interesanti klausīties un skatīties. Man patika,  ka raidījuma vadītāji ne tikai stāstīja par mūziku, bet arī to spēlēja.” ( Laura, 8.VA)

“Raidījuma vadītāji bija interesanti un muzikāli, bet man likās, ka bija pārāk daudz dziedāšanas, kas nebija īsti saistīta ar Raimondu Paulu.” ( Nikola, 8.VA)

“Es uzzināju daudz ko jaunu par maestro Raimondu Paulu, kas viņam garšo, kur viņš ieguva savu izglītību ,ar ko viņš ir sadarbojies. Vislabāk patika dziesma “Trīs vīri” un  “Summertime”.” (Artūrs, 8.VA)

“Patika dziesma no Vella kalpi, dziesma no Dāvana vientuļai sievietei, Skota Džoplina “The entertainer”,ļoti patika raidījuma vadītāji un pats raidījums, jo var daudz ko jaunu uzzināt ,un vadītāji labi spēlēja mūziku un dziedāja.” (Raitis, 8.VA)

“Man viss likās neparasts, jauns un interesants, jo iepriekš es biju zinājusi dažas dziesmas krievu valodā un  to, ka viņš ir slavens un ļoti talantīgs. Patika R. Paula dziesmas, jo tajās bija jūtama ieliktā dvēsele, patika, kā koncerta vadītāji šīs dziesmas pārveidoja dažādos stilos. Patika R. Paula humoristiskās atbildes un vadītāju brīvais uzrunas veids.” ( Elīna, 10.c)

“Es uzzināju, kāda stila mūzika Raimondam Paulam ir vistuvākā. Patika mūzikas no k/f ”Ilgais ceļš kāpās” pārveidotais variants tautiskās noskaņās. Raidījuma vadītāji bija ļoti radoši un atraktīvi. Pats raidījums bija ļoti interesants, varēja daudz ko jaunu uzzināt. Tomēr vairāk gribējās redzēt pašu Raimondu Paulu.” (Anna Marija, 10.C)

“Uzzināju daudz jaunus, interesantus faktus par maestro Raimondu Paulu, par kuriem iepriekš nekad nebiju dzirdējis. Man ļoti patika visas mākslinieku izpildītās dziesmas, jo tām bija piešķirts oriģināls, jauns skanējums, kas dziesmām lika iemirdzēties  jaunās krāsās. Raidījuma vadītāji bija ļoti atvērti un atraktīvi , arī pats raidījums bija izdevies ļoti izzinošs un interesants!” (Huberts, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu bijām mācījušies arī citos priekšmetos, tāpēc es daudz ko  no raidījumā dotās informācijas jau zināju . Tomēr raidījuma izklāsta veids bija diezgan interesants , jauniešiem viegli uztverams un aizraujošs, ka laiks paskrēja ātri  Patika, ka raidījuma vadītāji ir ļoti zinoši un profesionāli mūziķi.” (Kristiāna, 11.M1)

“Ļoti patika raidījuma vadītāju  profesionālā dziedāšana dažādos stilos ,  ierakstu veikšanas efektu demonstrējums ,kā arī vadītāju profesionālais stāstījums.” ( Dagnija, 11.M1)

“Par Raimondu Paulu biju interesējies jau agrāk, tāpēc lekcijā saklausīju jau dzirdētu mūzikas skaņdarbu nosaukumus, uzzināju nedaudz vairāk par Raimond Paula dzīvi un uzskatiem. Man patika visi dziesmu pārveidojumi, tie deva tādu kā jaunu skatījumu uz  to vai citu skaņdarbu, īpaši patika “Vella Kalpi” džeza stilā. Šī koncertlekcija atšķīrās no man ierastajām lekcijām ar savu savdabīgo pasniegšanas veidu, tāpēc bija ļoti interesanti klausīties.” (Gusts, 11.M1)

“Man  patika šī koncertlekcija, jo raidījuma vadītāji bija ļoti atraktīvi un varēja redzēt, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara. Tas viss kopumā veidoja patīkamu atmosfēru. Vislabāk man patika dziesmas  no k/filmām un to interpretācija, piemēram, dziesma no filmas “Ilgais ceļš kāpās” tautiskās noskaņās un Rūtas Dūdumas fantastiskais izpildījums.” (Elizabete, 11.M1)

“Man ļoti patika raidījums un tā vadītāji, tas bija ļoti pozitīvi un ar humoru, taču tajā pašā laikā izglītojoši un noderīgi. Jautājumi Raimondam Paulam bija ar humoru un skolniecisku ievirzi. Vislabāk man patika R. Paula mūzika no k/f “Ilgais ceļš kāpās”, kā arī tās interpretācija tautiskās noskaņās.” (Viktorija, 11.M1)

 

7. klases skolēni apmeklē Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu “1991. gads – barikāžu laiks”

Notikumiem, kas risinājās Baltijas valstīs pirms 30 gadiem, bija pievērsta visas pasaules uzmanība. Šogad Latvijas iedzīvotāji atzīmēja “Barikādēm – 30”. Tā laika aculiecinieki dalījās atmiņās, atkal izdzīvojot sajūtas, kas bija piedzīvotas Latvijai tik nozīmīgā brīdī. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 7. klases skolēni virtuāli apmeklēja Latgales Kultūrvēstures muzeja vēstures stundu, paplašinot savas zināšanas par barikāžu notikumiem Rīgā, klausījās aculiecinieku, arī rēzekniešu, atmiņu stāstos,  virtuāli apskatīja muzeja eksponātus, tostarp piedalījās tiešsaistes viktorīnā, atbildot uz 1991. gada barikāžu tematikas jautājumiem un sacenšoties ar klasesbiedriem. Ieskatam daži mūsu skolēnu viedokļi:

“Man stunda patika, es uzzināju daudz ko jaunu, bet domāju, ka zinu lielāko daļu.” /Markuss, 7.B/

“Bija ļoti interesanti paklausīties šo prezentāciju, man patika. Ļoti interesanti bija pildīt tekstu, ja tas ir kā sacensības.” / Laura, 7.B/

“Šodien man bija neparasta pieredze piedalīties Online ekskursijā un klausīties par barikādēm. Man ļoti patika! Es uzzināju daudz vairāk informācijas,piemēram ,kā izskatās barikāžu zīme ,kuru deva par aktīvu piedalīšanos. Uzzināju,cik cilvēku gāja bojā .Manuprāt,tā bija ļoti vērtīga mācību stunda!” / Anna, 7.B/

“Klausīties bija ļoti interesanti , jo varēja uzzināt, kā cilvēki piedalījās barikādēs. Es uzzināju, ka Latvijā:13. janvārī sākās barikāžu laiks. 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par LR valstisko statusu”, likumā tika paziņots par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un arī es uzzināju, kādu medaļu deva par piedalīšanos barikādēs. Man arī patika piedalīties viktorīnā.” /Kristaps, 7.B/

“Šajā nodarbībā man patika atbildēt uz jautājumiem par Barikādēm, bet man nepatika klausīties, biji ļoti skumji .” /Jegors, 7.B/

“Es uzzināju, ka 1991. gada 13. janvārī Latvijā sākās barikādes. Latvijā barikādēs tika nogalināti 5 cilvēki, bet Lietuvā 14.” /Brigita, 7.B/

“Muzeja apmeklējums man patika, bija ļoti interesanti un aizraujoši.”/ Līva, 7.B/

“Man bija ļoti interesanti klausīties par barikādēm un pildīt uzdevumus. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka muzejā ir pieraksti, kur ir aprakstīta katra diena barikāžu laikā.” / Adriana, 7.B/

Savukārt 7. A klases skolēni raksta:

“Ļoti patika klausīties stāstījumu par barikāžu laiku un pildīt noslēguma testu.”

“Uzzināju, kas ir OMON”

“Uzzināju, ka arī rēzeknieši piedalījās barikādēs – Andris Eriņš, Viktors Vonogs”

“Es visu zināju, bet vērtīgi bija atkārtot.”

“Patika stāstījums par sviestmaizēm, ko ēda barikāžu laikā.”

Pateicamies LKM muzejpedagogam Vincentam Taboram par interesanto vēstures stundu!

Klases audzinātāju Jeļenas Pikumas un Vitas Seņkānes  ekrānuzņēmumi.

Sagatavoja Sarmīte Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas izglītojamo dalība tiešsaistes pasākumā (Latvijas Valsts dibināšanas dienas simulācija) – Nacionālā teātra digitālā izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”

Tā kā pasaulē un mūsu valstī plosās Covid – 19 vīruss, š.g. 3., 8., 14. un 15. decembrī ģimnāzijas 9.M1, 9.M2, 9.VA, 12.M1, 12.M2, 12.VH izglītojamie un vēstures pedagogi un  latviešu valodas un literatūras pedagogi piedalījās unikālā pasākumā – digitālajā izrādē. Dalības mērķis bija piedalīties virtuālā valsts dibināšanas dienas simulācijā, izjust tā laika noskaņu, būt lieciniekiem 100 gadus senajai pagātnei, kad tika pieņemta vēsturiskā LR proklamācija.

Skolotājas I. Gailītes skatījums: Izglītojamie iepazina vēsturiskus notikumus interesantā, atraktīvā veidā, veidoja savu izpratni un pieredzi par LR dibināšanu, politisko sistēmu, tika aicināti apzināt sevi kā daļu no nākotnes sabiedrības.

Skolotājas Ā. Melnes komentārs: Izrāde ir interesanta, piemērota jauniešu auditorijai. Samērā plaša informācija par politisko partiju uzskatiem. Dažas lietas vecākas paaudzes skatītājiem varētu likties nepieņemamas. Skolēni ar interesi noskatījās izrādi un iesaistījās tās vērtēšanā, par ko liecina komentāri. Viedokļi atšķiras, bet vairumam izrāde patika.

Izglītojamo atsauksmes:

Noskatoties izrādi, es padomāju par valsti un pagātni. Arī radās pārdomas par to, ka cilvēks atradīs risinājumu un tas var ietekmēt uz nākotni. Izrāde ir aktuāla mūsdienas cilvēkam, jo var atcerēties vecos laikus un domāt, ko var izdarīt jau šodien. Izrādē katra persona var izdarīt izvēli valsta veidošanā. Izrādes par tādām tēmām man neinteresē, bet es sen nebiju redzējusi izrādes un atmosfēra mani iedvesmoja. Bija interesants izrādes sakums. (Daniela, 12.M1)

Teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” lika man pārdomāt vēstures notikumus, kas saistīti ar valsts dibināšanu. Izrādē iekļautie audio komentāri palīdzēja brīžiem uztvert informāciju pareizāk un jautrāk. Izrādi noteikti ir vērts demonstrēt atkal nākamgad ar mērķi likt jauniešiem apzināties un izglītot viņus, kā Latvijas valsts tika dibināta. ‘’Paņem telefonu, uztaisi selfiju un tagad paskaties uz to cilvēku telefonā. Tas, ko tu tur redzi, tas arī ir mūsu nākotnes veidotājs.’’ Manuprāt, šie vārdi ir ļoti atbilstoši šai izrādei, jo to ir paredzēts rādīt skolēniem jeb nākotnes Latvijas iedzīvotājiem un veidotājiem, no kuriem būs atkarīgs, kas un kā notiks. (Emīls, 12.M1)

Manuprāt, iestudējums par Latvijas proklamēšanas dienu ir veidots ļoti inovatīvā un interesantā veidā. Ceļošana laikā, galvenā varoņa versiju komentāri un popmūzikas atskaņošana piešķir izrādei humoru un atraktivitāti, taču reizē arī saglabā izglītojošo faktoru, jo skatītājs tiek iepazīstināts ar vēsturiski nozīmīgiem personāžiem – Kārli Ulmani, Ati Ķeniņu – un svarīgām politiskajām partijām. Tomēr izrādes sākums, manuprāt, varēja būt veiksmīgāks – bija pārāk daudz komentāru, kas vienu brīdi sāka likties bērnišķīgi vai kā vienkārša ņirgāšanās par personām. Taču, kad tika izskaidrots galvenā varoņa stāsts un saikne ar ceļojumu laikā, sāku vairāk novērtēt iestudējuma ideju, un man ļoti patika iedvesmojošais vēstījums, kas dzirdams lugas beigās: “Kāda būs mūsu nākotne – tas ir tavās rokās.” ( Ginta, 12.M1)

Man patika komentētājs Aksels, jo viņam bija laba humora izjūta. Citi komentētāji  arī nebija slikti, bet tomēr Aksels bija labākais. No tehniskās puses – teātra izrāde bija ļoti laba – apgaismojums, dekorācijas. Es gribētu nākotnē noskatīties kaut ko līdzīgu. Aktieri bija ļoti labi iejutušies savās lomās, un uz to bija ļoti interesanti skatīties. ( Arvis, 9.M1)

Man ļoti patika šī izrāde. Es atceros, par kādām partijām tika stāstīts un veidotas asociācijas. Manuprāt, šis mācību veids, skatoties kaut ko, ir veiksmīgs. Es ne līdz galam sapratu, kādēļ bija jāveido varoņa stāsts , bet tas veidoja interesi skatīties tālāk. Man patika mūzika un saprotama valoda, kas tika lietota izrādē. Nobeigums atstāja nepilnības sajūtu, kaut gan tas nebija slikts. (Linda, 9.M1)

Uz šo izrādi es lūkojos skeptiski, bet, noskatoties  to, man ļoti patika izrāde. Nākotnē man gribētos noskatītos arī citas līdzīgas izrādes. ( Einārs, 9.M1)

Mani aizrāva šī izrāde, man tā likās ļoti interesanta un aizraujoša. Skatoties izrādi, tu starp jokiem centies iedziļināties pagātnē un tev tas izdodas. Es uzzināju, kādu lomu spēlē katrs no Latvijas proklamēšanas dienas klātesošajiem. Un  tagad mēs dzīvojam brīvā valstī, pateicoties viņiem. Liek aizdomāties par nākotni  un pārdomāt, kas ir noticis līdz šim brīdim no mūsu valsts sākuma dibināšanas ( Annija,9.M1)

Man šī izrāde patika, jo aizrāva tās sasaiste ar mūsdienām, virtuālo realitāti, ceļošanu laikā, dzīvesstāstu, ko vēstīja aizkadra balss. Arī specefekti, kas pielietoti izrādē – gaisma, skaņa – padarīja to dzīvu. Ļoti izzinoši bija vērot šo sapulci un redzēt, kā patiesībā notika šis valstij svarīgais notikums un kā izskatījās tā dalībnieki un norises vieta. Dažkārt aizkadra balss arī tomēr traucēja sadzirdēt visu informāciju, tomēr uz svarīgākajiem brīžiem tika likts īpašs akcents. Piemēram, atmiņā palika sociāldemokrātiskās partijas, kuri izvirzīja savas prasības, uzruna. No Kārļa Ulmaņa atmiņā iespiedās teiktais, ka Latvija jāstiprina kā iekšienē, tā ārienē. Uzrunās dzirdam daudz vārdu, ko mūsdienās vairs nelietojam.( Baiba, 9.VA)

Man palīdz arī tas, ka atdarināja personas un par tām pastāstīja, jo tā ir vieglāk iegaumēt vēsturiski svarīgas personas un atpazīt personu galvenos sasniegumus un to, ko nozīmēja tas cilvēks tautai. ( Kristiāna, 9.VA)

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 

 

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8.M2 klases izglītojamo “Grafikas darbnīcas” apmeklējums Lūznavas muižā.

Mūsu ģimnāzijas 8. M2 klases 31 izglītojamais un klases audzinātāja Indra Gailīte 13.10.2020., ar iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” atbalstu, devās uz Lūznavas muižu, lai apmeklētu kompleksu pasākumu: nodarbību “Grafikas darbnīca”, tostarp radošie un atsaucīgie Lūznavas muižas darbinieki piedāvāja skolēniem Lūznavas muižas interjera apskati, paralēli skolēni veica komandu uzdevumu, kā arī noklausījās stāstījumu ar gida prezentāciju. Skolēniem bija iespēja apskatīt Lūznavas muižas regulārās izstādes gida pavadībā, Lūznavas kapelu, noklausoties stāstījumu par to. Noslēgumā klases kolektīvs piedalījās aizraujošā vides izziņas spēlē Lūznavas muižas parkā.

  1. M2 klases audzinātājas skatījums:

Lūznavas muižas piedāvājums ir kvalitatīvs, izglītojamos interesējošs un saistošs. Grafikas darbnīcā mākslinieces vadībā izglītojamie ar aizrautību veidoja grafikas darbus, kur tika akcentēti jūgendstila elementi, Tehnika  bija viegli apgūstama, izglītojamie katrs radīja vienu vai vairākus darbus. Gida stāstījums bija ļoti pārdomāts, atbilstošs pusaudžu uztverei, ar prezentāciju, interaktīvie uzdevumiem. Izglītojamie ieguva daudzpusīgu priekšstatu gan par muižas un tās kapelas vēsturi, gan kultūras piedāvājumu, gan viesnīcas darbību. Izglītojamajiem ļoti patika vides izziņas spēle Lūznavas muižā, kas prasīja erudīciju, atjautību, bet sniedza prieku un azartu, pildot uzdevumus.

Izglītojamo atsauksmes:

Lūznavas muižā jau bijām koncertos, bet šoreiz patika, ka bijām tikai mūsu  klase, varējām visu mierīgi apskatīt un pabūt pat viesnīcas istabiņās . Sākumā likās, ka grafika būs kaut kas ļoti sarežģīts, bet, kad sākām darīt, izrādījās, ka vajag būt precīziem un viss sanāks.(Rinalds,  Renārs, Polīna, Gunita)

Ļoti patika grafikas darbnīca. Mēs veidojām gan muižas, gan dažādu augu, rakstu nospiedumus. Vislabāk sanāca ar melnu krāsu uz brūna pamata. (Luīze, Viktorija, Paula, Katrīne)

Bija ļoti aizraujoši, visvairāk patika pa Lūznavas parku meklēt dažādus objektus pēc kartes un aprēķiniem. Drusku nomaldījāmies, bet audzinātāja palīdzēja. ( Ērika, Paula,Marta, Elizabete)

Forši, ka varējām aizbraukt kaut mazā, bet ekskursijā. Laikam sakarā ar Covid nekur netiksim. Bija jautri, interesanti, nezinājām iepriekš par Lūznavas muižu (Haralds , Krišjānis, Rostislavs, Linards, Roberts)

Man patika, ka atļāva spēlēt klavieres, tās bija ļoti senas.   (Žaklīna)

Uzzinājām vairāk par  muižu, tas vēsturi, bija prezentācija par Kerbedzu dzimtu. Pārsteidza, ka katrā istabā bija dažādas tapetes, daži raksti tika piedāvāti grafikas darbnīcā, kur taisījām to nospiedumus. (Laura S., Laura J., Elizabete)

Man likās, ka es neko netaisīšu, māksla nav man, bet izrādās, ka sanāca tīri labi. (Ervīns)

Man ļoti patika šī ekskursija!!! Es jutos iedvesmots un pat uzrakstīju savu pirmo rakstu par klases ekskursiju skolas avīzei „7.pakalns”! Ļoti gribētu, lai klase vēl dotos tādos braucienos! ( Mārtiņš)

Pateicamies Lūznavas muižas darbiniekiem un “Grafikas darbnīcas” vadītājai par interesanto pasākumu!

Klases audzinātājas I. Gailītes foto

 

           

Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā

 Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. M1 klases izglītojamo Muzejpedagoģiskās programmas “Seno latgaļu dzīvesveids ” apmeklējums.

 

Š.g. 12. oktobrī mūsu ģimnāzijas 8. M1 klases 31 izglītojamais, pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma”, devās muzejpedagoģiskās programmas apmeklējumā uz Latgales Kultūrvēstures muzeju klases audzinātājas Sandras Zeltiņas un vēstures skolotājas Ilonas Lagzdiņas vadībā. Izglītojamie iepazinās ar 10. – 13. gs. Latvijas vēsturi, iepazīstot vienas no senākajām baltu ciltīm – senos latgaļus un to atstāto kultūrmantojumu.

  1. M1 klases audzinātājas skatījums:

Muzejpedagoģiskā programma “Seno latgaļu dzīvesveids” bija saistoša un interesanta jauniešiem. Bērni ar lielu interesi klausījās gida stāstījumā  par seno latgaļu dzīvesveidu, iepazinās ar dažādiem darbarīkiem, mājokļiem, mājsaimniecības lietām, skaistumkopšanas piederumiem, ieročiem. Īpašu interesi radīja stāstījums par dzimtās pilsētas –  Rēzeknes attīstību, tās teritoriālajām izmaiņām un iedzīvotājiem vairāku desmitu gadu griezumā.

Nodarbības beigās jauniešiem bija iespēja iepazīt dažādus tautas mūzikas instrumentus un, klausoties gida stāstījumā, papildināt ar mūzikas skaņām.

Izglītojamo atsauksmes:

  • Kultūrvēstures muzejā mūsu ekskursijas vadītājs pastāstīja daudz dažādu faktu par Latviju. Mēs apskatījām vēsturiskas lietas- sākot no drēbēm līdz ēdiena bundžiņām un sadzīves priekšmetiem. Kopumā man ļoti patika. Mēs uzzinājām daudz ko jaunu un interesantu, bet dažus faktus es zināju. (Amanda)
  • Parādīja mums koka instrumentus- svilpi, kokli u.c.  (Artūrs)
  • Muzejā mums stāstīja par Rēzeknes vēsturi. No tās es uzzināju , ka Rēzeknes pirmais oficiālais nosaukums bija Rossiten. Uzzināju, kā veidojās Latvijas valsts. Interesanti bija redzēt un apskatīt 10000 vecu dzīvnieka  galvaskausu, ko bērni atrada Rēzeknes upē. Kopumā man ļoti patika. (Ella)
  • Muzejā es uzzināju, kāda izskatās asins noliešanas ierīce un kādos gadījumos to izmanto. Man parasti neinteresē muzejos, bet šoreiz bija diezgan interesanti, jo gids bija jauks.(Aiga)
  • Mums pastāstīja, kāda bija Latvijas teritorija iepriekš. Pastāstīja par to laiku, kad Latvijas teritorija bija pievienota Krievijai, par seno zemnieku dzīvi un dzīvesveidu, zemnieku darbarīkiem un ieročiem, senajām galda spēlēm. ( Valērija)
  • Es skatījos muzeja eksponātus un klausījos gida stāstījumā. Man patika, jo bija interesanti. (Demija) Paldies par sadarbību Latgales Kultūrvēstures muzeja darbiniekiem un  gidam Vincentam Taboram!
  • Klases audzinātājas S. Zeltiņas foto
  • Foto attēli      
  • Sagatavoja S. Arbidāne, direktora vietniece audzināšanas jomā