Latvijas kultūras kanona konkurss

 

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu un piederības izjūtu Latvijai. Aptverot septiņas nozares, kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības.

12. martā tiešsaistē norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa “Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei” fināls, kurā 15 skolu komandas no visas Latvijas prezentēja 15 videostāstus, kas veltīti augšanas ideju daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās. Žūrijas komisija izcēla visu komandu pārsteidzošās digitālās prasmes un spēju sadarboties, pielāgojoties konkursa jaunajiem norises apstākļiem, kas visas aktivitātes pārcēla uz digitālo vidi.

Konkursu atklāja Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka Kultūras kanons nav sastindzis tautas kultūratmiņas granīta piemineklis, tieši pretēji, – tajā ir iekļautas vērtības, kas cauri laikiem saglabā dīgtspēju. Tās ir kā sēklas, kas, atrodot piemērotu augsni, spēj augt, ziedēt un nest augļus katrā no mums. “Tikai patiesi dzīvas kultūras vērtības mijiedarbojas ar laiku un, laikiem mainoties, spēj iegūt jaunas, laikmetīgas nozīmes. Taču, lai tās ieraudzītu un atklātu, ir jāspēj paraudzīties uz mantojumu ar šodienas acīm, izmantojot šodienas cilvēka pieredzi, arī jauna cilvēka pieredzi. Tieši tāds ir bijis šī gada konkursa uzdevums, un šodien mēs redzēsim, kuras Kultūras kanona vērtības esat izraudzījušies jūs. Kuras no tām ir izrādījušās ar lielāku dīgtspēju tieši jūsu sagatavotajā radošajā augsnē un kuras no tām ir uzziedējušas viskrāšņāk!” uzsvēra N.Puntulis.

Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe novērtēja, ka katrā videostāstā varēja nolasīt vairākus nospiedumus, parādījās konkursa elpa un konkursa uzdevums, kas ietekmēja izteiksmes rāmi, kādā darbs tapa. “Videostāstos parādījās jūsu personības, jūsu izjūta un vēlme atklāt kaut ko no sevis, parādījās vieta, no kuras jūs nākat, un skola, ko pārstāvat. Videostāstos parādījās mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un plašumi. Šie bija 15 daudzveidīgi un  radoši darbi, ko raksturo atšķirīgas idejas, vērtības un izteiksmes līdzekļi. Un daudzveidība ir kultūras bagātība,” novērtēja A.Laķe.

Sveicam konkursa 2. vietas ieguvējus –Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija komandu – Helēnu Apeli, Gintu Bilinsku, Ilvu Lontoni un skolotāju Ināru Juškāni!
Lepojamies ar ģimnāzistu panākumiem! Pateicamies ideju ģenerētājiem –  Līvai Danielai Borisovai, Rainitai Zavadskai, Hubertam Zimackim, Jurim Siliņam.