Šī gada 21.- 25. martā Erasmus+ projekta ‘’Uso adecuado e inadecuado de las nuevas technologias. Creando un canal de ciencias en Youtube’’ mobilitātes ietvaros Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas skolēni – Amanda Trokša, Gunta Kroiča, Unda Streļča, Katrīna Geidāne, Lauris Sergejevs, Rodrigo Jugans, Matīss Bilinskis, Kirils Kuprijanovs – skolotāju Olgas Supes un Vitas Ulbicānes pavadībā devas uz Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas 149.skolu. Finansējums ir saņemts Erasmus+ programmas ietvaros no Erasmus+ skolu partnerības piešķirtajiem līdzekļiem sadarbībā ar VIAA.
Skolēni un skolotāji tikās ar Bulgārijas un Spānijas jauniešiem, lai prezentētu savu valsti un skolu, īstenotu sasniedzamos mērķus, realizētu darbu grupā, iepazītu citu valstu kultūru un saliedētos. Jaunieši ne vien izpildīja visus paredzētos uzdevumus, bet arī sadraudzējās ar spāņiem un bulgāriem. Lūk, ko viņi stāsta:
Erasmus+ projekta brauciens uz Bulgāriju bija aizraujošs un izzinošs – jauni cilvēki, jauna kultūra, jaunas iedvesmas turpmākai izaugsmei. Man ļoti patika Bulgārijas ainavas – kalni un nelielās pilsētiņas. Esmu ļoti pateicīgs Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijai par iespēju piedalīties šajā projektā. (Lauris Sergejevs, 11.klase)
Projektā ieguvu daudz, sākot ar jauniem draugiem, ar kuriem iepazināmies jau ceļā uz lidostu un pavadījām kopā 5 fantastiskas un jautras dienas, iepazinu jaunu kultūru, piedalījos interesantās nodarbībās un vienkārši guvu pieredzi, kas noteikti noderēs arī turpmāk. Tāpat es turpināju pilnveidot savas angļu valodas zināšanas, komunicējot ar citu valstu skolēniem un projekta dalībniekiem. (Katrīna Geidāne, 11.klase)
Man šī tiešām ir fantastiska pieredze, pateicoties kurai, es ne vien ieguvu zināšanas, bet arī ieklausījos sevī, kas man tik ļoti bija nepieciešams. Liels paldies organizatoriem un Erasmus+ par tik lielisko iespēju izzināt pasauli, izzināt sevi. Noteikti piedalītos projektā atkārtoti un iesaistītos tajos arī nākotnē. (Amanda Trokša, 10.klase)
Šis ceļojums un šī Erasmus+ pieredze deva daudz zināšanas dažādos dzīves aspektos – gan pozitīvos, gan negatīvos. Mani fascinē dažādie kultūras izpausmes veidi, sākot ar ēdienu un beidzot ar dejām. Man prieks, ka spēju piedalīties un biju daļa no šī piedzīvojuma. (Unda Streļča, 10.klase)
Jau pirms šī projekta esmu bijusi ārzemēs, taču pandēmijas laikā biju paguvusi aizmirst, cik vērtīga var būt ceļošana, un šis projekts man to atgādināja. Atcerējos, cik aizraujoši ir staigāt pa svešu pilsētu un ar interesi vērot vietējos cilvēkus, iepazīt viņu kultūru. Pilsēta, kurā bijām, Sofija, bija pretrunīga, proti, lai gan pilsētas centrs bija ļoti skaists un sakopts, mēs redzējām arī pilsētas daļu, kas bija diezgan netīra un nabadzīga. Tas lika citādāk paskatīties uz savu pilsētu un valsti un novērtēt to, cik labi ir pie mums. Vērtīgākais ieguvums šajā projektā noteikti bija satiktie cilvēki- spāņi un bulgāri. Spēcīgi varēja just, kā mūsu kultūras atšķiras, un tas atgādināja, cik dažādi ir cilvēki un cik dažādi var uztvert dzīvi. Domāju, ka tāda pieredze ļoti paplašina redzesloku.
Priecājos, ka man bija iespēja piedalīties šādā projektā, un noteikti ieteiktu jebkuram jaunietim šādas iespējas izmantot! Mājās atbraucu ar jauniem draugiem, jauniem iespaidiem un labām atmiņām.
(Gunta Kroiča, 10.klase)
Šis ceļojums man varēja tikai rādīties sapņos, ka es ar tuviem skolasbiedriem un skolotājām lidosim uz citu valsti. Sākumā mani pārņēma bailes par lidošanu, kā tas būs? Vai tā nevar nokrist? Cik droša ir aviācija 2022.gadā? Viss izrādījās daudz vienkāršāk, lidmašīnas ir augstas kvalitātes transports, kas veic garus ceļa posmus īsā laikā. Tagad tas ir mans mīļākais pārvietošanās līdzeklis. Bulgārijā mūs sagaidīja laipns skolas pārstāvis, pēc profesijas psihologs, kurš mūs pavadīja uz viesnīcu. Tā arī bija pirmā reize, kad es braucu ar metro. Viesnīcā mēs nolikām mantas un tad devāmies mazā ekskursijā pa pilsētu. Tur mēs iepazināmies ar Spānijas grupas skolēniem, kas, iespējams, pat bija liktenīgs pavērsiens manā dzīvē, jo spēja mainīt manu mentalitāti, komunikācijas prasmes, domāšanas veidu. Iepazīšanās brīdis man paliks atmiņā visu dzīvi, jo, nosaucot savu vārdu Rodrigo, visa spāņu grupas uzmanība tika pievērsta man. Par to man jāpateicas saviem vecākiem. Pirmā ekskursija bija interesanta, iepazinām Sofijas plānojumu, arhitektūru un parkus. Otrā dienā bija mazliet mums ierastāka, jo devāmies uz skolu. Tur iepazināmies tuvāk gan ar spāņiem, gan bulgāriem. Mums bija iespēja gan prezentēt savu valsti, gan pilsētu, gan skolu. Otrās dienas nodarbības beidzās ilūziju muzejā, kas bija zinātniski un vizuāli interesants. Trešā diena bija izbraukumu un atpūtas diena. Mēs devāmies uz Rilas kalniem, kur nonācām Svētajā Rilas klosterī. Tas bija skaists un krāšņs ēku komplekss, kura galvenā celtne bija pati baznīca. Klosteris man patika, tomēr tajā nebija silti, tāpēc nespēju to izbaudīt. Atbraucot uz viesnīcu, sākās īstā atpūta. Mums notika sadraudzības vakariņas ar spāņu studentiem! Ēdiens bija patiesi gards, tomēr mūzika, cilvēki un pati atmosfēra bija vēl neaprakstāmāka. Mazliet ieguvām enerģiju un kopā ar spāņiem devāmies dejas ritmos. Skanēja gan latviešu, gan spāņu, gan starptautiska mūzika. Bija patīkami dzirdēt un redzēt, kā cita tauta dejo manas mammas Inetas Atpiles – Juganes rakstītās dziesmas “Dzīvo brīvi” fonā. Tā mēs nodejojām līdz vēlam vakaram un devāmies pie miera. Sākās ceturtā diena. Tajā mēs pilnveidojām savas zināšanas psiholoģijā un risinājām dažādus skolas uzdevumus. Bija prieks būt ātrākajiem, labākajiem un pārākiem par citām tautām uzdevumu risināšanā. Par to jāpateicas mūsu Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolotāju kolektīvam. Pēc skolas programmas mums tika piedāvāta garda pica un mazā skolas apskate. Ar to lielākoties beidzās nodarbību un projekta darbība, bet nebeidzās pats galvenais. Nebeidzās saikne starp cilvēkiem, pieredze un zināšanas, kas tika iegūtas šajā projektā. Es ieguvu ļoti lielu pieredzi gan angļu valodas lietojumā, gan komunikācijā, gan ētikā. Es sapratu, ka skola ir iespēja, nevis vienkārša mācīšanās, ka skolotāji ir draugi, nevis vienkārši pedagogi, skolasbiedri ir kaut kas vairāk kā parasti paziņas. No šī projekta es ieguvu atziņu: “Liec cilvēkiem smaidīt, tad tu to pats darīsi daudz biežāk!” Es sapratu, ka svarīgākais dzīvē ir nevis nauda vai kaut kas cits, bet cilvēki. Es nostiprināju attiecības ar skolasbiedriem un ieguvu 10 jaunus draugus no Spānijas. Viņi man deva jaunu sapni – aizlidot pie viņiem uz Toledo un pavadīt laiku kopā. Es joprojām komunicēju ar viņiem un ceru kādreiz vēl satikties.
(Rodrigo Jugans, 10.klase)
Šī projekta un ceļojuma laikā es guvu jaunus iespaidus.
Bulgārija ir kā iekavējusies pagātnē, bet tas to padara tikai aizraujošāku un fascinējošāku. Mēs šajā nedēļā gan uzzinājām par un redzējām dažādus vēstures objektus un satriecošo dabu, gan centāmies izprast vietējo izglītības sistēmu, gan iepazināmies un pavadījām laiku ar skolēniem no dažādām kultūrām, kas patiešām sniedz citu skatu uz dzīvi.
Kaut arī projekta mērķis bija uzzināt par Bulgāriju, tās tautu un izglītību, es nevaru neatzīt, ka esmu sadraudzējies, satuvinājies un uzzinājis daudz par cilvēkiem, kuri man katru dienu atrodas blakus, kas pierāda, ka nevajag ceļot tūkstošiem kilometru, lai gūtu jaunus iespaidus un draugus.
(Matīss Bilinskis, 10.klase)
Ceļojums un projekts patika, varēja būt labākā organizācija no bulgāru puses. Daudz uzzināju par Bulgārijas kultūru.
(Kirils Kuprijanovs, 11.klase)
Anita Deksne, projekta koordinatore
